Visu Latvijai

Visu Latvijai!
Vadītājs	Imants Parādnieks, Raivis Dzintars
Dibināta	2006. gada 14. janvārī (kā jaunatnes organizācija pastāv kopš 2000. gada augusta)
Ideoloģija	nacionālisms, konservatīvisms
Starpt. organizācijās	nav
Eiroparlamentā	nav
Saeimā	5 deputāti (Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Inese Laizāne)
Ministri	nav
Pašvaldībās	Alojas n. - 2 deputāti (opozīcijā) Jēkabpils n. - 1 deputāts (opozīcijā) Limbažu n. - 1 deputāts (koalīcijā) Ogres n. - 2 deputāti (koalīcijā) Pļaviņu n. - 1 deputāts (koalīcijā) Preiļu n. - 1 deputāts (koalīcijā) Stopiņu n. - 1 deputāts (opozīcijā)
Mājaslapa	nacionalaapvieniba.lv
Skatīt arī	Latvijas politika Partijas Latvijā

"Visu Latvijai!" (saīsinajumā VL) bija 2006. gada 14. janvārī dibināta nacionālistiska, konservatīva politiskā partija, kas izveidojusies uz 2000. gadā radušās jauniešu apvienības "Visu Latvijai!" bāzes. Partijas deklarētais pamatmērķis ir latviešu tautas interešu aizstāvība, latvisko vērtību sistēmas un tikumības uzturēšana un izkopšana, padomju okupācijas seku novēršana, latviskas, tiesiskas un saimnieciski plaukstošas Latvijas valsts attīstība. Partijas biedru retorikā šie mērķi bieži saistīti ar jēdzienu "latviska Latvija". Citu partiju un līdzīgas ievirzes organizāciju vidū "Visu Latvijai!" visai bieži izceļas ar labi iestudētām ielu akcijām.

9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā partiju atbalstīja 1,48% vēlētāju un Saeimā tā neiekļuva. 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās partiju atbalstīja 2,81% vēlētāju un Eiropas Parlamentā tā neiekļuva. Pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām "Visu Latvijai!" ir pārstāvēta 7 pašvaldībās, no kurām 4 tā ir valdošajā koalīcijā. 2010. gada 4. jūlijā "Visu Latvijai!" kopā ar TB/LNNK izveidoja Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un kopīgi piedalījās 10. Saeimas vēlēšanās, iegūstot 7,67% balsu un 8 Saeimas deputātu vietas, no kurām 6 ieguva "Visu Latvijai!" pārstāvji (šobrīd partijā ir 5 Saeimas deputāti).

Partijas ideoloģija

Nacionālisms

Nacionālisms ir pamatā visām "Visu Latvijai!" nostādnēm un aktivitātēm. Partija kā savu mērķi uzstāda "latviskas Latvijas" izveidošanu, kurā politiskā, ekonomiskā, kulturālā vara atrastos latviešu rokās. Partija uzskata, ka viens no priekšnoteikumiem, lai to sasniegtu, ir latviešu īpatsvara krasa palielināšana Latvijas iedzīvotāju vidū. Tāpēc "Visu Latvijai!" iestājas par valsts veicinātu un finansētu padomju okupācijas laikā masveidīgi iebraukušo cittautiešu brīvprātīgu repatriāciju uz izcelsmes valsti vai izbraukšanu uz jebkuru citu valsti, kas būtu gatava tos uzņemt. Lai to panāktu, partija piedāvā pieņemt jaunu, daudz stingrāku Pilsonības likumu, kurā būtu noteikta pagaidu naturalizācijas apturēšana, pilsonības piešķiršana naturalizācijas kārtībā tikai par īpašiem nopelniem valsts labā, pilsonības atņemšana un pat izraidīšana no valsts par "pretvalstiskām" aktivitātēm. Tāpat partija uzskata, ka būtu jāpieņem jauns Repatriācijas likums, kurā tiktu paredzēts apjomīgs finansējums Repatriācijas fondam, kura uzdevums būtu, pirmkārt, palīdzēt no Latvijas aizbraukt cilvēkiem, kuri neatzīst un nekad netaisās atzīt Latviju kā "latviešu valsti", un, otrkārt, palīdzēt atgriezties Latvijā tiem latviešiem, kuri dažādos laikos dažādu apstākļu dēļ devušies prom no Latvijas. Partija stingri iestājas pret iespēju Latvijā ievest ārvalstu viesstrādniekus.

