Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs7
 | Šī ir arhivētu diskusiju ierakstu lapa. Lūdzu, nemaini tās saturu. Jaunākās diskusijas vari atrast šeit. |
| 1. arhīvs | ← | 5. arhīvs | 6. arhīvs | 7. arhīvs | 8. arhīvs | 9. arhīvs | 10. arhīvs |
Brīvie attēli
Sveiki, kolēģi! Vēlējos painformēt, ka ar Standfesta palīdzību esmu atklājis ļoti vērtīgu attēlu ieguves vietu - LU fotoarhīvu. Bildes lielākoties ir ļoti labā izšķirtspējā, un ir atrodams paliels daudzums visādu Latvijas politiķu (ministri, zinātnieki u.c.). Pats jaukākais ir, ka autortiesības atļauj šos attēlus brīvi izmantot nekomercionālos mērķos ar nosacījumu, ka tiek pievienota atsauce uz autoru. Esmu izveidojis veidni, kuru pievienot attēliem: Veidne:LU fotoarhīvs. Tagad vienīgi kopīgiem spēkiem atliek sameklēt vajadzīgos attēlus pie rakstiem (dažkārt nepieciešams attēlus pagraizīt). Ja kādam ir brīvs laiks, derētu uztaisīt un pārtulkot veidni arī Commons, lai varētu bildes lādēt arī uz turieni. :) --Zummis 10:57, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Ielādēt šos attēlus Commons jeb Vikikrātuvē noteikti nedrīkstēs - tur drīkst būt tikai pilnīgi brīvi attēli, t.i., tādi, kas izmantojami arī komerciālos nolūkos bez speciālas atļaujas prasīšanas un saskaņošanas. --ScAvenger 11:04, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Īstenībā uz šiem attēliem attiecas visas godprātīgas izmantošanas prasības. Sk. arī šeit un šeit. Nekur arī nav teikts, ka attēlus drīkst "pagraizīt" :) Turklāt, ja jau attēlu izcelsmes lapās ir © , tad arī mūsu attiecīgajā autortiesību veidnē šim simbolam būtu jābūt, jo Creative Commons licences tur nekur nav pieminētas. --ScAvenger 11:23, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Ok, parakājos pa Commons, par to taisnība. Taču, kas attiecas uz fair use, gan negribas piekrist. Lapas autortiesībās pavisam skaidri ir rakstīts, ka attēli ir izmantojami bez maksas un bez saskaņošanas ar autoru (fair use attēliem turpretī ievietotājs patstāvīgi nolemj, ka autoram nebūs šīs pretenzijas). Kā zināms Vikipēdija ir bezpeļņas projekts, tātad tai nav "reklāmas nolūka". © zīme pie attēliem šajā kontekstā (tas izriet no autortiesību sadaļas) nozīmē, ka autors saglabā tiesības lemt par attēlu izmantošanu reklāmas mērķiem, kā arī tiesības uz atsauces norādīšanu. Norādot atsaucē autoru un pievienojot veidni, kurā ir vēlreiz atzīmēts par aizliegumu attēlus izmantot reklāmas mērķiem, uzskatu, ka ir pilnībā apmierinātas autortiesību prasības. Papildus likt lielus un sarkanus © tādēļ, manuprāt, būtu nejēdzīgi. --Zummis 12:07, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Principā tev taisnība, tomēr tie lietotāji, kas neprot latviski, varētu tikt maldināti ar tām Creative Commons ikonām, jo, ieejot attēlu izcelsmes lapās, redzēs © . Mums nāksies agri vai vēlu skaidroties par to. Turklāt visu valodu vikipēdiju attēliem (ne tikai Commons vien) ir jābūt brīvi izmantojamiem jebkuriem nolūkiem - vienīgais izņēmums ir fair use. Tāda diemžēl ir Vikipēdijas politika... Mēs jau vēl esam ļoti liberāli, salīdzinot ar dažām citām vikipēdijām, kas vispār aizliedz ielādēt attēlus - tajās nākas iztikt tikai ar Commons. Un tas neliedz, teiksim, spāņu vikipēdijai būt vienai no lielākajām. --ScAvenger 12:22, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- No savas puses piebildīšu, ka šāds nosacījums, ka "obligāti pie [fotoattēla] jānorāda atsauci uz avotu", pilnīgi noteikti nozīmē, ka autora vārds un uzvārds vai vismaz avots "
[http://foto.lu.lv Foto: LU Preses centrs]" jānorāda pie katras attēla publicēšanas reizes visur Vikipēdijā, t.i. visos rakstos, kur attēls iekļauts. Piemēram, attiecībā uz Godmaņa attēlu, rakstā zem bildes vajadzētu apmēram šādu parakstu: "Ivars Godmanis 1998. gadā, foto: Toms Grīnbergs, LU fotoarhīvs". - Attēlu apgraizīšana nav atļauta, tajos LU fotoarhīva lietošanas noteikumos nekur nav teikts, ka būtu atļauts attēlus pārveidot.
- Informācijai, no Autortiesību likuma 14. panta:
- Ok, parakājos pa Commons, par to taisnība. Taču, kas attiecas uz fair use, gan negribas piekrist. Lapas autortiesībās pavisam skaidri ir rakstīts, ka attēli ir izmantojami bez maksas un bez saskaņošanas ar autoru (fair use attēliem turpretī ievietotājs patstāvīgi nolemj, ka autoram nebūs šīs pretenzijas). Kā zināms Vikipēdija ir bezpeļņas projekts, tātad tai nav "reklāmas nolūka". © zīme pie attēliem šajā kontekstā (tas izriet no autortiesību sadaļas) nozīmē, ka autors saglabā tiesības lemt par attēlu izmantošanu reklāmas mērķiem, kā arī tiesības uz atsauces norādīšanu. Norādot atsaucē autoru un pievienojot veidni, kurā ir vēlreiz atzīmēts par aizliegumu attēlus izmantot reklāmas mērķiem, uzskatu, ka ir pilnībā apmierinātas autortiesību prasības. Papildus likt lielus un sarkanus © tādēļ, manuprāt, būtu nejēdzīgi. --Zummis 12:07, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
"(1) Darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz: (...) 4) vārdu — tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti; 5) darba neaizskaramību — tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;"
- --Jūzeris 12:54, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Bet ko darīt ar kopbildēm [1] kur ir piemēram Aleksandrs Šostaks?
- Būtu labi ja varētu izgriezt tieši viņu, jo visu bildi jau nelikšu. Kristaps513 12:57, 27 jūnijā, 2008 :::(UTC)
- Manuprāt, vajadzīga autora piekrišana. (Turpat norādīts e-pasts: Toms.Grinbergs-lu.lv, aizrakstīsi?). --Jūzeris 13:27, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Nevajag krist absurdā. Pirmkārt, autortiesības attiecas uz darba izplatīšanu, un es varu darīt ar aizsargātu attēlu ko vien gribu, ja vien to nepubliskoju. Otrkārt, šie attēli tiek izplatīti no ASV serveriem, tāpēc LR likumi uz to neattiecas, bet attiecas ASV, un tur ir atļauts tos pielāgot. Treškārt, vajag taču saglabāt kaut kādu veselo saprātu, jo prasīt atļauju par bildes apgriešanu vienkārši nešķiet sakarīgi. Reinisrunāt 17:45, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Nu jā, bet kas gan ir ievietošana Vikipēdijā, ja ne izplatīšana un publiskošana? --ScAvenger 19:15, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Nevajag krist absurdā. Pirmkārt, autortiesības attiecas uz darba izplatīšanu, un es varu darīt ar aizsargātu attēlu ko vien gribu, ja vien to nepubliskoju. Otrkārt, šie attēli tiek izplatīti no ASV serveriem, tāpēc LR likumi uz to neattiecas, bet attiecas ASV, un tur ir atļauts tos pielāgot. Treškārt, vajag taču saglabāt kaut kādu veselo saprātu, jo prasīt atļauju par bildes apgriešanu vienkārši nešķiet sakarīgi. Reinisrunāt 17:45, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Manuprāt, vajadzīga autora piekrišana. (Turpat norādīts e-pasts: Toms.Grinbergs-lu.lv, aizrakstīsi?). --Jūzeris 13:27, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Es šo lapu uzraku jau pirms ļoti ilga laika un toreiz angļu Vikipēdijā jautāju vai drīkst izmantot uz ko man atbildēja, ka, ja ir aizliegta darba izmantošana reklāmās, tad nevar un šis te ir izmatojams tikai kā fair use ~~Xil * 14:08, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- LU fotoarhīva attēlus nevar izmantot Vikipēdijā, jo komerciālus pielietojumus izslēdzošas licenzes nav savietojamas ar GFDL. Saskaņā ar GFDL, Vikipēdiju ir atļauts izmantot arī komerciāliem mērķiem, tāpēc jebkāds materiāls, kas to ierobežo, kategoriski nevar tikt izmantots Vikipēdijā. Reinisrunāt 17:24, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Pagaidiet, es pārdomāju. Es iesāku rakstīt, ka "godprātīga lietošana" nav saistīta ar Latvijas likumdošanu un šeit aktuāls ir tikai LR Autortiesību likums, bet sapratu, ka Vikipēdijas serveri neatrodas Latvijā, tāpēc Autortiesību likums tur nav saistošs. Uz to attiecas vietējie ASV likumi (t.sk. fair use) un starptautiskās autortiesību normas. Tas nozīmē, ka augstāk citētais 20.pants nav jāņem vērā. Protams, nešaubīgi uz to varētu atbildēt tikai autortiesību jurists. Reinisrunāt 17:37, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Nu nu, Reini, nevajag jau arī stāstīt, ka viss, kas nav GDFL, Vikipēdijā nav izmantojams. Ar fair use attēliem pilnas Vikipēdijas!
- Nokomentējot Jūzera teikto, atsauci ievietot attēlam arī katrā rakstā ir absurda ideja. Arī ziņu portālos neviens pirmajā lapā neliek atsauci bildēm, bet gan pie paša raksta. Iesaku pievērst uzmanību arī citētajā likumā rakstītajam savienojumam par vārda "pienācīgu norādīšanu". Es uzskatu, ka Vikipēdijas sistēma, kurā uzklikšķinot uz bildes parādās visa informācija, pilnībā uzskatāma par "pienācīgu norādīšanu". Ja Toma viedoklis šajā jautājumā atšķiras, viņam kā autoram pēc likuma ir tiesības iebilst. Pamazām virzoties uz diskusijas beigām (cerams), vēlos atzīmēt, ka fotogrāfijas būtu izmantojamas Vikipēdijā, jo no tām daudzas ir ļoti nozīmīgas un nepieciešamas, un vienīgais nelielais šķērslis ir ierobežojums reklāmas mērķiem. Veidne, kuru izveidoju, un kuru pieveidojām, faktiski jau ir "godprātīgas lietošanas" veidne. Ja kādam nepatīk noformatējums vai ir uzlabojumi tekstam utt., veidnes diskusijā var ievietot piedāvājumus. --Zummis 19:26, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Uzskatu, ka atsauču ievietošana attēla lapā ir pilnīgi pietiekama (tam galu galā tās domātas!) un piesārņot rakstus ar papildus uzrakstiem zem attēliem nevajadzētu. Drukātās enciklopēdijās ir savādāk, tur jau tādas iespējas nav. Ierobežojums uz reklāmu diemžēl priekš Vikipēdijas ir stipri nozīmīgs un visiem LU fotoarhīva attēliem jāatbilst fair use kritērijiem (t.i., stingri ņemot, to Godmaņa foto nedrīkstētu ievietot Vikipēdijā). Neviens neliedz ievietot ārēju saiti uz attiecīgo fotoarhīva lapu. Kas attiecas uz LU fotoarhīva veidni - domāju, ka sarkanais © simbols tur ir obligāti nepieciešams, pašreizējie ir tīrākā patvaļa :) --ScAvenger 19:48, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- Pagaidiet, es pārdomāju. Es iesāku rakstīt, ka "godprātīga lietošana" nav saistīta ar Latvijas likumdošanu un šeit aktuāls ir tikai LR Autortiesību likums, bet sapratu, ka Vikipēdijas serveri neatrodas Latvijā, tāpēc Autortiesību likums tur nav saistošs. Uz to attiecas vietējie ASV likumi (t.sk. fair use) un starptautiskās autortiesību normas. Tas nozīmē, ka augstāk citētais 20.pants nav jāņem vērā. Protams, nešaubīgi uz to varētu atbildēt tikai autortiesību jurists. Reinisrunāt 17:37, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
- --Jūzeris 12:54, 27 jūnijā, 2008 (UTC)
Jautājums par tēmu, bet tajā pašā laika ne gluži par tēmu. Nesen nopirku fotoaparātu un biju ekskursijā uz Latgali. Safotogrāfēju daudzas lietas (ar domu, ka varētu likt Vikipēdijā), piemēram, Aglonas katedrāli. Gribējās zināt, vai es šīs bildes drīkstu likt vikipēdijā, konkrēti iekš Commons un kāda licence man ir jānorāda, ja drīkst? Pluss vēl viens jautājiens. Pieņemsim, ka es to pašu Godmani redzu uz ielas un nofotogrāfēju. Vai arī tad es viņu drīkst likt iekš vikipēdijas bez viņa paša ziņas, jo man jau pašam negribētos, lai vikipēdijā kurš katrs varētu ielikt manu bildi, kas mani nofotogrāfējis? --Treisijs 21:32, 1 jūlijā, 2008 (UTC)
Autortiesību objekts ir fotogrāfija un tās autors ir fotogrāfs. Pats autors var noteikt, kāda licence dodama saviem darbiem (piem. Own work, all rights released (Public Domain) nozīmē, ka autors to pats publicē publiskajā telpā un piešķir visiem šajā telpā visas darba izmantošanas u.c. tiesības, izņemot tās, kuras likums neļauj atsavināt autoram). Ja fotogrāfijā ir redzamas citas personas, viņām nav prasāma atļauja, ja fotografēšana notikusi publiskā vietā un šāda darba autors ir fotogrāfs. Izņēmums ir gadījumos, kad, piemēram, fotografēts privātā telpā vai fotogrāfijas publicēšana pārkāpj attēlā redzamo personu privātās dzīves neaizskaramību vai var kaitēt personas godam. Nedrīkst arī publicēt tādas fotogrāfijas, kurās redzams cits autortiesību objekts, kas atrodas privātā telpā (piem. muzejā esošu gleznu nevar nofotografēt un tad šo fotogrāfiju publicēt bez gleznas autora atļaujas).--Juris Y. T. 21:56, 1 jūlijā, 2008 (UTC)
- Ar savām fotogrāfijām, kas fotografētas publiskā telpā, tu vari darīt ko vien vēlies. Es tās apzīmēju ar {{self}}. --Digital1 (uzrunāt) 22:07, 1 jūlijā, 2008 (UTC)
|
Ja tas juridiski nav iespējams (piemēram, to nevar izdarīt saskaņā ar Latvijas likumiem), es atdodu visas tiesības uz šī darba izmantošanu jebkuriem mērķiem bez nekādiem noteikumiem, izņemot gadījumus, ko paredz likums. |
- Te var palasīt sīkāk par commons ievietojamiem tā saucamajiem atvasinātajiem darbiem. Par celtnēm - šeit. Šo arī lietderīgi izlasīt :) Cik sapratu no tā visa, tad objektu, uz kuriem neattiecas autortiesības (piemēram, gleznas, kuru autors miris pirms vairāk nekā 70 gadiem vai tā pati Aglonas katedrāle) fotogrāfijas, protams, ir brīvi izmantojamas. Par to freedom of panorama īsti nesapratu - sanāk, ka Latvijā publiskā telpā fotografēti attēli izmantojami tikai nekomerciāliem mērķiem? Tātad, ja celtnes arhitekts miris pirms mazāk nekā 70 gadiem, uz tās fotogrāfiju attiecas autortiesības, lai cik arī tas murgaini neizklausītos. Par personas tiesībām uz savu attēlu var palasīt šeit, šeit un šeit. Arī nebūt viss nav tik viennozīmīgi... --ScAvenger 05:08, 2 jūlijā, 2008 (UTC)
- Vot par to freedom of panorama un Latviju varētu noskaidrot, jo no tā izriet, ja pareizi tur rakstīts, ka vikipēdijā nedrīkst ievietot, piemēram šādus attēlus (kaut tas ir commons):
- Te var palasīt sīkāk par commons ievietojamiem tā saucamajiem atvasinātajiem darbiem. Par celtnēm - šeit. Šo arī lietderīgi izlasīt :) Cik sapratu no tā visa, tad objektu, uz kuriem neattiecas autortiesības (piemēram, gleznas, kuru autors miris pirms vairāk nekā 70 gadiem vai tā pati Aglonas katedrāle) fotogrāfijas, protams, ir brīvi izmantojamas. Par to freedom of panorama īsti nesapratu - sanāk, ka Latvijā publiskā telpā fotografēti attēli izmantojami tikai nekomerciāliem mērķiem? Tātad, ja celtnes arhitekts miris pirms mazāk nekā 70 gadiem, uz tās fotogrāfiju attiecas autortiesības, lai cik arī tas murgaini neizklausītos. Par personas tiesībām uz savu attēlu var palasīt šeit, šeit un šeit. Arī nebūt viss nav tik viennozīmīgi... --ScAvenger 05:08, 2 jūlijā, 2008 (UTC)
vai 
- Diezgan absurdi, lai neteiktu vairāk. --Feens 22:48, 2 jūlijā, 2008 (UTC)
- Es vispār mūsu Autortiesību likuma 25. punktu nespēju saprast:
- Diezgan absurdi, lai neteiktu vairāk. --Feens 22:48, 2 jūlijā, 2008 (UTC)
25.pants. Publiski izstādīta darba izmantošana (1) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, tēlotājas mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu raidorganizācijām atļauts izmantot raidīšanai. (2) Šajā pantā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, raidorganizācijām raidīšanai vai darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos.
