Rūjienas novads

Rūjienas novads (2009—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Rūjiena
Kopējā platība:	352,8 km2
• Sauszeme:	341,0 km2
• Ūdens:	11,8 km2
Iedzīvotāji (2021):	4 817
Blīvums (2021):	14,1 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	Ipiķu pagasts Jeru pagasts Lodes pagasts Rūjienas pilsēta Vilpulkas pagasts
Mājaslapa:	www.rujiena.lv
Rūjienas novads Vikikrātuvē

Rūjienas novads bija pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, kurā tika apvienota bijušā Valmieras rajona Rūjienas pilsēta (novada centrs) un četri pagasti: Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts. Novads izveidots 2009. gadā, bet 2021. gadā Rūjienas novada teritoriju pievienoja jaunajam Valmieras novadam.

Daba

Novada ziemeļu daļas virsa ir Sakalas augstienes Ērģemes pauguraines daļa, ko veido sīki pauguri, kuros izkaisīti nelieli tīrumi un mežu puduri. Dienvidu daļas virsu veido Burtnieku līdzenums, kas ir Tālavas zemienes daļa. Lielāko daļu novada teritorijas aizņem meži (49%) un lauksaimniecībā izmantojamā zeme (36%). Pārējie zemes izmantošanas veidi aizņem relatīvi nelielas platības – purvi (4%), zeme zem ūdeņiem (4%), pārējās zemes (4%). Novada teritoriju šķērso Rūjas un Sedas upe. Visa novada teritorija ietilpst Gaujas upes sateces baseinā. Lielākās ūdenstilpes novadā ir Laņģezers, Staklīšu dīķis (Endzeles ezeriņš), Arakstes, Lodes un Virķēnu dzirnavezeri.

Vēsture

Pēc 1217. gada Svētā Matīsa dienas kaujas agrāk Metsepolei vai Sakalai piederējušo Rūjienas apkārtni pakļāva Zobenbrāļu ordenis un tā sabiedrotie Tālavas leti un līvi. Līdz 14. gadsimta sākumam Livonijas ordenis pie ceļa, kas veda no Vīlandes pils uz Burtniekiem, uzcēla Rūjienas pili (hove to Ruyen), kas pieminēta 1414. gadā un Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīcu, kas ietilpa tieši Livonijas ordeņa mestram pakļautajā teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā pilsnovads tika iekļauts Livonijas hercogistes Pērnavas prezidiāta sastāvā, vēlāk Zviedru Vidzemes sastāvā. Rūjienas draudzes novads pēc Lielā Ziemeļu kara bija Pērnavas apriņķa sastāvā, 1783. gadā iekļauts Valmieras apriņķa sastāvā. 1949. gada 31. decembrī izveidoja Rūjienas rajonu. 1959. gadā Rūjienas rajonu pievienoja Valmieras rajonam. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Valmieras rajona ciemi tika pārdēvēti par pagastiem. 2009. gadā izveidoja Rūjienas novadu. 2021. gadā Rūjienas novada teritoriju pievienoja jaunajam Valmieras novadam.

Teritoriālais iedalījums

Rūjienas novadā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 1. jūlijam bija apvienoti Rūjienas pilsēta, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts, Ipiķu pagasts un Jeru pagasts.

Apdzīvotās vietas

Novada centrs bija Rūjiena. Lielākās apdzīvotās vietas bija Arakste, Endzele (pagasta centrs), Ipiķi (pagasta centrs), Ipiķu skola, Jeri, Ķirbēni, Lode (pagasta centrs), Oleri, Vilpulka (pagasta centrs) un Virķēni.

Iedzīvotāji

Nacionālais sastāvs

Rūjienas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (4899)			90.1%
Krievi (242)			4.5%
Baltkrievi (68)			1.3%
Ukraiņi (58)			1.1%
Cita tautība (170)			3.1%

Pašvaldība

Rūjienas novada pašvaldības juridiskā adrese bija Raiņa iela 3, Rūjiena, Rūjienas novads LV-4240. Rūjienas novada domē tika ievēlēti 15 deputāti, kas darbojās šādās patstāvīgās komitejās un komisijās: Finanšu patstāvīgā komiteja; Kultūras, izglītības un sporta patstāvīgā komiteja; Sociālo lietu patstāvīgā komiteja; Pasūtījumu, konkursu, cenu aptauju un izsoļu vērtēšanas komisija; Administratīvo lietu komisija; Ārkārtējo situāciju operatīvo komisija; Tautsaimniecības, būvniecības un attīstības komisija; Zemes komisija; Deklarētās dzīvesvietas anulēšanas komisija; Rūjienas pilsētas zemes komisija. Rūjienas novada pašvaldības policijā strādāja pašvaldības policijas priekšnieks un četri pašvaldības policijas kārtībnieki.

