Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju (vācu: Vorläufiges Abkommen über die Wiederaufnahme diplomatischer Beziehungen zwischen dem Deutschen Reich und Lettland) bija starptautisks līgums starp Latviju un Vāciju, ko 1920. gada 15. jūlijā Berlīnē no Latvijas puses parakstīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas juriskonsults Hermanis Albats, Ārlietu Komisijas priekšsēdētājs Fricis Menders un Satversmes sapulces loceklis Alberts Kviesis, bet no Vācu valsts ministeriāldirektors Bērents, īstenais legācijas padomnieks fon Malcans, īstenais legācijas padomnieks Gauss.

Līdz ar to Vācija atjaunoja Latvijas Republikas de facto atzīšanu.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bermontiādes kauju beigu daļā Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics 1919. gada 25. novembrī nosūtīja Vācijas Ārlietu ministram H. Milleram notu par kara pieteikumu Vācijai. Tikai pēc Latvijas bruņoto spēku uzvaras Latgales kaujās 1920. gada sākumā atsākās sarunas par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju.

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līgums paredzēja, ka Latvija un Vācija uzsāks savstarpējas diplomātiskās attiecības, nosūtot pienācīgā kārtā pilnvarotus priekšstāvjus uz Rīgu un Berlīni. Vācija apņēmās Latviju atzīt arī de jure, tiklīdz viena no Versaļas miera līgumā minētām galvenām sabiedrotajām valstīm būs paziņojusi par šādu atzīšanu. Abas līguma slēdzējas puses apņēmās nepabalstīt un savās robežās nepielaist nekādus centienus, kuri būtu vērsti pret otras valsts likumīgo valdību. It sevišķi abas līguma slēdzējas puses apņēmās nepielaist, ka viņu zemēs organizējas vai iet cauri otrai valstij naidīgs karaspēks.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]