- Pirmajā punktā teikts, ka atļauts raidorganizācijām raidīt, otrajā, ka uz to neattiecas. Vai Vikipēdiju var uzskatīt par raidorganizāciju? Bet komerciāliem nolūkiem tā vai tā nevar izmantot, tātad Feena minētie piemēri tiešām formāli nav liekami Commons.--ScAvenger 04:36, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Man šķiet, ka uz mums attiecas 19. pantā teiktais, ka publiski izstādītu vai pieejamu darbu var izmantot bez autora piekrišanas un atlīdzības, jo 25. pantā ir runa par attēlojumiem, kas drīzāk izklausās pēc tā, ka domāts kaut kas, kas jau ir reprodukcija un doma, šķiet, ir, ka neviens tevi nesitīs, ja netīšām nofotogrāfēsi ar autortiesībām aizsargātu fotogrāfiju, ja vien tu, teiksim, nepārfotografēsi to, lai pavairotu un pārdotu. ~~Xil * 03:02, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Visa nelaime jau ir tur, ka Vikipēdijas materiālus jebkuram ir tiesības pavairot un pārdot. --ScAvenger 04:51, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Ja Latvijā nebūtu freedom of panorama nevienu fotogrāfiju, kur redzams kāds no Rīgas debeskrāpjiem, tiltiem vai pieminekļiem nevarētu izmantot komerciāli, bet realitātē šādus attēlus izmanto un nav dzirdēts, ka tas būtu autortiesību pārkāpums, piemēram, šitāds attēls, kur ir vismaz trīs objekti, ko varētu aizsargāt autortiesības - Brīvības piemineklis, viesnīca Latvija un reklāma ar Dienas logo - mierīgi varētu būt pastkarte, turklāt tik labi pazīstami objekti kā Brīvības piemineklis tiek izmantoti visur kur. Vadoties pēc veselā saprāta būtu jāpieņem, ka Latvijā var fotografēt un komerciāli izmantot publiski pieejamus objektus, kā tas sanāk pēc likuma 19. panta. ~~Xil * 14:00, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Visa nelaime jau ir tur, ka Vikipēdijas materiālus jebkuram ir tiesības pavairot un pārdot. --ScAvenger 04:51, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Man šķiet, ka uz mums attiecas 19. pantā teiktais, ka publiski izstādītu vai pieejamu darbu var izmantot bez autora piekrišanas un atlīdzības, jo 25. pantā ir runa par attēlojumiem, kas drīzāk izklausās pēc tā, ka domāts kaut kas, kas jau ir reprodukcija un doma, šķiet, ir, ka neviens tevi nesitīs, ja netīšām nofotogrāfēsi ar autortiesībām aizsargātu fotogrāfiju, ja vien tu, teiksim, nepārfotografēsi to, lai pavairotu un pārdotu. ~~Xil * 03:02, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Pirmajā punktā teikts, ka atļauts raidorganizācijām raidīt, otrajā, ka uz to neattiecas. Vai Vikipēdiju var uzskatīt par raidorganizāciju? Bet komerciāliem nolūkiem tā vai tā nevar izmantot, tātad Feena minētie piemēri tiešām formāli nav liekami Commons.--ScAvenger 04:36, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
MelancholieBot (izvērtās diskusijā par birokrātiem un adminiem)
Vai kāds, kas to var un māk izdarīt, varētu pievienot MelancholieBot pie botiem, savādāk viņa veiktās izmaiņas parādās pie pēdējām izmaiņām un tas mazliet traucē, ja esmu uzlicis, lai botus nerāda. --Treisijs 21:07, 1 jūlijā, 2008 (UTC)
- To var izdarīt tikai birokrāts, bet Tail ir kaut kur pazudusi... --ScAvenger 04:08, 2 jūlijā, 2008 (UTC)
- Kautkādā mērā šo problēmu varētu risināt uzliekot lai nerāda arī maznozīmīgos (bet tad nerādīsies arī pārējo lietotāju maznozīmīgie labojumi). Tail pēdējais labojums bija 27. martā. Pēdējā vieta, kur es viņu vispār esmu manījis ir Wikimedia Board of Trustees election (kur toreiz (1.-21. jūnijs), no lv vikipēdijas nobalsoja tikai 2 lietotāji). -Yyy 09:29, 2 jūlijā, 2008 (UTC)
- Iedodiet man birokrāta tiesības un visu sataisīšu. --Krishjaanis 09:46, 2 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tev ir tiesības klusēt. Un uz advokātu. Reinisrunāt 03:17, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Un kā tas bija jāsaprot? --Krishjaanis 06:00, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tev ir tiesības klusēt. Un uz advokātu. Reinisrunāt 03:17, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Iedodiet man birokrāta tiesības un visu sataisīšu. --Krishjaanis 09:46, 2 jūlijā, 2008 (UTC)
- Ar botiem kārtība ir tāda: bota operators izliek lūgumu piešķirt bota statusu (ja viņš pats to nedara, tad varam uzaicināt; var vēl arī pabrīdināt, ja viņs to nedarīs, tad varam bloķēt). Tad mēs apspriežam viņa devumu. Ja viss ir ok, tad birokrāts piešķir attiecīgo statusu. Tas notiek lapā Bota statusa pieteikumi. Tail, lūdzu pievērs uzmanību šai lapai. Šeit jau 2 pieteikušies.--Dainis 09:58, 2 jūlijā, 2008 (UTC)
Būtu ērtāk, ja būtu vismaz 2 birokrāti. 91.142.13.108 06:07, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Arī lietotāju vārdi varētu nebūt tik sarežģīti, kā [[Lietotājs:91.142.13.108]] :) -- Kikos Vārdi / Darbi 06:11, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Es jau nesaku ka tam jābut man, tikpat labi otrs birokrāts vari būt tu. 91.142.13.108 06:25, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nekā nebija - es gribu būt birokrāts, esmu darbadienās pieejams darba laikā (ik pa laikam iemetu acis vikipēdijā, kad iepauzēju darbā) un arī brīvdienās nekur īpaši apkārt nedauzos. P.S. Tā IP adrese tiešām raisa zināmu interesi. Tas ir kā reģistrēts lietotāja vārds jeb kāds vēlas anonimizēties? --Krishjaanis 06:33, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Vispār, ja Tail ilgi nerādīsies, to otro birokrātu vajadzēs. Ierosinu,pretēji krishjaanim, kurš pieprasa sevi par birokrātu pats :), to izvēlēties balsojumā no adminiem (protams, vispirms paprasot admina atļauju un balsojot tiem lietotājiem, kuri aktīvi piedalās vikipēdijas darbā). Kad balsojums būs galā, varam sūtīt vēsti kādam no stjuartiem, lai tas piešķir attiecīgās tiesības. Nu bet pagaidām gaidam Tail. --Feens 07:29, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nu es jau pilnīgā nopietnībā apzinos, ka ar eksistējošo "aktīvo vikipēdistu" iekšējo politisko pārliecību un pēdējo mēnešu diskusiju vēsturi, es drīzāk uzvarētu Obamu ASV prezidenta vēlēšanās nekā tiktu te par birokrātu. --Krishjaanis 07:54, 3 jūlijā, 2008 (UTC) Oj, papildinājumns, nepamanīju ka birokrāti varēs būt tikai admini - tad jau Obama var saturēties - es jau nāku. --Krishjaanis 08:12, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Vispār, ja Tail ilgi nerādīsies, to otro birokrātu vajadzēs. Ierosinu,pretēji krishjaanim, kurš pieprasa sevi par birokrātu pats :), to izvēlēties balsojumā no adminiem (protams, vispirms paprasot admina atļauju un balsojot tiem lietotājiem, kuri aktīvi piedalās vikipēdijas darbā). Kad balsojums būs galā, varam sūtīt vēsti kādam no stjuartiem, lai tas piešķir attiecīgās tiesības. Nu bet pagaidām gaidam Tail. --Feens 07:29, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nekā nebija - es gribu būt birokrāts, esmu darbadienās pieejams darba laikā (ik pa laikam iemetu acis vikipēdijā, kad iepauzēju darbā) un arī brīvdienās nekur īpaši apkārt nedauzos. P.S. Tā IP adrese tiešām raisa zināmu interesi. Tas ir kā reģistrēts lietotāja vārds jeb kāds vēlas anonimizēties? --Krishjaanis 06:33, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Es jau nesaku ka tam jābut man, tikpat labi otrs birokrāts vari būt tu. 91.142.13.108 06:25, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Arī lietotāju vārdi varētu nebūt tik sarežģīti, kā [[Lietotājs:91.142.13.108]] :) -- Kikos Vārdi / Darbi 06:11, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Pie reizes varētu izveidot balsojumu par sysopiem. Tie kas grib, var sevi izvirzīt kā kandidātu un pārējie lietotāji izvēlas, vai šie būs vai nebūs sistēmas operatori. Katrā ziņā neatbalstu, ka par birokrātu kļūst kāds, kas iepriekš nav bijis administrators. Vajag starpposmu. --SpeedKing (runāt) 08:39, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Būtu tikai dīvaini ja tu kā adminstrators atbalstītu arī ne-adminstratoru iespēju kļūt par birokrātu. Es savus tā sauktos plusus jau pieminēju, pie tam adminstrēt es negribu (nu labi - gribu, bet es varētu mierīgi bez tā iztikt), es gribētu birokratizēt. Es vēl varētu pamurgot par iepuvušo adminstratoru kabalistisko kopumu, kas slēgti kontrolē cionisma dienasgrāmatu - tas ir - vikipēdiju. Bet es neesmu ne IGLALI ne viluzorās skolas pārstāvist tāpēc to neteikšu. --Krishjaanis 08:45, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Starp citu, es neesmu administrators. --SpeedKing (runāt) 08:58, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Žēl to dzirdēt. Būšu birokrāts - tevi noteikti ieceltu, jo tu jau nu atbilstu tam "aktīvais vikipēdists" statusam. --Krishjaanis 09:12, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Parasti, birokrāti ir arī admini. (tā līdz šim lielākoties ir bijis)(lai arī pēc šitā droši nevar pateikt (vai arī attiecīgais saraksts ir saīsiņāts, lai neaizņemtu pārāk daudz vietas)). -Yyy 09:15, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Es piedāvājaos būt par backup birokrātu, man tās adminstratora tiesības nav vajadzīgas kā gaiss, lai gan es, protams, neatteiktos. Bet ja ir nepieciešams izdarīt kaut kādas darbības - kaut vai salikt kaut kādus ķekšus/tiesības, lai bots nemaisa gaisu "pēdējās izmaiņas", tad es varētu to darīt. Dažiem šķiet ir iemetusies paranoja vai arī kaut kādi aizspriedumi. --Krishjaanis 09:29, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Starp citu, es neesmu administrators. --SpeedKing (runāt) 08:58, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Būtu tikai dīvaini ja tu kā adminstrators atbalstītu arī ne-adminstratoru iespēju kļūt par birokrātu. Es savus tā sauktos plusus jau pieminēju, pie tam adminstrēt es negribu (nu labi - gribu, bet es varētu mierīgi bez tā iztikt), es gribētu birokratizēt. Es vēl varētu pamurgot par iepuvušo adminstratoru kabalistisko kopumu, kas slēgti kontrolē cionisma dienasgrāmatu - tas ir - vikipēdiju. Bet es neesmu ne IGLALI ne viluzorās skolas pārstāvist tāpēc to neteikšu. --Krishjaanis 08:45, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Pie reizes varētu izveidot balsojumu par sysopiem. Tie kas grib, var sevi izvirzīt kā kandidātu un pārējie lietotāji izvēlas, vai šie būs vai nebūs sistēmas operatori. Katrā ziņā neatbalstu, ka par birokrātu kļūst kāds, kas iepriekš nav bijis administrators. Vajag starpposmu. --SpeedKing (runāt) 08:39, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- :) :) :) Bet te tiešām ir jātaisa balsojums, ja tik tālu nonāk, ka Tail neparādās. --Treisijs 08:08, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nu jā, viņas pēdējā izmaiņa vikipēdijā ir bijusi pirms vairāk kā 3 mēnešiem. Pirms tam, viņa nekad nebija nozudusi no vikipēdijas, uz vairāk kā mēnesi. -Yyy 09:15, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Ptu, ptu, ptu. Cerams, ka nekas ļauns nav noticis --Treisijs 09:19, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Es arī redzu balsošanu kā piemērotāko risinājumu. Var jau vēl arī viņai ierakstīt lietotājas diskusijā, lai apskata šo mūsu diskusiju, jo varbūt ik pa laikam Tail Vikipēdijā ieskatās, vienkārši neizdara labojumus. Taču, arī ja viņa parādīsies, neredzu iemeslu, lai mums nevarētu būt 2 birokrāti. -- Mrom 09:25, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Piekrītu balsošanas sarīkošanai, šādā situācijā papildus birokrāts nenāktu par ļaunu, tāpat arī administratoru skaits sen nav palielināts (pirms kāda laika jau bija tāda doma sakarā ar to nakts vandāļu savaldīšanu). --ScAvenger 09:49, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tad, līdz kuram datumam gaidam? Un tos sysopus arī vajadzētu papildināt. Mana pirmā kandidatūra - Krishjaanis, kā arī vēl daži :). --Feens 20:54, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Atbalstu, nebūtu laiks Arhivēt diskusijas (Šī lapa ir 168 kilobaitus liela)? Gamerzx 21:00, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nu ar šito gājienu tu gan (patīkami) pārsteidzi. --Krishjaanis 06:08, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tail gadienā nav e-pasta ? Man šķiet, citur botus bloķē kamēr tie nav saņēmuši atļauju arī tad, ja īpašnieks prasa atļauju. Manuprāt, vēlviens birokrāts noderētu arī, ja Tail parādītos. Vai mēs nevaram nobalsot un prasīt, lai kāds no Meta uzliek attiecīgajam lietotājam tiesības ? SpeedKing, priekškam vajag tādu lapu, kur katrs memļaks, kas dzīvē neko nav sasniedzis un vispār tikko piereģistrējies var gaudot, ka grib būt admins, ja ir tādas ambīcijas var taču paprasīt kopienas portālā vai nomācoši bieži redzamās vietās atgādināt par savu tiesību ierobežotību.
- P.S. Arhivēt diskusijas var jebkurš, jāpārvieto lapa uz arhīvu/ jāizveido arhīva lapa un vienā vai otrā virzienā jāpārkopē aktuālās/neaktuālās dikusijas ~~Xil * 02:28, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Labi, tas bija pārspīlējums, jo nemaz tik daudz to kandidātu nav. --SpeedKing (runāt) 07:50, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- No otras puses, ja tā padomā, varētu izveidot lapu, kur citi var kādu izvirzīt par adminu, citādi daži, kuri sen būtu pelnījuši šo statusu paliek neievēroti, jo darbojas tik aktīvi, ka labai daļai pārējo liekas, ka cilvēks jau ir admins. ~~Xil * 14:10, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Pagaidām šim mērķim ir pieticis ar Kopienas portālu, tomēr ļoti daudzās vikipēdijās ir speciāla lapa, turklāt tad arī attiecīgās diskusijas un balsošanas nesaplūstu ar pārējo problēmu masu un būtu ērtāk uz tām atsaukties vajadzības gadījumā. Varbūt izveidot lapu Vikipēdija:Administratora statusa kandidāti vai ar kādu līdzīgu nosaukumu? --ScAvenger 16:22, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Man liekas, ka šim mērķim joprojām pietiek ar Kopienas portālu. Piekrītu, ka būtu laiks izvirzīt jaunus adminus. Un arī jaunus birokrātus (šīs sadaļas galvenā tēma). -Yyy 18:25, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Pagaidām šim mērķim ir pieticis ar Kopienas portālu, tomēr ļoti daudzās vikipēdijās ir speciāla lapa, turklāt tad arī attiecīgās diskusijas un balsošanas nesaplūstu ar pārējo problēmu masu un būtu ērtāk uz tām atsaukties vajadzības gadījumā. Varbūt izveidot lapu Vikipēdija:Administratora statusa kandidāti vai ar kādu līdzīgu nosaukumu? --ScAvenger 16:22, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- No otras puses, ja tā padomā, varētu izveidot lapu, kur citi var kādu izvirzīt par adminu, citādi daži, kuri sen būtu pelnījuši šo statusu paliek neievēroti, jo darbojas tik aktīvi, ka labai daļai pārējo liekas, ka cilvēks jau ir admins. ~~Xil * 14:10, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Labi, tas bija pārspīlējums, jo nemaz tik daudz to kandidātu nav. --SpeedKing (runāt) 07:50, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tad, līdz kuram datumam gaidam? Un tos sysopus arī vajadzētu papildināt. Mana pirmā kandidatūra - Krishjaanis, kā arī vēl daži :). --Feens 20:54, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Ptu, ptu, ptu. Cerams, ka nekas ļauns nav noticis --Treisijs 09:19, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nu jā, viņas pēdējā izmaiņa vikipēdijā ir bijusi pirms vairāk kā 3 mēnešiem. Pirms tam, viņa nekad nebija nozudusi no vikipēdijas, uz vairāk kā mēnesi. -Yyy 09:15, 3 jūlijā, 2008 (UTC)
Es paskatījos Metā - izskatās, ka, lai veiksmīgi tiktu pie vēl viena birokrāta, ja Tail drīz neparādīsies, mums vajadzētu izveidot atsevišķu balsošanas lapu, kuru varbūt pat būtu lietderīgi iztulkot angliski, uz kuru pamatojoties cilvēks, kuru mēs iebalsojam varētu Metā pieprasīt sev birokrāta statusu. Starp citu, birokrātam ir trīs funkcijas - apstiprināt botus, piešķirt admina vai birokrāta statusu citiem lietotājiem un mainīt lietotāja vārdu - teorētiski mēs varam caur Metu prasīt, lai šīs lietas izdara stewards (tas gan ir paredzēts projektiem kuriem nav lietotāju un birokrātu, kas nozīmē, ka ir gari jāskaidro, kāpēc to izdarīt netiek prasīts mūsu birokrātam). Tāds pats piņķerīgs pasākums attiecās uz admina statusu, tāpēc varbūt ar to vajadzētu pagaidīt kamēr būsim tikuši pie birokrāta (lai gan apspriest SpeedKing kandidatūru jau var tā pat) ~~Xil * 17:55, 6 jūlijā, 2008 (UTC)
- Mans priekšlikums: esošie sistēmas operatori no sava vidus izvirza kandidātu birokrāta statusam. Tad šis kandidāts tālāk kārto savas piekļuves tiesības, iesniedzot pieprasījumu šeit un, diskutējot, kā to dara visi, kas ir pieteikušies sistēmas birokrāta statusam. Tiklīdz mums būs viens birokrāts, būtu jāizveido normāla administratoru iecelšanas procedūra un tikai tad jāsāk balsojumi par jaunu administratoru iecelšanu.--Juris Y. T. 20:59, 6 jūlijā, 2008 (UTC)
- Piedāvāju, ko citu - izvirzam visus adminus automātiski, admini, kas ir ar mieru pasaka, ka piekrīt sevis izvirzīšanai (tie, kas nepiekrīt automātiski atkrīt, tātad nebūs nekādu pārpratumu ar tiem, kas vairs nav aktīvi) un balso visi (lai kaut ko nokārtotu caur metu ir vajadzīgs kopienas atbalsts). Tīri tehniski varētu darīt šādi - uztaisam balsošanas lapu, kurā ieliekam visu adminu sarakstu, tie kas ir ar mieru nedēļas laikā parakstās pie sava vārda, pēc tam notiek balsošana par tiem, kas ir ar mieru, kas notiek pēc tāda principa kā parasti notiek balsošana - divas nedēļas, iespējamie varianti un iespēja atbalstīt vai neatbalstīt ~~Xil * 21:53, 6 jūlijā, 2008 (UTC)
- Doma laba, tā mēs varētu izdarīt, tad ar Metu droši vien būtu mazāk problēmu. --ScAvenger 21:59, 6 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tātad: sākumā izvirza visus adminus par birokrātiem... (Xil variantā). Kad tas viss ir pabeigts un ir jauni birokrāti, tad organizē balsošanu par jauniem adminiem. Sākumā tād būs jāveido balsošanas lapu par birokrātiem. Kāds būs tās lapas nosaukums? -Yyy 10:13, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Piekrītu un iesaku ko tādu - Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts. --Jūzeris 11:15, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- P.S. Aizsūtīju Tail e-pastu ar lūgumu ieskatīties šai diskusijā. --Jūzeris 11:41, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tad pagaidīsim kadu laiciņu (varbūt viņa ir atvaļinājumā). Ja nebūs nekādu ziņu, tad lemsim tālāk par kādu birokrātu. --Dainis 13:31, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nekas neliedz balsošanas procesu sākt jau tagad, optimālā gadījumā pēc pāris nedēļām būs gan izvēlēts papildu birokrāta kandidāts, gan atsaukusies Tail. Ja Tail nebūs atsaukusies, jaunais kandidāts "ar karogu rokās" varēs doties uz Meta, diskutēt ar stjuartiem. --Jūzeris 15:13, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Varbūt balsošanai jāpievieno jautājums vai mums vispār vajag jaunu birokrātu ? Psiholoģiski tas tomēr nozīmē vairāk nekā tās trīs tehniskās iespējas ko birokrāts dabū klāt pie admina iespējām. Iespējams pārskatāmībai vajadzētu izdalīt pasākumu pa divām balsošanas lapām - viena, kur noskaidrojam šo jautājumu un kandidātus un otra balsošanai par kandidātiem ? ~~Xil (saruna) 15:59, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- To var apvienot. (Attiecīgās balsošanas lapas sākumā būtu balsošana par to vai vispār vajag birokrātu, pēc tam, kad šī balsošana ir beigusies ar rezultātu, ka vajag birokrātu, tajā pašā lapā, tālāk uzsāk jaunu balsošanu par to kas tieši tad būs birokrāts(i). (Ja iepriekšēja balsošanā nobalso, ka vajag birokrātu, ja nobalso, ka nevajag, tad tālākā daļa atkrīt)). -Yyy 16:38, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Es jau nepiedāvāju šo jautājumu izlemt atsevišķi - ar manu ierosinājumu tāpat sanāk divi termiņi - viena nedēļa, kad tiek apzināti kadidāti + divas nedēļas balsošana, kad pirmā daļa būs beigusies tā balsošanas lapā tikai traucēs. Jautājumu vai vajag pievienotu vienai no šīm daļām, labāk pirmajai, jo ja izlemjam, ka nevajag, nebūs jātaisa otra lapa ~~Xil (saruna) 20:15, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nu OK. -Yyy 03:52, 9 jūlijā, 2008 (UTC)
- Varbūt balsošanai jāpievieno jautājums vai mums vispār vajag jaunu birokrātu ? Psiholoģiski tas tomēr nozīmē vairāk nekā tās trīs tehniskās iespējas ko birokrāts dabū klāt pie admina iespējām. Iespējams pārskatāmībai vajadzētu izdalīt pasākumu pa divām balsošanas lapām - viena, kur noskaidrojam šo jautājumu un kandidātus un otra balsošanai par kandidātiem ? ~~Xil (saruna) 15:59, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nekas neliedz balsošanas procesu sākt jau tagad, optimālā gadījumā pēc pāris nedēļām būs gan izvēlēts papildu birokrāta kandidāts, gan atsaukusies Tail. Ja Tail nebūs atsaukusies, jaunais kandidāts "ar karogu rokās" varēs doties uz Meta, diskutēt ar stjuartiem. --Jūzeris 15:13, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tad pagaidīsim kadu laiciņu (varbūt viņa ir atvaļinājumā). Ja nebūs nekādu ziņu, tad lemsim tālāk par kādu birokrātu. --Dainis 13:31, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tātad: sākumā izvirza visus adminus par birokrātiem... (Xil variantā). Kad tas viss ir pabeigts un ir jauni birokrāti, tad organizē balsošanu par jauniem adminiem. Sākumā tād būs jāveido balsošanas lapu par birokrātiem. Kāds būs tās lapas nosaukums? -Yyy 10:13, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
Esmu dzīva un šeit, nupat atpakaļ no brīvdienām, bet pēdējos mēnešos vienkārši nokrāvusies ar darbiem. :) Tikšu galā ar botiem un tamlīdzīgi, par pārējo skatieties un balsojiet. --Tail 19:17, 13 jūlijā, 2008 (UTC)
Starpwiki saites
Varbūt kāds zin, kur var apskatīt piemēram angļu vikipēdijas rakstus, kuriem ir visvairāk starpwiki saišu. Tādā veidā varētu apzināt tos rakstus, kuri citās vikipēdijās ir, bet mums, latviešiem, nav. Mans mērķis ir tos pievienot pie vajadzīgajiem rakstiem. --Treisijs 09:11, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Šķiet, ka esmu kaut ko tādu manījis, bet toreiz, kad skatījos, tam bija atslēgta atjaunošana. Varbūt es to nosapņoju, bet tāds saraksts patiešām būtu noderīgs. --Papuass 09:17, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Pats pašlaik meklēju tādu rīku, kas no vikipēdijas ģenerētu sarakstu raksta nosaukums + interwiki skaits, bet pagaidām esmu atradis tikai db dumpu ar nosaukums + interwiki, bet tas ir sql un pārāk liels pēc apjoma, lai varētu to normāli lietot. Ja kādam ir izdevies atrast kādu rīku - būtu ļoti pateicīgs, ja ziņotu. --Feens 09:27, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Es vienīgi zinu, ka ļoti daudzās Vikipēdijās ir raksti par gadiem un arī par datumiem. Mūsu Vikipēdijai šie raksti būtu ļoti vajadzīgi. --Romanskolduns° 09:50, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Bet šos rakstus vajag veidot dabīgi un nesteidzoties. Vispār jau šie rakstu vajadzība ir pašsaprotama un pamazām tie top. --Papuass 09:52, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Vēl varētu paskatīties šeit, lai saprastu, cik vajadzīgi ir raksti par gadiem. Būtu jācenšas veidot arī pārējos sarkanos rakstus, kas tur ir. Tie tad arī ir tie, kas noteikti jau ir citās Vikipēdijās, un kurus vajag pievienot pie vajadzīgajiem rakstiem. --Romanskolduns° 10:27, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tie dati gan ir visai novecojuši (nav atjaunoti kopš 2007. gada septembra). Tajā sarakstā bija salikti linki uz lapām, uz kurām esošajās lapās ir visvairāk saišu. Liela daļa no šādiem rakstiem tur bija tikai tāpēc, ka saite uz turieni bija ielikta kādā veidnē, kas ir salikta ļoti daudzās lapās. -Yyy 10:34, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Vēl varētu paskatīties šeit, lai saprastu, cik vajadzīgi ir raksti par gadiem. Būtu jācenšas veidot arī pārējos sarkanos rakstus, kas tur ir. Tie tad arī ir tie, kas noteikti jau ir citās Vikipēdijās, un kurus vajag pievienot pie vajadzīgajiem rakstiem. --Romanskolduns° 10:27, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Bet šos rakstus vajag veidot dabīgi un nesteidzoties. Vispār jau šie rakstu vajadzība ir pašsaprotama un pamazām tie top. --Papuass 09:52, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Es vienīgi zinu, ka ļoti daudzās Vikipēdijās ir raksti par gadiem un arī par datumiem. Mūsu Vikipēdijai šie raksti būtu ļoti vajadzīgi. --Romanskolduns° 09:50, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
