1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos

Dikļu vīru koris (diriģents I. Šmits, dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos.

1864. gada dziesmu diena Dikļos notika 1864. gada trešajos Vasarsvētkos (17. maijā) Dikļu mācītājmuižas dārzā, kurā no apkārtējiem Vidzemes pagastiem piedalījās seši vīru kori no Dikļiem, Lielsalacas, Limbažiem, Mazsalacas, Rūjienas un Straupes un bērnu koris ar 120 dziedātājiem rīta cēlienā.

Dikļu dziesmu dienu rīkoja Dikļu draudzes luterāņu mācītājs Juris Neikens un Rūjienas draudzes skolotājs un ērģelnieks Ernests Švehs. Sākumā mācītājs Neikens sarīkojumu esot iecerējis kā parastu koru koncertu slēgtās telpās pēc bībeles svētku parauga Ārciemā 1863. gada rudenī. Bet tā kā šādam gadījumam piemērotu telpu nedz Dikļos, nedz tuvākā apkaimē nav bijis, tad Neikens izšķīrās par sarīkojumu brīvā dabā, izvēlēdamies savas mācītājmuižas plašo dārzu. Pakalns, kurā pie svētkiem uzceltās telts izvietojās kori, vēlāk ieguva „Neikena kalniņa" nosaukumu.

Norise

Juris Neikens dziesmu dienu aprakstīja šādi: "Svētku rīta saulīte mirdzēja caur plāniem, gaišiem padebešiem, un putnu balsis atskanēja siltā, klusā gaisā. Ap pulksten astoņiem jau viesi sāka rasties, visvairāk tālnieki, kas nebija zinājuši noteiktu stundu, kad dziesmas sāksies. Tie nāca arvien biezāki kājām un braukšus, līdz pēdīgi bija lasījies tāds ļaužu pulks, kā reti te būs redzēts. [..] Šīs draudzes pagasta skolnieki, 120 skaitā, bija pulcējušies Dikļu pagasta skolā, kas tepat tuvu pie baznīcas, tie, garā strēķī stādīti, pa trim un četriem līdzās, ap pulksten divpadsmitiem dziedādami nāca uz dziesmu pleci. Lai smalkās balsītes ir plašā birzē būtu dzirdamas, tad visas četras skolas savu spēku savienoja un dziedāja nu kopā bērnu korī gan baznīcas, gan lauku dziesmiņas, uz divi, trīs un arī četrām balsīm. Bija tikpat ar ko klausīties.

Pa tam bija sanākuši dziedātāju pulki — vīru kori, gaidīti un negaidīti, no sešām draudzēm. Dikļu pagasta skolā apsveicinājušies, tie Rūjienas skolmeistaru Švehu paši bija cēluši par direktoru jeb rīkotāju un lozējot to kārtu nolikuši, kā tie seši pulki cits pēc cita lai dziedātu. Tad, savas dziesmas direktoram uzdevuši un balsis izmēģinājuši, ap pulksten četriem tie pa diviem līdzās vienos soļos uz dziesmu placi nāca, no klausītāju pulka uzmanībā gaidīti. Prieks bija jau skatīt tos sveikus tautas dēlus, kas ar saviem vadoņiem — kopā kādi 120 vīri — lielās telts priekšā klusu sastājās, bet kad tie visi vienā korī Dievam par godu un savai tautai par liecību to varenu Lutera dziesmu "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils" četrām balsīm dziedāja, tad klausītājiem sirds līdz uz augšu devās svētku līksmībā. [..]

Tie seši dziedātāju pulki trīs lāgos cits pēc cita nāca priekšā, katrs ar savām dāvanām un upuriem. Pirmie dziedāja liel-salacieši, tad straupieši, limbažnieki, maz-salacieši, rūjienieši un pēdīgi diklieši, kā mājas bērni. Svētki beidzās ar kopīgi nodziedātu dziesmu "Lai Dievu visi līdz" pēc kam mājas tēvs Neikens svētku viesus ar sirsnīgiem vārdiem atlaida, pateikdamies mīļiem dziedātājiem, ka tik jauki un skani dziedājuši, un klausītājiem, ka klusi, godīgi klausījušies, un izteikdams cerību nākamā gadā atkal dziesmusvētkos satikties." ("Ceļa Biedrs", 1865. gada 19. — 21. numurs)

Sekas

1865. gadā mācītāja Neikena ierosmē notika dziesmu diena Matīšos (Bauņu muižā), kam 1866. gadā sekoja skolotāja Šveha rīkotā dziesmu diena Rūjienā, 1867. gadā Smiltenē, 1868. gadā Valkā, 1869. gadā Cesvainē.

1868. gadā dziesmu diena pirmo reizi notika arī Kurzemes guberņas teritorijā Kroņvircavā. 1870. gada 26. jūnijā notika Pirmā Kurzemes dziesmu diena Dobelē, kurā piedalījās 15 kori no Dobeles, Ārlavas, Bauskas, Bērzmuižas (Jaunbērzes), Bukaišiem, Durbes, Džūkstes, Iecavas, Irlavas, Jaunpils, Kalnamuižas, Svitenes pagasta Ķeveles, Līvbērzes, Sesavas un Struteles.

1869. gadā Tērbatā notika Pirmie igauņu vispārējie dziesmu svētki, kuros piedalījās apmēram 800 dziedātāju. 1873. gadā Rīgā notika I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki.