Kambodža

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kampučija)
Jump to navigation Jump to search
Kambodžas Karaliste
KingdomofCambodia.svg
Preăh Réachéanachâkr Kâmpŭchea
Kambodžas karogs Kambodžas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeCambodiaMotto.svg
"Tauta, reliģija, karalis"
HimnaNokoreach
Location of Cambodia
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Pnompeņa
Valsts valodas Khmeru valoda
Etniskās grupas (2013.) Vjetnamieši; Ķīnieši, Čami
Valdība Konstitucionāla monarhija
 -  Karalis Norodoms Sihamoni
 -  Premjerministrs Huns Sens
Neatkarība
 -  no Francijas 1953. gada 9. novembrī 
Platība
 -  Kopā 181 035 km² (88.)
 -  Ūdens (%) 2,5
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2018. gadā 16 245 749 (63.)
 -  Blīvums 81.8/km² (1128.)
IKP (PPP) 2018. gada aprēķins
 -  Kopā $70,242 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $4322 
Džini koef. (2011. gads) 31.8 (Vidējs) 
HDI (2017) 0,582 (vidējs) (146)
Valūta Riels (KHR)
Laika josla (UTC+7)
 -  Vasarā (DST)  (UTC+7)
Interneta domēns .kh
ISO 3166-1 kods 116 / KHM / KH
Tālsarunu kods +855

Kambodža (agrāk saukta par Kampučiju), oficiāli Kambodžas Karaliste ir valsts, kas atrodas Dienvidaustrumāzijā Indoķīnas pussalas dienvidu daļā. Valsts kopējā platība sasniedz 181,035 kvadrātkilometru, Ziemeļrietumos tā robežojas ar Taizemi, ziemeļaustrumos ar Laosu, austrumos ar Vjetnamu un dienvidrietumos ar Siāmas līci. Valstī dzīvo vairāk kā 16 miljoni iedzīvotāju, skaits ik gadu turpina pieaugt. Valsts ir izteikti viennacionāla, Kambodžā no visiem 16 miljoniem iedzīvotāju 97% ir kambodžieši jeb khmeri. No etniskajām grupām izceļami vjetnamieši, ķīnieši un Čami. Tā robežojas ar Taizemi ziemeļrietumos, Laosu ziemeļaustrumos un Vjetnamu austrumos. Dienvidrietumos to apskalo Siāmas līcis. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Pnompeņa, kas ir arī valsts politikas, ekonomikas un kultūras centrs. Galvenā reliģija valstī ir budisms, kuru praktizē aptuveni 95% no valsts iedzīvotājiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Khmeru impērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kambodžas pamatiedzīvotāju grupa Khmeri savu valsti centās noformēt jau 802. gadā, kad tā brīža vadonis Džajavarmans II pasludināja neatkarību no Javas un proklavēja Devaraju. Viņš kopā ar saviem sekotājiem aizsāka kultu, kas pielūdz karali Dievu, šie procesi turpinājās un šādā veidā izveidojās Khmeru impērija, kas šā brīža Kambodžas teritorijā eksistēja no 9 — 15. g.s.[1] Turpinot valdīt valdniekam Džajavarmanam VIII impērijai uzbruka Mongoļu armija, taču asiņainie slaktiņi izpalika, Khmeru impērijas valdniekam izdevās vienoties ar Mongoļu vadoni Kublai Khans par mierizlīgummu, kas panākts Khmeriem samaksājot Mongoļu armijai. Aptuveni 13.g.s. Šrilankas mūki iepazīstināja Dienvidaustrumāziju, to starp Kambodžu, ar Budisma reliģiju, kasstrauji izplatījās visā Dienvidaustrumāzijas reģionā. Lai gan valstī līdz tam galvenā reliģija bija hinduisms, vietējie iedzīvotāji arvien vairāk sāka praktizēt budismu un budisms kļuva par populārāko reliģiju arī Khemru impērijā. Oficiālo valsts reliģijas statusu budisms gan ieguva tikai 1295. gadā, kad pie varas nāca valdnieks Indravarmans III.[2] Khmeru Impērija 12.g.s. bija kļuvusi par lielāko impēriju visā Dienvidaustrumāzijā, tās centrs atradās Ankorā, ap kuru tika būvēti tempļi un pilsētas. 2007. gada veiktajos izrakumos Ankorā tika gūti pierādījumi tam, ka Ankora bijusi lielākā Pasaules pilsēta pirms indurstiālajā laikmetā. Tās kopējā platība bijusi ap 2.980 kvadrātkilometriem. Pilsētas plānojums sevī ļautu uzturēt ap 1 miljonu iedzīovtāju.[3]Ankora un diženzis Ankorvats Kambodžā redzams vēl šodien, atgādinot par kādreizējo Khmeru impērijas varenību līdz tās sabrukšanas brīdim 15.g.s.

Kambodžas tumšie laiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Khmeru Impērijai nesekmīgi un ilgstoši karojot ar kaimiņvalstīm, Ankora Khmeru Impērijai tika atņemta un pievienota Ayutthaya Kingdom, taču 1432. gadā jaunie zemes valdnieki pilsētu pameta. Tam par iemeslu kalpoja dabas kataklizmas un daļēji izpostīta saimniecības nozare.[4] Viss apstākļu kopums noveda pie ekonomiskām un sociālām problēmām, visu impēriju pārvaldīja kaimiņvalstis.[5] Khmeru impērijas augšāmcelšanās dotika 1618. gadā Outdongā, kas atrodas dienviidos no Longvek, taču, lai valsti būtu iespējams pārvaldīt, valdnieki pildīja sava veida vasaļu pakalpojumus Sijāmiešiem un Vjetnamiešiem, tas viss ilga teju 3 gadsimtus, kuru laikā gan Khmeriem pāris gadus izdevās atgūt neatkarību. 19. gadsimtā no jauna uzplaiksnīja domstarpības starp Siāmiešiem un Vjetnamiešiem, kuri savstarpēji centās sadalīt savu ietekmes zonu Kambodžas teritorijā, kas rezultējās ar Vjetnamiešu pārvaldes uzspiešanu vietējām Khmeru tautāt. Tas noveda pie nopietnām domstarpībām un nekārtībām un Vjetnamieši bija spiesti lūgt palīdzību Taizemei. Konflikts beidzās ar pamiera noslēgšanu kā rezultātā valsts teritoriju kopīgi pārvaldīja gan sijāmieši, gan vjetnamieši, gan Khmeri. Šos apstākļu palīdzēja sekmēt līgums ar Franciju, kas garantēja Kambodžas drošību, valstī kontroli ieguva Kambodžas karalis Norodoms Prohmboriaks.

Franču kolonizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1867. gadā Taizemes karalis, kura pakļautībā atradās arī Kambodžas karalis Norodoms parakstīja līgumu ar Franciju, kurā pieteica tiesības un suverinitāti pār Kambodžas valsti apmaiņā pret Francūžu kontroli Battambangas un Siem Riepas provincēs, kuras tobrīd oficiāli piederēja Taizemei. Provinces tika nodtoas Kambodžas īpašūmā, balstoties uz loslēgto trīpusējo robežlīgumu starp Kambodžu, Franciju un Taizemi 1907. gadā. [555] Kambodža turpināja pastāvēt Francijas pakļautībā un laika posmā no 1867. gada - 1953. gadam Kambodža oficiāli skaitījās kā Francijas Indoķīnas kolonija, kaut gan, laika posmā no 1941. gada līdz 1945. gadam šo teritoriju bija okupējis Japānas karaspēks. Laika posmā starp 1874. un 1962. gadu iedzīvotāju skaits pieauga milzu tempos, no 946 000 iedzīvotājiem līdz nepilniem 5.7 miljoniem iedzīvotāju. [[6]] Pēc karaļa Norodoma nāves 1904. gadā, Francija izmantoja iespēju tronī iebīdīt sev tīkamu kandidātu - šajā gadījumā tas bija Norodoma brālis Sisovats. Varas maiņas Kambodžā izbeidzās 1953. gadā, kad Francija atsauca savas tiesības no Kambodžas. Kambodža savu suverinitāti ieguva 195. gada 9. novembrī!

Neatkarība un karš ar Vjetnamu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kambodža kļuva par konstitucionālu monarhiju jau Karaļa Norodoma laikā. Kad Franču Indokķīnai tika piešķirta neatkarība, Kambodža zaudēja jebkādas cerības atgūt kontroli pār Mekongas upes Deltu, tā palika un vēl joprojām atrodas Vjetnamas teritorijā. Agrāk Khmeru Impērijas sastāvdaļa, Mekongas upes delta kopš 1698. gada atrodas Vjetnamas kontrolē. 1955. gadā Norodoms Sihanouks tēva iespaidots, nolēma iesaistīties politikā un kļuva par valsts premjerministru. Pēc tēva nāves 1960. gadā, viņš ieguva tiesības pārvaldīt valsti, jo bija nominēts prinča tronim. Sākoties Vjetnamas karam, valdnieks pasludināja valsts neitralitāti aukstajā karā. Sihanouks noslēdza vienošanos ar Vjetnamiešu komunistiem, kas paredzēja iespēju Vjetnamiešiem Kambodžas teritoriju izmantot kā patveršānās zonu un vietu, kur glabāt munīciju un armijas lietas. Tas izraisīja nesapratni no ASV valdības puses, kura Kambodžai izteica brīdinājumu, ka tā tiks bombardēta, ja uz Kambodžas zemes atradīsies Vjetnamiešu militārie objekti.

