2018. gads kosmonautikā
Notikumi kosmonautikā: | 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. 2020. 2021. |
Notikumi pasaulē: | 2015. 2016. 2017. 2018. 2019. 2020. 2021. |
Šeit apkopoti 2018. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Vispārēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2018. gadā par Krievijas kosmosa korporācijas Roskosmos ģenerāldirektoru kļuva Dmitrijs Rogozins, kurš pirms tam bija Krievijas valdības priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgs par aizsardzības un kosmosa nozari. Arī ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijai (NASA) tika nomainīts vadītājs — par administratoru kļuva Džeimss Braidenstains.
ASV raķešu un kosmisko aparātu ražotājs Orbital ATK tika pievienots Northrop Grumman.
Kosmiskie nesēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2018. gadā notika jaunu nesējraķešu izmēģinājumu lidojumi. SpaceX raķete Falcon Heavy celtspēju līdz 64 t zemā Zemes orbītā kļuva par jaudīgo nesējraķeti mūsdienās. ASV privāts uzņēmums Rocket Lab no Jaunzēlandes palaida jaunu nesējraķeti Electron ar celtspēju līdz 225 kg.
Ķīnā privāti uzņēmumi izstrādājuši nelielas nesējraķetes, kas 2018. gadā tika palaistas suborbitālā lidojumā: OS-X Chongqing Liangjiang Star un Shuang Quxian 1Z. Cietās degvielas raķete Zhuque-1 pirmajā lidojumā cieta neveiksmi.
Avāriju cieta Krievijas nesējraķete Sojuz-FG, ko izmanto pilotējamos lidojumos; kosmosa kuģa Sojuz MS-10 nolaižamais aparāts ar apkalpi veiksmīgi nolaidās uz zemes.
Eiropas raķetei Ariane 5ECA radās kļūme, un divi sakaru pavadoņi tika ievadīti neplānotā orbītā.
Pēdējā lidojumā devās ASV raķete Delta II, kas tika izmantota kopš 1989. gada.
Kosmosa pētniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starpplanētu zondes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Maijā tika palaists NASA Marsa nolaižamais aparāts InSight, kas novembrī nolaidās uz Marsa virsmas. Augustā palaista NASA Saules zonde Parker Solar Probe. Oktobrī palaista EKA Merkura zonde BepiColombo.
Decembrī palaists un ievadīts Mēness orbītā Ķīnas nolaižamais aparāts Chang'e 4 un mobilis. Tā kā Mēness pretējā pusē nevar nodrošināt tiešus sakarus ar Zemi, ir nepieciešams retranslators. Šim nolūkam maijā tika palaists Ķīnas kosmiskais aparāts Queqiao.
Jūnijā zonde Hayabusa 2 iegāja orbītā ap asteroīdu 162173 Rjūgū. Novembrī NASA zonde Voyager 2 iegāja starpzvaigžņu telpā. Decembrī zonde OSIRIS-REx sasniedza 101955 Bennu asteroīdu.
Asteroīdu zonde Dawn beidza darbību pēc degvielas iztērēšanas, paliekot Cereras orbītā.
Kosmiskās observatorijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2018. gadā palaista orbitālā observatorija TESS, kas paredzēta citplanētu meklēšanai.
Orbitālā observatorija Kepler beidza darbību pēc degvielas iztērēšanas, to izslēdzot.
Pilotējamie lidojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmo reizi kravas kuģis (Progress MS-09) saslēdzās ar SKS nepilnās četrās stundās; līdz tam visi Progress un Sojuz uz staciju lidoja vai nu divas diennaktis vai sešas stundas.
Augustā kosmosa kuģī Sojuz MS-09 neizprotamu iemeslu dēļ izurbta cauruma dēļ notika gaisa noplūde no SKS, kas laicīgi tika atrasta un novērsta. SKS nenokļuvušais Sojuz MS-10 raķetes avārijas dēļ izraisīja kosmosa kuģu startu un apkalpju grafika izmaiņas.
