Jānis Veržbickis (poļu: Jan Wierzbicki; 1888. gada 18. aprīlis — 1946. gads) bija poļu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis. Bijis 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts.
Jānis Veržbickis piedzima 1888. gada 18. aprīlī Eversmuižas pagastā.[1][2] 1899. gadā pabeidza Baltinavas Tautas skolu, pēc tam mācījās Pleskavas Klasiskajā ģimnāzijā. No 1907. līdz 1911. gadam studēja Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Pirms studiju pabeigšanas izslēgts par dalību studentu nemieros un izsūtīts no Pēterburgas.[3]
No 1916. gada pavasara līdz 1917. gada jūlijam Veržbickis strādāja Maskavas tiesā. Tad atgriezās Daugavpilī, strādāja Latgales apgabaltiesā un izpildīja izmeklēšanas tiesneša amatu. 1922. gadā pārkvalificējās par advokātu.[3] Veržbickis iesaistījās politikā un sabiedriskajā dzīvē. No 1922. līdz 1934. gadam strādāja Saeimā, pārstāvot Poļu savienību, vadīja tās frakciju.[2] Tāpat viņš bija Poļu kluba viceprezidents un Daugavpils domes deputāts (vienubrīd — domes priekšsēdētāja biedrs).[1][3] 1928. gadā bija iekšlietu ministra biedra amatā.[1]
Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada maijā politikā vairs neiesaistījās, strādāja par juristu Daugavpilī un iesaistījās poļu biedrības darbībā.[3] Miris Daugavpilī 1946. gadā, apbedīts Daugavpils Katoļu kapos.[3]
Eversmuižas pagasts, Ludzas apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad 
Latvija)
Daugavpils, Latvijas PSR, PSRS (tagad 
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Veržbickis.
