Dzimis 1866. gada 28. jūnijā Jaungulbenes pagasta "Šļaukās" rentnieka ģimenē.[1] Vispirms mācījies pagastskolā, pēc tam Cimzes skolotāju seminārā Valkā un Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā.[2] Nokārtojis mājskolotāja eksāmenu.[1]
Piedalījies 1905. gada revolūcijā, par ko 1907. gadā apcietināts. 1908. gadā attaisnots.[2] Iestājies Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (LSDSP). Bijis partijas Centrālās komitejas dalībnieks.[3] Strādājis žurnālistikā, bijis laikrakstu "Dienas Lapas" un "Jaunais Vārds" līdzstrādnieks. No 1909. līdz 1911. gadam vadījis pedagoģisko nodaļu žurnālā "Izglītība", 1914. gadā bija žurnāla "Skola un Māja" galvenais redaktors.[1][2]
Pirms Pirmā pasaules kara bijis Latvijas Skolotāju biedrības priekšsēdētājs.[1][2] Kara laikā devies uz Krieviju. Vispirms strādājis Novgorodas guberņā, evakuētajā Lubānas komercskolā. Pēc tam darbojies Maskavas Kultūras biroja Izglītības nodaļā un strādājis Latviešu bēgļu komercskolā. No 1916. līdz 1917. gadam studējis Šaņavska universitātē. 1917. gadā ievēlēts Tērbatas skolotāju kongresa prezidijā. Sagatvojis tur pieņemto Latvijas skolu likumu. Tajā pašā gadā bijis žurnāla "Latvijas Skola" redaktors.[2] Tāpat Dēķens ir bijis Vidzemes pagaidu zemes padomes Skolu nodaļas vadītājs.[1]
Jaungulbenes pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad 
Latvija).svg){kind=small}
Zaļenieku pagasts, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad 