Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Līguma ar Jersikas ķēniņu Visvaldi teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940).

Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi ir 1209. gada beigās noslēgts līgums starp Rīgas bīskapu Albertu un ķēniņu Visvaldi no Jersikas par pakļaušanos Livonijas virsvarai. Pergamenta oriģināls saglabājies Varšavas galvenajā arhīvā.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1209. gada uzvaras karagājienā uz Jersiku bīskaps Alberts par gūstā saņemtās sievas izpirkšanu pieprasīja Jersikas ķēniņam slēgt līgumu par padošanos, pēc kura viņš saņēma atpakaļ lielāko daļu savas valsts kā vasaļa lēni.

Līguma teksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Svētās un nedalāmās Trīsvienības vārdā, āmen. Alberts, no Dieva žēlastības Rīgas bīskaps, pazemīgs cilvēku kalps ticībā. Lai to, kas mūžam jāpatur atmiņā, ar laiku neaizmirstu, uzmanīgā mūslaiku rīcība prot to nodrošināt ar rakstu liecību. Tāpēc nododami pēcnieku zināšanai to, kas noticis mūsu laikos, darām zināmu visiem nākamiem un tagadējiem Kristus ticīgiem, ka Dieva lielā žēlastība, joprojām jauno Livonijas baznīcas dēstījumu atbalstīdama un atbalstot uz priekšu virzīdama, pakļāva mums Visvaldi, ķēniņu no Jersikas (Wiscewolodus rex de Berzika).

Proti, ieradies Rīgā, klāt esot jo daudziem dižciltīgiem, garīdzniekiem, bruņniekiem, tirgotājiem, vāciem, krieviem un lībjiem,

  1. Jersikas pilsētu (urbs Berzika), kas viņam pieder par dzimtu, līdz ar novadu un visiem pie šīs pilsētas piederīgiem labumiem viņš nodeva kā likumīgu dāvinājumu svētās Dievmātes un jaunavas Māras baznīcai,
  2. bet tos savus vasaļus (sibi tributarii - savus meslu devējus), kas saņēmuši ticību no mums, viņš atbrīvoja un nodeva mums līdz ar viņu mesliem un novadu, proti Autīnas pilsētu, Cesvaini un citas (urbem Autinam, Zcessowe, et alias) ticībai piegrieztās.
  3. Pēc tam zvērējis mums vasaļa uzticību, viņš svinīgi saņēma no mūsu rokas minēto Jersikas pilsētu ar piederīgo novadu un labumiem kā lēni ar trim karogiem.

Šī akta liecinieki ir Johans, Rīgas baznīcas prāvests, ar saviem domkungiem, grāfs Lūdolfs no Halremuntas, grāfs Teodoriks no Verteres, grāfs Heinrihs no Šlādenes, Valters no Amersleves, Teodoriks no Adenojas, Kristus bruņnieki Folkvīns ar saviem ordeņa brāļiem, Rūdolfs no Jērihovas, Alberts no Aldenflētas, Heinrihs no Glindenbergas, Hildeberts no Gemundes, Lamberts no Lūnenburgas, Teodoriks no Ulfemas, Gerlaks no Doles, Konrāds no Ikšķiles, Filips, Rīgas soģis ar saviem namniekiem un jo daudzi citi. Tas notika 1209. gadā pēc Kristus piedzimšanas, sv. Pētera baznīcas laukumā Rīgā, pāvesta Inocenta III laikā, kad valdīja slavenais Romas ķeizars Otons, mūsu pontifikāta vienpadsmitā gadā."

Līgumā minētie vietvārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līguma nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līgums juridiski ir viens no vissvarīgākiem Latvijas senvēstures aktiem, kas rāda, kādās legālās formās vācu zemes kungi ieguva un latvju novadu kungi zaudēja savu valsti un pavalstniekus. Ievadam seko oblācijas apraksts un apliecinājums.

Lai gan no bīskapa Alberta laikiem uzglabājies tikai viens oblācijas līgums, proti ķēniņa Visvalža, tomēr no Indriķa hronikas zināms, ka arī Kaupo, Vetsekes un Tālivalža valstis Rīgas bīskaps ieguva galvenokārt “dāvinājuma” ceļā, t.i. ar oblāciju.

Visvaldis saņēma savu lēni no bīskapa rokām ar trim karogiem. Bīskaps Alberts pats 1207. gada pirmajā ceturksnī bija no ķeizara Filipa saņēmis lēņos Livoniju un līdz ar to kļuvis par ķeizarvalsts garīgo firstu. Ar to viņš varēja Svētās Romas impērijas vārdā nevien lēņus iegūt, bet arī dot. Piedāvātu lēņu gadījumos Livonijas bīskapi parasti pusi no dāvinātā objekta paturēja savā rīcībā, otru pusi izlēņojot bijušam īpašniekam dāvinātājam. Cik daļas no Jersikas valsts 1209. gadā paturēja bīskaps un cik izlēņoja Visvaldim, par to varam spriest tikai netieši no lēņa tipa un lēņa objekta apraksta. Nevar būt šaubu, ka bīskapa dāvinājuma priekšmets bija Visvalža ķēniņvalsts, lai gan dokumentā teikts, ka tiek dāvināta vienīgi "Jersikas pilsēta un tās novads". Ievērojot to, ka katrs karogs nozīmēja atsevišķu teritoriju, jādomā, ka Jersikas ķēniņvalstī jeb Letijā pareizticīgo daļa aptvēra trīs vairāk vai mazāk neatkarīgas teritorijas, turpretim katoļu ticībā pārgājusī daļa aptvēra Autīnas, Cesvaines un citas pilsētas. [1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]