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. janvāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists pavadonis USA-280 (Zuma), bet iespējams, tas nesasniedza orbītu.
- 9. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Gaojing-1 03, Gaojing-1 04.
- 11. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3C / YZ-1 palaisti navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M7 un BeiDou-3 M8.
- 12. janvāris:
- ar nesējraķeti PSLV-XL palaists Zemes tālizpētes pavadonis Cartosat-2ER un pavadoņi Microsat-TD, LEO Vantage 1, Carbonite 2, ICEYE X1, INS 1C, Arkyd 6A, CICERO 7, Corvus-BC 3, Lemur-2 PW, Lemur-2 DaveWilson, Lemur-2 McCafferty, Lemur-2 BrownCow, Flock-3p' 1, Flock-3p' 2, Flock-3p' 3, Flock-3p' 4, MicroMAS 2a, PicSat, CANYVAL-X 1, CANYVAL-X 2, CNUSail 1, KAUSAT 5, KHUSAT 3, DemoSat 2, Tyvak 61C, Fox 1D, STEP Cube Lab, SpaceBEE 1, SpaceBEE 2, SpaceBEE 3, SpaceBEE 4;
- ar nesējraķeti Delta IV M+(5,2) palaists militārais pavadonis USA-281 (NROL-47; Topaz 5).
- 13. janvāris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi LKW-3, Saudisat 5B;
- kravas kuģis SpaceX CRS-13 Dragon tika atvienots SKS, tā nolaižamais aparāts nolaidās Klusajā okeānā.
- 17. janvāris — ar nesējraķeti Epsilon palaists Zemes tālizpētes pavadonis ASNARO-2.
- 19. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 11 palaisti pavadoņi Jilin-1 07, Jilin-1 08, Xiaoxiang 2, Zhou Enlai, Quantutong 1, KIPP.
- 20. janvāris — ar nesējraķeti Atlas V/411 palaists militārais pavadonis USA-282 (SBIRS GEO-4).
- 21. janvāris — ar nesējraķeti Electron palaisti pavadoņi Dove Pioneer, Lemur-2-Tallhamn-ATC un Lemur-2 Marshall, Humanity Star, kā arī no raķešpakāpes neatdalāmu kravu Still Testing.
- 23. janvāris — SKS-54: Skots Tingls un Marks Vande Hei veica iziešanu kosmosā.
- 25. janvāris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti pavadoņi Yaogan 30-04-01, Yaogan 30-04-02, Yaogan 30-04-03 un Weina 1A;
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi SES-14, Al Yah 3, bet tie ievadīti neplānotā orbītā.
- 31. janvāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis SES-16 / GovSat-1.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. februāris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a / Fregat-M palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Kanopus-V № 3, Kanopus-V № 4, S-Net 1, S-Net 2, S-Net 3, S-Net 4, Lemur-2-Kadi, Lemur-2-TheNickMolo, Lemur-2-Jin-Luen, Lemur-2-UramChanSol, D-Star One Phoenix.
- 2. februāris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti pavadoņi Zhangheng 1, Fengmaniu 1, GOMX 4A, GOMX 4B, ÑuSat 4, ÑuSat 5, Shaonian Xing;
- SKS-54: Aleksandrs Misurkins un Antons Škapļerovs veica iziešanu kosmosā.
- 3. februāris — ar nesējraķeti SS-520 palaists pavadonis Tasuki (TRICOM-1R).
- 6. februāris — pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista nesējraķete Falcon Heavy, orbītā ap Sauli ievadīts Īlona Maska Tesla Roadster.
- 12. februāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3C / YZ-1 palaisti navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M3 un BeiDou-3 M4.
- 13. februāris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-08.
- 15. februāris — kravas kuģis Progress MS-08 saslēdzās ar SKS.