Sarkano khmeru režīms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkano Khmeru režīmam sasniedzot Pnompeņu 1975. gadā, valsts līdera Pola Pota vadībā 1975. gadā tika nomainīts valsts oficiālais nosaukums, turpmāk to sauca par Demokrātisko Kampučijas republiku. Jaunai režīms tika būvēts, par pamatu izmantojot, Mao Dzeduna ideoloģiju, kas paredzēja tulītēju cilvēku pārvietošanu no dzīves pilsētas uz dzīvi laukos, piespiežot tiem darboties tautsaimniecības projektos. Pola Pota plānos ietilpa mēģinājums atgriezt valsts tautsaimniecību 11. g.s. modelī, tika noliegta Rietumu medicīna, iznīcināti tempļi, bibliotēkas un viss pārējais, kas režīma prāt norādīja sasaisti ar Rietumiem. Jaunais Pola Pota režīms kopumā nogalināja vairākus miljonus iedzīvotāju, kopējais skaits tiek lēsts robežās no 2-3 miljoniem, taču skaidri ir zināms tikai tas, ka valdošā režīma dēļ, valsts zaudēja vairāk kā ceturto daļu no visiem saviem iedzīvotājiem.[7] Tukšie rīsu lauki, kas palika pēc cilvēku nāves, ieguva nosaukumu asiņainie lauki. Režīms, galvenokārt, terorizēja etniskās minoritātes. Čami un Musulmaņi piedzīvoju vajāšanu, šo etnisko grupu skaits valstī samazinājās vairāk kā 3 reizes. Lai parādītu savu varu un agresiju, Pols Pots demonstrēja spēku ar represijām pār savu tautu. Vjetnamiešu skaits Kambodžā samazinājas par atpuveni 200 tūkstošiem cilvēku. Lai gan izskatās, ka uzbrukumi vērsti uz etinskajām minoritātēm, lielākais upuru skaits bija tieši paši Khmeri. Ārsti, advokāti, skolotāji tika vajāti to profesionālās piederības dēļ. Šajā laikā netika atbalstīta arī reliģijas praktizēšana, sarkano khmeru režīms iznīcināja aptuveni 95% no visiem Kambodžas tempļiem.[8]

Valsts un monarhijas atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gadā Norodomu Sihanoku atjaunoja Kambodžas karaļa tronī, taču varu ieguva arī jaunizveidotais parlaments, kura vēlēšanas organizēja vairākas starptautiskās organizācijas. Pēdējos gados valsts pārvaldē notiek rekonstrukcija, tā cenšas attīstīt savu ekonomikku un iegūt politisku stabilitāti caur daudz partiju sistēmu, tam visam strādājot, roku rokā ar konstitucionālo monarhiju. 2010. gadā 10. jūlijā kā pirmo sarkano khmeru, kas bija apsūdzēts par noziegumiem pret cilvēci, tiesāja Kang Kek Iew, viņam tika piespriest mūža ieslodzījums. Šā brīža valsts premjerministrs Huns Sens ir sācis aktīvu bijušo sarkano khmeru tiesāšanu un saukšanu pie atbildības. 2014.gada augustā

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kambodžas kopējā platība sasniedz 181 035 kvadrātkilometru un tā atrodas tropiskajā klimata joslā, tā robežojas ar Taizemi Ziemeļos un rietumos, ar Laosu Ziemeļaustrumos, ar Vjetnamu Austrumos un dienvidaustrumos. Kambodžas krasta līnija ir 443 kilometru gara un tā stiepjas gar Siāmas līci. Kambodžas teritorijas lielākā upe ir Mekonga, kas plūst cauri valsts austrumu reģioniem. Mekongas upes reģioni saplūst kopā ar austrumos esošajām kalnu grēdām, kas turpinās tālāk Laosas un Vjetnamas teritorijās. Dienvidrietumos atrodas divas kalnu grēdas - Kravanhas un Damrei kalnu grēdas. Augtākā valsts virsotne atrodas 1 813 metru augstumā virs jūras līmeņa. Valsts teritorija, kas stiepjas gar Siāmas līci ir līdzena un plaši apmežota, kā arī ļoti blīvi apdzīvota, tajā pat laikā arī izolēta no centrālajiem un valsts dienvidrietumu reģioniem ==

