Jūrtaka

Jūrtakas zīme.

Jūrtaka atrodas Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9 ziemeļu daļā. Tā dienvidu galu 2019. gadā pagarināja līdz Tarifai.

Jūrtaka (lietuviešu: Jūrų takas, igauņu: Ranniku matkarada) ir dabas taka, kas ved gar Baltijas jūras piekrasti Baltijas valstīs un ir daļa no Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9. Tā sākas Nidā pie Lietuvas robežas ar Kaļiņingradas apgabalu un beidzas Igaunijas pilsētā Narva-Jēsū. Tūrisma ceļvežu izdevējs "Lonely Planet" iekļāva Jūrtaku un Mežtaku ceļvedī "Best In Travel 2024".

Takas gaita

Lietuvas daļa ir 216 km gara, tā ved pa Kuršu kāpas krastu līdz Klaipēdai, tad cauri Palangai līdz Latvijas—Lietuvas robežai. Otrs atzars sākas Rusnes salā un gar Kuršu jomas krastu ved līdz Klaipēdai.

Latvijas daļa ir 581 km gara un ved gar Baltijas jūras krastu cauri Liepājas, Pāvilostas un Ventspils pilsētām līdz Kolkas ragam, tad gar Rīgas līča krastu cauri Jūrmalas pilsētai līdz Daugavgrīvai, tad pa Vidzemes jūrmalu cauri Saulkrastiiem un Salacgrīvai līdz Ainažiem.

Igaunijas daļa 622 km gara un ved no Latvijas—Igaunijas robežas gar Pērnavas līci cauri Pērnavai, apmet loku Matsalu līcim, šķērsojot Matsalu Nacionālo parku, un gar Somu līča pussalām izroboto krastu tā sasniedz Tallinas pilsētu. Tālāk gar Somu līča piekrasti tā sasniedz Narva-Jēsū pie Krievijas Federācijas robežas.

E9 pārgājienu maršruts

Jūrtaka ir daļa no Eiropas Savienības 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E9 (angļu: E9 European long distance path, franču: Sentier Européen du Littoral), kas sākas pie Tarifas Spānijā un ved gar Portugāles, Spānijas un Francijas Atlantijas okeāna un Lamanša piekrasti, tad gar Beļģijas, Nīderlandes un Vācijas Ziemeļjūras piekrasti, gar Vācijas un Polijas Baltijas jūras piekrasti līdz Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala robežai.

Jūrtakas posmi Latvijā

Dižjūra

Jūrtakas sākums pie Latvijas-Lietuvas robežstabiem (2019).

Liedags pie Bernātiem (2018).

Sagrautā Liepājas cietokšņa Ziemeļu forti (2008).

Jūrkalnes stāvkrasts (2011).

Kolkasrags (2011).

Baltijas jūras Kurzemes piekraste 270 km (Nida – Kolka):

• 1. posms: Nida - Pape. No Latvijas-Lietuvas robežstaba Jūrtaka ved pa oļainu liedagu cauri Papes dabas parkam. Apmetot līkumu Papes kanālam, Jūrtaka izlīkumo cauri Papes ciemam un pie Papes bākas atgriežas pludmalē.
• 2. posms: Pape - Bernāti. Jūrtaka ved pa liedagu ar izskalotiem priežu stumbriem cauri Jūrmalciemam, tālāk Bernātu dabas parkā paceļas ar priežu mežu apaudzis stāvkrasts.
• 3. posms: Bernāti - Liepāja - Karosta. Jūrtaka ved pa platu liedagu, ko norobežo augstas priekškāpas, apaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm, sasniedzot Liepājas cietokšņa Dienvidu fortu paliekas. Tālāk tā cauri Liepājas pilsētai šķērso kanālus un nonāk līdz Karostai.
• 4. posms: Karosta - Ziemupe. Pirmos četrus km Jūrtaka ved gar bijušā Liepājas cietokšņa Ziemeļu fortu un krasta aizsardzības bateriju paliekām. Aiz Cietokšņa kanāla Jūrtaka izlokās pa piekrastes pļavu, tad pa liedagu turpinās līdz Ziemupei.
• 5. posms: Ziemupe - Pāvilosta. Jūrtaka ved gar noskalotu stāvkrastu līdz Akmeņraga bākai, tālāk līdz Pāvilostas mazpilsētai.
• 6. posms: Pāvilosta - Jūrkalne. Taka dažus kilometrus ved gar pelēkām kāpām, tālāk gar stāvkrastu vairāk nekā 20 km garumā pāri Strantes, Ulmales un Rīvas upju ietekām līdz Jūrkalnei.
• 7. posms: Jūrkalne - Sārnate. Jūrtaka ved gar stāvkrastu, pie Pāžupītes ietekas Ošvalkos atrodas piemiņas zīme bēgļiem uz Zviedriju. Tālāk stāvkrasts pazeminās, taču iepretim Sārnatei atkal paaugstinās.
• 8. posms: Sārnate - Užava. Stāvkrasts ziemeļu virzienā kļūst zemāks, smiltājos starp Vendzavām un Užavas bāku agrāk bija Padomju armijas poligons. Tuvojoties Užavas ietekai, liedags kļūst aizvien plašāks.
• 9. posms: Užava - Ventspils. Jūrtakas pirmie 6 km ved pa liedagu ar zemām priekškāpām. Aiz Medoles strauta ietekas sākas stāvkrasts ar šauru, akmeņainu liedagu. Stāvkrasts ātri sarūk un no jauna paceļas divus kilometrus tālāk. Starp stāvkrastiem līdz 1980. gadu beigām bija Padomju armijas poligons. Tālāk līdz Ventspils Dienvidu molam Jūrtaka ved pa plašu smilšainu liedagu, ko no sauszemes puses norobežo pelēko kāpu biotopi.
• 10. posms: Ventspils - Staldzene. Jūrtaka no Dienvidu mola ved cauri Ventspils Ostgalam un Vecpilsētai, šķērso Ventu un tālāk cauri Pārventai pa gājēju – veloceliņu turpinās Staldzenes virzienā, kur, apmetusi loku ap Ventspils ostu, atkal atgriežas dižjūras krastā.
• 11. posms: Staldzene - Oviši. Jūrtaka no Ventspils Ziemeļu mola ved gar Staldzenes stāvkrastu, kas pamazām kļūst aizvien augstāks (maksimālais punkts – Kokkalns, 29 m). Tālāk šauro liedaga posmu stipra vēja laikā pārskalo viļņi. Aiz Liepenes jūras krasts pamazām kļūst zemāks. Aiz Jaunupes taka ved pa plašu liedagu, kas visliekāko platumu sasniedz Ovišraga galā un iepretī Ovišu bākai.
• 12. posms: Oviši - Miķeļtornis. Jūrtaka ved cauri Ovišu dabas liegumam pa smilšainu liedagu, kur oļi un smiltis veido lielas, dabiskas mozaīkas. Pie Lūžupes ietekas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam ir jāievēro sezonālais liegums ligzdojošo putnu aizsardzībai, sekojot Jūrtakas marķējuma norādēm. Agrākais Lībiešu krasts.
• 13. posms: Miķeļtornis - Sīkrags. No Miķeļtorņa Jūrtaka ved pa liedagu ar zemām un skrajām priekškāpām līdz Irbes upes grīvas sezonālam dabas liegumam, kās jāapiet caur priežu mežu pāri trošu tiltam. Aiz Irbes ietekas līdz pat Sīkragam stiepjas smilšains liedags, aiz Ķikana strauta ietekas sākas Slīteres nacionālais parks. Agrākais Lībiešu krasts.
• 14. posms: Sīkrags - Saunags. Jūrtaka ved pa liedagu līdz Mazirbes upītes ietekai. Jūrtaka izved līdz Mazirbes centram, kur apskatāms Lībiešu Tautas nams. Tālāk pa maziem meža un lauku ceļiem tā gar Mazirbes jūrskolu cauri agrākā Lībiešu krasta zvejniekciemiem Košragam un Pitragam ved līdz Saunagam, zīmes šeit ir latviešu un lībiešu valodās.
• 15. posms: Saunags - Kolka. Jūrtaka pa maziem lauku un meža ceļiem izlokas līdz Vaidei, kur tā atkal atgriežas jūras krastā un pa liedagu ved līdz Kolkasragam.

Mazjūra

Kaltenes akmeņainais krasts (2019).

Ķirķrags (2014).

Mērsrags (2010).

Rīgas līča Kurzemes piekraste 115 km (Kolka – Jūrmala):

• 16. posms: Kolka - Ģipka. Jūrtakas pirmie 10 km ved pa Slīteres nacionālā parka piekrasti gar jūrā ieskalotajām priedēm un Ēvažu stāvkrastu, kura apkaimē ir neparasti šaurs, smilšains liedags ar tam pāri līkstošiem melnalkšņiem. Arī tālākajā posmā līdz Ģipkai raksturīgs šaurs, smilšains liedags ar bagātīgo avoksnāju veidotām lāmām un nelielu, vasarā – seklu upīšu ietekām.
• 17. posms: Ģipka - Kaltene. No Ģipkas līdz Rojai stiepjas smilšaina, ne pārāk plata pludmale ar skaistām kāpām un piekrastes priežu mežiem, bet pirms Rojas tā ir aizaugusi ar niedrēm. Savukārt, posms starp Roju un Kaltenes baznīcu ir savdabīgākais visā Latvijas piekrastē, kur jūras krasts ir izrobots ar maziem zemesragiem un līcīšiem ar ļoti šauru pludmali, kuru viscaur klāj dažādu izmēru laukakmeņu krāvumi, virs kuriem līkst melnalkšņi. Vietām gar pašu krastu iet zemes ceļš, gar kuru rindojas daudzas bijušās zvejnieku sētas.
• 18. posms: Kaltene - Mērsrags. Pie Kaltenes jūras krastu izraibina nelieli līcīši ar akmeņainām pludmalēm, bet tālāk seko ļoti aizaudzis jūras krasts, kur starp niedrēm iemīta šaura taciņa. Tālāk akmeņiem klātais jūras krasts ir tikai dažus metrus plats, vietām ar māla slāņiem, niedru laukiem, izskalotajām aļģēm. Posmā no Valgalciema līdz Mērsragam atkal parādās smilšaini liedagi ar sēkļiem jūrā. Aiz Mērsraga maršruts turpinās pa ceļu, bet pie luterāņu baznīcas – nogriežas uz jūras pusi un līdz pat Mērsraga centram iet gar Piejūras pļavu.
• 19. posms: Mērsrags - Engure. No ciema centra līdz pludmalei aizved meža ceļs, tālāk Jūrtaka ved pa takām, kas izlokas starp niedrēm un citiem zālaugiem bagātīgi apaugušo un akmeņaino jūras krastu vienā un mežainām jūrmalas kāpām – otrā pusē. Dažviet liedags ir nobruģēts ar maziem, apaļiem akmeņiem, citur redzamas pelēkās kāpas ar bagātīgu augu sugu klāstu. Bērzciema apkaimē plešas piejūras pļavas ar sēkļiem tālu jūrā, kas ir laba putnu vērošanas vieta. Līdz Abragciemam turpinās aizaugušais jūras krasts, bet no Abragciema līdz Engurei ir liedags.
• 20. posms: Engure - Ragaciems. Jūrtaka ved cauri Engures ciemam, tad pa salīdzinoši šauru liedagu vienā pusē un skaistām mežainām jūrmalas kāpām otrā pusē aizved līdz Plieņciema kāpai, kur tālākajā posmā smilšainais liedags kļūst aizvien plašāks, bet jūrā parādās plaši sēkļi. Sauszemes virzienā šeit paceļas apauguši stāvkrasti ar kāpnēm. Aiz Lāčupes ietekas sākas Ķemeru nacionālais parks un "Gausā jūdze".

Jūrmala un Rīga

Ragaciema pludmale.

Pārgājiens cauri divām valstspilsētām 84 km (Jūrmala – Vecāķi):

