Andrejs Požarnovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Požarnovs
Latvijas labklājības ministrs
Amatā
2000. gada 5. maijs — 2002. gada 2. maijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Andris Bērziņš
Priekštecis Roberts Jurdžs
Pēctecis Vladimirs Makarovs

Dzimšanas dati 1962. gada 9. martā
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Tēvzemei un Brīvībai (1995—1997)
TB/LNNK (1997—2011)
Gods kalpot Rīgai (2012—2016)
Gods kalpot mūsu Latvijai (no 2016)
Dzīvesbiedrs(-e) Anda Požarnova (laulība šķirta)
Profesija ārsts
Augstskola Rīgas Medicīnas institūts

Andrejs Požarnovs (dzimis 1962. gada 9. martā) ir latviešu ārsts un politiķis, bijušais labklājības ministrs. Bijis 6. un 7. Saeimas, kā arī Rīgas domes deputāts. Īslaicīgi ieņēmis Baldones novada domes priekšsēdētāja amatu, pārstāv partiju "Gods kalpot mūsu Latvijai".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1962. gada 9. martā Rīgā Martas Laimdotas un Nikolaja Požarnovu ģimenē.

Izglītība un darba gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980. gadā absolvējis Baldones vidusskolu, iestājies Rīgas medicīnas institūtā, ko pabeidzis 1987. gadā ķirurga-traumatologa specialitātē. Strādājis Rīgas pilsētas Sarkanā Krusta slimnīcā. Traumatologs Aizkraukles (Stučkas) slimnīcā (1987—1990), Aizkraukles rajona galvenais ārsts (1990—1993), ārsts traumatologs Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcā (1993—1996).

Vēlākās politiskās karjeras laikā Andrejs Požarnovs ieņēma vairākus atbildīgus amatus valsts un Rīgas pašvaldības uzņēmumos, tostarp bijis SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" valdes priekšsēdētājs, darbojies AS "Pasažieru vilciens" un SIA "Rīgas satiksme" valdēs, kā arī VAS "Latvijas pasts", Privatizācijas aģentūras, SIA "Rīgas satiksme" un VAS "Latvijas dzelzceļš" padomēs.

Politiskā un sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strādājot Aizkraukles rajona slimnīcā, Andrejs Požarnovs bijis tās komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs.[1] 1992. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas ārstu biedrības prezidentu un vadīja to līdz 1999. gadam.

1995. gadā tika ievēlēts par 6. Saeimas deputātu no partijas "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta. Saeimā darbojās Pilsonības likuma izpildes komisijā (priekšsēdētājs) un Sociālo un darba lietu komisijā (priekšsēdētāja biedrs). 1998. gadā A. Požarnovs tika ievēlēts 7. Saeimā, kur vadīja Sociālo lietu un darba lietu komisiju, bija Eiropas lietu komisijas loceklis. 1998. gada decembrī tika ievēlēts par TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētāju.

2000. gada 5. maijā Saeima apstiprināja Andreju Požarnovu par labklājības ministru Andra Bērziņa valdībā. Ministra amatu A. Požarnovs ieņēma līdz 2002. gada maijam, kad pēc konflikta ar Ministru prezidentu bija spiests to atstāt.

2002. gadā notikušajās 8. Saeimas vēlēšanās Andrejs Požarnovs kandidēja no TB/LNNK saraksta, taču šoreiz netika ievēlēts. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās arī pārstāvēja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK sarakstu un tika ievēlēts Rīgas domē. Tur darbojās Satiksmes un transportu lietu komitejā (priekšsēdētājs) un Pilsētas īpašuma privatizācijas komitejā (priekšsēdētāja vietnieks). Kandidēja uz vietu Rīgas domē arī 2009. gada pašvaldību vēlēšanās, taču netika ievēlēts.

Pirms "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Visu Latvijai" apvienības izveidošanas 2011. gadā A. Požarnovs apturēja savu darbību TB/LNNK. 2012. gada martā viņš piedalījās partijas "Gods kalpot Rīgai" dibināšanas sapulcē un tika ievēlēts tās valdē. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Andrejs Požarnovs kandidēja uz deputāta vietu Rīgas domē no "Saskaņas Centra/Gods kalpot Rīgai" saraksta, bet ievēlēts netika, saņemot visvairāk svītrojumu.[2]

2016. gadā Andrejs Požarnovs tika izvirzīts par jaundibinātās partijas "Gods kalpot mūsu Latvijai" priekšsēdētāju. Lai gan kopumā partija 2017. gada pašvaldību vēlēšanās startēja samērā neveiksmīgi, tomēr A. Požarnovs ne tikai tika ievēlēts Baldones novada domē, bet arī kļuva par tās priekšsēdētāju. Tomēr jau 2017. gada 4. novembrī viņš šo posteni zaudēja, kļūstot par priekšsēdētāja vietnieku (arī šo amatu samērā drīz zaudēja). 2018. gadā nesekmīgi kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no LSDSP, Kristīgi demokrātiskās savienības un “Gods kalpot mūsu Latvijai!” apvienības.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Komunisma Uzvara", 1988. gada 11. maijs. Bērziņš, A.: Komjaunatne un nauda
  2. «2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Rezultāti. Rīga. Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs", Partija "Gods kalpot Rīgai"». cvk.lv. Skatīts: 2018.08.19.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pēteris Apinis
Latvijas ārstu biedrības prezidents
1992. gads — 1999. gada 15. maijs
Pēctecis:
Viesturs Boka
Priekštecis:
Roberts Jurdžs
Latvijas labklājības ministrs
2000. gada 5. maijs2002. gada 2. maijs
Pēctecis:
Vladimirs Makarovs (p.i.)