Tāpat partija iestājas par latviešu valodu kā "galveno saziņas valodu visā valsts teritorijā kā sabiedriskā, tā privātā sektorā" un uzskata, ka būtu jāpieņem jauns Valodas likums, kurā tiktu nostiprinātas Valsts valodas centra pilnvaras kontrolēt latviešu valodas lietojumu. Tāpat partija aicina latviešus ar Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem runāt latviešu valodā, lai tie integrētos Latvijas sabiedrībā un neveidotos divkopienu valsts.

Ārpolitikā "Visu Latvijai!" iestājas par stingru, nelokāmu Latvijas un latviešu interešu aizstāvību gan divpusējās starpvalstu attiecībās, gan starptautiskajās organizācijās. Partija iestājas par Latvijas suverenitātes saglabāšanu, nepieļaujot Eiropas Savienības federalizāciju. "Visu Latvijai!" aktīvi vērsās pret jaunā Latvijas — Krievijas robežlīguma noslēgšanu, kurā Latvija atteicās no padomju okupācijas laikā Krievijas teritorijā iekļauto Abrenes apvidu. Partija stingri pastāv uz 1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma un tajā nospraustās Latvijas — Krievijas robežlīnijas spēkā esamību.

Izglītības jomā "Visu Latvijai!" iestājas par jaunatnes patriotisko audzināšanu, kā arī Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu.

Ekonomikā partija iestājas par valsts īstenotu vietējo uzņēmumu un darbaspēka protekcionismu, lai latvieši Latvijā atgūtu ekonomisko varu. Tāpat partija iestājas par to, lai stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozares un uzņēmumus, kā arī lauksaimniecības zemes, mežus un dabiskos ūdeņus saglabātu Latvijas valsts, pašvaldību un pilsoņu īpašumā.

Konservatīvisms

"Visu Latvijai!" ir arī konservatīva, pretliberāli noskaņota partija, kas uzsver tradicionālo vērtību nozīmi un saglabāšanas nepieciešamību. Partija uzsver ģimenes un vēstures gaitā pārbaudītu morālo vērtību nozīmi tautas izdzīvošanā un turpmākā attīstībā. Partija iestājas par stingru narkomānijas apkarošanu, alkoholisko dzērienu aprites kontroli, pret azartspēlēm, smēķēšanu un prostitūciju. Tāpat partija iestājas pret homoseksuālo un citādu netradicionālo seksuālo attiecību legalizāciju, jo uzskata, ka likumdošanas un sabiedrības attieksmes liberalizēšana šajā jautājumā novedīs pie visas tautas morālā pagrimuma.

Etatisms (valsts vadošā loma sabiedrībā)

"Visu Latvijai!" ideoloģijas pamatā ir kopienas (tautas) interešu stādīšana augstāk par atsevišķu indivīdu interesēm. Partija uzskata, ka Latvijas valsts ir latviešu pašnoteikšanās centienu rezultāts un nopietnākais garants tautas izdzīvošanai, tāpēc valstij vienmēr un visur pirmkārt jāaizstāv kopējās latviešu tautas intereses, pēc iespējas sabalansējot tās ar indivīda interesēm. Tāpēc var secināt, ka "Visu Latvijai!" atbalsta principu "cilvēks kalpo valstij", ar "valsti" saprotot tautas spēcīgāko organizācijas formu.

Tāpat etatisma iezīmes var saskatīt "Visu Latvijai!" atbalstā valsts militarizēšanā: partija iestājas par jauniešu militāro apmācību jau skolā, Zemessardzes lomas stiprināšanu, kā arī patriotiskas jaunatnes organizācijas radīšanu. "Visu Latvijai!" pārstāvji savos izteikumos un akcijās aizstāv Kārļa Ulmaņa veikto apvērsumu 1934. gada 15. maijā un tam sekojošo autoritāro periodu. Tāpat partija iestājas par tautas vēlētu prezidentu ar paplašinātām pilnvarām, kā arī iespēju atsaukt ievēlētos deputātus, panākot deputātu atbildību vēlētāju priekšā.

