Pāriet uz saturu

Psilocibīna sēnes

Vikipēdijas lapa
Smailās kailgalves

Psilocibīna sēnes (zināmas arī kā maģiskās sēnes jeb halucinogēnās sēnes) ir sēnes, kas satur psihotropās vielas psilocibīnu un psilocīnu. Šīs psihotropās vielas ir aptuveni 190 uz pasaules sastopamo sēņu sastāvā, kas pārstāv tīrumeņu (Agrocybe), samtmicīšu (Conocybe), Copelandia, ķivereņu (Galerina), geronēmu (Gerronema), liesmeņu (Gymnopilus), sērsēņu (Hypholoma), šķiedrgalvīšu (Inocybe), sēntiņu (Mycena), svārsteņu (Panaeolus), jumteņu (Pluteus) un kailgalvju (Psilocybe) ģintis. Lielākā daļa psilocibīna sēņu nāk no kailgalvju ģints.

Maģiskās sēnes cilvēkiem ir zināmas jau kopš aizvēstures un tika attēlotas klinšu un alu zīmējumos. Tradicionālajās sabiedrībās maģiskās sēnes izmantoja reliģiskajos rituālos un dziedniecībā. Mūsdienās sēnes visbiežāk tiek lietotas izklaidei un garīgai stimulācijai [nepieciešama atsauce].

Devu atšķirības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mājas apstākļos kultivēta svārsteņu suga Panaeolus cyanescens

Maģisko sēņu galveno psihoaktīvo vielu koncentrācija dažādu sugu sēnēs var atšķirties, bet parasti tā ir no 0,5% līdz 2% no izžāvētu sēņu masas. Kubas kailgalvu, vienas no populārākajām maģisko sēņu sugām, parastā deva ir 1 līdz 2,5 grami žāvētu sēņu,[1] bet par spēcīgu devu var uzskatīt 3 līdz 5 gramus žāvētu sēņu.[1]

Psilocibīna koncentrācija var atšķiras ne vien starp dažādām sēņu sugām, bet arī starp dažādām sēņu šķirnēm vai pat dažādām sēņu daļām. Psilocybe samuiensis sugā lielāko daļu psilocibīna satur augļķermeņa cepurīte (ap 0.23%—0.90%),[2] kamēr micēlijs satur 0.24%–0.32% psilocibīna.[2]

Maģisko sēņu iedarbība ir saistīta ar uztveres robežu zudumu, kas rada tādas parādības kā radošās domāšanas spēju pastiprināšanos, apkārtējās vides pārveidojumus un vīzijas, laika un telpas izjūtas zudumu, pastiprinātu emocionalitāti, laimi, prieku un sajūsmu, atsevišķos gadījumos arī negatīvas parādības kā apjukumu, bailes un paniku. Sēņu ieēšana var radīt diskomfortu vēderā vai nelabumu, kas ir atkarīgs no sēņu sugas un uzņemšanas veida.

Pēc fMRI smadzeņu izpētes ir noskaidrots, ka, izmantota pareizi, maģisko sēņu galvenā psihoaktīvā viela psilocibīns iedarbojas kā antidepresants,[3] radot ilgstoši paliekošu ietekmi uz turpmāko dzīvi.[4]

Latvijā sastopamās sēnes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pļavā augošas smailās kailgalves

Latvijas teritorijā varētu būt sastopamas aptuveni 10 psilocibīnu saturošu sēņu sugu, lai gan lielākā daļa sēņu gan ir sastopamas ļoti reti.[5][6] Latvijā ir sastopamas vairākas kailgalvju (Psilocybe), šķiedrgalvīšu (Inocybe) un svārsteņu (Panaeolus) sugu sēnes, no kurām lielākā daļa nesatur psilocibīnu. Viena no Latvijā atrodamajām psilocibīna sēnēm ir smailā kailgalve (Psilocybe semilancelata), kas ir sastopama ganībās un pļavās, it sevišķi tur, kur ir ganījušies mājlopi un ir atstāti mēsli. Latvijā varētu būt sastopama arī kailgalve (Psilocybe cyanescens), kas ir sastopama koksnainās augsnēs un ir novērotas Lietuvā, sēnes Eiropas ziemeļaustrumu izplatības robežā.

Sūnās uz koka augoša vītolu jumtene

Latvijā var atrast zilkāta samtmicīti (Conocybe cyanopus), kas, līdzīgi kā smailā kailgalve, ir sastopama ganībās. Tāpat Latvijas mežos var atrast vītolu jumteni (Pluteus salicinus), kurā psilocibīna daudzums gan ir neliels un kuru pat var izmantot kā ēdamu sēni pēc psihoaktīvo savienojumu novārīšanas ūdenī. Latvijā var atrast arī ievērojamo liesmeni (Gymnopilus junonius), kurā psihoaktīvo vielu saturs ir ļoti mazā daudzumā, un svārsteņu sugu Panaeolus cinctulus, kas ir sastopama ļoti reti.

Latvijā ir sastopamas daudzas vizuāli līdzīgas indīgās sēnes, un ir liels risks, lasot maģiskās sēnes, sajaukt tās ar indīgajām.[7]

Medicīniskie pētījumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās visplašākos pētījumus par maģisko sēņu ārstniecisko iedarbību veic Džonsa Hopkinsa Universitāte. Vienā no pirmajiem Džona Hopkina Universitātes pētījumiem 2006. gadā, ko sponsorēja ASV valdība, tika apstiprināta psilocibīna saturošo sēņu ietekme uz cilvēka garīguma atraisīšanu un vispārēju dzīves labsajūtas uzlabošanu cilvēkos. Pētījuma laikā tika izmantoti 36 pieaugušie vidējā vecumā ap 46 gadiem, kuri pirms tam sēnes nekad mūžā nebija lietojuši, bet kuriem bija kādas garīgas vai reliģiskas intereses.[4] Viena trešdaļa pēc pētījuma sēņu efektus raksturoja kā garīgi vissvarīgāko brīdi viņu dzīvē, bet pārējās divas trešdaļas to raksturoja kā vienu no pieciem garīgi svarīgākiem notikumiem viņu dzīvē. Divus mēnešus pēc pētījuma 79% dalībnieku atzina vēl joprojām esošu paaugstinātu labsajūtu un apmierinātību ar dzīvi, ko apstiprināja arī to tuvinieki. Viņi arī apstiprināja samazinātus vai pat izzudušus stresa un depresijas simptomus. 14 mēnešus pēc pētījuma 64% tā dalībnieku vēl joprojām juta paaugstinātu labsajūtu un apmierinātību ar dzīvi. Neskatoties uz kontrolētajiem laboratorijas apstākļiem, pētījuma laikā 22% dalībnieku uznāca spēcīgas bailes, dažiem ar paranoju. Pētījuma autori gan ziņoja, ka tās tika operatīvi novērstas ar blakus esošo cilvēku līdzdalību.[4] Pētījuma dalībnieki piedzīvoja arī personības izmaiņas un bija vairāk atvērti jaunām idejām nekā iepriekš. Tas ļāva uzskatīt, ka sēnēm ir potenciāls trauksmainības, depresijas un dažādu atkarību ārstēšanā.[8][9][10]

Tāpat ir veikti pētījumi ar apstiprinošiem rezultātiem par šo sēņu spēju ārstēt obsesīvi kompulsīvos traucējumus[11][12] un klasteru galvassāpes.[13][14]

Žāvētas Kubas kailgalves

Mūsdienās maģisko sēņu glabāšana un lietošana gadrīz visā pasaulē ir aizliegta. Maģiskās sēnes masveidā sāka aizliegt kopš 1990. gadiem, lai gan daudzās valstīs tās bija nelegālas vēl pirms tam. Viena no pēdējām valstīm, kur maģiskās sēnes bija brīvi nopērkamas veikalos, bija Nīderlande, tomēr kopš 2008. gada arī tur sēnes ir aizliegtas.

