1980. gada vasaras olimpiskās spēles

XXII Olimpiskās spēles
Norises vieta	Maskava, PSRS
Dalībvalstis	80
Sportisti	5 179 (4 064 vīrieši; 1 115 sievietes)
Disciplīnas	203 (21 sporta veidos)
Atklāšana	19. jūlijā
Noslēgums	3. augustā
Oficiāli atklāja	Ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs
Sportistu zvērests	Nikolajs Andrianovs
Tiesnešu zvērests	Aleksandrs Medveds
Olimpiskā lāpa	Sergejs Belovs
Stadions	Centrālais V.I. Ļeņina stadions
← 1976 Monreāla 1984 Losandželosa →

1980. gada vasaras olimpiskās spēles, oficiāli zināmas arī kā XXII vasaras olimpiskās spēles (krievu: И́гры XXII Олимпиа́ды), bija starptautisks multi-sporta notikums, kas notika Padomju Savienības galvaspilsētā Maskavā, mūsdienu Krievijas teritorijā.

1980. gada Maskavas spēles bija pirmās olimpiskās spēles, kas notika kādā no Austruma bloka valstīm, kā arī pirmās olimpiskās spēles, kas notika slāvu valodās runājošā valstī. Šīs spēles bija pirmās, kas notika sociālistiskā valstī līdz 2008. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm. Šīs bija pēdējās olimpiskās spēles, kas notika Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta Maikla Morisa prezidentūras ietvaros.

1980. gada Maskavas spēlēs bija pārstāvētas 80 valstis, kas bija mazākais valstu skaits kopš 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēm. Pēc ASV iniciatīvas šīs spēles boikotēja 66 valstis, saistībā ar padomju armijas iebrukšanu Afganistānā. Olimpiskajās spēlēs piedalījās atsevišķi sportisti no dažām boikotējošajām valstīm (šīs valstis nav iekļautas boikotējošo valstu sarakstā). Šie sportisti piedalījās zem olimpiskā karoga, nevis savas valsta karoga. Padomju Savienība vēlāk boikotēja nākamās 1984. gada Losandželosas olimpiskās spēles.

Norises vietas izvēle

Maskava

Maskavas atrašanās vieta Padomju Savienības Eiropas daļā

Uz 1980. gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanu pretendēja divas pilsētas PSRS galvaspilsēta Maskava un ASV pilsēta Losandželosa. Izvēle, kurā pilsētā rīkot olimpiskās spēles, tika veikta 1974. gada 23. oktobrī 75. Starptautiskās olimpiskās komitejas sesijā Austrijas galvaspilsētā Vīnē. Par 1980. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētu tika izvēlēta Maskava, savukārt Losandželosa rīkoja nākamās — 1984. gada vasaras olimpiskās spēles.

1980. gada vasaras olimpisko spēļu balsošanas rezultāts
Pilsēta	Valsts	Balsis
Maskava	PSRS	39
Losandželosa	ASV	20

Olimpiskās lāpas stafete

1980. gada vasaras olimpisko spēļu lāpas stafete

1980. gada vasaras olimpisko spēļu lāpa

1980. gada Maskavas olimpisko spēļu uguns tika aizdegta tieši mēnesi pirms atklāšanas ceremonijas — 1980. gada 19. jūnijā — tradicionāli Grieķijā. Kopējais stafetes garums bija 4992 kilometri. No tiem 1170 kilometri pa Grieķiju (Olimpija, Atēnas, Delfi, Larisa, Verja, Sere, Promahona), 935 kilometri pa Bulgāriju (Sofija, Plovdiva, Plevena, Šipra) un 593 kilometri pa Rumāniju (Bukareste, Ploješti, Fokšani, Jasi)

1980. gada 5. jūlijā olimpiskās lāpas stafete šķērsoja Padomju Savienības robežu Leišeņi, Moldāvijas PSR ciematā. Padomju Savienībā lāpas stafetes garums bija 2294 kilometri. Moldāvijas PSR lāpas stafete gāja cauri Kišiņevai, Belci, Jedinecai un citām vietām. Ukrainas PSR teritorijā lāpas stafete šķērsoja Čerņivcus, Vinnicu, Žitomiru, Kijivu, Poltavu un Harkivu. Savukārt pa Krievijas PFSR teritoriju tā veda cauri Belgorodai, Orlai, Kurskai, Tulai, Čehovai un Podoļskai.

Pa Maskavu kopējais lāpas stafetes garums bija 54 kilometri. Lāpas stafete pa Maskavu sākās M1 automaģistrāles un Možaiskojes maģistrāles krustojumā. Pēc tam lāpas uguns tika nogādāta caur Triumfa arku Kutuzova prospektā uz 50. oktobra gadadienas laukumu, kur to sagaidīja visa Maskavas administrācija un SOK pārstāvji. Nakti pirms spēļu atklāšanas lāpa un tās uguns atradās Maskavas domes ēkā Gorkija ielā. Savukārt olimpisko spēļu atklāšanas dienā lāpa pa Marksa prospektu, Metrostrovskajas ielu, Komsomoļskajas prospektu devās uz olimpisko spēļu stadionu — Centrālo V.I. Ļeņina stadionu (tagadējais — Lužņiku stadions).

Stafetes kalendārs

• 21. jūnijs — Atēnas, Grieķija;
• 26. jūnijs — Sofija, Bulgārija;
• 1. jūlijs — Bukareste, Rumānija;
• 5. jūlijs — Leišeņi, Moldāvijas PSR, lāpa šķērso Padomju Savienības robežu;
• 6. jūlijs — Kišiņeva, Moldāvijas PSR;
• 11. jūlijs — Kijiva, Ukrainas PSR;
• 13. jūlijs — Harkiva, Ukrainas PSR;
• 13. jūlijs — Tula, Krievijas PFSR;
• 17. jūlijs — Podoļska, Krievijas PFSR;
• 18. jūlijs — Maskava, Krievijas PFSR;

Dalībvalstis

Zils — Valsts pirmo reizi piedalījās olimpiskajās spēlēs.
Zaļš — Iepriekš valsts piedalījusies olimpiskajās spēlēs, bet nepiedalījās šajās spēlēs.
Gaiši zaļš — Piedalījās spēlēs zem Olimpiskā karoga.
Dzeltenais punkts — rīkotājpilsēta (Maskava)

Dalībnieku skaits no dalībvalstīm

1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās 80 valstis — mazākais valstu skaits kopš 1956. gada Melburnas spēlēm. No 80 valstīm 8 valstis pirmo reizi piedalījās olimpiskajās spēlēs — Angola, Botsvāna, Laosa, Mozambika, Nikaragva un Seišelas. Savukārt Kipra pirmo reizi piedalījās vasaras olimpiskajās spēlēs, līdz tam Kipra jau bija piedalījusies 1980. gada ziemas olimpiskās spēles Leikplesidā. Neviena no šīm valstīm olimpiskās medaļas neizcīnīja.

Šrilanka (agrāk — Ceilona), Benina (agrāk — Dahomeja) un Zimbabve (agrāk — Rodēzija) pirmo reizi piedalījās olimpiskajās spēlēs ar jaunajiem valstu nosaukumiem.

Kopā 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs startēja 5179 dalībnieki (4064 vīrieši un 1115 sievietes) no 80 valstīm. Vislielākais dalībnieku skaits bija no rīkotājvalsts Padomju Savienības.

Turpmākajā uzskaitījumā slīprakstā attēlotas tās valstis, kas šajās olimpiskajās spēlēs izmantoja kopīgo olimpisko karogu, nevis savas valsts karogu. Savukārt iekavās norādīts dalībnieku skaits no konkrētās valsts.