- Pats pašlaik meklēju tādu rīku, kas no vikipēdijas ģenerētu sarakstu raksta nosaukums + interwiki skaits, bet pagaidām esmu atradis tikai db dumpu ar nosaukums + interwiki, bet tas ir sql un pārāk liels pēc apjoma, lai varētu to normāli lietot. Ja kādam ir izdevies atrast kādu rīku - būtu ļoti pateicīgs, ja ziņotu. --Feens 09:27, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
Atradu kaut ko līdzīgu tam ko vēlējos (šeit) --Treisijs 10:30, 4 jūlijā, 2008 (UTC)
"Izmainīt šo sadaļu"
Laikam par šo tēmu rakstu jau otro reizi (kļūstu kašķīgs - vecums). Ir spiedīga nepieciešamība uztaisīt atsevišķu "pogu" raksta sākuma rediģēšanai. Lai nevajadzētu taisīt vaļā visu rakstu dēļ tā, lai ievada veidnē šo to pielabotu. Angļu un citās viki tāda fiška ir. Pac uztaisīt nemāku. HELP! :( -- Kikos Vārdi / Darbi 15:41, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Sameklē angļu Vikipēdijā sev javaskriptu kādu ~~Xil * 19:53, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nesapratu!... Tas ka man angļu vikipēdijā rādās "Edit lead section", tas nozīmē, ka man ir kāds skrips ieperinājies ? :) -- Kikos Vārdi / Darbi 19:57, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Hmm, Kikos, ir gan, sk. en:User:Kikos/monobook.js, turklāt izkatās, ka tu pats to tur esi ielicis ~~Xil * 20:02, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tas jau attiecas tikai uz wikEd'u. Tas strādā un baigi laps (tikai resursus paģērē). Mana problēma ir par raksta sākumsadaļas separātu editēšanu - t.i. - lai varu atvērt tikai sākumsadaļu. Ļoti vērtīgi lieliem rakstiem. Angļu vikipēdijā (vismaz man) iepretī raksta nosaukumam labajā maliņā ir uzraksts [edit], kas ļauj atvērt raksta daļu līdz pirmajam apakšvirsrakstam. Latviešu vikipēdijā tāda nav. Čto ģelaķ? -- Kikos Vārdi / Darbi 20:07, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tas wikEd skripts laikam nebūs pie vainas. Angļu vikipēdijā man tāda poga nerādās, krievu - rādās. Nebiju nemaz pievērsis uzmanību. Jārok dziļāk... --ScAvenger 20:28, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Ok, jebkurā gadījumā - tu vari sev sameklēt skriptu, kas tev ļautu to dabūt arī šeit. Kas attiecās uz to no kurienes tas ir - vai tu gadījumā neesi angļu Vikipēdijā zem Preferences/Gadgets/User interface gadgets atķeksējis tādu opciju (trešo no augšas) ? ~~Xil * 20:41, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Esmu atķeksējis, sorry, vainīgs. Kur lai pie mums ko atķeksēju? -- Kikos Vārdi / Darbi 20:45, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Khm, mums būtu jāpievieno tāda lapa (neizskatās sarežģīti: reku apraksts Extension:Gadgets), bet tad ir jāpārkopē kaut kur skripti no angļiem un jāizdomā, ko tur likt. Šis javaskripts ir dabūjams en:User:Alex Smotrov/edittop.js - iekopē savā skriptu lapā un tev būs ~~Xil * 20:54, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Uztaisīju. Nav. Vai nav vajadzīga kautkāda lokalizācija? Ne ar ko nekožas? -- Kikos Vārdi / Darbi 21:19, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tava skriptu lapa ir Lietotājs:Kikos/monobook.js (man likās, ka es to augstāk teicu/ka tu zini, piedod), nevis tā ko tu uztaisīji ~~Xil * 21:26, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Man tas penteris jāliek tur monobookā galā/sākumā? Ar atstarpi/bez? Nu dunduks esmu, ko padarīsi :) -- Kikos Vārdi / Darbi 21:29, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Jesssssssss! Sanāca! izdzēsiet man kāds kas drīkst to Lietotājs:Kikos/edittop.js, lai nemaitā gaisu. -- Kikos Vārdi / Darbi 21:32, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tava skriptu lapa ir Lietotājs:Kikos/monobook.js (man likās, ka es to augstāk teicu/ka tu zini, piedod), nevis tā ko tu uztaisīji ~~Xil * 21:26, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Uztaisīju. Nav. Vai nav vajadzīga kautkāda lokalizācija? Ne ar ko nekožas? -- Kikos Vārdi / Darbi 21:19, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Khm, mums būtu jāpievieno tāda lapa (neizskatās sarežģīti: reku apraksts Extension:Gadgets), bet tad ir jāpārkopē kaut kur skripti no angļiem un jāizdomā, ko tur likt. Šis javaskripts ir dabūjams en:User:Alex Smotrov/edittop.js - iekopē savā skriptu lapā un tev būs ~~Xil * 20:54, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Esmu atķeksējis, sorry, vainīgs. Kur lai pie mums ko atķeksēju? -- Kikos Vārdi / Darbi 20:45, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Ok, jebkurā gadījumā - tu vari sev sameklēt skriptu, kas tev ļautu to dabūt arī šeit. Kas attiecās uz to no kurienes tas ir - vai tu gadījumā neesi angļu Vikipēdijā zem Preferences/Gadgets/User interface gadgets atķeksējis tādu opciju (trešo no augšas) ? ~~Xil * 20:41, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tas wikEd skripts laikam nebūs pie vainas. Angļu vikipēdijā man tāda poga nerādās, krievu - rādās. Nebiju nemaz pievērsis uzmanību. Jārok dziļāk... --ScAvenger 20:28, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tas jau attiecas tikai uz wikEd'u. Tas strādā un baigi laps (tikai resursus paģērē). Mana problēma ir par raksta sākumsadaļas separātu editēšanu - t.i. - lai varu atvērt tikai sākumsadaļu. Ļoti vērtīgi lieliem rakstiem. Angļu vikipēdijā (vismaz man) iepretī raksta nosaukumam labajā maliņā ir uzraksts [edit], kas ļauj atvērt raksta daļu līdz pirmajam apakšvirsrakstam. Latviešu vikipēdijā tāda nav. Čto ģelaķ? -- Kikos Vārdi / Darbi 20:07, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Hmm, Kikos, ir gan, sk. en:User:Kikos/monobook.js, turklāt izkatās, ka tu pats to tur esi ielicis ~~Xil * 20:02, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nesapratu!... Tas ka man angļu vikipēdijā rādās "Edit lead section", tas nozīmē, ka man ir kāds skrips ieperinājies ? :) -- Kikos Vārdi / Darbi 19:57, 5 jūlijā, 2008 (UTC)
Atradumi tīklā
Atradu interesantu statistikas verķi, kurš parāda apmeklējumu skaitu jebkuram rakstam. - http://stats.grok.se/lv/200806/Latvija --Feens 11:43, 7 jūlijā, 2008 (UTC)
- Izskatās neslikti, vienīgi drusku mulsina tas, ka viņš atrod apmeklējumus arī rakstiem, kas tajā laikā vēl nav bijuši uzrakstīti (varbūt tiek skaitīti arī klikšķi uz sarkanajām saitēm). --ScAvenger 12:05, 7 jūlijā, 2008 (UTC)
- Varbūt, jo manam Šrīnivāsa Rāmānudžans parādās apmeklējums, kad uzrakstīju. Vēl tur dažas aizdomības, bet - lai nu būtu :) --Feens 12:15, 7 jūlijā, 2008 (UTC)
- Vēl ir atšķirība, vai meklējamo vārdu raksta ar lielo, vai mazo burtu - bet tikai tad, ja pirmais burts ir ar diakritisko zīmi. Piemēram, ir būtiska atšķirība starp ūdeņradi un Ūdeņradi. --ScAvenger 12:29, 7 jūlijā, 2008 (UTC)
- Jau labu laiku stāv manās grāmatzīmēs, visai interesanta lieta (jo pie noteikta lapas apmeklētāju apjoma var ne tikai apskatīties cik ir bijis, bet arī padomāt kapēc un reizēm pat apskatīties uz kurieni šie cilvēki pēc tam ir gājuši), lai gan man liekas, ka agrāk viņiem bija arī statistika par pašreizējo mēnesi. Viņš laikam tiešām skaita arī sarkanās saites - rakstu Mona Liza, piemēram, saskaņā ar to statistiku kāds apmeklē reizi mēnesī - žēl, ka neviens vēl nav uztaisījis rīku, kas rādītu tikai apmeklējumu sarkanajās saitēs, būtu vieglāk saprast kādus rakstus vajag. Starp citu, ja jau dalamies ar atradumiem - šeit var apskatīties statistiku par lapu vēsturi ~~Xil * 13:32, 7 jūlijā, 2008 (UTC)
- šeit var redzēt, cik reižu katrs raksts ir bijis skatīts pēdējā laikā. --Romanskolduns 16:33, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Jau labu laiku stāv manās grāmatzīmēs, visai interesanta lieta (jo pie noteikta lapas apmeklētāju apjoma var ne tikai apskatīties cik ir bijis, bet arī padomāt kapēc un reizēm pat apskatīties uz kurieni šie cilvēki pēc tam ir gājuši), lai gan man liekas, ka agrāk viņiem bija arī statistika par pašreizējo mēnesi. Viņš laikam tiešām skaita arī sarkanās saites - rakstu Mona Liza, piemēram, saskaņā ar to statistiku kāds apmeklē reizi mēnesī - žēl, ka neviens vēl nav uztaisījis rīku, kas rādītu tikai apmeklējumu sarkanajās saitēs, būtu vieglāk saprast kādus rakstus vajag. Starp citu, ja jau dalamies ar atradumiem - šeit var apskatīties statistiku par lapu vēsturi ~~Xil * 13:32, 7 jūlijā, 2008 (UTC)
- Vēl ir atšķirība, vai meklējamo vārdu raksta ar lielo, vai mazo burtu - bet tikai tad, ja pirmais burts ir ar diakritisko zīmi. Piemēram, ir būtiska atšķirība starp ūdeņradi un Ūdeņradi. --ScAvenger 12:29, 7 jūlijā, 2008 (UTC)
- Varbūt, jo manam Šrīnivāsa Rāmānudžans parādās apmeklējums, kad uzrakstīju. Vēl tur dažas aizdomības, bet - lai nu būtu :) --Feens 12:15, 7 jūlijā, 2008 (UTC)
Portāls:Turcija
Cienījamie kolēģi. Es vēlētos, lai arī citi izsakās šajā viedokļu apmaiņā: Portāla diskusija:Turcija#Turku īpašvārdu atveidošana. Tēma ir nopietna, kaut arī izskatās pēc kasīšanās. -- Kikos Vārdi / Darbi 19:52, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Cien. kolēģi. Man šķiet, ka jūs abi divi viens pret otru izturieties nicinoši - ceru, ka attiecīgie lietotāji to ņems vērā un reaģēs. Bet ja runājam par pašu tēmu, tad šoreiz gan Kikosam ir taisnība - es neteiktu ka tur portāls jātaisa ciet utt. Taču Tiltiņa kunga/jaunskunga veikums ir apjomīgs un patiešām par Osmaņu impēriju/Turciju raksti ir oj oj oj kur daudz un ja tur patiešām ir tās sistēmātiskās kļūdas, tad Kikosa uztraukums ir vietā un tiešām būtu vērts tam pievērst uzmanību (Taču te vairāk uzmanības tiek pievērsts citām - mazsvarīgām lietām - kasišanos ar mani par beztēmu utt. - uj, piedodiet, negribējās nicinoši) Lai vai kā - Vikipēdijas principi tomēr ir zināmi - visi varam asjūmot labo ticību ka Tiltiņš ir darījis to tikai labu gribēdams, bet finālā pārcenties un kļūdījies, ja Kikosam tas sāp, tad viņš, sekojot tiem pašiem Vikipēdijas principiem, var ņemt katru rakstu un labot. (Nezinu gan kas jādara ja Tiltiņš labo atpakaļ.) --Krishjaanis 20:14, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Negribas man EditWar'us. Tapēc arī nelaboju. Slinks neesmu. Rupjš tikai paretam. Labošos (varbūt) :) -- Kikos Vārdi / Darbi 20:17, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Vai ņemot vērā, ka jūs par to runājat jau mēnešiem un, ja smagi nekļūdos esat vienīgie cilvēki Vikipēdijā, kas orientējas tēmā jūs nevarat atrast kādu speciālistu ārpus Vikipēdijas, kas jūs izkonsultētu šai jautājumā ? Tīri teorētiski - cik esmu lasījusi visur teikts, ka vārdi jāatveido atbilstoši to izrunai orģinālvalodā, bet no otras puses - ja vārdam jau pastāv latviskojums nav jāizdomā jauns, tātad sanāk, ka taisnība ir jums abiem ~~Xil (saruna) 20:35, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Uff! Tā kā es zinu Kikos kā īpašvārdu latviskās atveidošanas speciālistu, tad faktiski piekrītu viņam. Fakstiski, akli paklausu Kikos īpašvārdu lietās.
