Kristaps Eliass

Kristaps Eliass
	1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts
	Amatā; 1922. gads — 1934. gads
	Satversmes sapulces deputāts
	Amatā; 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris
Dzimšanas dati	1886. gada 30. martā; Platones pagasts, Jelgavas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miršanas dati	1963. gada 4. janvārī (76 gadu vecumā); Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

Kristaps Eliass (1886. gada 30. marts — 1963. gada 4. janvāris) bija Latvijas mākslas zinātnieks, žurnālists un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, Latvijas Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.

Biogrāfija

Kristaps Eliass piedzima 1886. gada 30. martā Platones pagasta "Zīlēnos" lauksaimnieka ģimenē. Viņš ir mākslinieka Ģederta Eliasa un mākslas zinātnieces Maijas Cielēnas brālis, gleznotājas Maijas Eliases tēvs.^[1] Būdams ģimnāzists, iesaistījies sociāldemokrātu kustībā. Piedalījies 1905. gada revolūcijā. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 2. kongresā, kas norisinājās 1906. gadā Majoros, viņš tika ievēlēts partijas Centrālajā komitejā, kurā darbojās līdz savam arestam gada beigās.^[1]

1907. gadā notiesāts, piespriesta mūža izsūtīšana uz Sibīriju. Pēc Irkutskā pavadīta gada izbēdzis un aizceļojis uz Briseli. No 1909. līdz 1914. gadam piedalījies Briselē iespiestā laikraksta "Cīņa" redakcijā. Parakstījies ar pseidonīmu "Čipus". Legālajā laikrakstā "Domas" parakstījies ar pseidonīmu "Socius".^[1] Bijis LSDSP Ārzemju komitejas loceklis, kā arī LSDSP pārstāvis apvienotās Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Centrālās komitejas Ārzemju birojā. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā atgriezies Rīgā. Darbojies Iskolatā un Rīgas Strādnieku deputātu padomes izpildkomitejā.^[1]

No tā dibināšanas 1918. gada novembrī līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gada maijā bija laikraksta "Sociāldemokrāts" redaktors. Bijis pagaidu parlamenta — Tautas padomes — loceklis, kā arī Latvijas Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts no Zemgales vēlēšanu apgabala. Pēc Ulmaņa apvērsuma vairākus mēnešus pavadījis Liepājas koncentrācijas nometnē.^[1]

Pēc tam politikā vairs nav darbojies. Vairākus gadus pēc Latvijas okupācijas, 1948. gadā, apcietināts un uz septiņiem gadiem izsūtīts uz darba nometni Sibīrijā. Pēdējos dzīves gadus pavadījis dzimtajā Platones pagastā un Rīgā. Miris 1963. gada 4. janvārī.^[1] Izvadīts no Rīgas Meža kapiem, apbedīts Platonē 9. janvārī.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 B.K. «Kristapa Eliasa piemiņai». Brīvība, 1963. gada janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 27. maijā.

[briv-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 B.K. «Kristapa Eliasa piemiņai». Brīvība, 1963. gada janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 27. maijā.

[1]