Par Latvijas PSR suverenitāti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija „Par Latvijas PSR suverenitāti” ir dokuments, kuru 1989. gada 28. jūlijā pieņēma Latvijas PSR Augstākā Padome Anatolija Gorbunova vadībā. Šī deklarācija pasludināja, ka PSRS likumi Latvijas teritorijā stājās spēkā tikai pēc tam, kad tos bija ratificējis Latvijas PSR augstākais valsts varas orgāns.

Preambula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deklarācijas preambulā bija konstatēts, ka ilgstoši tika pārkāptas latviešu tautas tiesības uz savdabīgu attīstību un nacionālo pašnoteikšanos. 1917.—1920. gadā bija izveidots padomju nacionālais valstiskums (Latvijas SPR), bet vēlāk neatkarīga demokrātiska republika, kuru atzina Ļeņina vadītā Padomju Krievija un citas pasaules valstis. 1940. gadā, balstoties uz 1939. gada 23. augusta Neuzbrukšanas pakta slepeno papildu protokolu, ko bija parakstījusi Vācija un Padomju Savienība, Latvijas Republikas valstiskā suverenitāte tika zaudēta un tā tika iekļauta PSRS sastāvā. Staļinisms un tam sekojošais administratīvi komandējošais totalitārisms noveda pie Latvijas ekonomikas un kultūras pagrimuma, kā arī ekoloģiskās krīzes, deformēja nacionālās attiecības un devalvēja vispārcilvēciskās vērtības.[1]

Pamatojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • politiskās, ekonomiskās un kulturālās patstāvības neatzīšana latviešu nācijai radīja nelabvēlīgus apstākļus tās turpmākajai eksistencei,
  • visiem cilvēkiem un tautām ir neatņemamas tiesības, pie kurām pieder tiesības uz dzīvību, uz brīvību, un centieni pēc laimes, sociālā progresa un dzīves apstākļu uzlabošanas,
  • saskaņā ar mūsdienu starptautisko tiesību normām, ko sev par juridiski obligātām atzinusi arī Padomju Savienība, visām tautām ir pašnotiekšanās tiesības un atbilstoši šīm tiesībām tās var brīvi noteikt savu politisko statusu un brīvi nodrošināt savu ekonomisko, sociālo un kulturālo attīstību,
  • visas tautas šo mērķu sasniegšanai var brīvi rīkoties ar savām dabas bagātībām un resursiem un nevienai tautai nedrīkst liegt tai piederošos eksistences līdzekļus,
  • izeja no pašreizējās nelabvēlīgās demogrāfiskās, ekoloģiskās un ekonomiskās situācijas Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā iespējama tikai tādējādi, ka tiek atjaunota republikas reālā valstiskā suverenitāte.[1]

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"... Pildot Latvijas tautas gribu, Latvijas PSR Augstākā Padome pasludina:

  1. Kopš šā brīža, pēc šās deklarācijas pieņemšanas, Latvijas PSR attīstība notiek reālās valstiskas suverenitātes apstākļos šās suverenitātes valstiski tiesiskajā un starptautiski tiesiskajā izpratnē.
  2. Latvijas PSR suverenitāte ir vienota un nedalāma. Latvijas tauta savā teritorijā patstāvīgi īsteno likumdošanas, izpildu un tiesu varu, kas garantē tiklab latviešu nācijas, kā arī visu Latvijas teritorijā dzīvojošo nacionālo un etnisko grupu uzplauksmi.
  3. Zeme, tās dzīles, meži, ūdeņi un citi dabas resursi ir republikas nacionālā bagātība, kas pieder Latvijas tautai.
  4. Latvijas PSR valsts statusu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā nosaka līgumattiecības; Latvijas PSR jaunais tiesiskais statuss ir likumdošanas ceļā jānostiprina PSRS Konstitūcijā un Latvijas PSR Konstitūcijā, PSRS jaunajos likumos un Latvijas PSR likumos (par pilsonību, par republikas īpašumu u.c.), padomju likumdošanas grozījumos un papildinājumos.
  5. Latvijas PSR teritorijā tiek atzīta Latvijas PSR likumu augstākā vara. PSRS likumi Latvijas teritorijā stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos ratificējis Latvijas PSR augstākais valsts varas orgāns.
  6. Latvijas PSR attiecībās ar citām valstīm tiek dibinātas uz līguma pamata. Latvijas PSR Augstākā Padome aicina visu Latvijas tautu apvienoties uz šīs deklarācijas pamata, lai pārvērstu mūsu republiku patiesi suverēnā un tiesiskā valstī."[1]

Sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gada vēlēšanās ievēlētā LPSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” ar atsauci uz deklarāciju „Par Latvijas PSR suverenitāti”.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]