Livonijas savienības līgums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Livonijas savienības līgums ir 1435. gada 4. decembrī Livonijas landtāgā Valkā parakstīts savienības līgums jeb "vienu draudzīga vienošanās" (eiine fruntliche eyntracht) starp visiem Livonijas Konfederācijas partneriem (Livonijas ordeni, Rīgas, Kurzemes, Tērbatas, Sāmsalas-Vīkas un Tallinas bīskapiem un to vasaļiem, Rīgas, Tallinas un Tērbatas rātēm) par kopīgu militāru sadarbību.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1243. gada 1. oktobrī Rīgā Rīgas bīskaps Nikolajs, Tērbatas bīskaps Hermanis un Sāmsalas bīskaps Heinrihs, kā arī Vācu ordeņa vicemestrs Livonijā, Igaunijā un Vironijā Andrejs, uzskatīdami sevi par vienu [politisku] ķermeni ar Romas pāvestu kā galvu, noslēdza pirmo Livonijas konfederācijas līgumu. Ap 1420. gadu Rīgas arhibīskaps Johans VI Ambundi sasauca pirmo zināmo Livonijas landtāgu - Livonijas valstu pārstāvju kopsapulci, kurā risināja visām valstīm kopīgos jautājumus ārpolitikā vai savstarpējās attiecībās. 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordenis tika smagi sakauts Pabaiskas kaujā un bija spiests meklēts ciešāku sadarbību Livonijas ietvaros.

Līguma saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līgums juridiski noformēja Livonijas konfederācijas subjektu savstarpējās attiecības. Līgums bija uz 6 gadiem noslēgta militāra un politiska savienība, ko vēlāk arvien pagarināja.

Svarīgākie līguma principi bija:

  1. Strīdi starp Livonijas konfederācijas subjektiem jārisina pašu subjektu ieceltai šķīrējtiesai, vienlaicīgi tika aizliegts griezties pie pāvesta kā šķīrējtiesneša,
  2. Livonijas konfederācijas subjektiem vienoti jāuzstājas pret agresoru, militāra uzbrukuma gadījumā kādam no konfederācijas subjektiem,
  3. nevienam konfederācijas subjektam nebija tiesība uzsākt karu ar ārvalstīm bez citu subjektu piekrišanas.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]