Rīgas miera līgums ar kuršiem

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls.
Rīgas miera līguma ar kuršiem teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937—1940).

Rīgas miera līgums ar kuršiem (latīņu: Rigensium et Fratrum Militiae compositio cum Curonibus) ir Rīgā 1230. gada sākumā noslēgts miera līgums starp Abavas ielejas kuršu ciemu vecākajiem, Rīgas domkapitulu, Zobenbrāļiem un Rīgas pilsētas rāti. Tas izbeidza karadarbību, kas bija sākusies pēc 1228. gada kuršu un zemgaļu uzbrukuma Daugavgrīvai un turpinājās kā 1229. gada karagājiens uz Abavas kuršu zemi. 1230. gada deviņu Abavas kuršu ciemu miera līgums ar Rīgas krustnešiem ir senākais precīzi saglabājies līgums ar Senlatvijas iedzīvotājiem.[1]

Līguma priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam, kad Rīgas karaspēks izpostīja Abavas ielejas kuršu zemi, tajā izcēlās bads un iedzīvotāji lūdza labību no Rīgas tirgotājiem, pretī solot pāriet katoļu ticībā un kļūt par Rīgas bīskapa vasaļiem. 1230. gadā ciemu vecākie svinīgā ceremonijā Rīgā slēdza miera līgumu, ko no krustnešu puses parakstīja Rīgas domkapituls, Zobenbrāļu ordenis un Rīgas rāte, bet no kuršu puses Rendas, Valgales, Pedvāles, Matkules, Vānes, Pūres, Iģenes, Kandavas un Ansiņu ciemu vecākie. Vēlāk šo apgabalu sāka dēvēt par Miera Kursu (latīņu: Vredecuronia, senvācu: dat Vredecuren land).

Rīgas pilsēta un Zobenbrāļu ordenis šo līgumu izmantoja ka pretargumentu cīņā pret Alnas Balduīna centieniem 1231. gadā nodibināt tieši Romas pāvestam pakļautu Kurzemes bīskapa valsti: par spīti Rīgas namnieku sūtņiem Visbijā 1230. gada jūlijā apzvērētam solījumam neaizkart Rīgas pilsētas īpašumus, Balduīns esot atņēmis rīdziniekiem viņu zemes Kursā.

Dokumenta teksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Svētās Marijas konvents Rīgā, Zobenbrāļu ordeņa brāļi, rātskungi un Rīgas pilsoņi slēdz sekošu miera līgumu ar kuršiem šādos ciemos: Rendā, Valgalē, Pedvālē, Matkulē, Vānē, Pūrē, Iģenē, Kandavā, Ansē,

  • ka šie uzņemas kristietības jūgu, ka paši un viņu pēcnācēji dos no arkla ik gadus pa pusbirkavu (5 pudi jeb 2 pūri) labības un no ecēšas tāpat pusbirkavu. Bet, ja kāds ar vienu zirgu un vienām ecēšām apstrādā arklu zemes, viņš dod tik pusbirkavu.
  • Saviem priesteriem, kuri, cik ātri iespējams, briesmām neapdraudot, aicināmi, viņi turklāt piegādās vajadzīgo dzīvei un paklausīgi pieņems kristietību un kristīgos tikumus, paturēdami savu iegūto mantību un lauku īpašumu un citas lietas, bez kā jebkāda vara drīkstētu viņiem to liegt.
  • Līdz ar to šie paši kurši ies kopā ar mums karā pret Kristus nīdētājiem.

Un tā lai tas, ko te esam nosprieduši, laikam tekot, neizgaistu un neaizietu novārtā, izņemot gadījumu, kad kurši karotu pret kristītiem, mums šķiet, ka viss tas jāapstiprina un jāizpilda, kādēļ mēs piešķiram šai grāmatai pastāvibu un ar mūsu zieģeļiem, lieciniekiem parakstoties, kuru vārdi sekoši: Rīgas Sv. Marijas domkapitula prāvests Maurīcijs, pārtikas pārzinis Hedenrihs, mantas pārzinis Heiriks, Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvīns un ordeņa brāļi Rūdolfs no Kaseles (Cēsu komturs), Gerfrīds Vrideke (Siguldas komturs), Markvarts no Tīringenes (Aizkraukles komturs). No rātskungiem Verners, Frederiks no Vendenes, Alberts Utnordius, Volderiks. Krustneši: Justāvijs no Duntes, Aleksandrs no Fehtes, Tomass no Hunefeldes, Dodo no Trāvemindes. Lībekas pilsoņi Markvards no Hāgenes, Zigfrīds no Hāzenbergas, Henriks Kleneburs un daudz citi. Parakstīts atklāti Rīgā, 1230. tā Kunga dzimšanas gadā."[2]

Līgumā minētie vietvārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Curonia — Kursa,
  • Rende — Rendas ciems,
  • Walegalle — Valgales ciems,
  • Pidewale — Pedvāles ciems,
  • Matecule — Matkules ciems,
  • Wane — Vānes ciems,
  • Pure — Pūres ciems,
  • Ugesse — Iģenes ciems,
  • Candowe — Kandavas ciems,
  • Anses — Anse (Ansiņu?) ciems.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180—1290. Krusta kari, Rīga 2002. 230 lpp.
  2. adaptēts no: Krodznieks, J. Līgumi ar kuršiem 1230. gadā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1921. Nr.1, 12.—16.lpp.]