Lēdmanes pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lēdmanes pagasts
Lēdmanes pagasts LocMap.png
Lēdmanes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Lielvārdes novads
Centrs: Lēdmane
Platība: 78,3 km2
Iedzīvotāji (2010): 1394[1]
Blīvums: 17.8 iedz./km2
Mājaslapa: www.ledmane.lv
Lēdmanes pagasts Vikikrātuvē

Lēdmanes pagasts ir viena no Lielvārdes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos Ogres abos krastos. Robežojas ar sava novada Lielvārdes un Jumpravas pagastu, Skrīveru novadu, Ogres novada Krapes, Madlienas un Lauberes pagastiem un Ķeguma novada Rembates pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meži aizņem 26,7% no teritorijas.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes: Kārtiņa, Krančupīte, Lobe, Lubīte, Urga. Caur pagastu tek Ogres upe (22 km garumā).

Ezeri: Aviekstes ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā Lēdmanes teritorija daudzus gadsimtus veidojusies kā Lielvārdes novada sastāvdaļa. Pirmie arheoloģiskie atradumi ir no agrā dzelzs laikmeta, par ko liecina pagastā sastopamie 2. - 4. gs. kapu kalniņi jeb t.s. skeletkapi. Līdz 13. gadsimtam Lēdmanes apkaime atradās Daugavas Līvzemes teritorijā, vēlāk tā nonāca Rīgas arhibīskapa īpašumā. Pēc Livonijas kara stipri izpostītais novads nonāca Livonijas hercogistes Kokneses stārastijas sastāvā.

Zviedru Vidzemes laikā 1638. gads palicis vēsturē kā "Lielā Vidzemes miršana". Šajos gados notika arī liela zemnieku pārvietošanās. Taču ar laiku Lēdmanes apkārtne sāka atdzīvoties. Uz postažas skartās zemes radās Elkšņu jeb Velēnu muiža, kas atradusies dažus kilometrus uz dienvidiem no tagadējās Lēdmanes. Šeit un citās muižās lielākā daļa zemnieku bija atbēguši no Kurzemes hercogistes. 1700. gadā sākās Lielais Ziemeļu karš, kam sekoja Lielais mēris. Lielo iedzīvotāju zaudējumu dēļ Lēdmanes apkaimē ieplūda ļaudis no Polijai-Lietuvai pakļautās Latgales un pat no Baltkrievijas.

No 1837. gada Elkšņu muižu pārvaldīja baronu Tranzē dzimta, kurai piederēja plaši muižu īpašumi citās vietās, arī Ķeipenē un Taurupē. Lēdmanes pagasts cieta arī revolūciju un abu pasaules karu gados.

Viena no pirmajām skolām pagastā bijusi Vecbeku māju svētdienas skola, kas darbojās 19. gs. vidū un otrajā pusē. 1873. gadā uzcelta pagasta pamatskola. Sākumā tā bija sešgadīga skola, kuras pirmais pārzinis un skolotājs bijis Mārtiņš Vīksna. Vēlākos gados skola tika paplašināta, līdz Lēdmanē uzbūvēja jauno skolu.

1935. gadā Lēdmanes pagasta platība bija 49,7 km². 1945. gadā izveidota Lēdmanes ciema padome, ko likvidēja 1947. gadā, bet atjaunoja 1949. gadā pēc pagasta likvidācijas. 1951. gadā Lēdmanes ciemam pievienoja daļu Drujasgala ciema, 1963. gadā - daļu Rembates ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[2] 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija pievienots Lielvārdes novadam.

Ievērojamas vietas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aviekstes dzirnavu drupas ar aizsprostu. Dzirnavas būvētas 1874. gadā, un tās darbojušās līdz 1950. gadam. Trīsdesmitajos gados te bija E. Konrades Aviekstes ūdensdzirnavas ar vilnas apstrādes iekārtu.
  • Lobes ūdensdzirnavas - 1904. gadā no sarkaniem ķieģeļiem un laukakmeņiem celtās dzirnavas ir arhitektūras piemineklis, tās kā "vecās likteņdziras" apdziedājis E. Rozenštrauhs. Dzirnavas ir tipisks 20. gs. sākuma graudu pārstrādes uzņēmums ar G. Pirvica kompānijā Rīgā gatavotu sākotnējo iekārtu, un tās ir iekļautas tehnikas pieminekļu sarakstā. Mūsdienās dzirnavas apskatāmas tikai no ārpuses.
  • Lēdmanes muižas apbūve - līdz mūsdienām saglabājusies klēts (19. gs.) un moderes māja (18. gs.). Lielākā daļa muižas ēku nodedzinātas Pirmā pasaules kara laikā.
  • Lēdmanes tautas nams. Celts 1886. gadā netālu no Lobes upes tilta, agrāk tas bijis krogs un iebraucamā vieta.
  • Rožkalnu ozols - stumbra apkārtmērs 6,4 m.
  • Akotu ozols - koks ar stumbra apkārtmēru 7,5 m ir otrs resnākais Ogres rajonā.
  • Zemnieku saimniecība "Lāči" - saimniecība ir specializējusies kazu audzēšanā un kazas piena produktu ražošanā. Iepriekš piesakoties, iespējama saimniecības apskate un kazas piena produkcijas degustācija.
  • Zemnieku saimniecība "Kopas" - iepriekš piesakoties, iespējama ziedu audzētavas siltumnīcu apskate, kur tiek koptas rozes, frēzijas un puķuzirņi.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā dzīvo ap 1400 iedzīvotāju, no kuriem apmēram puse dzīvo Lēdmanē. Vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir latvieši, 10,8% — krievi. 47,9% iedzīvotāju ir vīrieši, 52,1% — sievietes.

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta centrs ir Lēdmanē.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.