Latgales partija

Vikipēdijas lapa
Latgales partija
Vadītājs Sergejs Maksimovs, Jānis Lāčplēsis
Dibināta 2012. gada 1. jūnijā
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Preiļi, Preiļu novads, Latvija
Biedri (2023) 324[1]
Politiskā pozīcija reģionālisms
Daļa no

Jaunā Vienotība (2018–?)

Attīstībai/Par! (2022)
Oficiālās krāsas      Zila
14. Saeima
0 / 100
Vadītās pašvaldības
2 / 43
Mājaslapa
www.latgalespartija.lv

Latgales partija ir politiskā partija, kas dibināta 2012. gada 1. jūnijā Preiļos.[2] Partiju dibināja 222 biedri. No 2023. gada februāra tās priekšsēdētājs ir Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, bet līdzpriekšsēdētājs — bijušais Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.[3] Latgales partijas devīze ir: "Kopā Latgales izaugsmei!"

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latgales partijas kongress

Latvijas Republikas politisko partiju un organizāciju reģistrā partija reģistrēta 2012. gada 28. augustā. Tā dibināta ar mērķi aizstāvēt Latgales iedzīvotāju intereses valsts līmenī.

Pēc 2013. gada pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Latgales partija saņēma vairākuma vēlētāju atbalstu Daugavpils, Preiļu, Ludzas, Riebiņu un Viļakas novadā.

2018. gadā kopā ar citām reģionālajām partijām un partiju Vienotība izveidoja partiju apvienību "Jaunā Vienotība" (JV), ar kuru Latgales partija turpināja sadarbību.[4][5] 13. Saeimas vēlēšanās Latgales partijas pārstāvji piedalījās partiju Jaunā Vienotība, KPV LV un Progresīvie sarakstos. Partiju 13. Saeimā pārstāvēja deputātes Alīna Gendele un Janīna Kursīte.

Lai gan 2022. gada pavasarī JV piedāvāja turpināt sadarbību, 2022. gada jūlijā Latgales partija parakstīja memorandu ar Latvijas attīstībai par kopīgu startu apvienības Attīstībai/Par! sarakstos 14. Saeimas vēlēšanās, kura tajās nepārvarēja 5% barjeru.[6] Tiesa, septembrī JV apgalvoja, ka turpinās sadarbību ar Latgales partiju arī 14. Saeimā.[7]

Vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašvaldību vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada pašvaldību vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās Balvu, Ludzas, Rēzeknes, Preiļu, Augšdaugavas un Krāslavas novadā, kā arī Rēzeknē un Daugavpilī. Rēzeknē, Rēzeknes novadā, Preiļu novadā un Daugavpilī partija startēja kopā ar citām partijām.

Novads/Pilsēta Vēlēšanu rezultāts Deputātu vietas Piezīmes
Balsis Procenti
Balvu novads 2722 40,48%
7 / 15
Kopā ar Latvijas Reģionu apvienību un Jauno konservatīvo partiju
Ludzas novads 2222 32,36%
5 / 15
Rēzeknes novads 1869 28,92%
6 / 19
Kopā ar Jauno Vienotību un Kustību Par!
Preiļu novads 1423 21,56%
3 / 15
Kopā ar Jauno Vienotību
Augšdaugavas novads 1283 21,37%
3 / 15
Rēzekne 1338 19,27%
3 / 13
Kopā ar Nacionālo apvienību, Latvijas Zaļo partiju, Jauno Vienotību un Latvijas Reģionu apvienību
Daugavpils 2351 13,25%
2 / 15
Kopā ar Latvijas attīstībai
Krāslavas novads 428 7,31%
1 / 15

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2023-03-01.
  2. «Dibināta Latgales partija». LETA. Delfi. 2. jūnijs 2012. Skatīts: 24. maijs 2021.
  3. «Latgales partiju turpmāk vadīs Lāčplēsis un Maksimovs». www.lsm.lv (latviešu). 2021-11-26. Skatīts: 2023-04-17.
  4. «"Jaunās Vienotības" frakcijā varētu strādāt tikai viens reģionālo partiju pārstāvis». TVNET (latviešu). 2018-10-07. Skatīts: 2023-04-17.
  5. «Rinkēvičs: JV spēj apvienot politiskos spēkus ar dažādiem uzskatiem». TVNET (latviešu). 2022-06-18. Skatīts: 2023-04-17.
  6. «“Latvijas attīstībai” paraksta memorandu ar “Vidzemes partiju” un “Latgales partiju” par kopīgu startu apvienības “Attīstībai/Par!” sarakstos 14. Saeimas vēlēšanās». Latvijas attīstībai (latviešu). 2022-07-06. Skatīts: 2022-09-16.
  7. «Latgales avīze: Latgale ir īpašs reģions». Jaunā Vienotība (latviešu). 2022-09-15. Skatīts: 2023-04-18.