1919. gada 7. jūnijā tika dibināts Latvijas Bruņoto spēkuAviācijas parks (devīze — "Visu par Latviju!"), par tā pirmo komandieri kļuva Alfrēds Valeika. 1921. gadā Aviācijas parku pārveidoja par Aviācijas divizionu, bet 1926. gada 18. septembrī — par Aviācijas pulku.
1939. gada 1. septembrī Aviācijas pulkā bija 3 iznīcinātāju eskadriļas, 4 sauszemes un 1 flotes izlūku—hidroplānu eskadriļa. Kopā bija 100-150 dažāda tipa lidaparātu (lielākā daļa no tiem jau bija novecojusi un savu laiku nokalpojusi). Kaujasspējīgi bija tikai 26 britu iznīcinātāji divplākšņi Gloster Gladiator (iepirkti 1938. gadā) un 12 Bristol Bulldog II . 125 virsnieki, 249 instruktori un kareivji, un 54 brīva līguma darbinieki.
1939. gadā Latvija Aviācijas pulka modernizēšanas vajadzībām Lielbritānijā pasūtīja 30 modernus Hawker Hurricane iznīcinātājus, kas bija bruņoti ar 4 vai 8 ložmetējiem un diviem lielgabaliem. Par lidaparātiem bija samaksāts, bet kara sākšanās dēļ Lielbritānija tos Latvijai tā arī nenodeva.[1] Tas bija pamudinājums Latvijai pastiprināti pievērsties savu lidaparātu ražošanai un 1940. gada pavasarī pirmos izmēģinājuma lidojumus veica gan Kārļa Irbīša konstruētais iznīcinātājs VEF I-16, gan arī Herberta Cukura konstruētais pikējošais bumbvedējs Cukurs C-6bis, kuru Latvijas armija paspēja pieņemt bruņojumā un veikt 12 šādu lidaparātu pasūtījumu.