- 16. februāris — SKS-54: Marks Vande Hei un Norišige Kanai veica iziešanu kosmosā.
- 22. februāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists Zemes tālizpētes pavadonis PAZ, minipavadoņi Tintin A (Microsat-2a), Tintin B (Microsat-2b).
- 27. februāris — ar nesējraķeti H-IIA 202 palaists militārais pavadonis IGS-Optical 6.
- 28. februāris — kosmosa kuģis Sojuz MS-06 (apkalpe Aleksandrs Misurkins, Marks Vande Hei, Džozefs Akaba) atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. marts — ar nesējraķeti Atlas V/541 palaists meteoroloģiskais pavadonis GOES-S.
- 6. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis Hispasat 30W-6 ar mikropavadoni PODSat.
- 9. marts — ar nesējraķeti Sojuz ST-B / Fregat-MT palaisti sakaru pavadoņi O3b FM13, O3b FM14, O3b FM15, O3b FM16.
- 17. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis LKW-4.
- 21. marts — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-08, apkalpe: Oļegs Artemjevs, Endrū Feistels, Ričards Arnolds.
- 23. marts — kosmosa kuģis Sojuz MS-08 saslēdzās ar SKS.
- 28. marts — kravas kuģis Progress MS-07 atvienojās no SKS.
- 29. marts:
- SKS-55: Endrū Feistels un Ričards Arnolds veica iziešanu kosmosā;
- ar nesējraķeti GSLV palaists sakaru pavadonis GSAT-6A;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1v palaists militārais pavadonis Kosmos-2525;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3C / YZ-1 palaisti navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M5, BeiDou-3 M6.
- 30. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaisti sakaru pavadoņi Iridium NEXT 140, Iridium NEXT 142, Iridium NEXT 143, Iridium NEXT 144, Iridium NEXT 145, Iridium NEXT 146, Iridium NEXT 148, Iridium NEXT 149, Iridium NEXT 150, Iridium NEXT 157.
- 31. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Gaofen 1-02, Gaofen 1-03, Gaofen 1-04.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists kravas kuģis SpaceX CRS-14; tā kravas nodalījumā bija arī pavadoņi RemoveDEBRIS, Overview 1, UBAKUSAT, 1KUNS-PF, Batsú-CS1.
- 4. aprīlis — kravas kuģis SpaceX CRS-14 saslēgts ar SKS.
- 5. aprīlis — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi DSN-1 / Superbird-B3, HYLAS-4.
- 10. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaisti pavadoņi Yaogan 31-01 01, Yaogan 31-01 02, Yaogan 31-01 03, Weina 1.
- 11. aprīlis — ar nesējraķeti PSLV-XL palaists navigācijas pavadonis IRNSS-1I.
- 14. aprīlis — ar nesējraķeti Atlas V/551 palaisti militārie pavadoņi USA-283 (AFSPC-11), USA-284 (EAGLE) un SA-285 (Mycroft), USA-286, USA-287.
- 18. aprīlis:
- ar nesējraķeti Proton-M / Briz-M palaists militārais sakaru pavadonis Kosmos-2526 (Blagovest-12L);
- ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaista orbitālā observatorija TESS.
- 23. aprīlis — par NASA administratoru kļuva Džeimss Braidenstains.
- 25. aprīlis — ar nesējraķeti Rokot / Briz-KM palaists Zemes tālizpētes pavadonis Sentinel-3B.
- 26. aprīlis:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 11 palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi OHS 2A, OHS 2B, OHS 2C, OHS 2D, OVS 2A;
- kravas kuģis Progress MS-07 novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis APStar 6C.
- 5. maijs:
- ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists Marsa nolaižamais aparāts InSight un Marsa sakaru pavadoņi MarCO A, MarCO B;
- kravas kuģis SpaceX CRS-14 Dragon tika atvienots SKS, tā nolaižamais aparāts nolaidās Klusajā okeānā.
- 8. maijs:
- dibināta Austrālijas kosmosa aģentūra;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 5.
- 11. maijs:
- no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi UBAKUSAT, 1KUNS-PF, Batsu-CS1;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis Bangabandhu-1.
- 16. maijs:
- ballistiskā lidojumā izmēģināta Ķīnas pirmā komerciālā nesējraķete OS-X Chongqing Liangjiang Star;
- SKS-55: Endrū Feistels un Ričards Arnolds veica iziešanu kosmosā.
- 20. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaisti Mēness pavadoņi Queqiao (Chang'e 4 Relay), Longjiang 1 un Longjiang 2.
- 21. maijs — ar nesējraķeti Antares 230 palaists kravas kuģis Cygnus OA-9 ar nanopavadoņiem CubeRRT, HaloSat, Radix, RainCube, SORTIE, TEMPEST-D, Aerocube 12A, Aerocube 12B, CaNOP, RadSat-g, EQUiSat, MemSat, EnduroSat One.
- 22. maijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaisti sakaru pavadoņi Iridium NEXT 110, Iridium NEXT 147, Iridium NEXT 152, Iridium NEXT 161, Iridium NEXT 162, zinātniskie pavadoņi GRACE-FO 1 un GRACE-FO 2.
- 25. maijs:
- kravas kuģis Cygnus OA-9 saslēgts ar SKS;
- par Krievijas kosmosa korporācijas Roskosmos ģenerāldirektoru kļuva Dmitrijs Rogozins, nomainot Igoru Komarovu.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Gaofen 6, Luojia 1.
- 3. jūnijs — kosmosa kuģis Sojuz MS-07 (apkalpe Antons Škapļerovs, Skots Tingls, Norišige Kanai) atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes.
- 4. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis SES-12.
- 5. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 3A palaists meteoroloģiskais pavadonis Fengyun 2H.
- 6. jūnijs:
- ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-09 (apkalpe Sergejs Prokopjevs, Aleksandrs Gersts, Serēna Aunjona-Čenselora);
- Northrop Grumman pabeidza raķešu un kosmisko aparātu ražotāja Orbital ATK iegādi; tas pārdēvēts par Northrop Grumman Innovation Systems.
- 8. jūnijs — kosmosa kuģis Sojuz MS-09 saslēdzās ar SKS.
- 12. jūnijs — ar nesējraķeti H-IIA palaists militārais pavadonis IGS Radar-6.
- 14. jūnijs — SKS-56: Endrū Feistels un Ričards Arnolds veica iziešanu kosmosā.
- 16. jūnijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat-M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2527 (GLONASS-M 756).
- 20. jūnijs — no SKS brīvā lidojumā palaists pavadonis RemoveDebris.
- 27. jūnijs:
- zonde Hayabusa 2 iegāja orbītā ap asteroīdu 162173 Rjūgū;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti pavadoņi XJSW A un XJSW B.
- 29. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists kravas kuģis SpaceX CRS-15, tā kravas telpā pavadoņi Biarri-Squad 1, Biarri-Squad 2, Biarri-Squad 3, Bhutan 1, MAYA, UiTMSAT.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. jūlijs — kravas kuģis SpaceX CRS-15 saslēgts ar SKS.
- 9. jūlijs:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2C / SMA palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi PRSS-1, PakTES 1A;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-09, tā kravas telpā pavadoņi SiriusSat 1, SiriusSat 2;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3A palaists navigācijas pavadonis BeiDou IGSO-7.
- 10. jūlijs — kravas kuģis Progress MS-09 saslēdzās ar SKS.
- 13. jūlijs — no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi RainCube, HaloSat, Radix, TEMPEST-D, CubeRRT, RadSat-g, EQUiSat, MemSat, EnduroSat One.
- 15. jūlijs:
- kravas kuģis Cygnus OA-9 atvienots no SKS;
- no Cygnus OA-9 brīvā lidojumā palaisti pavadoņi Lemur-2-TomHenderson, Lemur-2-Yuasa, Lemur-2-Alexander, Lemur-2-Vu, Aerocube-12A, Aerocube-12B.
