Eduards Radziņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eduards Radziņš
Radzins Eduards.jpg
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1886. gada 2. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Ķieģeļu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1968. gada 24. augustā (81 gada vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Valmiera, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

Eduards Jūlijs Radziņš (1886. gada 2. oktobris — 1968. gada 24. augusts) bija Latvijas politiķis. Bijis Valmieras pilsētas galva, Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts. Pārstāvējis Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1886. gada 2. oktobrī Ķieģeļu pagasta Papēnmuižas "Babiņu" (tagad Kocēnu pagasts) saimnieka Miķeļa Radziņa un Trīnes dzimušas Ābeles ģimenē.[1][2][3] Ieguvis vidējo izglītību. Krievijas impērijas gados strādājis Valmierā notāra kantorī. Piedalījies 1905. gada revolūcijā, kļuvis par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedru.[4]

Pēc Latvijas Republikas pasludināšanas kļuvis par tās pagaidu parlamenta — Tautas padomes — locekli.[2] Pēc tam ticis ievēlēts visos Latvijas parlamentos: Satversmes sapulcē (1920), 1. Saeimā (1922), 2. Saeimā (1925), 3. Saeimā (1928) un 4. Saeimā (1931). Tāpat bijis Valmieras pilsētas galva.[2] Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada maijā Saeimas darbība tika apturēta. Višņa kā viens no potenciālajiem jaunā režīma pretiniekiem tika apcietināts un nogādāts Liepājas koncentrācijas nometnē, kur pavadīja vairākus mēnešus. Apvērsuma rezultātā zaudējis savus amatus.[4]

Pēc Otrā pasaules kara beigām ticis represēts un izsūtīts uz Sibīriju, taču ap 1956. gadu atbrīvots.[5] Miris 1968. gada 24. augustā Valmierā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rubenes ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1886.g. - Nr.99
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 71. lpp.
  3. Brīvības stāsti - Eduards Radziņš
  4. 4,0 4,1 4,2 K. «Miris Eduards Radziņš». Brīvība, 1968. gada septembrī. Skatīts: 2015. gada 16. martā.
  5. «Nomocītie un izcietušie». Brīvība. 1956. gada septembrī. Skatīts: 2015. gada 16. martā.