• 21. posms: Ragaciems - Dubulti. Jūrtaka turpina vest cauri Ķemeru Nacionālajam parkam, cauri Ragaciemam, pāri Starpiņupītei, aiz kuras sākas Lapmežciems, un Siliņupei, aiz kuras sākas Bigauņciems. No Jaunķemeriem cauri Jūrmalas apkaimēm līdz pat Dubultiem gājiens norit pa Rīgas līča platāko smilšu pludmali.
• 22. posms: Dubulti - Lielupe - Bulduri. Starp Dubultiem un Lielupi plešas smilšu liedags ar pludmales kafejnīcām. Jūrtakas daļa starp Lielupes pludmali un Jūrmalas brīvdabas muzeju ietilpst Ragakāpas dabas parkā. No šejienes atpakaļ uz Bulduriem var ērti nokļūt pa Bulduru prospektu un 5. līniju.
• 23. posms: Bulduri - Rīgas centrs. Aiz Lielupes tilta Jūrtaka izlīkumo cauri Priedainei, iet līdztekus Lielupes labajam krastam, tad nogriežas gar Bolderājas kāpas dienviddaļu un šķērso Kleistu mežu, virzoties gar Lāčupes kapiem. Tālāk pa Buļļu un Daugavgrīvas ielām cauri Dzegužkalnam, garām Zunda kanālam un Āgenskalna līcim nonāk līdz Daugavai, šķērso to pa Akmens tiltu līdz Rīgas Rātslaukumam.
• 24. posms: Rīgas centrs - Vecāķi. Jūrtaka izmet nelielu loku pa Vecrīgu, ved gar Pilsētas kanālu, cauri Kronvalda parkam, pa Alberta ielu, tālāk pa Miera ielu cauri Lielajiem kapiem, Kokneses un Ostas prospektiem cauri Mežaparkam, tad šķērso Mīlgrāvi. Tālāk pa Vecāķu prospektu garām Vecdaugavai līdz Vecāķu pludmalei.

Vidzemes piekraste

Lauču akmens.

Jūrtakas zīme (2022).

Ainažu Ziemeļu mols.

Pārgājiens pa Rīgas līča austrumu piekrasti 112 km (Vecāķi – Ainaži):

• 25. posms: Vecāķi - Carnikava. No Vecāķu pludmales līdz Carnikavai Jūrtaka ved cauri Piejūras dabas parkam. Tālāk pa aizsargdambi tā apmet loku Vecgaujai un sasniedz kājnieku tiltu pār Gauju.
• 26. posms: Carnikava - Saulkrasti. Jūrtaka ved pa Gaujas aizsargdambjiem Gaujas ciemā, sasniedzot Gaujas grīvu, kas ir laba putnu vērošanas vieta. Tālākais gājiens norit pa smilšainu pludmali līdz Inčupes ietekai, pirms kuras jāpagriežas uz iekšzemi, lai nokļūtu līdz tiltam un turpmākos dažus kilometrus uz pludmali nolūkotos no Saulrieta takas mežaino kāpu virsotnēm. Pēc Pēterupes trošu tilta šķērsošanas pa pludmali Jūrtaka sasniedz Saulkrastu Jūras parku.
• 27. posms: Saulkrasti - Lauči. Līdz Zvejniekciemam pirmos kilometrus var iet vai nu pa pludmali, vai arī pa meža taku. Apmetot līkumu Aģes grīvai un Skultes ostai, Jūrtaka atgriežas pludmalē, kur jau iztālēm redzams Ārņu rags, aiz tā – Lielais Lauču akmens.
• 28. posms: Lauči - Tūja. Jūrtakas posms ar daudziem akmeņainiem zemesragiem, kas mijas ar maziem, smilšainiem līcīšiem, kuros ietek mazas upītes un urgas. Pie Tūjas parādās pirmie smilšakmens atsegumi.
• 29. posms: Tūja - Svētciems. Līdz Ķurmraga bākai ir smilšaini liedagi ar nelieliem akmeņainiem posmiem. Tālāk sākas Vidzemes akmeņainā jūrmala, kur zemesragi mijas ar līcīšiem, bet krastā paceļas līdz 4 m augsti smilšakmens atsegumi. Aiz Meleku raga galvenokārt smilšains liedags, bet pirms Svētupes ietekas ir aizaugusi pludmale un niedrājs, kas apejams pa meža ceļu.
• 30. posms: Svētciems - Ainaži. Jūrtaka ved pa meža ceļu, jo pludmale starp Svētciemu un Salacgrīvu ir ļoti aizaugusi. No Salacgrīvas līdz Kuivižiem var doties pa smilšaino pludmali, vai arī pa meža takām. Toties Randu pļavas no Kuivižiem līdz Vēverupei ir jāapiet pa meža ceļu līdztekus A1 autoceļam. Tad Jūrtaka atgriežas aizaugušā pludmalē, ko atkal pamet pie Blusupītes ietekas, lai tālāk pa Ainažu Kāpu un Valdemāra ielu sasniegtu molu pie Latvijas—Igaunijas robežas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūrtaka.
• Jūrtaka – 1200 km pārgājienu maršruts gar Baltijas jūru lsm.lv 2019. gada 24. jūnijā