- 22. jūlijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis Telstar 19V.
- 25. jūlijs:
- ar nesējraķeti Ariane 5ES palaisti navigācijas pavadoņi Galileo 22, Galileo 23, Galileo 24, Galileo 25;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaisti sakaru pavadoņi Iridium-NEXT 154, Iridium-NEXT 155, Iridium-NEXT 156, Iridium-NEXT 158, Iridium-NEXT 159, Iridium-NEXT 160, Iridium-NEXT 163, Iridium-NEXT 164, Iridium-NEXT 166, Iridium-NEXT 167.
- 29. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B / YZ-1 palaisti navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M5, BeiDou-3 M6.
- 30. jūlijs — kravas kuģis Cygnus OA-9 novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 31. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 11.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. augusts — kravas kuģis SpaceX CRS-15 atvienots no SKS un nolaidās Klusajā okeānā.
- 7. augusts — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis Telkom 4 (Merah Putih).
- 10. augusts — no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi Bhutan-1, UiTMSAT-1, Maya-1.
- 12. augusts — ar nesējraķeti Delta IV Heavy palaista Saules zonde Parker Solar Probe.
- 15. augusts:
- SKS-56: Oļegs Artemjevs un Sergejs Prokopjevs veica iziešanu kosmosā;
- no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi Tanjuša-JuZGU-3, Tanjuša-JuZGU-4, SiriusSat-1, SiriusSat-2.
- 22. augusts — ar nesējraķeti Vega palaists Zemes tālizpētes pavadonis ADM-Aeolus.
- 23. augusts — kravas kuģis Progress MS-08 atvienojās no SKS.
- 24. augusts — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B / YZ-1 palaisti navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M11, BeiDou-3 M12.
- 30. augusts — kravas kuģis Progress MS-08 novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. septembris — suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete Shuang Quxian 1Z.
- 7. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaists Zemes tālizpētes pavadonis HaiYang 1C.
- 10. septembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis Telstar 18 VANTAGE.
- 15. septembris — ar nesējraķeti Delta II 7420 palaists Zemes tālizpētes pavadonis ICESat-2 un nanopavadoņi ELFIN, ELFIN-STAR, SurfSat un CP-7 (DAVE).
- 16. septembris:
- ar nesējraķeti PSLV-XL palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi SSTL-1, NovaSAR-S;
- no pavadoņa RemoveDEBRIS brīvā lidojumā palaists mērķa pavadonis DebrisSat-1, pēc dažām minūtēm tas satverts ar tīklu RemDeb Net.
- 19. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B / YZ-1 palaisti navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M13, BeiDou-3 M14.
- 21. septembris — no zondes Hayabusa2 uz Rjūgū asteroīda tika nomesti visurgājēji ROVER-1A un ROVER-1B.
- 22. septembris — ar nesējraķeti H-IIB palaists kravas kuģis Kounotori 7 (tā kravas telpā pavadoņi STARS-Me, RSP-00, SPATIUM-I).
- 25. septembris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Horizons-3e, Azerspace 2 / Intelsat 38.
- 27. septembris — kravas kuģis Kounotori 7 saslēgts ar SKS.
- 29. septembris — ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaists pavadonis Xiangrikui 1 (Centispace-1 1S).
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. oktobris:
- no zondes Hayabusa2 uz Rjūgū asteroīda tika nomests aparāts MASCOT;
- Parker Solar Probe veica Veneras pārlidojumu.
- 4. oktobris — kosmosa kuģis Sojuz MS-08 (apkalpe Oļegs Artemjevs, Endrū Feistels, Ričards Arnolds) atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes.
- 6. oktobris — no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi STARS-Me, RSP-00, SPATIUM-I.
