1919. gada oktobra sarunās par militārās palīdzības sniegšanu pret Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai Igaunijas valdība ierosināja Ipiķu pagasta ziemeļu daļas iekļaušanu Igaunijas teritorijā, kam Latvijas valdība nepiekrita. Pēc Latvijas—Igaunijas robežas līguma parakstīšanas pagasts palika Latvijas teritorijā.
1935. gadā Valmieras apriņķa Ipiķu pagasta platība bija 54 km² un tajā dzīvoja 832 iedzīvotāji.[4]
1945. gadā pagastā izveidoja Ipiķu un Mežgaļuciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ipiķu ciems ietilpis Rūjienas (1949-1959) un Valmieras (1959—2009) rajonos. Ipiķu ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Mežgaļu ciemu, 1971. gadā - Ramatas ciemakolhoza «Rosme» teritoriju.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ipiķu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rūjienas novadā. 2021. gadā Rūjienas novadu iekļāva Valmieras novadā.
Ipiķu pagasta ziemeļos uz Igaunijas robežas atrodas Latvijas galējais ziemeļu punkts (58°05' N). Netālu, pie bijušā Ipiķu robežkontroles punkta, to simboliski iezīmē akmens zīme "Baltās naktis". Akmenī iegravētas šī punkta koordinātas.