Suntažu viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Suntažu viduslaiku pils 17. gadsimtā.
Suntažu muižas kungu māja un baznīca 1796. gadā (no Broces kolekcijas).

Suntažu viduslaiku pils (latīņu: castrum Sundesel, vācu: Schloß Sunzel) bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Mazās Juglas krastā Suntažos pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa. Līdz mūsdienām viduslaiku pils nav saglabājusies, tās akmeņi izmantoti Suntažu muižas celtniecībai.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi Suntažu viduslaiku pils hronikā pieminēta kā castrum Sundesel 1318. gada Livonijas ordeņa ieņemto piļu sarakstā, kas pēc Livonijas pilsoņu kara atdodama Rīgas arhibīskapam. Arhibīskaps Fromholds fon Fifhūzens pili izlēņoja savam vasalim Bartolomejam Tīzenhauzenam, bet arhibīskaps Henings Šarpenbergs 1438. gadā to pārdeva Rīgas domkapitulam. 1479. gadā pili ieņēma Livonijas ordenis, bet no 1522. gada to pārvaldīja Rīgas doma dekāns. Dažādos laikos pils pieminēta kā slot Suntzel, hus Suntesell, Schlote Zunzell, Suntezell, Szunssl, Senteselle, Sunsel.

Livonijas kara laikā Suntažu pili 1560. gadā ieņēma Krievijas caristes karaspēks, bet 1577. gadā Polijas-Lietuvas karaspēks. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Suntažu pils pieminēta kā Сонсель, pēc līguma noslēgšanas Suntažu pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā. Pils no 1566. līdz 1763. gadam bija izlēņota fon Meku dzimtai. Poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā Suntažu pili ieņēma zviedri, bet jau tajā pašā gadā Polijas-Lietuvas karaspēks pili atkaroja.[1] Poļu-zviedru kara laikā 1626. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks, Zviedru Vidzemes piļu revīzijā 1633. gadā minēts, ka Suntažu pils ir stiprs nocietinājums.

Lielā Ziemeļu kara laikā viduslaiku pili uzspridzināja un tā vairs netika atjaunota. 18. gadsimtā tika uzcelta jauna Suntažu muižas kungu māja.[2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suntažu viduslaiku pilij ir bijuši pieci torņi, no tiem divi atradās pie pils vārtiem. Galvenā korpusa aizsardzībai kalpoja apaļais tornis.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]