- Juri, arī Polijas rakstos, par ko nez kāpēc esmu sācis rakstīt, man bieži ir iebildumi pret latviskošanas principiem, tomēr, tā kā kāds pirms manis ir uzrakstījis kaut kādu brošūru par to un tā ir apstiprināta, es purpinot piekāpjos. Kārtības un valodas izpratnes labad, citādi katrs var no jauna sākt gudrot savu "ābeci". Bet par pašu materiālu, rakstiem un pašu portālu - gods un slava.
- Piezīmēšu, ka īpašvārdus latviešu valodā atveido pēc izrunas tikai teorētiski. Prektiski to dara visai mehānistiski, bieži visai tālu no tā kā konkrēto vārdu izrunā dzīvi cilvēki.
- No otras puses - veči iekarsuši, varbūt atlikt galīgo risinājumu? :) --Feens 20:56, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Vai ņemot vērā, ka jūs par to runājat jau mēnešiem un, ja smagi nekļūdos esat vienīgie cilvēki Vikipēdijā, kas orientējas tēmā jūs nevarat atrast kādu speciālistu ārpus Vikipēdijas, kas jūs izkonsultētu šai jautājumā ? Tīri teorētiski - cik esmu lasījusi visur teikts, ka vārdi jāatveido atbilstoši to izrunai orģinālvalodā, bet no otras puses - ja vārdam jau pastāv latviskojums nav jāizdomā jauns, tātad sanāk, ka taisnība ir jums abiem ~~Xil (saruna) 20:35, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Negribas man EditWar'us. Tapēc arī nelaboju. Slinks neesmu. Rupjš tikai paretam. Labošos (varbūt) :) -- Kikos Vārdi / Darbi 20:17, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
Navbox'i
Godājamie kolēģi! Kurš zina vai atceras vai arī nojauš, kas (kurš skripts, veidne vai kāda cita figņa) darbina navbox'u augšējā labajā stūrī "rādīt/paslēpt" funkciju? Baigi vajag! -- Kikos Vārdi / Darbi 19:21, 11 jūlijā, 2008 (UTC)
- class="navbox collapsible" -- gragox diskusija 19:43, 11 jūlijā, 2008 (UTC)
- Kur tāds dzīvo. Man ir aizdomas (pēdējā cerība), ka tas ir viņš, kas sačakarē navboxu grupu boldus un fonus. -- Kikos Vārdi / Darbi 19:50, 11 jūlijā, 2008 (UTC)
- Jebkurā gadījumā neviens pēdējā laikā nav aizticis ne CSS stilus (Common.css un Monobook.css), ne javaskriptu Common.js. --ScAvenger 21:10, 11 jūlijā, 2008 (UTC)
- Varbūt aiztikti nav, bet vajadzētu? Angļu vikipēdijā identiskas veidnes strādā, pie mums pēc title pazūd visi stili. Ja tos konkrēti norāda, tad ir, bet defaultie tiek nomesti uz "neko". Jāpēta. -- Kikos Vārdi / Darbi 09:08, 12 jūlijā, 2008 (UTC)
- Mēģināju iedabūt tajā Common.css stilus, kas it kā tiek lietoti veidnē Navbox, bet nelīdz (varbūt sev nepilnīgi iztīrīju pārlūka kešu vai arī stilu izmaiņas tikai pēc kāda laika "iedarbojas"). --ScAvenger 10:13, 12 jūlijā, 2008 (UTC)
- Es pažēlojos angļu vikipēdijā, tur viņi stāsta, kas jādara: en:Template_talk:Navbox#Localization_problem -- Kikos Vārdi / Darbi 11:34, 12 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tā, skaidrs, biju vienkārši savu kešu par maz iztīrījis - tagad viss strādā. --ScAvenger 12:26, 12 jūlijā, 2008 (UTC)
- Es pažēlojos angļu vikipēdijā, tur viņi stāsta, kas jādara: en:Template_talk:Navbox#Localization_problem -- Kikos Vārdi / Darbi 11:34, 12 jūlijā, 2008 (UTC)
- Mēģināju iedabūt tajā Common.css stilus, kas it kā tiek lietoti veidnē Navbox, bet nelīdz (varbūt sev nepilnīgi iztīrīju pārlūka kešu vai arī stilu izmaiņas tikai pēc kāda laika "iedarbojas"). --ScAvenger 10:13, 12 jūlijā, 2008 (UTC)
- Varbūt aiztikti nav, bet vajadzētu? Angļu vikipēdijā identiskas veidnes strādā, pie mums pēc title pazūd visi stili. Ja tos konkrēti norāda, tad ir, bet defaultie tiek nomesti uz "neko". Jāpēta. -- Kikos Vārdi / Darbi 09:08, 12 jūlijā, 2008 (UTC)
- Jebkurā gadījumā neviens pēdējā laikā nav aizticis ne CSS stilus (Common.css un Monobook.css), ne javaskriptu Common.js. --ScAvenger 21:10, 11 jūlijā, 2008 (UTC)
- Kur tāds dzīvo. Man ir aizdomas (pēdējā cerība), ka tas ir viņš, kas sačakarē navboxu grupu boldus un fonus. -- Kikos Vārdi / Darbi 19:50, 11 jūlijā, 2008 (UTC)
Veidne:Pilsēta
Sveiki, vēlētos redzēt vēl kādus viedokļus šīs veidnes diskusijā. --Zummis 09:48, 15 jūlijā, 2008 (UTC)
Par attīstības jautājumiem
Dodoties uz nedēļu atvaļinājumā, nenocietos un gribu izteikt dažus piedāvājumus.
Vajadzētu plašāk ievērot principu don't bite the newcomer (nekodiet jauniņajam).
Problēmas būtība manā skatījumā. Atnāk jauns autors, uzraksta rakstu. Tā kā viņš nav te gadiem vārījies, viņš jau nevar zināt visas fineses. Tomēr kāds uzreiz uzliek birku neatbilst standartiem. A ko viņš var zināt no tiem standartiem, ja daudz kas ir tikai galvā, nevis uz papīra (servera)? Man pašam, kurš te darbojas ilgi, likās dīvaini, a kas tur jāuzlabo manis paša rakstītajā 1955.
Konkrēts piemērs - Lietotājs:Standfest. Nu jau viņam iet tīri labi un liels paldies viņam par rakstiem, bet viņa diskusijās ir šādas sadaļas Lūdzu, ievēro, ka rakstos ir jāievēro neitrāls skatpunkts, Pārāk īsi raksti, Attēla autortiesības, Attēlu pareiza ielādēšana utt. Kur apsveikums, kur paldies par to, ka esi ar mums? :) Pamācīt ir labi, bet, ja tu uzraksti, bet saņem tikai kritiku, tad cilvēkam var nolaisties rokas un mēs varam pazaudēt kādu labu vikipēdistu.
Visa šī kritika tikpat labi attiecas arī uz mani
Ierosinājums:
a) Kad parādās jauns lietotājs un ievieto pirmo savu lapu, visparms pateiksim "paldies", ja vien lapa nav zagta un piedāvāsim palīdzību. :)
b) Varbūt vikipēdijas "vecie" autori var sadalīt tos ienākošos jaunos "pa galviņām", nu tjipa, kļūt par gidiem vikipēdijas pasaulē un labvēlīgi izskaidrot kas un kā.
P.S. Kā jau sākumā teicu uz nedēļu - off.
