Jersikas miera līgums

Jersikas miera līgums bija 1212. gadā noslēgts līgums, ar kuru Polocka atteicās no savām meslu kunga tiesībām uz Daugavas līvu zemi. Līgumu Jersikā parakstīja Polockas kņazs Vladimirs Vseslavičs un Livonijas bīskaps Alberts fon Bukshēvdens. Sarunās piedalījās kristītie līvi un letgaļi, kā arī no Pleskavas padzītais kņazs Vladimirs Mstislavičs, kurš uz laiku bija kļuvis par fogtu Idumejas zemē un dažās Tālavas zemēs.

Polockas kņaza piekāpšanās cēloņi

Polockiešu piekāpšanās acīmredzot izskaidrojama ar to, ka arvien pieaugošā vācu bruņotā spēka priekšā kņazs Vladimirs Vseslavičs, tirgotāju ietekmēts, izšķīrās par brīva Daugavas ceļa atvēršanu vāciešiem, par to zaudēdams savu meslu kunga stāvokli Daugavas lejtecē.^[1] Saskaņā ar literatūras datiem, kņaza Vladimira atteikšanos no lībiešu mesliem kompensēja savienība ar Rīgu pret lietuviešiem.^[2]^[3]^[4] Rīgas bīskaps Alberts pārņēma Daugavas ceļa aizsargāšanu, kurā Polocka bija ieinteresēta tādā pašā mērā kā Rīga. Tomēr Rīgas un Polockas savienībai nebija ilgs mūžs, un jau 1216. gadā kņazs Vladimirs savienībā ar lietuviešiem devās karagājienā pret Rīgu, kas izjuka viņa pēkšņās nāves dēļ.

Atsauces

↑ Benninghoven F. Der Orden der Schwertbrüder. Köln, Graz, 1965. 525 S.
↑ Die Chronologie Heinricus des Letten, verglichen mit den Zeitangaben einiger russischer Chroniken von E.Bonnell. - Bulletin de la classe des sciences hist., phil. et politiques de l’acad. imp. des sciences de S.Petersbourg, vol.11. S.Petersbourg, 1854. 283-344.
↑ Heinrich’s von Lettland Livländische Chronik, ein getreuer Bericht, wie das Christentum und die deutsche Herrschafi sich im Lande der Liven, Letten und Ehsten Bahn gebrochen. Nach Handschriften mit vielfacher Berichtigung des üblichen Textes aus dem Lateinischen übersetzt und erläutert von Eduard Pabst. Reval, 1867. XIV, 367 S.
↑ Keuβler Fr. Die Tributpflichtigkeit der Landschaft Tolowa an die Pleskauer. - Mitt., Bd. XIV. R., 1890. S.81-110.

Skatīt arī

Polockas kņazi

[1] Benninghoven F. Der Orden der Schwertbrüder. Köln, Graz, 1965. 525 S.

[2] Die Chronologie Heinricus des Letten, verglichen mit den Zeitangaben einiger russischer Chroniken von E.Bonnell. - Bulletin de la classe des sciences hist., phil. et politiques de l’acad. imp. des sciences de S.Petersbourg, vol.11. S.Petersbourg, 1854. 283-344.

[3] Heinrich’s von Lettland Livländische Chronik, ein getreuer Bericht, wie das Christentum und die deutsche Herrschafi sich im Lande der Liven, Letten und Ehsten Bahn gebrochen. Nach Handschriften mit vielfacher Berichtigung des üblichen Textes aus dem Lateinischen übersetzt und erläutert von Eduard Pabst. Reval, 1867. XIV, 367 S.

[4] Keuβler Fr. Die Tributpflichtigkeit der Landschaft Tolowa an die Pleskauer. - Mitt., Bd. XIV. R., 1890. S.81-110.

[1]

[2]

[3]

[4]