Rūjienas novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rūjienas novads
Rūjienas novada karte.png
Rūjienas novada karogs Rūjienas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Rūjiena
Platība: 352,2 km2
Iedzīvotāji (2010): 6 144[1]
Blīvums: 17.4 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Guntis Gladkins(VP)
Teritoriālās
vienības:
Ipiķu pagasts
Jeru pagasts
Lodes pagasts
Rūjienas pilsēta
Vilpulkas pagasts
Mājaslapa: www.rujiena.lv
Rūjienas novads Vikikrātuvē

Rūjienas novads ir pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, kurā apvienota bijušā Valmieras rajona Rūjienas pilsēta un četri pagasti: Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada ziemeļu daļas virsa ir Sakalas augstienes Ērģemes pauguraines daļa, ko veido sīki pauguri, kuros izkaisīti nelieli tīrumi un mežu puduri. Dienvidu daļas virsu veido Burtnieku līdzenums, kas ir Tālavas zemienes daļa.[2] Lielāko daļu novada teritorijas aizņem meži (49%) un lauksaimniecībā izmantojamā zeme (36%). Pārējie zemes izmantošanas veidi aizņem relatīvi nelielas platības – purvi (4%), zeme zem ūdeņiem (4%), pārējās zemes (4%). Novada teritoriju šķērso Rūjas un Sedas upe. Visa novada teritorija ietilpst Gaujas upes sateces baseinā. Lielākās ūdenstilpnes novadā ir Laņģezers, Staklīšu dīķis (Endzeles ezeriņš), Arakstes, Lodes un Virķēnu dzirnavezeri.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1217. gada Svētā Matīsa dienas kaujas agrāk Metsepolei vai Sakalai piederējušo Rūjienas apkārtni pakļāva Zobenbrāļu ordenis un tā sabiedrotie Tālavas leti un līvi. Līdz 14. gadsimta sākumam Livonijas ordenis pie ceļa, kas veda no Vīlandes pils uz Burtniekiem, uzcēla Rūjienas pili (hove to Ruyen), kas pieminēta 1414. gadā un Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīcu, kas ietilpa tieši Livonijas ordeņa mestram pakļautajā teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā pilsnovads tika iekļauts Livonijas hercogistes Pērnavas prezidiāta sastāvā, vēlāk Zviedru Vidzemes sastāvā. Rūjienas draudzes novads pēc Lielā Ziemeļu kara bija Pērnavas apriņķa sastāvā, 1783. gadā iekļauts Valmieras apriņķa sastāvā. 1949. gada 31. decembrī izveidoja Rūjienas rajonu.[3] 1959. gadā Rūjienas rajonu pievienoja Valmieras rajonam. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Valmieras rajona ciemi tika pārdēvēti par pagastiem. 2009. gadā izveidoja Rūjienas novadu.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūjienas novadā kopš 2009. gada 1. jūlija ir apvienota Rūjienas pilsēta, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts, Ipiķu pagasts un Jeru pagasts.

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada centrs ir Rūjiena. Lielākās apdzīvotās vietas ir Arakste, Endzele (pagasta centrs), Ipiķi (pagasta centrs), Ipiķu skola, Jeri, Ķirbēni, Lode (pagasta centrs), Oleri, Vilpulka (pagasta centrs) un Virķēni.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūjienas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[4]
Latvieši (4899)
  
90.1%
Krievi (242)
  
4.5%
Baltkrievi (68)
  
1.3%
Ukraiņi (58)
  
1.1%
Cita tautība (170)
  
3.1%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūjienas novada pašvaldības juridiskā adrese ir Raiņa iela 3, Rūjiena, Rūjienas novads LV-4240. Rūjienas novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, kas darbojas šadās patstāvīgās komitejās un komisijās: Finanšu patstāvīgā komiteja; Kultūras, izglītības un sporta patstāvīgā komiteja; Sociālo lietu patstāvīgā komiteja; Pasūtījumu, konkursu, cenu aptauju un izsoļu vērtēšanas komisija; Administratīvo lietu komisija; Ārkārtējo situāciju operatīvo komisija; Tautsaimniecības, būvniecības un attīstības komisija; Zemes komisija; Deklarētās dzīvesvietas anulēšanas komisija; Rūjienas pilsētas zemes komisija. Rūjienas novada pašvaldības policijā strādā pašvaldības policijas priekšnieks un četri pašvaldības policijas kārtībnieki.

Rūjienā darbojas Rūjienas novada pašvaldības klientu apkalpošanas centrs, bijušajos pagastu centros Jeru, Vilpulkas, Lodes un Ipiķu pagastu pakalpojumu centri. Tās nodrošina feldšeru-vecmāšu punktu darbību, bibliotēku un kultūras un sporta aktivitātes, pieņemšanu pie sociālā darbinieka vai bāriņtiesas, lauku attīstības speciālista konsultāciju. Iedzīvotāji var nokārtot maksājumus par īri, komunālajiem pakalpojumiem, par nekustamo īpašumu, par zemes nomu, kapavietas nomu. Tiek izsniegtas dažāda rakstura izziņas, raksturojumi, veikta dzīvesvietas deklarēšana. Pagasta pārvaldes savus saimnieciskos darbus risina sadarbībā ar novada pašvaldības speciālistiem.

2016. gadā pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi bija 5 973 685 eiro (101,14% no gada plāna), izdevumi 5 869 325 eiro.[5]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rūjienas vidusskolas skolēni mācās divās ēkās Skolas ielā 24 un Rīgas ielā 30
  • Rūjienas pilsētas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde "Vārpiņa"
  • Rūjienas Mākslas skola
  • Rūjienas novada Sporta skola
  • Rūjienas novada Tautskolā 2016. gadā tika piedāvātas 12 dažādas neformālās interešu izglītības programmas pieaugušajiem
  • Rūjienas Multifunkcionālajā jauniešu iniciatīvu centrā uz jauniešu iniciatīvu pamata tiek rīkoti dažādi pasākumi.[5]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūjienas novada Sporta skola iesaistās trīs novadu (Naukšēnu, Mazsalacas un Rūjienas) kopējā sadarbībā sporta skolas profesionālās ievirzes basketbola, vieglatlētikas un volejbola programmu finansēšanā un realizēšanā.[5]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rujienā darbojas izstāžu zāle muzejs, Rūjienas pilsētas bibliotēka. Jeru un Vilpulkas pagastu bibliotēkas pārvietotas uz pagastu pārvaldes ēkām.

Rūjienas kultūras namā 2016. gadā darbojās šādi amatierkolektīvi: jauktais koris "Ziemeļzeme", pūtēju orķestris "Tālavas taurētājs", deju kolektīvi "Luste" un "Denči", VIA "Atestāts", vokālie ansambļi "Skaniens","Rūjmalietes", "Rūjmalieši", senjoru dziesmu un deju kolektīvi "Ievas" un "Dzīga", bērnu popgrupa "Dimantiņi", Mēdiju pulciņš.[5]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūjienas Sv. Bērtuļa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir viens no senākajiem dievnamiem Vidzemē, tās pirmsākumi izsekojami līdz 1263. gadam.

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. A. Rudovics, T. Rudovica. Latvijas fiziskā ģeogrāfija, 1995, 142. lpp.
  3. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
  4. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 Rūjienas novada pašvaldības 2016. gada publiskais pārskats

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]