Vēsture

Lai gan "Visu Latvijai!", tās aktīvo biedru jaunības dēļ, pamatoti tiek dēvēta par jaunu partiju, tomēr tās vēsture iesniedzas nu jau 10 gadus senā pagātnē. "Visu Latvijai!" vēsturē var iedalīt vairākus kvalitatīvi un kvantitatīvi atšķirīgus posmus — no izveidošanās 2000. gadā dažus gadus tā darbojās kā neformāla nacionāli noskaņotu latviešu jauniešu grupa, kas 2002. gada decembrī pārtapa par sabiedrisku organizāciju, bet 2006. gada janvārī jau par politisku partiju. Šobrīd, kad "Visu Latvijai!" veido kopīgu politisko apvienību ar vienu no senākajām Latvijas partijām, TB/LNNK, var izšķirt jau ceturto "Visu Latvijai!" attīstības posmu.

"Visu Latvijai!" kā nacionāli noskaņotu jauniešu grupa

2000. gada pavasarī toreizējais Rīgas 77. vidusskolas skolēns Raivis Dzintars sāk pulcēt nacionāli domājošus jauniešus, lai kopīgiem spēkiem cīnītos par mērķi — latvisku Latviju. Tā rezultātā 2000. gada 18. augustā tiek izveidota neformāla jauniešu grupa, kuru nosauc par "Visu Latvijai!" (saīsināti — VL). Nosaukums cēlies no devīzes „Visu no sevis un sevi pašu dodu Latvijai!”.

2000. — 2001. gadā "Visu Latvijai!" jaunieši, kuri nu jau ir vairāki desmiti, piedalās dažādos nacionāla rakstura pasākumos, tajā skaitā 11. un 18. novembrī, 16. un 25. martā, 17. jūnijā, bet plašāku ievērību "Visu Latvijai!" iegūst 2001. gada oktobrī, kad protestē pret Mākslas akadēmijas studentu akciju, kurā pirmskara Latvijas valstsvīrs Kārlis Ulmanis tiek attēlots tortes, gumijas cālēna, leijerkastes u.tml. formās.

2002. gadā "Visu Latvijai!", uzsākot aktīvāku sadarbību ar vēl vienu nacionālo jauniešu organizāciju „Klubs 415” un rīkojot vairākas sabiedrībā ievērību guvušas akcijas, kļūst par vienu no atpazīstamākajām latviešu nacionālo jauniešu organizācijām. 2002. gada pavasarī "Visu Latvijai!" vairākkārtēji aicina visas sīkās nacionāli noskaņotās partijas, tādas kā „Mūsu zeme”, „Māras zeme”, „Latvijas Atdzimšanas partija”, „Latviešu partija”, „Tautas mantojums”, „Latvijas Nākotnes partija” u.c. 8. Saeimas vēlēšanās startēt no viena saraksta, taču šo partiju līderi nespēj vienoties un Saeimas vēlēšanās neviena no šīm partijām neiegūst pat 1% balsu. 2002. gada novembrī "Visu Latvijai!" izdodas panākt, ka Rīgas dome nepārdēvē Čečenijas prezidenta Džohara Dudajeva vārdā iepriekš nodēvēto ielu Purvciemā, kā to pieprasa PCTVL.

"Visu Latvijai!" katru gadu 16. martā pie Brīvības pieminekļa veido karogu aleju.

"Visu Latvijai!" kā sabiedriska organizācija

2002. gada 10. decembrī notiek oficiāla "Visu Latvijai!" kā sabiedriskas organizācijas dibināšanas sapulce un nu tā apvieno ne tikai jauniešus, bet visu paaudžu latviešu nacionālistus. Par "Visu Latvijai!" goda priekšsēdētāju kļūst publicists Visvaldis Lācis.

Trīs gados, kuros "Visu Latvijai!" ir sabiedriskās organizācijas statusā, "Visu Latvijai!" izveidojas spēcīga komanda, kuras kodolu veido jaunieši; vislatvieši, kā viņi paši sevi dēvē, regulāri publicējas lielākajos Latvijas masu medijos un "Visu Latvijai!" kļūst par vienu no spēcīgākajām nacionālistu organizācijām Latvijā. Šajā laikā arī izveidojas vairums no atpazīstamākajām "Visu Latvijai!" tradīcijām: 16. marta karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, kas tiek veidota pēc lielāko leģionāru organizāciju — Daugavas Vanagu un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības — lūguma, 23. augusta svecīšu ceļš pie Brīvības pieminekļa, 18. novembra Lāpu gājiens no Kārļa Ulmaņa pieminekļa cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim. Tāpat katru gadu "Visu Latvijai!" rīko dažāda veida pasākumus 17. jūnijā un 11. novembrī, kā arī piedalās atceres pasākumos 25. martā, 8. maijā un 14. jūnijā.

"Visu Latvijai!" publiski sadedzina PSRS karogu 2005. gada 17. jūnijā iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā.

Šajā laikā "Visu Latvijai!" pievienojas tādi vēl šobrīd aktīvi biedri kā (aptuveni hronoloģiskā secībā) Raivis Blumfelds, Jānis Ratkevičs, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Oskars Līvmanis, Dmitrijs Mironovs, Andris Holms, Arnis Neretnieks, Jānis Dombrava, Anta Rudzīte, Gundars Kalve un daudzi citi.

2003. gada novembrī tiek izveidota "Visu Latvijai!" interneta mājas lapa www.visulatvijai.lv, kas turpmākajos gados būtiski veicina "Visu Latvijai!" attīstību un atpazīstamību. Organizācijas popularizēšanā, tās ideju un vērtību izplatīšanā vislatvieši aktīvi uzsāk izmantot arī citus interneta resursus, kļūstot par vienu no Latvijas interneta telpā aktīvākajām politiskajām grupām.

2005. gads kļūst par nopietnu pagrieziena punktu "Visu Latvijai!" dzīvē — no šaurā latviešu nacionālistu vidē respektētas organizācijas tā kļūst par organizāciju, kuru atpazīst visā Latvijas sabiedrībā. Plašu ievērību gūst "Visu Latvijai!" 2005. gada 17. jūnijā veiktā PSRS karoga sadedzināšana pie Krievijas vēstniecības, bet gada beigās 18. novembra lāpu gājiens jau pulcē vairāk nekā tūkstoti nacionāli noskaņoto latviešu.

"Visu Latvijai!" kā politiskā partija

"Visu Latvijai!" katru gadu 18. novembrī rīko lāpu gājienu cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim.

"Visu Latvijai!" visu tās darbības laiku ir bijusi politiska organizācija, tāpēc 2006. gada 14. janvārī tā pārtop jaunā kvalitātē — politiskā partijā. Taču jauniešu loma ar šo soli organizācijā nav mazinājusies — jaunieši joprojām veido partijas aktīvo kodolu un dažādi izglītojoši semināri, nometnes, sportiskās aktivitātes un talkas aizvien ir nozīmīga "Visu Latvijai!" darbības sastāvdaļa. Pēc "Visu Latvijai!" pārtapšanas partijā tā, atsaucoties latviešu valstsvīra Eduarda Berklava aicinājumam, aicina TB/LNNK un "Jauno laiku" 9. Saeimas vēlēšanās startēt no vienota saraksta, taču saņem noraidījumus un vēlēšanās piedalās ar savu sarakstu, iegūstot 1,48% balsu, kas ir labākais rezultāts starp visām nacionālajām partijām, neskaitot TB/LNNK.

"Visu Latvijai!" aktīvā kodola ilgstošā pieredze darbībai ar sabiedriskas organizācijas metodēm nodrošina to, ka "Visu Latvijai!", atšķirībā no citām partijām, kuras nav iekļuvušas Saeimā, ne tikai nesamazina savas darbības vērienu, bet pat palielina to.

2007. gadā "Visu Latvijai!" plašāko ievērību gūst ar vairākām Abrenes aizstāvības akcijām, protestējot pret jaunā Latvijas — Krievijas robežlīguma noslēgšanu. Vislielāko rezonansi izsauc akcija 2007. gada 8. februārī pie Saeimas, kad 15 VL puiši, izģērbušies puskaili -17 grādu salā 40 minūtes protestē pret Abrenes atdošanu Krievijai.

2008. gadā "Visu Latvijai!" turpina attīstīt jau aizsāktās tradīcijas un paplašina savu biedru loku, kā arī aktīvi iesaistās kampaņā par tautas tiesībām atlaist Saeimu. Plašāku ievērību iegūst akcija „Sargi savu valodu”, kuras laikā vairāk nekā 18 tūkstoši cilvēku parakstās par to, lai valsts finansētajās skolās mācības jau no pirmās klases notiktu tikai latviešu valodā. Šajā gadā arī tiek pieņemtas būtiskas izmaiņas "Visu Latvijai!" statūtos, saskaņā ar kuriem turpmāk partiju vada divi līdzpriekšsēdētāji, par kuriem tiek ievēlēti Raivis Dzintars un Imants Parādnieks.

