- Šis raksts ir par fiziķi. Par citām jēdziena Tomsons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
|
|
| Zinātniskā darbība
|
| Zinātne
|
fizika
|
| Darba vietas
|
Kembridžas Universitāte
|
| Alma mater
|
Mančestras Universitāte,
Kembridžas Universitāte
|
| Pasniedzēji
|
Džons Strats
|
| Studenti
|
Čārlzs Vilsons,
Ernests Rezerfords,
Frānsiss Astons,
Ovens Ričardsons,
Viljams Bregs,
Makss Borns,
Pols Lanževēns
|
| Sasniegumi, atklājumi
|
elektrons,
izotops,
masas spektrometrs,
viļņvada ierosinājums,
Tomsona izkliede,
delta starojuma termins,
epsilona radiācijas termins
|
| Apbalvojumi
|
1906. gada Nobela prēmija fizikā
|
|
Sers Džozefs Džons Tomsons (Sir Joseph John Thomson), bieži saukts Dž. Dž. Tomsons (J. J. Thomson, dzimis 1856. gada 18. decembrī, miris 1940. gada 30. augustā) bija britu fiziķis, elektrona atklājējs, par ko 1906. gadā ieguvis Nobela prēmiju fizikā.[1] Atklājis arī pirmos izotopus, būtiski uzlabojis masas spektrometra konstrukciju.
Dzimis Mančestrā skotu izcelsmes ģimenē. 1870. gadā sāka studijas Ovensa koledžā (nākamajā Mančestras Universitātē). 1876. gadā pārcēlās studēt uz Kembridžas Universitāti. 1880. gadā šeit ieguva bakalaura, bet 1883. gadā — maģistra grādu. 1884. gadā kļuva par Kembridžas Kavendiša fizikas profesoru, nomainot amatā Lordu Releju. Lielāko mūža daļu strādāja Kembridžas Universitātē. Septiņi Tomsona asistenti un Tomsona dēls Džordžs Tomsons kļuva par Nobela prēmijas laureātiem. No 1915. līdz 1920. gadam Tomsons bija Karaliskās biedrības prezidents. Miris 1940. gadā, apglabāts Vestminsteras abatijā, netālu no Izaka Ņūtona.
|
|---|
| | 1901—1925 | |
|---|
| | 1926—1950 | |
|---|
| | 1951—1975 | |
|---|
| | 1976—2000 | |
|---|
| | 2001—pašlaik | |
|---|
|
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dž. Dž. Tomsons.
