Jānis Breikšs (politiķis)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jānis Breikšs)
Jump to navigation Jump to search
Jānis Breikšs
Jānis Breikšs.JPG
2., 3. un 4. Saeimas deputāts
Amatā
1925. gads — 1934. gads

Dzimšanas dati 1887. gada 25. decembrī
Vecpiebalgas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1965. gada 10. septembrī (77 gadu vecumā)
Upsala, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Tautība latvietis
Politiskā partija Demokrātiskais Centrs

Jānis Breikšs (1887—1965) bija latviešu jurists, politiķis, nacionālās pretestības kustības dalībnieks. 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1887. gada 25. decembrī Vecpiebalgas pagasta Meirēnos zemnieka Jāņa Breikša ģimenē. Mācījās Greiveru pagastskolā un Vecpiebalgas draudzes skolā. Pašmācības ceļā 1907. gadā izturēja ģimnāzijas gala pārbaudījumus un ieguva skolotāja tiesības, bija skolotājs Rīgā, Mīlgrāvī, Liepājā. No 1914. gada studēja Pēterpils universitātes Juridiskajā fakultātē. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada jūnijā iestājās Cēsu bataljonā. Bija Cēsu apriņķa priekšnieka palīgs, vēlāk priekšnieks. 1921. gadā pārcēlās uz Rīgu, bija Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas aizsargu nodaļas vadītājs. 1924. gadā pabeidza studijas Latvijas Universitātes Tieslietu fakultātē, darbojās advokatūrā.

1925. gadā no Demokrātiskā Centra saraksta ievēlēts 2. Saeimā (1925—1928), kur darbojās budžeta un sociālās likumdošanas komisijās, bija Demokrātiskā centra frakcijas vadītājs un Saeimas sekretārs. Ievēlēts arī 3. (1928—1931) un 4. Saeimā (1931—1934). Pēc Ulmaņa apvērsuma bija spiests aiziet no politikas un darbojās kā zvērināts advokāts. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā sarīkotajās "Tautas saeimas" vēlēšanās kopā ar domubiedriem mēģināja Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegt Demokrātiskā bloka jeb Demokrātisko latviešu vēlētāju sarakstu, ko okupācijas varas iestādes nepieļāva.[1]

Otrā pasaules kara laikā piedalījās Latvijas Centrālajā padomē, 1944. gada beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur bija Latviešu palīdzības komitejas priekšnieks (1946–1965). 1960. gada 19. decembrī Jānis Breikšs kopā ar Fēliksu Cielēnu, Bruno Kalniņu un Voldemāru Bastjāni nosūtīja vēstuli ASV prezidentam Džonam Kenedijam par Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas nepieciešamību. Miris 1965. gada 10. septembrī Upsalā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Apcietinātā A.Ķeniņa liecība par viņa līdzdalību Demokrātisko latviešu vēlētāju saraksta organizēšanā (5.10.1940.) No: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.216, 481.-486.lpp.
  2. geni.com