Gatavojoties 2009. gada 6. jūnija Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, "Visu Latvijai!" no jauna vēršas pie TB/LNNK un Pilsoniskās savienības ar aicinājumu veidot vienotu sarakstu gan Eiropas Parlamenta, gan Rīgas Domes vēlēšanās. Arī šoreiz seko noraidījums, kā rezultātā Rīgas Domes vēlēšanās vairākumu gūst Saskaņas centrs. "Visu Latvijai!" startē ar atsevišķu sarakstu un Eiropas Parlamenta vēlēšanās iegūst 2,81% balsu, bet Rīgas Domes vēlēšanās 1,87% balsu. "Visu Latvijai!" deputāti tiek ievēlēti 7 pašvaldību domēs, Ogrē un Limbažos pēc vēlēšanām iegūstot arī vicemēru amatus.

Neskatoties uz to, ka "Visu Latvijai!" nebija pārstāvēta Saeimā un tieši nevarēja iesaistīties likumdošanas procesā, tā nāca klajā ar vairākām likumdošanas iniciatīvām, kas saistītas ar Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu, kriminālatbildības ieviešanu par okupācijas fakta noliegšanu, pāriešanu valsts finansētajās skolās uz mācībām tikai latviešu valodā un citiem jautājumiem, bet nozīmīgākā "Visu Latvijai!" iniciatīva šajā periodā bija Satversmes grozījumu projekts, kas paredzētu tautas vēlēta valsts prezidenta institūta ieviešanu Latvijā.

Kā aktīvākie no "Visu Latvijai!" biedriem, kuri organizācijai pievienojušies no 2006. gada līdz 2010. gada vidum minami (aptuveni hronoloģiskā secībā) Arnis Puksts, Imants Parādnieks, Ināra Parādniece, Māra Vīķe, Andra Kaupe, Dace Kalniņa, Marta Kalniņa, Jānis Zariņš, Mārtiņš Ceriņš, Egils Helmanis, Gints Rožkalns, Guna Pērkone, Aldis Grunde, Einārs Cilinskis, Mārtiņš Krusts, Ēriks Eriksons, Jānis Zalaks, Konstantīns Pupurs un daudzi citi, it sevišķi reģionos.

"Visu Latvijai!" apvienība ar TB/LNNK

Ņemot vērā Rīgas Domes vēlēšanu iznākumu, uzreiz pēc vēlēšanām "Visu Latvijai!" gan ar Pilsonisko savienību, gan TB/LNNK uzsāk sarunas par apvienības veidošanu. Tā kā Pilsoniskā savienība iekļaujas apvienībā „Vienotība” kopā ar Jauno laiku un Sabiedrību citai politikai, sarunas tiek turpinātas ar „Vienotību”. 2010. gada maija beigās „Vienotība” pārtrauc konsolidācijas sarunas gan ar TB/LNNK, gan "Visu Latvijai!".

2010. gada 31. maijā abu partiju TB/LNNK un "Visu Latvijai!" valdes gandrīz vienlaicīgi pieņem lēmumu par kopīgas apvienības veidošanu uz līdztiesīgiem pamatiem. 4. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā notiek Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (saīsināti: Nacionālā apvienība vai VL-TB/LNNK) dibināšanas kongress un sākas apvienības priekšvēlēšanu kampaņa par iekļūšanu 10. Saeimā. 10. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība iegūst 7,67% balsu un 8 Saeimas deputātu vietas, no kurām 6 vietas iegūst "Visu Latvijai!" pārstāvji — Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Einārs Cilinskis, Visvaldis Lācis, Jānis Dombrava un Inese Laizāne. 2011. gada 8. martā pēc skandāla ar meitas nodarbināšanu un dzīvokļa īri Visvaldis Lācis izstājas no "Visu Latvijai!" un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas.

Partijas organizatoriskā struktūra

"Visu Latvijai!" organizatoriskā struktūra ir noteikta partijas statūtos, saskaņā ar kuriem partijas augstākā lēmējinstitūcija ir Kopsapulce, kuru var aizstāt Pārstāvju sapulce, bet partijas izpildinstitūcija ir Valde. Partijas Valdē ir 9 locekļi un to vada divi, ar vienādām tiesībām apveltīti līdzpriekšsēdētāji.

