Drohičinas līgums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Drohičinas līgums (lietuviešu: Drohičino sutartis, vācu: Vertrag von Drohiczyn) bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu.

Līgumu 1581. gada 14. janvārī Drohičinas pilsētā parakstīja Polijas-Lietuvas valdnieks Stefans Batorijs un Rīgas rātes pārstāvji. Līgums uz četriem pergamenta ruļļiem ar Polijas un Lietuvas valsts zīmogiem glabājās Rīgas pilsētas arhīvā.[1]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viļņas ūnijas un Grodņas ūnijas noslēgšanas rezultātā agrākie Rīgas feodālie senjori - Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskaps pakļāvās Lietuvas dižkunigaitijas virsvarai. Rīgas pilsēta turpretī nepiekrita pievienoties ūnijai un meklēja iespējas nostiprināt savu neatkarību.

Līguma pamatnosacījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas pilsoņiem jāsaglabā atsevišķas privilēģijas, vēlāk sauktas par "Stefana privilēģiju kopumu" (latīņu: Corpus Privilegiorum Stephaneum).[2] Vienu no Rīgas birģermeistariem iecēla par burggrāfu. Rīgas pilsētas likumu izmaiņām turpmāk bija nepieciešama karaļa piekrišana.

Sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai pieņemtu Rīgas uzticības zvērestu, karalis Stefans Batorijs 1581. gada 12. martā ieradās Rīgas pilī, kas atradās ārpus tā laika pilsētas robežām. Pilsētas zvērests tika pieņemts 7. aprīlī. 1582. gada 16. novembrī Polijas un Lietuvas kopvalsts seims Varšavā apstiprināja karaļa Stefana privilēģijas Rīgas pilsētai.

Tomēr jau pēc dažiem gadiem sākās pilsētas namnieku sacelšanās pret pilsētas rāti un Polijas-Lietuvas virsvaru, ko dēvē par Rīgas Kalendāra nemieriem (1584-1589). Par formālo iemeslu kalpoja karaļa Stefana Batorija rīkojums pāriet uz Gregora kalendāru.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Karl Eduard Napiersky. Index corporis historico-diplomatici Livoniae, Esthoniae, Curoniae... Nr.3635 (vāciski)
  2. Ralph Tuchtenhagen. Geschichte der baltischen Länder. Beck'sche Reihe. Verlag C.H.Beck München, 2005, S. 37