Mūsdienās no Eiropas Savienības valstīm Spānijā, Austrijā un Vācijā maģiskās sēnes svaigā veidā ir legālas. Čehijā arī žāvētu maģisko sēņu glabāšana un lietošana ir legāla, bet nelegāla ir to pārdošana.

Latvijā gan svaigas, gan žāvētas halucinogēnās sēnes ir iekļautas kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā un ir nelegālas.[15]

  1. 1,0 1,1 Erowid. «Dosage Chart for Psychedelic Mushrooms» (shtml). Erowid, 2006. Skatīts: 2006-12-01. (angliski)
  2. 2,0 2,1 Gartz J, Allen JW, Merlin MD. (2004). "Ethnomycology, biochemistry, and cultivation of Psilocybe samuiensis Guzmán, Bandala and Allen, a new psychoactive fungus from Koh Samui, Thailand". Journal of Ethnopharmacology 43 (2): 73–80. doi:10.1016/0378-8741(94)90006-X. PMID 7967658. (angliski)
  3. Mason, Stuart. "Your brain on 'shrooms: fMRI elucidates neural correlates of psilocybin psychedelic state." Medical Xpress. 29 02 2012: (angliski)
  4. 4,0 4,1 4,2 «RR Griffiths, WA Richards, U McCann, R Jesse. Psilocybin can occasion mystical-type experiences having substantial and sustained personal meaning and spiritual significance» (PDF). Psychopharmacology187(3):268-83. August 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-12-17. Skatīts: 2008-09-25. (angliski)
  5. Latvijas mežos jau parādījušās pirmās halucinogēnās sēnes, kasjauns.lv. Atjaunots: 2013. gada 7. martā.
  6. Latvijas mežos aug arī halucinogēnās sēnes Arhivēts 2013. gada 28. jūnijā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv. Atjaunots: 2013. gada 7. martā.
  7. Sēnes, bet ne tās ko liek zupā vai salātos Arhivēts 2013. gada 6. septembrī, Wayback Machine vietnē., irlaiks.lv. Atjaunots: 2013. gada 7. martā.
  8. Brown D. «Drug's mystical properties confirmed». Washington Post, 2006. gada 11. jūlijs. Skatīts: 2011-09-12. (angliski)
  9. Marley (2010), pp. 177–8. (angliski)
  10. Halucinogēno sēņu pozitīvā "garīgā" iedarbība ilgst vairāk nekā gadu[novecojusi saite], tvnet.lv. Atjaunots: 2012. gada 23. janvārī.
  11. Moreno FA, Delgado P, Gelenberg AJ. «Effects of Psilocybin in Obsessive-Compulsive Disorder». Multidisciplinary Association for Psychedelic Studies (MAPS). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-13. Skatīts: 2011-11-23. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs (angliski)
  12. Moreno FA, Wiegand CB, Taitano EK, Delgado PL. (2006). "Safety, tolerability, and efficacy of psilocybin in 9 patients with obsessive-compulsive disorder". Journal of Clinical Psychiatry 67 (11): 1735–40. doi:10.4088/JCP.v67n1110. PMID 17196053. (angliski)
  13. Sewell RA, Halpern JH, Pope HG Jr. (2006). "Response of cluster headache to psilocybin and LSD". Neurology 66 (12): 1920–2. doi:10.1212/01.wnl.0000219761.05466.43. PMID 16801660. (angliski)
  14. Sun-Edelstein C, Mauskop A. (2011). "Alternative headache treatments: nutraceuticals, behavioral and physical treatments". Headache: the Journal of Head and Face Pain 51 (3): 469–83. doi:10.1111/j.1526-4610.2011.01846.x. PMID 21352222. (angliski)
  15. Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību, likumi.lv, 23.12.2009.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]