•  Afganistāna (11)
•  Alžīrija (54)
•  Andora (2)
•  Angola (13)
•  Austrālija (120)
•  Austrija (83)
•  Austrumvācija (362)
•  Beļģija (59)
•  Benina (17)
•  Botsvana (7)
•  Brazīlija (106)
•  Bulgārija (271)
•  Birma (2)
•  Čehoslovākija (208)
•  Dānija (58)
•  Dienvidslāvija (164)
•  Dominikāna (6)
•  Ekvadora (12)
•  Etiopija (41)
•  Francija (121)
•  Gajāna (8)
•  Grieķija (42)
•  Gvatemala (10)
•  Gvineja (9)
•  Indija (72)
•  Irāka (43)
•  Islande (8)
•  Itālija (159)
•  Īrija (47)
•  Jamaika (18)
•  Jaunzēlande (4)
•  Jordānija (4)
•  Kamerūna (25)
•  Kipra (14)
•  Kolumbija (23)
•  Kongo Republika (23)
•  Kostarika (29)
•  Kuba (208)
•  Kuveita (56)
•  Laosa (19)
•  Lesoto (5)
•  Libāna (16)
•  Libērija (7)
•  Lielbritānija (220)
•  Lībija (29)
•  Luksemburga (3)
•  Madagaskara (11)
•  Mali (7)
•  Malta (8)
•  Meksika (45)
•  Mongolija (43)
•  Mozambika (14)
•  Nepāla (11)
•  Nigērija (43)
•  Nikaragva (5)
•  Nīderlande (85)
•  Padomju Savienība (489) — mājinieki
•  Peru (29)
•  Polija (305)
•  Portugāle (11)
•  Puertoriko (3)
•  Rumānija (226)
•  Sanmarīno (17)
•  Seišelas (11)
•  Senegāla (32)
•  Sīrija (67)
•  Sjerraleone (14)
•  Somija (124)
•  Spānija (155)
•  Šrilanka (4)
•  Šveice (73)
•  Tanzānija (41)
•  Trinidāda un Tobāgo (9)
•  Uganda (13)
•  Ungārija (263)
•  Venecuēla (37)
•  Vjetnama (29)
•  Zambija (30)
•  Ziemeļkoreja (47)
•  Zimbabve (42)
•  Zviedrija (145)

Boikots

Ar zilo krāsu iezīmētas, tās valstis, kuras boikotēja 1980. gada Maskavas olimpiskās spēles.

Lai gan aptuveni puse no 24 valstīm, kas boikotēja 1976. gada vasaras olimpiskās spēles (protestējot pret SOK, kas nav aizrādījusi Jaunzēlandei, kura sankcionēja regbija tūri Dienvidāfrikā), piedalījās Maskavas spēlēs, 1980. gada vasaras olimpiskās spēles piedzīvoja vēl lielāku boikotu, ko vadīja ASV, protestējot pret padomju armijas iebrukšanu Afganistānā. Padomju Savienības iebrukums Afganistānā mudināja ASV prezidentu Džimiju Kārteru 1980. gada 20. janvārī izdot ultimātu, ka ASV boikotēs Maskavas olimpiskās spēles, ja padomju karaspēks mēneša laikā neatstās Afganistānas teritoriju. 65 valstis, kas tika uzaicinātas piedalīties 1980. gada olimpiskajās spēlēs, tajās nepiedalījās. Lielākais vairums valstu sekoja ASV boikota iniciatīvai, bet atsevišķas valstis olimpiskajās spēlēs nepiedalījās ekonomisku apsvērumu dēļ. Irāna bija naidīga valsts abām lielvarām (PSRS un ASV), bet šīs olimpiskās spēles boikotēja, pēc tam kad Islāma Konferencē nosodīja PSRS iebrukumu Afganistānā.

Daudzas no boikotējošām valstīm piedalījās Filadelfijā notiekošajās 1980. gada Olimpisko spēļu boikota spēlēs (angļu: Liberty Bell Classic). 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Monreālā šīs boikotējošās valstis bija guvušas 71% no visām medaļām un līdzīgi 71% no visām zelta medaļām. Kā protesta forma pret Padomju Savienības iejaukšanos Afganistānā atklāšanas ceremonijā piecpadsmit valstis devās ar olimpisko karogu un medaļu ceremonijās izmantoja olimpisko himnu, kad šo valstu sportisti ieguva medaļas. Izņemot trīs valstis — Jaunzēlande, Portugāle un Spānija — piedalījās ar attiecīgo valstu Olimpisko komiteju karogiem.

Boikota ietekme uz spēlēm bija dažāda. Tādos sporta veidos kā peldēšanā, vieglatlētikā, boksā, basketbolā, daiļlēkšanā, lauka hokejā un jāšanā boikots sporta veidus un disciplīnas ietekmēja ļoti ievērojami. Lai gan olimpiskās medaļas šajās spēlēs ieguva 36 valstu sportisti, taču lielāko daļu no medaļām ieguva pati rīkotājvalsts — Padomju Savienība — un Austrumvācija; kopumā tas bija zemākais medaļu ieguvēju valstu skaits kopš 1904. gada Sentluisas spēlēm.

Sporta veidi/disciplīnas

Skats no 1980. gada Maskavas spēļu basketbola turnīra. Dienvidslāvija pret Itāliju

Skats no 1980. gada Maskavas spēļu vieglatlētikas sacensībām

1980. gada Maskavas olimpiskajās spēļu programmā bija iekļauti 21 sporta veidi (27 disciplīnas) ar 203 sacensību veidiem (150 individuālās sacensības un 53 komandu sacensības), kas ir vairāk nekā jebkurās iepriekšējās olimpiskajās spēlēs. Lielākajā daļā sporta veidu un disciplīnu piedalījās gan vīrieši, gan sievietes. Taču tādos veidos kā boksā, cīņas sportā, džudo, futbolā, modernajā pieccīņā, riteņbraukšanā, svarcelšanā un ūdenspolo piedalījās tikai vīrieši. Savukārt burāšanā piedalījās tikai viena sieviete.

Salīdzinot ar iepriekšējām 1976. gada Monreālas spēlēm kopējais disciplīnu skaits bija palielinājies par 5 (1976. gada olimpiādē — 198). 1980. gada Maskavas spēlēs tika papildinātas ar sieviešu turnīru lauka hokejā. Džudo tika veiktas vairākas izmaiņas svara kategorijās, kā arī ieviestas divas jaunas svara kategorijas. Burāšanā tika atjaunota Star klase. Svarcelšanā tika veiktas izmaiņas svara kategorijās, un programma papildināta ar vienu kategoriju.

Visvairāk medaļu bija iespējams izcīnīt vieglatlētikā, kur piedalījās arī lielākais valstu un dalībnieku skaits.

Sporta veids/Disciplīna	Notikumi	Valstis	Dalībnieki	TOP valsts	Ats.
Airēšana	14	25	470	Austrumvācija
Basketbols	2	18	215	Dienvidslāvija
Bokss	11	51	271	Kuba
Burāšana	6	23	156	Brazīlija
Cīņas sports	20	35	266	Padomju Savienība
Daiļlēkšana	4	21	67	Padomju Savienība
Džudo	8	42	182	Padomju Savienība
Futbols	1	16	256	Čehoslovākija
Jāšana	6	11	68	Padomju Savienība
Lauka hokejs	2	9	187	Padomju Savienība
Loka šaušana	2	25	67	Padomju Savienība
Modernā pieccīņa	2	17	43	Padomju Savienība
Paukošana	8	20	187	Francija
Peldēšana	26	41	333	Austrumvācija
Riteņbraukšana	6	34	230	Padomju Savienība
Rokasbumba	2	14	248	Padomju Savienība
Smaiļošana un kanoe airēšana	11	23	180	Padomju Savienība
Svarcelšana	10	39	172	Padomju Savienība
Šaušana	7	38	239	Padomju Savienība
Ūdenspolo	1	12	132	Padomju Savienība
Vieglatlētika	38	70	960	Padomju Savienība
Vingrošana	14	18	127	Padomju Savienība
Volejbols	2	13	204	Padomju Savienība

Kalendārs

Visi datumi pēc Maskavas laika (UTC+3)

AC

Atklāšanas ceremonija

●

Sacensības

1

Medaļu izcīņas

NC

Noslēguma ceremonija

Datumi	Jūlijs													Augusts			Zelta medaļu skaits
	19. Ses	20. Svē	21. Pir	22. Otr	23. Tre	24. Cet	25. Pie	26. Ses	27. Svē	28. Pir	29. Otr	30. Tre	31. Cet	1. Pie	2. Ses	3. Svē
Airēšana		●	●	●	●	●		6	8								14
Basketbols		●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	2					2
Bokss		●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●		11		11
Burāšana			●	●	●	●			●	●	6						6
Cīņas sports		●	●	3	3	4			●	●	3	3	4				20
Daiļlēkšana		●	1	●	1		●	1	●	1							4
Džudo								1	1	1	1	1	1	1	1		8
Futbols		●	●	●	●	●	●		●		●			●	1		1
Jāšana							●	●	2		1		1	1		1	6
Lauka hokejs		●	●		●	●	●	●	●	●	1	●	1				2
Loka šaušana												●	●	●	2		2
Modernā pieccīņa		●	●	●	●	2											2
Paukošana				●	1	1	1	1	1	1	1	●	1				8
Peldēšana		2	4	3	4	4		4	5								26
Riteņbraukšana		1		1	●	1	●	2		1							6
Rokasbumba		●	●	●	●	●	●	●	●	●	1	1					2
Smaiļošana un kanoe airēšana												●	●	6	5		11
Svarcelšana		1	1	1	1	1		1	1	1	1	1					10
Šaušana		1	1	1	1	1	1	1									7
Ūdenspolo		●	●	●		●	●	●		●	1						1
Vieglatlētika						3	3	5	4	5		5	3	10			38
Vingrošana		●	●	1	1	2	10										14
Volejbols		●	●	●	●	●	●	●	●	●	1	●		1			2
Medaļu komplekti		5	7	10	12	19	15	22	22	10	16	14	11	19	20	1	203
Ceremonijas	AC															NC
Datumi	19. Ses	20. Svē	21. Pir	22. Otr	23. Tre	24. Cet	25. Pie	26. Ses	27. Svē	28. Pir	29. Otr	30. Tre	31. Cet	1. Pie	2. Ses	3. Svē	Zelta medaļu skaits
	Jūlijs													Augusts

Arēnas un spēļu norises vietas

Maskavas olimpisko spēļu olimpiskais ciemats 2004. gadā

Družbas daudzfunkcionālā arēna

Kristāla sporta kompleksa velodroms

Tallinas Olimpiskā regates centrs 2005. gadā

Par 1980. gada vasaras olimpisko spēļu centrālo arēnu bija kļuvis Centrālais V.I. Ļeņina stadions (tagadējais — Lužņiku stadions). Taču olimpisko spēļu programmas sacensības notika arī vairākās vietās citur Maskavā un pat citās padomju republikās. Burāšanas sacensības tika aizvadītas Tallinas ostas teritorijā (Piritā). Daļa no riteņbraukšanas sacensībām tika aizvadīts uz Maskavas—Minskas maģistrāles. Futbola turnīra priekšsacīkstes notika ne tikai Maskavā, bet arī Kijivā, Leņingradā un Minskā.

• Centrālais V.I. Ļeņina stadiona teritorija:
  • Lielā arēna — olimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonija, vieglatlētika, futbols (fināls), jāšana (individuālās sacensības kontūrā)
  • Mazā arēna — volejbols;
  • Olimpiskais peldbaseins — ūdenspolo;
  • Sporta pils — vingrošana un džudo;
  • Družbas daudzfunkcionālā arēna — volejbols;
  • Maskavas ielas — vieglatlētika (20 un 50 kilometru soļošana un maratons).
• Olimpiskais sporta komplekss:
  • Iekštelpu stadions — basketbols (fināls), bokss;
  • Peldbaseins — peldēšana, daiļlēkšana, modernā pieccīņa (peldēšana), ūdenspolo (fināls).
• CSKA (Armijas centrālais sporta klubs) sporta komplekss:
  • CSKA Vieglatlētikas laukums — cīņas sports;
  • CSKA Futbola laukums — paukošana, modernā pieccīņa (paukošana);
  • CSKA Sporta pils — basketbols.
• Vietas Maskavas metropolē:
  • Centrālais Dinamo stadions, Lielā arēna — futbols (priekšsacīkstes);
  • Centrālais Dinamo stadions, Mazā arēna — lauka hokejs;
  • Jauno pionieru stadions — lauka hokejs (fināls);
  • Dinamo Sporta pils — rokasbumba;
  • Arodbiedrību jātnieku komplekss — jāšana, modernā pieccīņa (jāšana, skriešana)
  • Izmailova Sporta pils — svarcelšana;
  • Sokoļņiku Sporta pils — rokasbumba (fināls);
  • Dinamo šaušanas diapozons — šaušana, modernā pieccīņa (šaušana).
• Kristāla sporta komplekss:
  • Kristāla sporta kompleksa kanoe airēšanas baseins — kanoe airēšana, airēšana;
  • Kristāla sporta kompleksa velodroms — riteņbraukšana (treks);
  • Kristāla sporta kompleksa riteņbraukšanas aplis — riteņbraukšana (individuālais šosejas brauciens);
  • Kristāla sporta kompleksa loka šaušanas laukums — loka šaušana.
• Vietas ārpus Maskavas:
  • Maskavas—Minskas maģistrāle — riteņbraukšana (komandu šosejas brauciens);
  • Kirova stadions, Ļeņingrada, Krievijas PFSR — futbola priekšsacīkstes;
  • Dinamo stadions, Minska, Baltkrievijas PSR — futbola priekšsacīkstes;
  • Republikas stadions, Kijiva, Ukrainas PSR — futbola priekšsacīkstes;
  • Tallinas Olimpiskā regate, Tallina, Igaunijas PSR — burāšana.

Medaļu kopvērtējums

1980. gada vasaras olimpisko spēļu bronzas medaļa

1980. gada Olimpiskajās spēlēs vismaz vienu medaļu izcīnīja 36 valstis, 44 valstis neizcīnīja nevienu medaļu. No šīm 36 valstīm vismaz vienu zelta medaļu izcīnīja 25 valstis. Lielāko vairumu olimpisko medaļu izcīnīja Padomju Savienības (195 medaļas) un Austrumvācijas (126 medaļas) sportisti. Šīs abas valstis bija vienīgās spēlēs, kuru sportisti izcīnīja vairāk par 10 zelta medaļām. Atsevišķas Austrumeiropas valstis izcīnīja vairāk medaļu nekā līdz šim, jo ​​īpaši Bulgārija (41) un Polija (32). Brazīlija pirmo reizi, kopš piedalās olimpiskajās spēlēs izcīnīja vairāk nekā vienu zelta medaļu. Savukārt Zimbabve izcīnīja savu pirmo olimpisko zelta medaļu.

Desmit medaļām bagātākās dalībvalstis attēlotas šajā tabulā. Savukārt pārējās valstis apskatāmas attiecīgajā rakstā.

Vieta	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1.	Padomju Savienība	80	69	46	195
2.	Austrumvācija	47	37	42	126
3.	Bulgārija	8	16	17	41
4.	Kuba	8	7	5	20
5.	Itālija	8	3	4	15
6.	Ungārija	7	10	15	32
7.	Rumānija	6	6	13	25
8.	Francija	6	5	3	14
9.	Lielbritānija	5	7	9	21
10.	Polija	3	14	15	32

Rekordi

Neskatoties uz to, ka šajās olimpiskajās spēlēs trūka daudzi augstākās klases sportisti no valstīm, kas boikotēja olimpiskās spēles, tomēr augsti sasniegumi neizpalika. Olimpisko spēļu 14 sacensību dienās sportisti, kas pārstāvēja visus 5 kontinentus, laboja 74 olimpiskos rekordus, 39 Eiropas rekordus un 36 pasaules rekordus.

• Padomju sporta šāvējs Aleksandrs Melentjevs uzstādīja pasaules rekordu 50 metru šaušanā (581 punkti), kuru neviens nevarēja pārspēt 34 gadus.
• Padomju peldētājs Vladimirs Salņikovs ieguva trīs zelta medaļas. 1500 metru brīvajā stilā viņš pirmo reizi veica zem 15 minūtēm - 14 minūtes 58,27 sekundes.
• Vingrotājs Aleksandrs Ditjatins ieguva 8 medaļas astoņos vingrošanas programmā, no kuriem 3 medaļas bija zelts. Pirms tam neviens no vingrotājiem to nebija veicis.
• Padomju paukotāji Viktors Krovopuskovs un Viktors Sidjakss izcīnīja savas ceturtās zelta medaļas. Krovopuskovs otrajā olimpiādē pēc kārtas izcēlās gan individuālajās, gan komandas sacensībās, savukārt Sidjaks ceturto olimpiādi pēc kārtas izcīnīja zelta medaļu.
• 18 gadus vecā Austrumvācijas sportiste Birgita Fišere ieguva medaļu 500 m kajaku sacensībās, kas bija pirma no viņas astoņām olimpiskajām zelta medaļām. Savu pēdējo — astoto — zelta medaļu Birgita Fišere izcīnīja 2004. gada Atēnu spēlēs.
• Padomju vingrotāja Nellija Kima savā īpašumā ieguva vēl 2 zelta medaļas. Monreālas spēlēs 1976. gadā viņa jau bija izcīnījusi 3 medaļas. Šāds pats sasniegums bija arī rumānietei Nadjai Komaneči, kas kļuva par pieckāršo olimpisko čempioni. Vingrotāja Jeļena Davidoba kļuva par absolūto olimpisko spēļu čempioni individuālajās daudzcīņas sacīkstēs.
• Šo spēļu jaunākais dalībnieks (saskaņā ar oficiālajiem dokumentiem) bija 13 gadus vecais Angolas peldētājs Žoržs Lima (dzimis 1967. gada 13. jūlijā). Savukārt vecākais dalībnieks bija bulgāru burātājs Krazimirs Krastevs. Olimpisko spēļu laikā viņam bija 70 gadi (dzimis 1910. gada 10. janvārī), un viņš kļuva par vecāko olimpiādes dalībnieku (saskaņā ar oficiālajiem dokumentiem).