- 8. oktobris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists Zemes tālizpētes pavadonis SAOCOM 1A.
- 9. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C / YZ-1S palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Yaogan 32 01 un Yaogan 32 02.
- 11. oktobris — pēc pacelšanās avarēja nesējraķete Sojuz-FG; kosmosa kuģa Sojuz MS-10 nolaižamais aparāts ar apkalpi Alekseju Ovčiņinu un Taileru Heigu veiksmīgi nolaidās uz zemes.
- 15. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B / YZ-1 palaisti navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M15, BeiDou-3 M16.
- 17. oktobris — ar nesējraķeti Atlas V/531 palaists militārais sakaru pavadonis USA-288 (AEHF-4).
- 20. oktobris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaista Merkura zonde BepiColombo (Mercury Planetary Orbiter un Mercury Magnetospheric Orbiter).
- 24. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists okeānu izpētes pavadonis HaiYang 2B.
- 25. oktobris:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b palaists militārais pavadonis Kosmos-2528 (Lotos-S1 № 3);
- zonde Hayabusa2 pietuvojās Rjūgū asteroīdam 20 m attālumā un nometa uz tā atstarojošu mērķi Target Marker B.
- 27. oktobris — nesējraķete Zhuque 1 pirmajā lidojumā avarēja, zaudēts pētniecības pavadonis Weilai 1.
- 28. oktobris — no pavadoņa RemoveDEBRIS brīvā lidojumā palaists pavadonis DebrisSat-2.
- 29. oktobris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaists okeanogrāfijas pavadonis CFOSAT un nanopavadoņi Xiaoxiang-1 02, Xinghe, Changsha gaoxin, Zhaojin-1, Tianqi-1, CubeBel-1;
- ar nesējraķeti H-IIB palaisti pavadoņi IBUKI-2 (GOSAT-2), KhalifaSat, AUTcube2, Diwata-2b, PROITERES-2, Stars-AO, Ten-Koh.
- 30. oktobris — orbitālā observatorija Kepler beidza darbību pēc degvielas iztērēšanas, to izslēdzot.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists navigācijas pavadonis BeiDou-3 G1Q;
- asteroīdu zonde Dawn beidza darbību pēc degvielas iztērēšanas, paliekot Cereras orbītā.
- 3. novembris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat-M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2529 (GLONASS-M 760).
- 7. novembris:
- ar nesējraķeti Sojuz ST-B / Fregat-M palaists meteoroloģiskais pavadonis MetOp-C;
- kravas kuģis Kounotori 7 tika atvienots no SKS.
- 10. novembris — no kravas kuģa Kounotori 7 tika atvienota kapsula, tā nolaidās okeānā; Kounotori 7 novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 11. novembris — ar nesējraķeti Electron palaisti pavadoņi CICERO-10, IRVINE01, Lemur-2-Zupanski, Lemur-2-Chanusiak, Proxima I, Proxima II, NABEO.
- 14. novembris — ar nesējraķeti GSLV Mk III palaists sakaru pavadonis GSAT-29.
- 15. novembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis Es'hail 2.
- 16. novembris — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kravas kuģis Progress MS-10.
- 17. novembris — ar nesējraķeti Antares 230 palaists kravas kuģis Cygnus NG-10; tā kravas telpā bija arī nanopavadoņi CHEFsat 2, KickSat 2, MYSAT 1.
- 18. novembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B / YZ-1 palaisti navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M17, BeiDou-3 M18;
- kravas kuģis Progress MS-10 saslēdzās ar SKS.
- 19. novembris:
- kravas kuģis Cygnus NG-10 saslēgts ar SKS.
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti pavadoņi, Jiading-1 (OKW-1) Tianzhi-1, Tianping-1A, Tianping-1B.
- 21. novembris — ar nesējraķeti Vega palaists Zemes tālizpētes pavadonis Mohammed VI-B.
- 26. novembris — nolaižamais aparāts InSight nolaidās uz Marsa virsmas.
