Kārlis Dēķens

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis Dēķens
Kārlis Dēķens.jpg
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1866. gada 28. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Jaungulbenes pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1942. gada 10. jūnijā (75 gadu vecumā)
Valsts karogs: Ostlande Zaļenieku pagasts, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

Kārlis Dēķens (1866. gada 28. jūnijs — 1942. gada 10. jūnijs) bija Latvijas pedagogs un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts. Ilggadējs Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs. Pārstāvējis Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1866. gada 28. jūnijā Jaungulbenes pagasta "Šļaukās" rentnieka ģimenē.[1] Vispirms mācījies pagastskolā, pēc tam Cimzes skolotāju seminārā Valkā un Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā.[2] Nokārtojis mājskolotāja eksāmenu.[1]

Strādājis par tautskolotāju Viļķenes un Susejas pagastskolās, kā arī Valmieras elementārskolā.[2]

Piedalījies 1905. gada revolūcijā, par ko 1907. gadā arestēts. 1908. gadā attaisnots.[2] Iestājies Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP). Bijis partijas Centrālās komitejas dalībnieks.[3] Strādājis žurnālistikā, bijis laikrakstu "Dienas Lapas" un "Jaunais Vārds" līdzstrādnieks. No 1909. līdz 1911. gadam vadījis pedagoģisko nodaļu žurnālā "Izglītība", 1914. gadā bija žurnāla "Skola un Māja" galvenais redaktors.[1][2]

Pirms Pirmā pasaules kara bijis Latvijas Skolotāju biedrības priekšsēdētājs.[1][2] Kara laikā devies uz Krieviju. Vispirms strādājis Novgorodas guberņā, evakuētajā Lubānas komercskolā. Pēc tam darbojies Maskavas Kultūras biroja Izglītības nodaļā un strādājis Latviešu bēgļu komercskolā. No 1916. līdz 1917. gadam studējis Šaņavska universitātē. 1917. gadā ievēlēts Tartu skolotāju kongresa prezidijā. Sagatvojis tur pieņemto Latvijas skolu likumu. Tajā pašā gadā bijis žurnāla "Latvijas Skola" redaktors.[2] Tāpat Dēķens ir bijis Vidzemes pagaidu zemes padomes Skolu nodaļas vadītājs.[1]

Pēc Latvijas Republikas pasludināšanas kļuvis par tās pagaidu parlamenta — Tautas padomes — locekli.[1] Paralēli tam turpinājis pedagoga darbu: strādājis par mājskolotāju Kurzemē, no 1919. gada bija skolotājs Rīgas 3. ģimnāzijā. Izveidojis klasi nedzirdīgajiem bērniem un atjaunojis Strazdumuižas Neredzīgo skolu.[2] Ievēlēts visos Latvijas parlamentos: Satversmes sapulcē (1920), 1. Saeimā (1922), 2. Saeimā (1925), 3. Saeimā (1928) un 4. Saeimā (1931). Ulmaņa apvērsuma rezultātā 1934. gada maijā Saeimas darbība tika apturēta. Dēķens kā viens no potenciālajiem jaunā režīma pretiniekiem tika arestēts un nogādāts Liepājas koncentrācijas nometnē, kur pavadīja vairākus mēnešus.[1] Tāpat no 1920. līdz 1934. gadam bija Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs.[3]

Miris 1942. gada 10. jūnijā Zaļenieku pagasta "Mazbaņos". Apglabāts Raiņa kapos Rīgā.[2]

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 44. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 «Literāts: Dēķens Kārlis». Kuldīgas Galvenā bibliotēka. Skatīts: 2015. gada 18. martā.
  3. 3,0 3,1 «Dēķens Kārlis». Letonika. Skatīts: 2015. gada 18. martā.