Reģionālās nodaļas

"Visu Latvijai!" reģionālās nodaļas sāka veidoties 2006. gada vidū. Šobrīd "Visu Latvijai!" ir nodaļas Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ogrē, Kokneses novadā, Bauskā, Jēkabpilī, Baldonē, Limbažos, Liepājā, Siguldā un Stopiņu novadā. Partijas nodaļas un atbalsta kopas var tikt veidotas arī ārpus Latvijas Republikas teritorijas esošajos latviešu emigrantu centros. Ārpus Latvijas šobrīd darbojas "Visu Latvijai!" Lielbritānijas nodaļa ar apakšstruktūru — kopu Londonā.

2009. gada pašvaldību vēlēšanās "Visu Latvijai!" ar savu sarakstu piedalījās Rīgā, Jelgavā (kopā ar TB/LNNK), Valmierā (kopā ar TB/LNNK), Alojas novadā, Carnikavas novadā (kopā ar ZZS un Jauno laiku), Dobeles novadā (kopā ar TB/LNNK), Inčukalna novadā, Jēkabpils novadā, Limbažu novadā, Ogres novadā (kopā ar Pilsonisko savienību), Pļaviņu novadā, Preiļu novadā, Ropažu novadā, Saulkrastu novadā, Stopiņu novadā un Valmieras novadā.

Rezultāti vēlēšanās

Saeimas vēlēšanās

Gads	Vēlēšanas	Kopā balsis	Procenti balsu	Rīga: % (balsis)	Vidzeme: % (balsis)	Kurzeme: % (balsis)	Zemgale: % (balsis)	Latgale: % (balsis)	Deputātu vietas
2006	9. Saeimas vēlēšanas	13 469	1,48%	1,23% (3 348)	2,05% (5 039)	1,39% (1 663)	2,02% (2 632)	0,59% (787)	-
2010	10. Saeimas vēlēšanas (kopā ar TB/LNNK)	74 029	7,67%	7,40% (21 821)	9,95% (26 349)	7,82% (9 446)	9,15% (12 455)	3,09% (3 958)	6 (kopā 8)

Pašvaldību vēlēšanās

Gads	Vēlēšanas	Rīga: % (balsis)	Deputātu vietas Rīgā	Deputātu vietas citās pašvaldībās
2009	2009. gada pašvaldību vēlēšanas	1,87% (4 523)	-	Alojas n. — 2, Jēkabpils n. — 1, Limbažu n. — 1, Ogres n. — 2, Pļaviņu n. — 1, Preiļu n. — 1, Stopiņu n. — 1

Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Gads	Vēlēšanas	Balsis	Procenti balsu	Rīga: % (balsis)	Vidzeme: % (balsis)	Kurzeme: % (balsis)	Zemgale: % (balsis)	Latgale: % (balsis)	Deputātu vietas
2009	7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas	22 240	2,81%	2,27% (5 398)	3,97% (8 245)	3,09% (2 969)	3,49% (3 833)	1,38% (1 671)	-

Partijas cilvēki

Valdes locekļi	Saeimas deputāti	Pašvaldību vadībā
Raivis Dzintars (līdzpriekšsēdētājs) Imants Parādnieks (līdzpriekšsēdētājs) Jānis Dombrava Jānis Iesalnieks Einārs Cilinskis Ieva Holma Konstantīns Pupurs Arnis Neretnieks Egils Helmanis	Raivis Dzintars Imants Parādnieks Einārs Cilinskis Inese Laizāne Jānis Dombrava	Egils Helmanis (Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks) Gints Rožkalns (Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks)

"Visu Latvijai!" priekšsēdētāji

• no 2000.g. augusta līdz 2007.g. 18. novembrim — Raivis Dzintars
• no 2007.g. 18. novembra līdz 2008.g. 7. decembrim — Imants Parādnieks
• kopš 2008.g. 7. decembra — Imants Parādnieks un Raivis Dzintars kā līdztiesīgi līdzpriekšsēdētāji

Ārējās saites

• Nacionālās apvienības mājas lapa
• "Visu Latvijai!" Draugiem.lv lapa
• "Visu Latvijai!" Twitter profils

Partijas programmas

• "Visu Latvijai!" 9. Saeimas vēlēšanu programma
• "Visu Latvijai!" 4000 zīmju programma uz 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām
• "Visu Latvijai!" 4000 zīmju programma uz 2009. gada Rīgas domes vēlēšanām Arhivēts 2009. gada 3. maijā, Wayback Machine vietnē.
• Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” — „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” programma^{[novecojusi saite]}
• Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” — „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 10. Saeimas vēlēšanu programma