Pāriet uz saturu

Šķaunes pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Šķaunes ciems)
Šķaunes pagasts
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Šķaune
Kopējā platība:[1] 123,3 km2
 • Sauszeme: 121,0 km2
 • Ūdens: 2,4 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 386
Blīvums (2024): 3,2 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
krievu: Ляндскоронская
Šķaunes pagasts Vikikrātuvē
Šķaunes pagasta pārvaldes ēka (2008)

Šķaunes pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastiem, kā arī Ludzas novada Istras un Pasienes pagastiem.

Augstākie pauguri (194,1 m un 186,5 m vjl.) atrodas Šķaunes valnī, kas ir ZA-DR virzienā orientēta vaļņveida reljefa forma Latvijas un Baltkrievijas pierobežas joslā, tās kopējais garums 16 km.[4]

44% pagasta platības aizņem meži: Andžānu mežs, Jeļņiks, Kucini, Laipeņas, Landskoronas mežs, Orehovka, Zamšu mežs.[5]

Pagasta teritorijā ir desmit upes:[6]

Gaiļupe, Grova, Oļšanīks, Vonogupeite, Deņica, Guseņica, Malcenka, Moļneica, Sarja, Zeiļovas upīte.

Pagasta teritorijā ir trīspadsmit ezeri:[7]

Cirsis, Garasts, Gordojs, Greivas ezers, Keiša ezers, Lielā Paļts, Luboneņš, Mazā Paļts, Mačula, Molvejas ezers, Novičku ezers, Zeiļovas ezers, Šķeteris.

Pagasta teritorijā ir deviņi purvi:[8]

Bricu pūrs, Būbins, Molneicas pūrs, Muizinīku pūrs, Paļšu purvs, Siunoklis, Trešā Paļts, Tronišku pūrs, Zeiļovas pūrs.

Aizsargājams dabas objekts pagasta teritorijā ir Landskoronas muižas parks (pl. 6,4 ha), kur aug divi dižkoki – kļava un sudrabkļava. Pie Cirša ezera un Bricu apkaimē apzinātas divas reti sastopamu augu atradnes.[9]

Tīmaņu (Timanavas) muižas kungu māja (2001)

1920. gada zemes reformas laikā Landskoronas muižu sadalīja 136 vienībās 1659 ha kopplatībā, Timanavas muižu 146 vienībās 2114 ha kopplatībā, Krasnopoles muižu ar Luknicas foļvarku (pusmuižu) 49 vienībās 616 ha kopplatībā, pagastā atradās arī Šķaunes un Leimaņu pusmuižas.[10] 1925. gadam Landskoronas pagastu pārdēvēja par Šķaunes pagastu, 1935. gadā tā platība bija 194 km². Līdz 1940. gadam ūdensdzirnavas atradās Timanavā (dzirnavās darbojās P. Kotāna dēļu zāģētava), Suškavā (J. un V. Auseju vilnas kārstuve), Bricos un Buraku ciemā. Seskos bija I. Šteina terpentīna tecinātava.[10]

Latvijas PSR laikā 1945. gadā pagastā izveidoja Krasnopoles, Meikšānu, Muizenieku, Pundoru, Šķaunes un Šuškovas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1960. gadā Šķaunes ciemam pievienoja daļu likvidētā Pundoru ciema. 1973. gadā Šķaunes ciemam pievienoja Muizenieku ciemu, bet daļu Šķaunes ciema iekļāva Bērziņu ciemā.

1990. gadā Šķaunes ciemu reorganizēja par pagastu.[11] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.

Pagasta teritorijā atrodas vairāki valsts nozīmes un viens vietējās nozīmes kultūras piemineklis.[12]

Valsts nozīmes pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Arheoloģiskie pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[13]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18973 100—    
19354 316+0.87%
19591 850−3.47%
GadsIedz.±% g.p.
19691 510−2.01%
19791 269−1.72%
1989943−2.93%
GadsIedz.±% g.p.
2000758−1.97%
2011542−3.00%
2021435−2.18%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Šķaune (pagasta centrs), Muižnieki, Krasnopole, Landskorona.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā darbojas Šķaunes pamatskola, bibliotēka,[19] Tautas nams,[20] katoļu baznīca. Pagasta bibliotēkā izveidota Marijas Andžānes piemiņas istaba.[21]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 10. novembrī.
  4. «Šķaunes pagasts. Daba». dagda.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. novembrī. Skatīts: 2021. gada 10. janvārī.
  5. «Šķaunes pagasta meži». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021. gada 10. janvārī.[novecojusi saite]
  6. «Šķaunes pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021. gada 10. janvārī.[novecojusi saite]
  7. «Šķaunes pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021. gada 10. janvārī.[novecojusi saite]
  8. «Šķaunes pagasta purvi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021. gada 10. janvārī.[novecojusi saite]
  9. «Šķaunes pagasts. Dabas pieminekļi». dagada.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. novembrī. Skatīts: 2021. gada 10. janvārī.
  10. 10,0 10,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 41 670. sleja.
  11. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  12. «Šķaunes pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. janvārī. Skatīts: 2021. gada 10. janvārī.
  13. OSP
  14. «Boļeslavs Jermaks». timenote.info. Skatīts: 2021. gada 26. janvārī.
  15. «Marija Andžāne». literatura.lv. Skatīts: 2021. gada 10. janvārī.
  16. «Jānis Meikšāns». timenote.info. Skatīts: 2021. gada 10. janvārī.
  17. Viktorija Slesare. «Mūsu novadniecei - dzejniecei Koletai Andžānei - 80». ezerzeme.lv, 10.07.2007. Skatīts: 2022. gada 28. janvārī.
  18. «Romualds Jermaks». musicabaltica.com. Skatīts: 2021. gada 10. janvārī.
  19. «Šķaunes pagasta bibliotēka». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021. gada 10. janvārī.
  20. «Šķaunes Tautas nams». dagda.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 10. janvārī.
  21. «Marijas Andžānes piemiņas istaba». visitdagda.com. Skatīts: 2021.gada 10.janvārī.