Viļakas muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Viļakas muiža Broces zīmējumā (1797).
Viļakas muižas pils (1918).

Viļakas muiža jeb Marienhauzenes muiža (vācu: Marienhaus) bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējā Viļakas novada teritorijā, kas piederēja grāfu Lippe-Lipsku dzimtai. Pēc 1920. gada agrārās reformas Viļakas muižu sadalīja zemnieku jaunsaimniecībās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viļakas jeb Marienhauzenas muiža Viļakas ezera dienvidaustrumu krastā pēc 1713. gada piederēja Inflantijas vaivadijas Viļakas trakta vecākajam (stārastam) Jurim Hilzenam. Pēc 1738. gada inventāra ir redzams, ka Viļakas muiža bija sadalīta trīs „galos”: Viļakas gals sastāvēja no 19 sādžām, Timšānu (Baltinavas) gals - no 17 sādžām un Balvu gals - no 14 sādžām. Sādžā parasti bija no 1 līdz 6 saimniecībām.

Kad pēc Polijas dalīšanas 1772. gadā Latgali pievienoja Krievijas impērijai, Viļakas muiža kā kroņa muiža nonāca Krievijas ķeizarienes Katrīnas II rīcībā. Viņa muižu ar 3112 vīriešu kārtas zemniekiem uzdāvināja savam galma padomniekam Ivanam Jelaginam. Pēc viņa nāves 1794. gadā muižu mantoja Jelagina znots Buturļins, kas 1806. gadā to pārdeva Simonam Gorožinskim. Viņš milzīgās Viļakas muižas zemes sadalīja Balvu, Ruskulovas, Šķilbēnu un Baltinavas muižās. Viļakas muižu 1824. gadā pārdeva Ignatam Lippe-Lipskim no Polockas. Tā palika grāfu de Lippe-Lipsku dzimtas īpašumā līdz pat 1920. gadam.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1918. gada beigās muižas pils, pārvaldnieka māja un saimniecības ēkas tika nodedzinātas. Pēc kara uz pils pamatiem uzcēla Viļakas ģimnāzijas ēku, kas darbu sāka 1931. gadā. 1944. gadā ģimnāziju pārveidoja par vidusskolu, 1996. gadā skolai atjaunoja Viļakas Valsts ģimnāzijas statusu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]