--Feens 21:14, 15 jūlijā, 2008 (UTC)
- Piekrītu!!! --Digital1 (uzrunāt) 21:28, 15 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tā jau ir, brīžiem ātrumā šaujam pār strīpu... uz lamāšanos un kritizēšanu esam naski, ko nevar teikt par uzslavēšanu. Būtu jācenšas paskatīties uz sevi drusku no malas. Liekas, kaut kur bija iesākta "standartsveiciena" veidne, vajadzētu kaut ko tādu sākt pielietot. Jāsaka gan, ka attieksmi pret jaunpienākušo lietotāju nosaka arī cilvēka paša attieksme pret citiem lietotājiem un gadījumi var būt dažādi. --ScAvenger 22:48, 15 jūlijā, 2008 (UTC)
Šeit nav brīvmūrnieku vai jezuītu ordenis - galvenais mērķis nav veidot draudzīgās saites, bet gan salīdzinoši sakarīgu enciklopēdiju. --Krishjaanis 06:00, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
Bet tas jau nenozīmē ka tev vajag iekomentēt katrā rakstā kurš tev nepatīk. :) Būtu vēl labi ja admini liekot {{jāuzlabo}} norādītu iemeslu kas tieši jāuzlabo, jo tad atsevišķi jāprasa ja vēlos uzlabot kādu rakstu. Pagaidām esmu ievērojis ka to dara ScAveger un varbūt vēl kāds. Gamerzx 06:15, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Ja es sāktu komentēt katru rakstu, kas man nepatīk, man nepietiktu dienā stundas. Es arī nekad nelieku uzlabošanas veidnes un principā to uzlabošanas veidni būtu jāliek tikai tādos gadījumos ja nav ievērots vikipēdiskais stils - iekšējās saites, interwiki utt., jo faktus jau pievienot var visiem rakstiem, lai arī cik plaši un diži tie nebūtu. --Krishjaanis 06:26, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Man liekas, ka itin bieži "jāuzlabo" tiek lietots nevietā, kur vajadzētu drīzāk likt "aizmetni". Ir taču atšķirība, vai neatbilst stila/formatēšanas standartiem, vai vienkārši ir aizmetnis, tāpēc arī ir 2 dažādas veidnes. -- Mrom 06:25, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tad vienīgais risinājums varētu būt uzstaisīt kritērijus (līdzīgi kā labiem rakstiem) kādā gadījumā jāliek {{jāuzlabo}} un ka jāpievieno iemesls. Gamerzx 06:31, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tādā veidā var nonākt otrā galējībā - vairāk enerģijas un laika tērēt visādām veidnēm un pārējām birokrātiskām padarīšanām, nevis pašiem rakstiem kā tādiem. --Krishjaanis 06:39, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tas tiesa - bieži vien ātrāk var kādu iesācēja ievietotu rakstiņu papildināt līdz normālam aizmetnim, nekā sarakstīt, kas tur īsti trūkst un ielikt uzlabošanas veidni. --ScAvenger 06:46, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Ne visiem, daži tik uzmet {{jāuzlabo}} un miers. :/ Gamerzx 06:47, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Man personīgi tomēr labāk patiktos rakstīt par lietām, kas mani interesē, nevis čiņīt stulbus aizmetnīšus, ko kāds nereģistrējies subjekts aiz gara laika iepiļījis vikipēdijā (jo tas jau ir tik vienkārši!). Cienīsim arī svešu laiku! Jā, man patīk likt {{jāuzlabo}}. Pagaidām es to liku tikai tajās vietās, kur ir kliedzošs noformējums vai pareizrakstība. Bet to vajadzētu lietot vairāk. Ir mums vairāki autori, kas nedraudzējas ar pareizrakstību un (kā liekas) ar to lepojas. -- Kikos Vārdi / Darbi 06:53, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tas atkarīgs no aizmetnīša tēmas un "stulbuma pakāpes" :) Man arī nav ne mazākās vēlēšanās noņemties, teiksim, ar kaut kādām specifiskām mūzikas grupām vai tamlīdzīgām lietām, par ko galīgi neinteresējos. Ja puslīdz skaidrs, ka nekas labs tur nebūs, jāliek uz dzēšanu; ja ir cerības, ka kāds tomēr uzlabos, jāieliek {{jāuzlabo}}, lai vismaz ir attiecīgā automātiskā kategorija un nenoklīst tas raksts pavisam - tā tomēr labāk, nekā atstāt, kā ir. Nav jau uzreiz jāuztver tas {{jāuzlabo}} kā raksta un tā autora personīgs noniecinājums. --ScAvenger 07:10, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nu man gribētos lai vismaz maniem rakstiem uzliek {{jāuzlabo|iemesls}}, vai arī uzraksta diskusijā lai zinu, kas tieši jālabo. :) Gamerzx 07:14, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tu vari ietaupīt gan savu, gan arī tā cilvēka, kam jāliek jāuzlabo, laiku un paskatīties kā tiek rakstīti citi raksti un salīdzināt tos ar savējiem. Tā būs vienkāršāk un arī ērtāk visiem. --07:21, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nu man gribētos lai vismaz maniem rakstiem uzliek {{jāuzlabo|iemesls}}, vai arī uzraksta diskusijā lai zinu, kas tieši jālabo. :) Gamerzx 07:14, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tas atkarīgs no aizmetnīša tēmas un "stulbuma pakāpes" :) Man arī nav ne mazākās vēlēšanās noņemties, teiksim, ar kaut kādām specifiskām mūzikas grupām vai tamlīdzīgām lietām, par ko galīgi neinteresējos. Ja puslīdz skaidrs, ka nekas labs tur nebūs, jāliek uz dzēšanu; ja ir cerības, ka kāds tomēr uzlabos, jāieliek {{jāuzlabo}}, lai vismaz ir attiecīgā automātiskā kategorija un nenoklīst tas raksts pavisam - tā tomēr labāk, nekā atstāt, kā ir. Nav jau uzreiz jāuztver tas {{jāuzlabo}} kā raksta un tā autora personīgs noniecinājums. --ScAvenger 07:10, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Man personīgi tomēr labāk patiktos rakstīt par lietām, kas mani interesē, nevis čiņīt stulbus aizmetnīšus, ko kāds nereģistrējies subjekts aiz gara laika iepiļījis vikipēdijā (jo tas jau ir tik vienkārši!). Cienīsim arī svešu laiku! Jā, man patīk likt {{jāuzlabo}}. Pagaidām es to liku tikai tajās vietās, kur ir kliedzošs noformējums vai pareizrakstība. Bet to vajadzētu lietot vairāk. Ir mums vairāki autori, kas nedraudzējas ar pareizrakstību un (kā liekas) ar to lepojas. -- Kikos Vārdi / Darbi 06:53, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Ne visiem, daži tik uzmet {{jāuzlabo}} un miers. :/ Gamerzx 06:47, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
Ir vairāki veidi kā attīstīt vikipēdiju: kvantitatīvais (ko dara dažu citu valodu viki, kas "aizsteigušās" mums priekšā, saģenerējot lielu skaitu rakstu ar vienu teikumu) un kvalitatīvais (kuram pieturamies mēs, un ceru, ka nevienam pret to nav iebildumi). Tātad mēs nevaram atstāt nekvalitatīvus rakstus. Tas tad arī jānorāda ar {{jāuzlabo}}. Lai "neaizbaidītu" jaunos autorus, varam arī nesteigties, pagaidīt pāris dienas ar {{jāuzlabo}} ielikšanu. Ja jaunajam autotam būs reāla interese, viņš atgriezīsies pie sava raksta, un, ja būs norādīts iemesls, tad varbūt sapratīs, kas īsti nav pareizi. --Dainis 07:37, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Es gan nezinu vai tie lietotāji, kuri atbilst tiem kvalitātes kritērijiem, gribēs tērēt laiku un apmācīt iesācējus. Te viss tomēr balstās uz brīvprātības principu - gribi dari, negribi nedari. --Krishjaanis 07:49, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
Rīgas administratīvā iedalījuma apzīmēšana vol. 1
Darba procesā radās jautājums, kura atrisināšanai vēršos pie dārgās komūnas :). Lieta tāda, ka, līdz ar Rīgas rajonu rakstu parādīšanos, parādās arī dažādi vārdi, kā apzīmēt šos rajonus. ir gan "pilsētas daļa", gan "mikrorajons" un vienkārši "rajons". Mans ierosinājums, visas administratīvās iedaļas saukt par pilsētas daļām un miers. Mikrorajons neder, jo piemēram Purvciems ir mikrorajons, bet Vecrīga vai Spilve diez vai. Rajons arī neder, jo jau ir Kurzemes rajons un Ziemeļu rajons. Mikrorajona apzīmējumu varētu izmantot turpmāk rakstā atbilstošajai pilsētas daļai, bet atkal, kurš spriedīs un lems, kura vienība ir un kura nav Mikrorajons!?? Jūsu viedokļi? --Digital1 (uzrunāt) 23:29, 15 jūlijā, 2008 (UTC)
- Jāsaka, ka es nekur nevaru atrast "oficiālu" Rīgas sadalījumu mikrorajonos - ir tikai lielais administratīvais iedalījums rajonos un priekšpilsētās. Pārējais vietām mēdz būt visai voluntārs. Šeit ir neformāla mikrorajona definīcija :) Laikam jāskatās, kā kurā gadījumā ir iegājies. Spilvi, teiksim, parasti nesauc par mikrorajonu, jo tajās pļavās neviens nedzīvo. Tāpat visu, kas atrodas vēsturiskajā centrā starp Daugavu un dzelzceļa loku, nav pieņemts saukt par mikrorajoniem. Vēl šeit atradu interesantu karti. --ScAvenger 06:58, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tā latio karte gan ir advancēta - puse Rīgas rajonu izmesti - nav ne Lucavsalas/Zaķusalas, Kundziņsalas, daļa Maskavas ielas atrodas matriksā līdz ieiet Ķengargā. --Krishjaanis 07:13, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tāpēc jau es saku, ka katrs tos mikrorajonus traktē pa savam. Bet kaut ko tomēr atradu papīra veidā un tūlīt noskenēšu. --ScAvenger 07:18, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tādu pilnīgi oficiālu mikrorajonu NAV. Ir dažādi dalījumi. 1.Cilvēku: iedzīvotāji sauc savus rajonus tā, kā tos saprot. 2.Resoriskie: dažādi resori sadala pilsētu aprūpes rajonos un bieži šie nosaukumi sakrīt ar p.1 minētajiem. Policijai is vieni, namu apsaumniekotājiem citi, elekriķiem atkal savi, nekustamo īpašumu tirgotājiem savi. Pirmskara Rīgā pastāvēja diezgan oficiāls dalījums, kas bija pamatā policijasiecirkņiem un tas zināmāmērā ir projicējies uz mūsdienām. Bet kopš tā laika daudz kas ir mainījies. -- Kikos Vārdi / Darbi 07:49, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tad jau sanāk, ka Rīgas daļu veidošana vikipēdija ir OR? Jeb var balstīt uz kaut kādu sabiedrības viedokli - vairāk vai mazāk rīdzinieki jau tomēr zina, kur viņi dzīvo (nu vismaz es ceru ka tā). --Krishjaanis 07:53, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Daļu aprakstīšana nē, jo reāli jau viņas pastāv ar vairāk vai mazāk reālām robežām. Cita lieta, ka kartes (shēmas) veidošana būs nepateicīgs pasākums, jo ļoti bieži viena pilsētas daļa sevī ietver vienu vai vairākas citas. Piem., Iļģuciemā ir Nordeka, Imantā - Anniņmuiža un (reizēm) Lāčupe utt. Bulvāru loks un Klusais centrs ir birokrātiski (1) un rielteriski-poētiski (2) veidojumi. Bet visu jau var aprakstīt, vajag tik rakt :) -- Kikos Vārdi / Darbi 08:18, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nav jau gluži OR, jo cenšamies balstīties uz ārēju informāciju, kāda nu tā ir pieejama. Tātad, šķirstot 2003. gadā "Jāņa sētas" izdoto Rīgas Adrešu atlantu, starp reklāmām pamanīju teritoriālo iedalījumu ar projektētajām mikrorajonu robežām. Varat iepazīties šeit (te ievietot nevar dēļ autortiesībām). Domāju, ka ne jau pati Jāņa sēta to ir projektējusi, tā ka kaut kāds pamats tam ir. Šķiet, tagad ir skaidrs, no kurienes ir cēlies Digital1 sākotnējais kartes variants ar visādiem brīnumiem. Tātad tiešām daļu centra plānots dēvēt par "Vidzemi" (kurš tādu nosaukumu ir manījis pielietojam dabā?), Dārziņi arī pārcelti uz centru un plešas līdz Zemitānu stacijai (?!), Dārzciems tiek pārdēvēts par Jāņciemu (kurš ir dzirdējis tādu nosaukumu?), Ķīšezers vispār kaut kā mistiski sadalīts u.t.t. Bet nekā labāka nav! --ScAvenger 08:12, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Murgs - šitas arī izskatās vājprātīgi. (Diez Rīgas Dome nekur nav publicējusies - kaut kādam iedalījumam taču būtu jābut). --Krishjaanis 08:16, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nav iedalījuma. Domei viņš nav vajadzīgs, jo nav reālas jēgas. Ir dažādi pasākumi ar dažādu dalījuma nepieciešamību. Ir vēlēšanu iecirkņi. Ir namu pārvaldes. Ir policijas iecirkņi. Pasta apkalpes rajoni. utt. Un visi ir ļoti dažādi un funkciju nodrošināšanai nepieciešami dažādi areāli. Tas "prožekts", kas publicēts JS adrešu atlantā bija pietiekoši murgains, lai arī paliktu par projektu. -- Kikos Vārdi / Darbi 08:22, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tas nosaukums "Vidzeme" ir aptuvenā Vidzemes jeb Matīsa tirgus rajonā - reāli šis vārds tai pusē tomēr tiek izmantots. Kopumā šī karte nav nemaz tik peļama, pat ja neoficiāla.
