Eduards Radziņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eduards Radziņš
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1886. gada 2. oktobrī
Miršanas dati 1968. gada 24. augustā (81 gada vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Valmiera, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

Eduards Radziņš (1886. gada 2. oktobris — 1968. gada 24. augusts) bija Latvijas politiķis. Bijis Valmieras pilsētas galva, Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts. Pārstāvējis Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1886. gada 2. oktobrī.[1] Ieguvis vidējo izglītību. Krievijas impērijas gados strādājis Valmierā notāra kantorī. Piedalījies 1905. gada revolūcijā, kļuvis par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedru.[2]

Pēc Latvijas Republikas pasludināšanas kļuvis par tās pagaidu parlamenta — Tautas padomes — locekli.[1] Pēc tam ticis ievēlēts visos Latvijas parlamentos: Satversmes sapulcē (1920), 1. Saeimā (1922), 2. Saeimā (1925), 3. Saeimā (1928) un 4. Saeimā (1931). Tāpat bijis Valmieras pilsētas galva.[1] Ulmaņa apvērsuma rezultātā 1934. gada maijā Saeimas darbība tika apturēta. Višņa kā viens no potenciālajiem jaunā režīma pretiniekiem tika arestēts un nogādāts Liepājas koncentrācijas nometnē, kur pavadīja vairākus mēnešus. Apvērsuma rezultātā zaudējis savus amatus.[2]

Pēc Otrā pasaules kara beigām ticis represēts un izsūtīts uz Sibīriju, taču ap 1956. gadu atbrīvots.[3] Miris 1968. gada 24. augustā Valmierā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 71. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 K. «Miris Eduards Radziņš». Brīvība, 1968. gada septembrī. Skatīts: 2015. gada 16. martā.
  3. «Nomocītie un izcietušie». Brīvība. 1956. gada septembrī. Skatīts: 2015. gada 16. martā.