Dopings

1989. gadā Austrālijas Senāta komiteja izdeva ziņojumu, kurā apgalvoja, ka "Maskavas spēlēs gandrīz nav neviena medaļas ieguvēja, protams arī ne zelta medaļas ieguvēja... kur nav lietojis vienu vai vairākus medikamentus. Šīs spēles varētu tikt sauktas arī par ķīmiķu spēlēm".

SOK medicīnas komisijas loceklis Mandrēds Doniks privāti vadīja papildus dopinga testus ar jaunu metodi testosterona patoloģiskā līmeņa noteikšanai, mērot tā attiecību pret epitestosteronu urīnā. Divdesmit procentiem no viņa pārbaudītajiem paraugiem, tostarp no sešpadsmit zelta medaļniekiem, rezultāti būtu izraisījuši disciplinārlietas, ja šie testi būtu oficiāli. Donika neoficiālo testu rezultāti vēlāk pārliecināja SOK papildināt dopinga kontroles ar jaunu metodi. Šajās olimpiskajās spēlēs bija pirmais dokumentētais "asins dopinga" gadījums, jo tika konstatēts, ka viens no skrējējiem ir izmntojis asins dopingu pirms medaļu iegūšanas vieglatlētikā 5000 metru un 10 000 metru disciplīnā.

Atklāšanas ceremonija

Centrālais V.I. Ļeņina stadions bija centrālā spēļu notikumu vieta, kur notika arī atklāšanas un noslēguma ceremonijas

Sergejs Belovs iededz Centrālo lāpu Maskavas olimpiskajās spēlēs

1980. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notika 1980. gada 19. jūlijā. Atklāšanas ceremonijas norises vieta bija Centrālais V.I. Ļeņina stadions (tagadējais — Lužņiku stadions).

Stadionā pirmais lāpu ienesa trīskāršējais olimpiskais čempions Viktors Sanejevs. Veicot apli stadionā viņš lāpu tālāk nodeva basketbola spēlētājam, 1972. gada Minhenes spēļu čempionam Sergejam Belovam, kurš pēc tam arī iededza olimpisko uguni. Monreālas čempions, vingrotājs Nikolajs Andrianovs nolasīja olimpisko zvērestu visu dalībnieku vārdā, savukārt tiesnešu vārdā olimpisko zvērestu nolasīja cīkstonis Aleksandrs Medveds.

Pēc tam visas nacionālās olimpiskās komandas devās tradicionālajā gājienā pa stadionu. Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs Maikls Moriss, neskatoties uz boikotu, pateicās sportistiem, kuri bija ieradušies. Pēc tam PSRS Centrālās komitejas ģenerālsekretārs, PSRS Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs Leonīds Brežņevs oficiāli atklāja XXII vasaras olimpiskās spēles.

Vairāk nekā 16 tūkstoši sportistu, amatieru un profesionālu mākslinieku piedalījās atklāšanas ceremonijas deju un sporta tēmu mākslinieciskajās programmās. Kopumā atklāšanas ceremonija ilga apmēram 3 stundas. Atklāšanas ceremoniju komentēja Valentīna Ļeontjeva un Aleksandrs Kaveržņevs.

Noslēguma ceremonija

Svētku uguņošana 1980. gada Maskavas vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā

XXII olimpiādes spēļu noslēguma ceremonija notika 1980. gada 3. augustā V. Lenina nosauktajā Centrālajā stadionā. Ceremonijas laikā tika nodzēsta olimpisko spēļu centrālā lāpa ar talismana Mišas palīdzību, kas to izvadīja no stadiona.