- Kad meklēju info par Torņakalnu, Rīgas domes mājaslapā šo to atradu, bet tai mājaslapā viss ir stipri haotiski izmētāts, vienuviet šādu pilsētas daļu sadalījumu neatradu. --Jūzeris 08:27, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Šeit arī ir dažādas shēmas, bet nekā īsti noderīga. --ScAvenger 08:34, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Paldies par linku! Domāju, ka tas ir īstais virziens, kurā "rakt". Piemēram, šis PDF dokuments - Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018. gadam: Paskaidrojuma raksta tekstuālā daļa (1.78Mb) - ir lielā mērā noderīgs mūsu mērķiem. Neatradu gan vienuviet tādu uzskaitījumu, tomēr to dokumentu noteikti var "vikificēt" - t.i. izlobīt Rīgas daļas, kuras varam nosaukt par oficiāli atzītām. Varbūt nemaz nevajag Vikipēdijai strikti novilktas pilsētu daļu robežas, ja reāli tās ir plūstošas, mainīgas un "pievelkamas aiz matiem" atkarībā no vajadzības? :) --Jūzeris 09:18, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Strikti novilktas tās nav gan - pats visu mūžu dzīvodams vienā vietā 2 reizes esmu mainījis savu rajonu - vienu brīdi visi runāja ka esam vienā, tad pēkšņi citā, bet beigās tomēr atpakaļ vecajā. --Krishjaanis 09:28, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Vienīgais šī brīža oficiālais Rīgas iedalījums ir administratīvais iedalījums priekšpilsētās/rajonos. Pārējie ir dažāda ranga vietvārdi, katram ir sava vieta vēsturē un šodienā. Šie vietvārdi nav klasificēti un to robežas nav nekur novilktas - mums šeit nav iespēju un tiesību klasifikāciju un robežas radīt pašiem. Var atsevišķi mēģināt klasificēt varbūt tikai mikrorajonus, bet te arī nav stingru robežu (Āgenskalna priedes ir mikrorajons? Imanta-2 arī? Neuzceltie Kleisti arī?). Kartogrāfiski šos rajonus varēs atainot tikai ar izplūdušiem krāsu pleķiem bez konkrētām robežām - un arī šādā gadījumā tas būs Original Research... Tāpēc pašlaik, diemžēl, arī no šādas ieceres jāatsakās. Taču raksti par pašiem rajoniem ir ļoti ļoti vēlami un apsveicami - paldies tiem, kas tos veido :) Daarznieks 10:52, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Strikti novilktas tās nav gan - pats visu mūžu dzīvodams vienā vietā 2 reizes esmu mainījis savu rajonu - vienu brīdi visi runāja ka esam vienā, tad pēkšņi citā, bet beigās tomēr atpakaļ vecajā. --Krishjaanis 09:28, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Paldies par linku! Domāju, ka tas ir īstais virziens, kurā "rakt". Piemēram, šis PDF dokuments - Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018. gadam: Paskaidrojuma raksta tekstuālā daļa (1.78Mb) - ir lielā mērā noderīgs mūsu mērķiem. Neatradu gan vienuviet tādu uzskaitījumu, tomēr to dokumentu noteikti var "vikificēt" - t.i. izlobīt Rīgas daļas, kuras varam nosaukt par oficiāli atzītām. Varbūt nemaz nevajag Vikipēdijai strikti novilktas pilsētu daļu robežas, ja reāli tās ir plūstošas, mainīgas un "pievelkamas aiz matiem" atkarībā no vajadzības? :) --Jūzeris 09:18, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Šeit arī ir dažādas shēmas, bet nekā īsti noderīga. --ScAvenger 08:34, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Murgs - šitas arī izskatās vājprātīgi. (Diez Rīgas Dome nekur nav publicējusies - kaut kādam iedalījumam taču būtu jābut). --Krishjaanis 08:16, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nav jau gluži OR, jo cenšamies balstīties uz ārēju informāciju, kāda nu tā ir pieejama. Tātad, šķirstot 2003. gadā "Jāņa sētas" izdoto Rīgas Adrešu atlantu, starp reklāmām pamanīju teritoriālo iedalījumu ar projektētajām mikrorajonu robežām. Varat iepazīties šeit (te ievietot nevar dēļ autortiesībām). Domāju, ka ne jau pati Jāņa sēta to ir projektējusi, tā ka kaut kāds pamats tam ir. Šķiet, tagad ir skaidrs, no kurienes ir cēlies Digital1 sākotnējais kartes variants ar visādiem brīnumiem. Tātad tiešām daļu centra plānots dēvēt par "Vidzemi" (kurš tādu nosaukumu ir manījis pielietojam dabā?), Dārziņi arī pārcelti uz centru un plešas līdz Zemitānu stacijai (?!), Dārzciems tiek pārdēvēts par Jāņciemu (kurš ir dzirdējis tādu nosaukumu?), Ķīšezers vispār kaut kā mistiski sadalīts u.t.t. Bet nekā labāka nav! --ScAvenger 08:12, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tāpēc jau es saku, ka katrs tos mikrorajonus traktē pa savam. Bet kaut ko tomēr atradu papīra veidā un tūlīt noskenēšu. --ScAvenger 07:18, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tā latio karte gan ir advancēta - puse Rīgas rajonu izmesti - nav ne Lucavsalas/Zaķusalas, Kundziņsalas, daļa Maskavas ielas atrodas matriksā līdz ieiet Ķengargā. --Krishjaanis 07:13, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
Skatos, kamēr saldi gulēju, šeit risinājās diezgan aktīvas diskusijas. Nu manuprāt visobjekrīvākais rajonu iedalījums ir tieši šī te karte, ar kuru tad es arī strādāju. Sākumā brutāli paņēmu un pārzīmēju (arī nepareizo centra daļu), bet tad saliku kopā maksimāli daudz kartes un centra daļu optimizēju (Vidzeme un Dārziņi salikās kopā un kļuva par vienkārši Centru). Vēl izdalīju Dārziņus pie Rumbulas no tās pašas kartes. Nav tā, ka pārējās Rīgas robežas būtu baigi mainīgās. Manā kartē tās ir praktiski ideāli novietotas, jo par patatu tika ņemta iepriekš minētā karte, bet kā informācijas avots tika izmantotas arī daudzas citas versijas. Vienīgais varētu nedaudz strīdēties par Rīgas centrālo daļu, bet pārējo rajonu robežas ir vairāk vai mazāk standartizētas. Mēģināju arī atrast kādu vēl jaunāku rajonu plānu versiju, bet par Rīgas Domē nekā tāda nav - tātad mūsu karte principā ir vislabākā :) Bet mans jautājums bija par ko citu. Kā tad paliek: PILSĒTAS DAĻA vai RAJONS? --Digital1 (uzrunāt) 11:47, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Karte nav slikta, bet tajā nav iekļautas visas pilsētas daļas. Pareiza karte ar robežām starp šīm pilsētas daļām vienkārši nepastāv. Un mūsējā jebkurā gadījumā būs OR. Vienīgais normālais risinājums būtu plika Rīgas karte ar iekrāsotu aprakstāmo rajonu, bez pārējo rajonu robežām (dēļ pārklāšanās un strīdīgām robežām, kuras neviens nav nospraudis). Tas ko tu esi sazīmējis ir pielabots viens no pilsētplānošanas futūristiskajiem variantiem, kurš neizgāja cauri. -- Kikos Vārdi / Darbi 12:22, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nepiekrītu. Strīdīgas ir tikai dažas robežas un arī ļoti nosacīti - no sērijas kurš kurā rajonā grib lai viņa māja atrodās! Varbūt tomēr neko nemainam līdz brīdīm, kamēr neparādās kāds oficiāls un precīzāks iedalījums, jo esmu pārliecināts, ka tas jebkurā gadījumā maz ar ko atšķirsies no patreizējās versijas (ja nu vienīgi Rīgas centrālā daļa) un tagadējā iedalījuma karte ir visprecīzākā kāda uz doto momentu ir iespējama!!! --Digital1 (uzrunāt) 12:33, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Bet tas tik un tā ir OR. Nepārproti - tas ir ļoti labi, ko tu esi izdarījis un izskatās super, taču vikipēdija paliek vikipēdija. Es nezinu vai fakts, ka nav definētas rajonu robežas ļauj mums, balstoties uz vairākiem, savstarpēji konfilktējošiem, avotiem, kā arī personiskās informācijas, izveidot Rīgas rajonu karti, kas nav precīza (jo tādas nav vispār), bet gan pēc good faith principa veikts darbs. --Krishjaanis 12:40, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Kapēc tavā kartē ir Torņakalns un nav Atgāzene? Ir Katlakalns, bet nav Bišumuiža? Pēc kādiem kritērijiem vienus padari par liekamiem kartē, bet citus - nē? -- Kikos Vārdi / Darbi 12:43, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- For God's Sake, es jau iepriekš rakstīju, ka kā pamatu ņēmu šo rajonu projekta karti kas nezināmu apsvērumu dēļ, kā daudz kas Latvijā, nav nonākusi līdz gala apstiprinājumam tomēr parādās gan 2003. gan 2005 kā arī 2007. gada oficiālajā Rīgas adrešu atlantā un manuprāt ir uzskatāma par visobjektīvāko iedalījumu. Ja jau tāds projekts ir bijis, tas nozīmē, ka tāds iedalījums oficiāli tika izstrādāts un ir labāk nekā ar kaut kādiem pleķiem savilkt rajonu novietojumu. Atgāzene un Bišumuiža ir tā saucamās neformālās pilsētas daļas, kas iekļaujas lielākā Rīgas daļas terirorijā. --Digital1 (uzrunāt) 12:53, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Sveicieni Digital1 no SSC Gata ;) Visu pēc kārtas:
- For God's Sake, es jau iepriekš rakstīju, ka kā pamatu ņēmu šo rajonu projekta karti kas nezināmu apsvērumu dēļ, kā daudz kas Latvijā, nav nonākusi līdz gala apstiprinājumam tomēr parādās gan 2003. gan 2005 kā arī 2007. gada oficiālajā Rīgas adrešu atlantā un manuprāt ir uzskatāma par visobjektīvāko iedalījumu. Ja jau tāds projekts ir bijis, tas nozīmē, ka tāds iedalījums oficiāli tika izstrādāts un ir labāk nekā ar kaut kādiem pleķiem savilkt rajonu novietojumu. Atgāzene un Bišumuiža ir tā saucamās neformālās pilsētas daļas, kas iekļaujas lielākā Rīgas daļas terirorijā. --Digital1 (uzrunāt) 12:53, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Kapēc tavā kartē ir Torņakalns un nav Atgāzene? Ir Katlakalns, bet nav Bišumuiža? Pēc kādiem kritērijiem vienus padari par liekamiem kartē, bet citus - nē? -- Kikos Vārdi / Darbi 12:43, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Bet tas tik un tā ir OR. Nepārproti - tas ir ļoti labi, ko tu esi izdarījis un izskatās super, taču vikipēdija paliek vikipēdija. Es nezinu vai fakts, ka nav definētas rajonu robežas ļauj mums, balstoties uz vairākiem, savstarpēji konfilktējošiem, avotiem, kā arī personiskās informācijas, izveidot Rīgas rajonu karti, kas nav precīza (jo tādas nav vispār), bet gan pēc good faith principa veikts darbs. --Krishjaanis 12:40, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nepiekrītu. Strīdīgas ir tikai dažas robežas un arī ļoti nosacīti - no sērijas kurš kurā rajonā grib lai viņa māja atrodās! Varbūt tomēr neko nemainam līdz brīdīm, kamēr neparādās kāds oficiāls un precīzāks iedalījums, jo esmu pārliecināts, ka tas jebkurā gadījumā maz ar ko atšķirsies no patreizējās versijas (ja nu vienīgi Rīgas centrālā daļa) un tagadējā iedalījuma karte ir visprecīzākā kāda uz doto momentu ir iespējama!!! --Digital1 (uzrunāt) 12:33, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tomēr vēlreiz - nevaram mēs šeit veidot paši savu karti ar kādām savām robežām. Piekrītu, ka Jāņa sētas Rīgas atlantā ievietotā Rīgas pilsētas daļu pārskata karte ir "nice try" - bet tai ir daudz trūkumu. Uz to, mēs, protams, varam atsaukties. Bet nevaram šo karti paši tālāk papildināt un publicēt šeit - tas būs Original Research. Nopublicē šo Rīgas iedalījumu kādā (neesošajā) ģeogrāfu zinātniskajā mēnešrakstā, visi aplaudēs, un tad varēs publicēt šeit :)
- Ātrumā redzu šādus brīnumus Jāņa sētas kartē -
- "Salas" (apvieno Lucavsalu un Zaķusalu) - šāds termins citur nav lietots, pie kam Rīgas teritorijā Daugavā arī citur ir esošas (Mīlestības saliņa) un vēsturiskas (Vējzaķsala) salas.
- "Bieriņi" - ir kā pareizi, taču, kā skaidrojos ar vietējiem, šis rajons diezgan smuki sadalās Mārupē un Bieriņos un nav pareizi šādu uzrakstu likt uz abām šīm pilsētas daļām.
- "Osta" - uzkrāmēts Kundziņsalai. Nu nav šāda vēsturiska Rīgas rajona un osta, kā zināms, ir daudz daudz lielāka.
- "Vidzeme" - piedošanu, praktiski vienmēr to sauc par Centru un pirmoreiz redzu, ka to varētu saukt par "Vidzemi".
- "Vecpilsēta" - tāds poētisks vārds. Ir tomēr Vecrīga.
Negribētos lai šie brīnumi tiek tālāk tiražēti Vikipēdijā.
- Pareizāk ir PILSĒTAS DAĻA. Vārds RAJONS jau ir rezervēts oficiālajiem pilsētas rajoniem - piem. Centra rajonam. "Pilsētas daļa" ir termins, kas nav oficiāli rezervēts, tas ir viegli saprotams un var apzīmēt jebkuru dotās pilsētas daļu.
- Jāņa sētas karte tomēr ir tikai viena, joprojām neoficiāla versija par to, kas ir daudz daudz sarežģītāks. Nebūtu labi pieņemt, ka šajā kartē dotie pilsētas daļu nosaukumi ir kaut kādā veidā galvenāki, nekā citi. Piem. Mārupe kā pilsētas rajons ir ne mazāk populāra kā Bieriņi. Neparādās tāda Maskačka, kaut gan tas ir viens no visspilgtākajiem Rīgas vēsturiskajiem rajoniem. Kartē ir Pleskodāle (cik bieži to lieto sadzīvē?) bet nav Šampētera.
Daarznieks 12:56, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Sveiks SSC Gati :). Nu piekrītu tev, bet ar izņēmumiem:
- "Salas" - sadalīju Zaķusalā un Lucavsalā
- "Bieriņi" - manuprāt Mārupe ir aiz Rīgas teritorijas robežas!?
- "Osta" - te piekrītu, ka Kundziņsalu vajadzētu atdalīt - iespējams tā arī darīšu. Bet Mīlestības saliņa nevar būt atsevišķi, jo tur neviens nedzīvo un tā ir Daugavgrīvas sastāvdaļa.
- "Vidzeme" - ir jau pārdēvēta uz Centrs.
- "Vecpilsēta" - manā kartē ir Vecrīga un tur jautājumu nav! --Digital1 (uzrunāt) 13:10, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- No manas puses komentārs par Bieriņiem, kuru uzskatu par savu dzimto rajonu - Bieriņi pamatā ir rajons gar/ap Mārupīti uz dienvidiem no Jūrmalas šosejas un uz rietumiem no Jelgavas dzelzceļa (es pat apgalvotu - uz rietumiem no Tēriņu ielas un uz dienvidiem no Kantora ielas). Uzreiz aiz Rīgas robežas sākas Mārupe.
- Atgāzene ir ap Atgāzenes staciju un Atgāzenes ielu.
- Torņakalns ietver Arkādija parku un to Māras dīķa daļu, kas ap O.Vācieša ielu, Torņakalna staciju, Jelgavas ielas rajonu un pārējo, kas pa vidu un tuvākajā apkārtnē.
- Tāds ir mans skatījums (nepārprotami original research, bez atsaucēm) uz to Rīgas daļu. Citas Digital1 minētās pilsētas daļas, manuprāt, ir ok. --Jūzeris 14:45, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Ar tām Mārupēm ir tāda pati putra, kā ar visu pārējo :( --ScAvenger 15:52, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Jā, rādās, ka Bieriņi būs cietākais rieksts, ko kost... :P. Būtu ļoti labi, ja tu Jūzeris varētu priekš manis visualizēt savu redzējumu kartes veidā par šo rajonu, lai man ir skaidrs. Apskatīšos, padomāšu un tad laikam būs jāsazinās ar Zemgales priekšpilsētas izpildirekciju. Paldies. --Digital1 (uzrunāt) 17:05, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tai ScAvenger ielinkotajā kartē minētais Petriņciems ir iekļauts arī citās, senāk izdotās kartēs (reizēm vairāk uz ziemeļiem), bet nekur reāli dzīvē to neesmu manījis vai dzirdējis to lietojam, tāpat kā Ozolciemu. (Bet es arī neesmu daudz pētījis lokālo vēsturi, vai pētījis kartes, kas senākas par 100 gadiem.) Mārupes jēdziens gan nereti tiek paplašināts kā šai kartē, tomēr tikai neoficiāli.
