Atrodas Viduslatvijas zemienesViduslatvijas nolaidenumā, tā ziemeļaustrumu malā. Pagasta ziemeļaustrumu daļa atrodas Vidzemes augstienesAugšogres pazeminājumā. Augstākā vieta — Zvirgzdiņu kalns — 143,5 m vjl. Lielākā upe pagastā ir Ogre, kas 36 km garumā plūst pa pagasta teritoriju, Ūdens upē ir ļoti tīrs un dzidrs. Par to liecina šeit dzīvojošās foreles. Šajā apvidū upe ir daudz mazāk piesārņota, nekā lejtecē. No Ērgļiem līdz Meņģelei ir liels kritums un šis upes posms ir viens no straujākajiem un krāčainākajiem. Tas ir piemērots pieredzējušiem ūdenstūristiem. Šajā posmā Ogrei, nonākot Vidzemes augstienes Viduslatvijas nolaidenumā, ir arī visizteiktākā un skaistākā ieleja, ko izveidojuši senie ledāja kušanas ūdeņi.
Pirmās rakstiskās ziņas par Meņģeli atrodamas 17. gadsimta beigās. Tās liecina, ka pēc Ziemeļu kara bijušas lielas mēra epidēmijas un tajās izmirusi lielākā daļa apkaimes iedzīvotāju. Taču jau 1724. gadā Meņģeles muižā atkal bija ap 200 "dvēseļu". 1788. gadā muižu pārņēma majors Daniels Šeinfogels. Viņš bija ļoti liberāls un aizstāvēja savus zemniekus pret apkārtējo muižnieku un mācītāju intrigām. 1795. gadā par muižas līdzekļiem tiek uzcelta mūra baznīca. 1860. gadā, kad Krievijā tiek atcelta dzimtbūšana un izbeidzas klaušas, Šeinfogels ļauj saviem zemniekiem ļoti lēti iegūt īpašumā mājas. Meņģeles muiža un luteriešu baznīca atrodas Ogres upes kreisajā krastā. Netālu no baznīcas atrodas Siliņi, kur dzimis un audzis rakstnieks Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Eduards Zilbers). Tagad šeit iekārtots rakstnieka memoriālais muzejs. Apmēram 2 km uz dienvidaustrumiem no baznīcas Meņģeles centrā atrodas uz Kangarupītes uzceltās Zibiņa dzirnavas ar dīķi, ko sauc par Zvanezeru. Netālu no Zvanezera uz Liepkalnes pusi atrodas vairāk nekā 120 gadu vecā Meņģeles skola, kur savulaik ar lieliem panākumiem strādājuši skolotāji M. Spriņģis, P. Zilberts, J. Jansons. 20. gadsimta sākumā Meņģelē darbojusies arī stikla fabrika un ķieģeļu fabrika. Ceļš no Meņģeles uz Vecbebriem ved pāri Tiesas kalnam, kur 1919. gadā lielinieki nogalinājuši septiņus nevainīgus pagasta zemniekus.
1935. gadā Rīgas apriņķa Meņģeles pagasta platība bija 89,5 km² un tajā dzīvoja 1244 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Meņģeles un Ogreslīču ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ogreslīču ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947—1949) un Ērgļu (1949—1959) un Ogres (pēc 1959. gada) rajonos. 1954. gadā Ogreslīču ciemam pievienoja likvidēto Meņģeles ciemu, 1963. gadā Oškalna padomju saimniecības teritoriju pievienoja Mazozolu ciemam, 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Plāteres ciema un daļu Mazozolu ciema teritorijas.[5] 1990. ciemu reorganizēja par pagastu un pārdēvēja par Meņģeles pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.
Meņģeles luterāņu baznīca — celta 1795. gadā, baznīcā G. Karinga 1864. gadā darinātā altārglezna "Golgāta", kas restaurēta 1987. gadā. Dievnams kopš tās uzbūvēšanas ne uz brīdi nav pārtraucis savu darbību.
Sudrabu Edžus memoriālais muzejs «Siliņos». Te dzimis un pirmos dzīves gadus pavadījis rakstnieks Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Eduards Zilbers; 1860—1941). Pastāvīga ekspozīcija pēc A. Pētersones ierosmes atklāta 1989. gadā.
Dullā Daukas birzs — ozolu un bērzu birzī novietots akmens ar iekaltu ierakstu "Dullais Dauka". Šī bijusi Sudrabu Edžus iemīļota atpūtas vieta.
Meņģeles pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