Klasiski visi sportisti devās ar karogiem stadionā. ASV himnas vietā tika izmantota olimpiskā himna, savukārt, tā kā nākamās vasaras olimpiskās spēles bija plānotas ASV, bija prezentācija pa ASV pilsētām.

Olimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas ir atainotas Jurija Ozerova 1981. gada filmā "O, Sports —, tu esi pasaule!" (krievu: О спорт, ты – мир!).

Maskavas olimpisko spēļu talismans, lācis — Miša

Talismans

Par 1980. gada olimisko spēļu talismanu bija izraudzīts lācis — Miša. Mišas pilnais vārds bija Mihails Potapovičs Toptigins (krievu: Михаил Потапыч Топтыгин).Talismana autors ir bērnu mākslinieks Viktors Čižikovs.

Savukārt burāšanas sacensību talismans Tallinā bija ronis Virgi.

Plašsaziņas līdzekļi un apraide

Lielākās Spēļu raidorganizācijas bija PSRS Valsts televīzija un radio, Eurovision un Intervision. TV Asahi nodrošināja spēļu pārraidi Japānā, bet OTI nodrošināja pārraides Latīņamerikā. NBC, kas bija iecerējusi būt viena no lielākajām raidorganizācijām, samazināja savu pārklājumu, reaģējot uz ASV 1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikotu. Kanādas radio un televīzijas pārraide korporācija gandrīz atcēla savus plānus attiecībā uz pārraidi pēc tam, kad Kanāda piedalījās boikotā. Olimpisko spēļu televīzijas centru izmatoja 20 televīzijas kanālus, salīdzinot ar 16 Monreālas spēlēs, 12 Minhenes spēlēs un septiņiem Mehiko.

Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā kosmosa stacijas Salyut 6 apkalpe Leonīds Popovs un Valērijs Rjumens nosūtīja sveicienus olimpiešiem no kosmosa. Viņi tika attēloti uz stadionā centrālā tablo, savukārt viņu balsis tika translētas ar skaļruņu palīdzību.

150 rubļu platīna monēta

Skatītāji un piemiņas pasākumi

Olimpiskās spēles piesaistīja apmēram 5 000 000 skatītāju, kas bija par 1,5 miljoniem vairāk nekā Monreālas spēlēs. Kopumā spēlēs piedalījās 1245 tiesneši no 78 valstīm. Padomju Savienība no 1977. līdz 1980. gadam izdeva piemiņu monētu sēriju, lai atzīmētu šo notikumu. Šī monētu sērija sastāvēja no piecām platīna monētām, sešām zelta monētām, 28 sudraba monētām un sešām vara-niķeļa monētām.

Par godu Maskavas olimpiskajām spēlēm tika izdotas vairākas pastmarku sērijas.

Budžets un spēļu izmaksas

Saskaņā ar PSRS iesniegto oficiālo ziņojumu PSRS nacionālās olimpiskās komitejas kopējie izdevumi par sagatavošanu un spēļu organizēšanu bija USD 1 350 000 000, savukārt kopējie spēļu ieņēmumi bija USD 231 000 000.

Oksfordas Olimpisko spēļu pētījums 2015. gadā novērtēja Maskavas 1980. gada vasaras olimpisko spēļu kopējās izmaksas kā 6,3 miljardus ASV dolāru. Tas ietver tikai ar sportu saistītās izmaksas. Līdz 2008. gada Pekinas vasaras un 2014. Soču ziemas olimpiskajām spēlēm šīs spēles bija visu laiku dārgākās olimpiskās spēles.

Skatīt arī

• Olimpiskās spēles
• vasaras olimpiskās spēles
• Starptautiskās Olimpiskās komitejas valstu un teritoriju kodi
• Boikotētās Olimpiskās spēles
  • 1976. gada vasaras olimpiskās spēles — Monreāla
  • 1980. gada vasaras olimpiskās spēles — Maskava
  • 1984. gada vasaras olimpiskās spēles — Losandželosa

Ārējās saites

• SOK jumtalapa par Maskavas spēlēm
• Maskava 1980
• Results and Medalists — 1980 Summer Olympics
• Official Report from the Organizing Committee (3 volumes)
• (krieviski) Theme songs of the 1980 Summer Olympics – lyrics and links to MP3 files