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kambodžas klimats ir ļoti tipisks klimatam, kāds valda Dienvidaustrumāzijā, šeit dominē musoni vēji, kas ir pazīstami ar izteiktām lietus un sausajām sezonām. Musonu sezonas laikā Kambodžas gaisa temperatūra ir robežās no 21 - 35 grādiem pēc celsija. Dienvidrietumos musoni valstī ienes sausu gaisu, kas tiek atnests ar vējiem, kas pūš no Siāmas līča un Indijas okeāna puses, šajā valsts daļā musonu sezona ilgst no Maija līdz Oktobrim. Savukārt Ziemeļaustrumu musoni sauso sezonu teritorijās ienes periodā no Novembra līdz Aprīlim. Spēcīgākās lietavas raksturīgas Septembrī un Oktobrī, savukārt lielākais sausums Janvārī un Februārī. Saskaņā ar ANO rīkotajiem starptautiskajiem mērījumiem, Kambodža tiek uzskatīta par valsti ar vislielāko risku ciest sekas no klimata pārmaiņām visā Dienvidāzijas teritorijā. Samazinās dzeramā ūdens resursi, rodas ekstrēmi plūdi, dubļu nogruvumi, paaugstinās ūdens līmenis jūrās, kā arī paaugstinās spēcīgu vēju iespējamība valsts teritorijā. Kambodžai ir divas izteiktas sezonas. Lietus sezona, kas ilgst no Maija līdz Oktobrim, ar vidējo gaisa temperatūru + 22 0Augšējā indeksa teksts , šajai sezonai raksturīgs arī liels mitrums. Sausā sezona ilgst no Novembra līdz Aprīlim, tajā vidējā gaisa temperatūra var sasniegt par +40 0Augšējā indeksa teksts pēc celsija.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabas resursi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kambodža nav bagāta ar derīgo izrakteņu krājumiem, toties valstī ir salīdzinoši daudz citu dabas resursu. Upēs un ezeros ir lieli zivju krājumi. Valsts nacionālā zivs ir Siāmas milzu karpa.[9] Lai nozvejotās zivis saglabātu, tās fermentē vai iesāla.

Tā kā Kambodžas zemienes ir labi apūdeņotas, valsts lauksaimniecībā dominē rīsu audzēšana. Rīsa lauki aizņem 80% kultivēto zemju platības. Audzē arī citas kultūras, kā mango, banānus un ananasus. Valsts austrumos audzē kaučukaugus, kas ir nozīmīga eksportprece, tāpat kā kukurūza, pipari, sezams un manioka.

Lielu daļu valsts teritorijas klāj meži, kuros aug vērtīgas tropu cietkoku sugas, galvenokārt tīks un sarkankoks (mahagoni). Tropisko mežu izciršana ir viena no nopietnākajām problēmām, kas skar valsti, jo pēdējo 35 gadu laikā kokaudzes tajā samazinājušās divas reizes.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Cambodia | history - geography». Encyclopedia Britannica (angļu). Skatīts: 2018-12-03.
  2. «Angkor Wat Period Cambodia Tour». www.cambodia-travel.com. Skatīts: 2018-12-03.
  3. {{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20110605004646/http://www.independent.co.uk/news/world/asia/metropolis-angkor-the-worlds-first-megacity-461623.html%7Ctitle=Metropolis: Angkor, the world's first mega-city - Asia, World - The Independent|access-date=2018-12-03|date=2011-06-05}}
  4. «SignOnSanDiego.com > News > World -- Scientists dig and fly over Angkor in search of answers to golden city's fall». 2004-12-25. Skatīts: 2018-12-03.
  5. «The New Kyoto Review of South East Asia Website». 2010-10-09. Skatīts: 2018-12-03.
  6. «Cambodia - POPULATION». countrystudies.us. Skatīts: 2018-12-03.
  7. «Cambodian Genocide: The Khmer Rouge and Pol Pot's Regime». www.mtholyoke.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-14. Skatīts: 2018-12-03.
  8. Kevin Baker. The Worst World Disasters of All Time. eBookIt.com, 2014-11-03. ISBN 9781456623432.
  9. IUCN: Catlocarpio siamensis