Kristaps Eliass

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kristaps Eliass
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1886. gada 30. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Platones pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1963. gada 4. janvārī (76 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

Kristaps Eliass (1886. gada 30. marts1963. gada 4. janvāris) bija Latvijas mākslas zinātnieks, žurnālists un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, Latvijas Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristaps Eliass piedzima 1886. gada 30. martā Platones pagasta "Zīlēnos" lauksaimnieka ģimenē. Viņš ir mākslinieka Ģederta Eliasa un mākslas zinātnieces Maijas Cielēnas brālis, gleznotājas Maijas Eliases tēvs.[1] Būdams ģimnāzists, iesaistījies sociāldemokrātu kustībā. Piedalījies 1905. gada revolūcijā. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 2. kongresā, kas norisinājās 1906. gadā Majoros, viņš tika ievēlēts partijas Centrālajā komitejā, kurā darbojās līdz savam arestam gada beigās.[1]

1907. gadā notiesāts, piespriesta mūža izsūtīšana uz Sibīriju. Pēc Irkutskā pavadīta gada izbēdzis un aizceļojis uz Briseli. No 1909. līdz 1914. gadam piedalījies Briselē iespiestā laikraksta "Cīņa" redakcijā. Parakstījies ar pseidonīmu "Čipus". Legālajā laikrakstā "Domas" parakstījies ar pseidonīmu "Socius".[1] Bijis LSDSP Ārzemju komitejas loceklis, kā arī LSDSP pārstāvis apvienotās Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Centrālās komitejas Ārzemju birojā. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā atgriezies Rīgā. Darbojies Iskolatā un Rīgas Strādnieku deputātu padomes izpildkomitejā.[1]

No tā dibināšanas 1918. gada novembrī līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gada maijā bija laikraksta "Sociāldemokrāts" redaktors. Bijis pagaidu parlamenta — Tautas padomes — loceklis, kā arī Latvijas Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts no Zemgales vēlēšanu apgabala. Pēc Ulmaņa apvērsuma vairākus mēnešus pavadījis Liepājas koncentrācijas nometnē.[1]

Pēc tam politikā vairs nav darbojies. Vairākus gadus pēc Latvijas okupācijas, 1948. gadā, apcietināts un uz septiņiem gadiem izsūtīts uz darba nometni Sibīrijā. Pēdējos dzīves gadus pavadījis dzimtajā Platones pagastā un Rīgā. Miris 1963. gada 4. janvārī.[1] Izvadīts no Rīgas Meža kapiem, apbedīts Platonē 9. janvārī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 B.K. «Kristapa Eliasa piemiņai». Brīvība, 1963. gada janvārī. Skatīts: 2014. gada 27. maijā.