- 29. novembris — ar nesējraķeti PSLV-CA palaists Zemes tālizpētes pavadonis HySIS un nanopavadoņi Global-1, CICERO-8, Hiber 1, HSAT-1, Centauri 2, CASE, FACSAT, Reaktor Hello World, InnoSAT-2, Lemur-2-Orzulak, Lemur-2-Vladimir, Lemur-2-Kobyszcze, Lemur-2-Duly, Flock 3r-1, Flock 3r-2, Flock 3r-3, Flock 3r-4, Flock 3r-5, Flock 3r-6, Flock 3r-7, Flock 3r-8, Flock 3r-9, Flock 3r-10, Flock 3r-11, Flock 3r-12, Flock 3r-13, Flock 3r-14, Flock 3r-15, Flock 3r-16.
- 30. novembris — ar nesējraķeti Rokot / Briz-KM palaisti militārie sakaru pavadoņi Strela-3M: Kosmos-2530 Kosmos-2531, Kosmos-2532.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. decembris:
- ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-11, apkalpe: Oļegs Konoņenko, Dāvids Senžaks, Enna Makleina; pēc sešām stundām tas saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust misijas SSO-A ietvaros palaisti pavadoņi EuːCROPIS, SkySat C12, SkySat C13, STPSat 5, KazSTSAT, NEXTSat 1, eXCITe, ICEYE X2, BlackSky Global 2, FalconSat 6, ESEO (FUNcube 4), Hawk 1, Hawk 2, Hawk 3, Flock-3s 1, Flock-3s 2, Flock-3s 3, AISTechSat-2, Hiber 2, Landmapper-BC 4 v2 (Corvus-BC 4 v2), VESTA, ORS 7A (Polar Scout 1), ORS 7B (Polar Scout 2), SIRION Pathfinder 2, ITASAT 1, Audacy 0, BRIO, Astrocast 0.1, Centauri 1, Eaglet 1, Denali, ICE-Cap, K2SAT, KazSciSat, MinXSS 2, Orbital Reflector, RAAF M1, SeaHawk 1, SNUSAT 2, THEA, BlackHawk, ENOCH, SNUGLITE, PW-Sat 2, VisionCube, RANGE A, RANGE B, MOVE 2, Suomi-100, Elysium-Star 2, Exseedsat-1, Fox-1Cliff, JY1-SAT (Jordānijas pirmais pavadonis), KNACKSAT, SpaceBEE 5, SpaceBEE 6, SpaceBEE 7, WeissSat 1, Irvine 02, SeeMe, DoD Cube 1A, DoD Cube 1B, DoD Cube 2A, DoD Cube 2B, DoD Cube 2C, Al-Farabi 2;
- zonde OSIRIS-REx sasniedza 101955 Bennu asteroīdu.
- 4. decembris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaists sakaru pavadonis GSAT-11 un meteoroloģiskais pavadonis GEO-KOMPSAT-2A.
- 5. decembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists kravas kuģis SpaceX CRS-16, tā kravas telpā bija arī pavadoņi UNITE, CATSat, TechEdSat-8, Delphini 1.
- 7. decembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti pavadoņi SaudiSat 5A, SaudiSat 5B, Xinjiang Jiaotong-01, TFSTAR, TY/DF-1, Piao chong 1, Piao chong 2, Piao chong 3, Piao chong 4, Piao chong 5, Piao chong 6, Piao chong 7;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists Mēness nolaižamais aparāts Chang'e 4 un mobilis.
- 8. decembris — kravas kuģis SpaceX CRS-16 tika saslēgts ar SKS.
- 11. decembris — SKS-57: Oļegs Konoņenko un Sergejs Prokopjevs veica iziešanu kosmosā.
- 12. decembris — zonde Chang'e 4 iegāja Mēness orbītā.
- 16. decembris — ar nesējraķeti Electron palaisti pavadoņi ALBus, CeREs, CHOMPTT, CubeSail 1, CubeSail 2, Da Vinci, ISX, NMTSat, RSat-P, Shields-1, STF-1, SHTF-1, TOMSat Eagle Scout, TOMSat R³.
- 19. decembris:
- ar nesējraķeti GSLV Mk II palaists sakaru pavadonis GSAT-7A;
- ar nesējraķeti Sojuz ST-A / Fregat-M palaists militārais pavadonis CSO-1.
- 20. decembris — kosmosa kuģis Sojuz MS-09 (apkalpe Sergejs Prokopjevs, Aleksandrs Gersts, Serēna Aunjona-Čenselora) atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes.
- 21. decembris:
- ar nesējraķeti Proton-M / Briz-M palaists militārais sakaru pavadonis Kosmos-2533 (Blagovest № 13L);
- no SKS palaists pavadonis SEDA-AP;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 11 palaists pavadoņi Honygun GJYW.
- 22. decembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists navigācijas pavadonis USA-289 (GPS IIIA-01).
- 25. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3C palaists eksperimentāls pavadonis TJS 3.
- 27. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a / Fregat-M palaisti pavadoņi Kanopus-V № 5, Kanopus-V № 6, GRUS 1, Flock-3k 1, Flock-3k 2, Flock-3k 3, Flock-3k 4, Flock-3k 5, Flock-3k 6, Flock-3k 7, Flock-3k 8, Flock-3k 9, Flock-3k 10, Flock-3k 11, Flock-3k 12, Lemur-2 88, Lemur-2 89, Lemur-2 90, Lemur-2 91, Lemur-2 92, Lemur-2 93, Lemur-2 94, Lemur-2 95, D-Star ONE iSat, D-Star ONE Sparrow, ZACUBE 2 (ZA 004), Lume 1, UWE 4.
- 29. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti pavadoņi Hongyan 1, Yunhai-2 1, Yunhai-2 2, Yunhai-2 3, Yunhai-2 4, Yunhai-2 5, Yunhai-2 6.
- 31. decembris — zonde OSIRIS-REx iegāja asteroīda 101955 Bennu orbītā.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. janvāris — Džons Jangs (John Young), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
- 31. janvāris — Leonīds Kadeņuks (Леонід Костянтинович Каденюк), Ukrainas kosmonauts (dzimis 1951. gadā)
- 1. februāris — Bariss Kits (Барыс Уладзіміравіч Кіт) baltkrievu izcelsmes ASV raķešu zinātnieks (dzimis 1910. gadā)
- 16. aprīlis — Vladimirs Fartušnijs (Владимир Григорьевич Фартушный), PSRS kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1938. gadā)
- 19. aprīlis — Vladimirs Ļahovs (Владимир Афанасьевич Ляхов), PSRS kosmonauts (dzimis 1941. gadā)
- 23. aprīlis — Bēla Maģari (Magyari Béla), Ungārijas kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1949. gadā)
- 11. maijs — Ļevs Smirennijs (Лев Николаевич Смиренный), PSRS fiziķis, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1932. gadā)
- 26. maijs — Elans Bīns (Alan Bean), ASV kosmonauts (dzimis 1932. gadā)
- 27. maijs — Donalds Pītersons (Donald Peterson), ASV kosmonauts (dzimis 1933. gadā)
- 28. augusts — Tatjana Kuzņecova (Татьяна Дмитриевна Кузнецова), PSRS kosmonaute, nav lidojusi kosmosā (dzimusi 1941. gadā)
- 29. septembris — Ričards Sierfoss (Richard Alan Searfoss), ASV kosmonauts (dzimis 1956. gadā)
- 25. oktobris — Vahtangs Vačnadze (Вахтанг Дмитриевич Вачнадзе), PSRS inženieris, raķešu un kosmiskās tehnikas ražošanas amatpersona (dzimis 1929. gadā)
|