2003. gada Eiropas Savienības paplašināšanās līgums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Līguma parakstīšanas vieta Atēnās. No Latvijas puses līgumu parakstīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (zilā tērpā pirmajā rindā).
Līguma parakstītājvalstis.

2003. gada Eiropas Savienības paplašināšanās līgums (angļu: Treaty of Accession of the Czech Republic, Estonia, Cyprus, Latvia, Lithuania, Hungary, Malta, Poland, Slovenia and Slovakia, 2003), oficiālais tā nosaukums Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai tika parakstīts 2003. gada 16. aprīlī Atēnās.

Saeima šo likumu pieņēma 2003. gada 30. oktobrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga to izsludināja 2003. gada 12. novembrī.[1]

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gada ES Paplašināšanas līgums ir gandrīz 6000 lappušu garš un sastāv no vairākām daļām - līguma pamatteksta, pievienošanās akta, 18 pielikumiem, 10 protokoliem un daudzām deklarācijām. Latvijai līgumā bija ietvertas 32 atrunas (trešais lielākais skaits pēc Polijas un Maltas), visvairāk vides aizsardzības jomā.

Pielikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • I pielikums: Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā. Bija paredzēts, ka Šengenas līguma noteikumi varētu kļūt saistoši jaunajām dalībvalstīm 2007.-2008. gadā.
  • II pielikums: Eiropas Savienības sekundāro tiesību aktu (lēmumi, direktīvas, regulas) tehniskie pielāgojumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to piemērošanu līdz ar jaunu dalībvalstu dalību Eiropas Savienībā:

1. Brīva preču aprite; 2. Personu pārvietošanās brīvība; 3. Pakalpojumu sniegšanas brīvība; 4. Uzņēmējdarbības tiesības; 5. Konkurences politika; 6. Lauksaimniecība; 7. Zivsaimniecība; 8. Transporta politika; 9. Nodokļu politika; 10. Statistika; 11. Sociālā politika un nodarbinātība; 12. Enerģētika; 13. Mazie un vidējie uzņēmumi; 14. Izglītība un apmācība; 15. Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija; 16. Vide; 17. Patērētāju tiesību un veselības aizsardzība; 18. Sadarbība tieslietu un iekšlietu jomā; 19. Muitas savienība; 20. Ārējās attiecības; 21. Kopējā ārpolitika un drošības politika; 22. Iestādes.

  • III pielikums: Nepieciešamie grozījumi Eiropas Savienības sekundārajos tiesību aktos, kas izriet no jauno dalībvalstu pievienošanās.
  • IV pielikums: Nepieciešamie grozījumi Eiropas Savienības primārajos tiesību aktos, kas izriet no jauno dalībvalstu pievienošanās.
  • V pielikums: Pārejas periodi, kas paredzēti Čehijas Republikai
  • VI pielikums: Pārejas periodi, kas paredzēti Igaunijai
  • VII pielikums: Pārejas periodi, kas paredzēti Kiprai
  • VIII pielikums: Pārejas periodi, kas paredzēti Latvijai
  • IX pielikums: Pārejas periodi, kas paredzēti Lietuvai
  • X pielikums: Pārejas periodi, kas paredzēti Ungārijai
  • XI pielikums: Pārejas periodi, kas paredzēti Maltai
  • XII pielikums: Pārejas periodi, kas paredzēti Polijai
  • XIII pielikums: Pārejas periodi, kas paredzēti Slovēnijai
  • XIV pielikums: Pārejas periodi, kas paredzēti Slovākijai
  • XV pielikums: ES budžeta programmu finansēšanai jaunajās dalībvalstīs paredzētie līdzekļi
  • XVI pielikums: Ar pamatlīgumiem un Padomes izveidoto komiteju un darba grupu uzskatījums, kurās jauno locekļu pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās komitejas, grupas vai citas struktūras locekļi pievienošanās brīdī
  • XVII pielikums: Eiropas Komisijas izveidoto komiteju un darba grupu uzskatījums, kurās jauno locekļu pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās komitejas, grupas vai citas struktūras locekļi pievienošanās brīdī
  • XVIII Pielikums: Komiteju uzskaitījums, kuru sastāvs pēc pievienošanās tiek pilnībā atjaunots

Protokoli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažāda rakstura protokoli, kas pievienoti Pievienošanās aktam, piemēram, par Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā un tērauda rūpniecību Polijā un Čehijā

Nobeiguma akts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nobeiguma akts satur dalībvalstu un kandidātvalstu valdību deklarācijas, kā arī Eiropas Komisijas deklarāciju. Bez deklarācijām Nobeiguma aktam pievienota Vienošanās par informācijas apmaiņu un apspriešanās procedūru laikā starp Pievienošanās līguma parakstīšanu un tā stāšanos spēkā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]