Klintons Deivisons

Klintons Deivisons; Clinton Davisson
Klintons Deivisons (pa kreisi)
Personīgā informācija
Dzimis	1881. gada 22. oktobrī ; Blūmingtona, Ilinoisa, ASV
Miris	1958. gada 1. februārī (76 gadi); Šarlotsvila, Virdžīnija, ASV
Pilsonība	ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne	fizika
Darba vietas	Prinstonas Universitāte,; Kārnegī institūts,; Bella laboratorija,; Virdžīnijas Universitāte
Alma mater	Prinstonas Universitāte,; Čikāgas Universitāte
Pasniedzēji	Ovens Ričardsons
Sasniegumi, atklājumi	elektronu difrakcija
Apbalvojumi	1937. gada Nobela prēmija fizikā

Klintons Džozefs Deivisons (Clinton Joseph Davisson, 1881. gada 22. oktobrī - 1958. gada 1. februārī) - ASV fiziķis. 1937. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par elektronu difrakcijas atklāšanu.^[1] Prēmija tika piešķirta arī Džozefam Tomsonam, kurš veica šo atklājumu neatkarīgi no Deivisona.

Dzimis Ilinoisas vidienes pilsētā Blūmingtonā. Vidusskolā mācījās Blūmingtonā. 1902. gadā sāka studēt Čikāgas Universitātē. Paralēli no 1905. gada Deivisons pēc Roberta Milikena rekomendācijas strādāja Prinstonas Universitātē, kur 1991. gadā ieguva doktora grādu. Doktora darba vadītājs viņam bija Ovens Ričardsons, kura māsu Šarloti viņš apprecēja 1911. gadā.

Pēc doktora grāda iegūšanas, Deivisons strādāja Karnegī Tehnoloģijas unstitūtā, bet 1917. gadā sāka strādāt kompānijā Western Electric (vēlāk Bella laboratorijā). 1927. gadā Deivisons veica Deivisona-Germera eksperimentu, kas pierādīja elektronu difrakciju. No 1946. līdz 1956. gadam viņš strādāja Virdžīnijas Universitātē.

Deivisona vārdā nosaukts Mēness krāteris no Zemes neredzamajā pusē.

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klintons Deivisons.

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Apbalvojumi
Priekštecis: Viktors Hess Kārls Deivids Andersons	Nobela prēmija fizikā 1937 kopā ar Džordžu Tomsonu	Pēctecis: Enriko Fermi