Rūjienā darbojās Rūjienas novada pašvaldības klientu apkalpošanas centrs, bijušajos pagastu centros Jeru, Vilpulkas, Lodes un Ipiķu pagastu pakalpojumu centri. Tās nodrošināja feldšeru-vecmāšu punktu darbību, bibliotēku un kultūras un sporta aktivitātes, pieņemšanu pie sociālā darbinieka vai bāriņtiesas, lauku attīstības speciālista konsultāciju. Iedzīvotāji var nokārtot maksājumus par īri, komunālajiem pakalpojumiem, par nekustamo īpašumu, par zemes nomu, kapavietas nomu. Tika izsniegtas dažāda rakstura izziņas, raksturojumi, veikta dzīvesvietas deklarēšana. Pagasta pārvaldes savus saimnieciskos darbus risināja sadarbībā ar novada pašvaldības speciālistiem. Lodes pagastā atrodas Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs "Lode".

2016. gadā pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi bija 5 973 685 eiro (101,14% no gada plāna), izdevumi 5 869 325 eiro.

Izglītība

• Rūjienas vidusskolas skolēni mācās divās ēkās Skolas ielā 24 un Rīgas ielā 30
• Rūjienas pilsētas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde "Vārpiņa"
• Rūjienas Mākslas skola
• Rūjienas novada Sporta skola
• Rūjienas novada Tautskolā 2016. gadā tika piedāvātas 12 dažādas neformālās interešu izglītības programmas pieaugušajiem
• Rūjienas Multifunkcionālajā jauniešu iniciatīvu centrā uz jauniešu iniciatīvu pamata tiek rīkoti dažādi pasākumi.

Sports

Rūjienas novada Sporta skola iesaistījās trīs novadu (Naukšēnu, Mazsalacas un Rūjienas) kopējā sadarbībā sporta skolas profesionālās ievirzes basketbola, vieglatlētikas un volejbola programmu finansēšanā un realizēšanā.

Kultūra

Rūjienā darbojas izstāžu zāle muzejs, Rūjienas pilsētas bibliotēka. Jeru un Vilpulkas pagastu bibliotēkas pārvietotas uz pagastu pārvaldes ēkām.

Rūjienas kultūras namā 2016. gadā darbojās šādi amatierkolektīvi: jauktais koris "Ziemeļzeme", pūtēju orķestris "Tālavas taurētājs", deju kolektīvi "Luste" un "Denči", VIA "Atestāts", vokālie ansambļi "Skaniens","Rūjmalietes", "Rūjmalieši", senjoru dziesmu un deju kolektīvi "Ievas" un "Dzīga", bērnu popgrupa "Dimantiņi", Mēdiju pulciņš.

Reliģija

Rūjienas Sv. Bērtuļa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir viens no senākajiem dievnamiem Vidzemē, tās pirmsākumi izsekojami līdz 1263. gadam.

Ievērojami novadnieki

• Arturs Alberings (1877—1934), agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Ministru prezidents (1926)
• Andris Ārgalis (1944), politiķis, Rīgas pašvaldības vadītājs
• Kārlis Baltiņš (1873—1939), latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks
• Alfreds Jēkabs Bērziņš (1899— 1977), politiķis un sabiedrisks darbinieks, Latvijas sabiedrisko lietu ministrs (1937—1940) un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents (1938—1940)
• Jānis Dimza (1906—1941), vieglatlēts, Olimpisko spēļu dalībnieks
• Guntis Indriksons (1955), VDK virsnieks, uzņēmējs un futbola funkcionārs
• Jānis Krodznieks (Jānis Krīgers, 1851—1924), vēsturnieks
• Harijs Liepiņš (1927—1998), aktieris, Tautas skatuves mākslinieks
• Jānis Muncis (1886—1955), scenogrāfs un teātra režisors
• Kārlis Reinholds Zariņš (1879—1963), diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrs un vēstnieks Latvijas sūtnis Somijā (1919), Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā (1931), Apvienotajā karalistē (1933—1963)
• Uldis Žagata (1928—2015), horeogrāfs un dejas pedagogs

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne