Andrejs Veckalns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Andrejs Veckalns
Veckalns.gif

Dzimšanas dati 1879. gada 18. aprīlī
Tūjas pagasts, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati 1942. gada 18. maijā (63 gadu vecumā)
Soļikamskas Usoļlags, PSRS (tagad Krievija)
Tautība latvietis
Politiskā partija LSDSP
Dzīvesbiedrs(-e) Ķērsta Veckalna (dzimusi Grīnberga)
Profesija būvtehniķis

Andrejs Veckalns (1879. gada 18. aprīlis1942. gada 18. maijs) bija latviešu sociāldemokrāts, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Tūjas pagastā zemnieka ģimenē. Mācījies Rīgas amatnieku vakarskolā. No 1903. gada Rīgas sociāldemokrātiskās organizācijas biedrs, bet no 1904. gada LSDSP biedrs. Piedalījies 1905. gada revolūcijā. Par revolucionāro darbību arestēts 1905. gada janvārī un 1907. gadā. Kopš 1908. gada emigrācijā — Vācijā, Šveicē.

Ārzemēs Veckalns turpināja izglītoties amatniecības skolā un Vintertūras būvtehnikumā. Paralēli strādājis par būvstrādnieku Cīrihē. 1914. gadā atgriezies Krievijā, kur strādājis par zīmētāju un būvniecības vadītāju dažādās vietās. 1917. gada revolūcijas laikā atkal aktīvi iesaistījies politiskajā darbībā. Veckalns apkaroja lielinieku uzskatus, par ko 1918. gadā kādā pretlielinieciskā konferencē tika arestēts.

Pēc atbrīvošanas atgriezies dzimtenē, kur sākumā nelegāli apmeties Rīgā, bet 1919. gada sākumā ieradies Liepājā. Aģitējis pret landesvēru, kā arī propagandējis sociāldemokrātiskās idejas. 1919. gada 10. oktobrī brīvprātīgi iestājies Latvijas Bruņotajos spēkos. Piedalījies Rīgas aizstāvībā un vēlākajā tās atbrīvošanā Bermontiādes laikā. Par izrādīto drosmi vēlāk apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.[1]

No 1919. gada Tautas padomes loceklis no LSDSP. Satversmes sapulces deputāts no 1920. līdz 1922. gadam. No 1922. līdz 1934. gadam bijis 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts.[2] Latvijas arodbiedrību centrālā biroja priekšsēdētājs. Bijis arī Rīgas domes deputāts.[3] Pēc Ulmaņa apvērsuma uz vairākiem mēnešiem ieslodzīts Liepājas koncentrācijas nometnē.[4]

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada 14. jūnijā kopā ar ģimeni Veckalnu deportēja uz PSRS. 1942. gada 18. aprīlī piespriests nāvessods, kas izpildīts 18. maijā Soļikamskas Usoļlagā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 L.k.o.k. biogrāfija — Veckalns, Andrejs (skatīts 23.12.2012.)
  2. Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2012. gads ISBN 978-9984-9866-5-4 (171. lpp)
  3. Letonika — Veckalns Andrejs (skatīts 23.12.2012.)
  4. Ščerbinskis V. Liepājas koncentrācijas nometne un tās režīms. // Latvijas Arhīvi. 1./2. 2009. 66.–88. lpp. (skatīts 23.12.2012.)