- Zīmētājs es esmu neprasmīgs, gan datorā, gan ar roku. Varu mēģināt kaut ko izprintēt, izkrāsot ar roku un ieskenēt, bet noteikti ir arī racionālāki scenāriji. :) --Jūzeris 18:01, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Negribētu piekrist ne par Petriņciemu ne par Mārupi. Vecie iedzīvotāji Petriņciemu tā arī dēvē un nebūtu labi ļaut šim vietvārdam aiziet nebūtībā - tas eksistē. Savukārt par Mārupi man stāstīja sens šī rajona iedzīvotājs (dzimtas īpašumi pie tagadējās "Spices" jau 200 gadus) - sākumā par Mārupi dēvēja to rajonu, kas Rīgā, tikai vēlāk, ap 1930jiem pašlaik zināmā Mārupe sevi tā nodēvēja - tad kad šis ciems sāka veidoties. Tā ka Rīgas Mārupe ir vietvārds ar salīdzinoši senu vēsturi. Starp citu - gan vecā, gan tagadējā Rīgas lidostas ir "Skultes" lidostas, jo abas atrodas līdzās vietai, ko sauc par Skulti. Daarznieks 18:13, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nu, mani vecāki tur dzīvo 30 gadus, un es ne tuvu neesmu "vecais iedzīvotājs". :) Būs jāsazinās ar mājas iepriekšējo saimnieci. Vispār atradu interesantu rakstu par Bieriņu muižas vēsturi, un priekš Digital1 sazīmēju iekš Google Maps gan Bieriņu muižas abas lokācijas (tag. Mārupes vidusskolas vietā un Kantora 10), kā arī iezīmēju savu izpratni par Bieriņu teritoriju Rīgā. Papildus uzzināju, ka tagadējais Mārupes pagasts līdz 1925. g. bija Bieriņu pagasts un vispār Bieriņu teritorija kādreiz bijusi ap 3000 ha.
- Par Petriņciemu gan neko nevaru atrast, un šai sakarā mans viedoklis - vēsturiskie nosaukumi pie Rīgas vēstures noteikti jāiekļauj, bet pašreizējā karte (un pilsētas iedalījums) jātaisa pēc pašreizējās situācijas. Piemērs, nesen pārlasīju rakstu par Rīgu un manīju tur norādi uz Seno kalnu, kur esot bijusi viena no pirmajām apmetnēm vēl pirms "bīskapiem albertiem". Vēlāk pirms pāris dienām citā avotā lasīju, ka Senais kalns norakts 18. gadsimtā un tā vietā izveidota Esplanāde. Šo vietu jau mēs tagad nesaucam par Seno kalnu (varbūt vajadzētu?), bet gan tā, kā tā tiek dēvēta mūsdienās. (Ja tas ir pretrunā ar kādu zinātniski pamatotu viedokli, tad es uz to neuzstāju.) :) --Jūzeris 09:45, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Negribētu piekrist ne par Petriņciemu ne par Mārupi. Vecie iedzīvotāji Petriņciemu tā arī dēvē un nebūtu labi ļaut šim vietvārdam aiziet nebūtībā - tas eksistē. Savukārt par Mārupi man stāstīja sens šī rajona iedzīvotājs (dzimtas īpašumi pie tagadējās "Spices" jau 200 gadus) - sākumā par Mārupi dēvēja to rajonu, kas Rīgā, tikai vēlāk, ap 1930jiem pašlaik zināmā Mārupe sevi tā nodēvēja - tad kad šis ciems sāka veidoties. Tā ka Rīgas Mārupe ir vietvārds ar salīdzinoši senu vēsturi. Starp citu - gan vecā, gan tagadējā Rīgas lidostas ir "Skultes" lidostas, jo abas atrodas līdzās vietai, ko sauc par Skulti. Daarznieks 18:13, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Ar tām Mārupēm ir tāda pati putra, kā ar visu pārējo :( --ScAvenger 15:52, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
Lai cik tas idiotiski neizklausītos, tomēr jāsaka, ka tik rīdziniekiem pašsaprotama lieta, kā rajoni, nav nemaz tā noteikti definēta, lai gan katrs ikdienā var ateikt kurā Rīgas rajonā/daļā viņš dzīvo vai strādā, katrs to brīvi var traktēt pēc savas saprašanas. Vispār situācija tizla. --Krishjaanis 20:32, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Tas ir tikai normāli un vairumā pasaules lielpilsētu ir tieši tāpat. Galu galā visas lietas nemaz nevajag salikt pa plauktiņiem. Daarznieks 21:05, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Jūzeri, varbūt tad izprintē, sazīmē un ieskanē. Man būs ļoti interesanti apskatīties, jo to rajonu es slikti pārzinu un skatoties kartē uz tiem nosaukumiem man nerodas nekādas idejas par to, kur kas sākas un kur kas beidzas. Daugavas kreisā krasta augšējo daļu pārzinu lieliski, jo agrāk dzīvoju Bolderājā, tagad Imantā un tas gals man ir skaidrs :). Daarzniek, es pilnībā piekrītu tevis teiktajam, ka vecajiem vietvārdiem ir vērtība un kad tie nav aizmirstami - protams, bet vai Putriņciems ir jāizdala kā atsevišķa pilsētas daļa, par to gan es ļoti šaubos. Priekš tam parādījās tāds klibs jēdziens kā "neformālās pilētas daļas" (saucam kā vēlamies), kurās var uzskaitīt visas Atgāzenes un Putriņciemus un ja kādam no gala lietotājiem radīsies interese par to uzzināt ko vairāk, atliks tikai kastē atvērt un izlasīt. Priekš kam sadrumstalot. Piemēram Bolderājā pastāv arī tādi otrā līmeņa nosaukumi, kā Guberņciems, Silikāti, Beķermuiža, Lejas Podrags un citi, bet vai tas ir tik sasodīti svarīgi, ja pat tie nosaukumi netiek lietoti!? Ieliek kastē zem virsraksta "neformālās pilētas daļas" un miers.
- Un vēl, Paldies Kikos par darbu Rīgas rajonu kastes pārveidē, bet diemžēl manas cerības neattaisnojās un nu tā ir kļuvusi pilnīgi nepārskatāma un nesaprotama :( . Mans viedoklis ir tāds, ka kastes galvenajās sadaļās ir jābūt tikai tiem rajoniem, kuri parādās Rīgas kartē un pārējos var likt apakšā, jo kastes sūtība ir palīdzēt orientēties, nevis brutāli informēt. Lai nu kāds tas rajonu sadalījums mums ir, bet tomēr tas ir kaut kas un kaut kas diezgan pareizā gala varianta virzienā. Tādēļ ierosinu šo kasti atgriezt par vienu soli atpakaļ - no offence --Digital1 (uzrunāt) 22:15, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
Viss ok. Vaina ir kartē :P Tai nav nekāda juridiska pamata būt tādai, kāda tā ir uzzīmēta. Diemžēl nevarēšu piestādīt citu alternatīvu - interešu konflikts. Labākas orientēšanās dēļ veidnē varam galvenās pilsētas daļas salikt boldā, tikai atkal būs kašķis - kura ir ga;venāka, kura ne. Tā kā nu jau gadus sešus neesmu rīdzinieks, tad man gandrīz vienalga, bet publika var iekarst :)) -- Kikos Vārdi / Darbi 06:16, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
Rīgas administratīvā iedalījuma apzīmēšana vol. 2
- Mans ieteikums ko darīt. PAGAIDĀM, KAMĒR NAV IZNĀKUSI OFICIĀLI APSTIPRINĀTA KARTE vai apraksts par Rīgas pilsētas daļu robežām vai arī kamēr mēs (es) šo informāciju no Rīgas Domes neesmu "izsitis", manis veidoto Rīgas karti īpaši nelabot (jo, manuprāt, tā ir cik vien iespējams optimāla) un Rīgas pilsētas daļu kasti sinhrozinēt ar karti (ar visām neformālajām pilsētas daļām) - lai būtu skaidrība un nepieciešamības gadījumā varētu veikt operatīvas izmaiņas. Jo man šajā jautājumā galīgi nav vienalga. Protams, ja ir kādi ieteikumi, tad jā, bet venkārši ņemt un visu pārtaisīt - tā, na šaru ... arī nav labi.
- Bet es vēlreiz uzsveru - kamēr nav kādas jaunākas kartes vai oficiāla iedalījuma!!! --Digital1 (uzrunāt) 09:35, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Bet ja tajā kartē sazīmēs visus oficiālos/pseido-ofciālos/neoficiālos iedalījumus tad tas būs murgs kvadrātā - teritorijas tur pārklāsies un vajadzēs tik daudz atšķirīgu krāsu, ka lasītājiem epilepsija piemetīsies. Varbūt labāk būtu taisīt kartes katrai priekšpilsētai atsevišķi un kaut kādā veidā strukturizēt, lai būtu pārskatāmāk. --Krishjaanis 09:43, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Manuprāt šāds skats kastē ir pietiekami saprotams. Atjaunoju pirms-Kikos versiju un uzskatu, ka tā ir gana saprotama un pārskatāma!!! Un ideja katrai pilsētas daļai veidot karti ar otrā līmeņa rajoniņiem arī ir laba. Bet tas jau ir cits stāsts. --Digital1 (uzrunāt) 09:48, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nepiekrītu. "Jaunāka" karte var tapt, bet diez vai "pareizāka". Un es nerekomendētu gaidīt uz to, KAMĒR NAV IZNĀKUSI OFICIĀLI APSTIPRINĀTA KARTE. Nebūs tāda. Un uz šo brīdi nav pareizo (formālo) un nepareizo pilsētas daļu. Un paredzamā nākotnē nebūs. Mans ieteikums: Uz šeit jau minētās kartes pamata pēc Enciklopēdijas "Rīga" savilkt tur aprakstītās robežas (kaut vai aptuvenās). Ar visu pārklāšanos. Tad būs materiāls, kur mēs varam atsaukties uz avotu (ne-pētījums) un kurš nebūs pretrunā ar veselo saprātu (kā Jāņa sētas publicējums). -- Kikos Vārdi / Darbi 09:51, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Karte var kalpot tikai par katras (vienas atsevišķas) pilsētas daļas atrašanās vietas un areāla apzīmēšanas līdzekli. Nav vajadzības taisīt visas Rīgas sadalījuma karti ar numuriem, kā ir tagad. Tā jebkurā gadījumā būs POV un Researč. -- Kikos Vārdi / Darbi 09:51, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Manuprāt šāds skats kastē ir pietiekami saprotams. Atjaunoju pirms-Kikos versiju un uzskatu, ka tā ir gana saprotama un pārskatāma!!! Un ideja katrai pilsētas daļai veidot karti ar otrā līmeņa rajoniņiem arī ir laba. Bet tas jau ir cits stāsts. --Digital1 (uzrunāt) 09:48, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Bet ja tajā kartē sazīmēs visus oficiālos/pseido-ofciālos/neoficiālos iedalījumus tad tas būs murgs kvadrātā - teritorijas tur pārklāsies un vajadzēs tik daudz atšķirīgu krāsu, ka lasītājiem epilepsija piemetīsies. Varbūt labāk būtu taisīt kartes katrai priekšpilsētai atsevišķi un kaut kādā veidā strukturizēt, lai būtu pārskatāmāk. --Krishjaanis 09:43, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
F***, kā pret sienu. Tu gribi teikt, ka no enciklopēdijas "Rīga" izvelkamā informācija būs krasi atšķirīga??? Tas ir viens. Otrs ... kādā sakarā mums ir jāizmanto 20 gadus veci dati, ja pēdējos gados kartēs tiek izmantots viens un tas pats sadalījums ... Ļeņina iela un sarkanais laikums sajauks galvu vēl vairāk. Varbūt tad par pamatu ņemsim Ulmaņlaika kartes vai cara laika kartes??? tas tā, "skaidrībai" ??? --Digital1 (uzrunāt) 09:59, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Jā, kā pret sienu. Tavai kartei arī nav nekāda oficiāla pamatojuma. Un pēc tās enciklopēdijas iznākšanas nekas ievērojams (platības ziņā) Rīgā jau nav uzbūvēts. Un tas ir uz šo brīdi pamatīgākais materiāls. Necepies, Rīga vēl ilgi nebūs gatava :) -- Kikos Vārdi / Darbi 10:52, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
Es ieteiktu Digital1 mazliet atslābināties - lieta varbūt ir mazliet kurioza (nav nekur definētas tādas pašsaprotamas lietas), taču to izmantot kā pamatojumu tam, ka mēs kopā veidojam kaut kādu karšu un citu informācijas avotu kompilāciju un saucam to par "Rīgas daļu karte" īsti nevar. Tādēļ kā kompromisa variantu es piedāvāju iezīmēt visas tās daļas, kuras ir kaut kur pieminētās, bet ne precīzi definētas, tādā veidā izveidojot diezgan komplicētu Rīgas karti kur dažādas teritorijas pārklājas un nav tā ka līdz iela XYZ ir Mazklopsīši bet aiz ielas XYZ līdz iela MNB jau Dižklopsīši, lai gan 34 Mazklopsīšu rajona iemītnieki sevi pieskaita pie Dižklopsīšiem. Protams ka robežas ir izplūdušas (nav jau valstis) Šādā gadījuma nebūtu jāslīgst arī otrā galējībā un jāiezīme vai katrs kvartāls, kuram ir kāds savs vietējiem iedzīvotājiem vien zināms nosaukums. --Krishjaanis 11:02, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Saprotu, ka man vajag nedaudz atslābt, bet vienkārši kaitina tas fakts, ka es nedēļām ilgi rakstu, meklēju, zīmēju un beigās viens pasaka ka ir garām un viss! Ja jau ejam uz kompromisiem, tad man ir cits piedāvājums - izveidojam sarakstu ar pilsētas daļām un katrai daļai jebkurš lietotājs varēs ierakstīt savus komentārus par tā "izplūdušajām robežām" vai tieši pretēji, ar faktiem un publikācijām pierādīt tā robežas - tas varētu viest skaidrību tajā, kuru pilsētas daļu robežas ir strīdīgas un kuras nav, jo daudzu pilsētas daļu robežas nav nemaz tik izplūdušas. Es jebkurā gadījumā rakstīšu Rīgas Domei, jo neticu, ka tas viss tiešām mākoņos rakstīts un ka nekādu robežu nav. Kad visa informācija tiks savākta, tikai tad sāksim kaut ko mainīt. --Digital1 (uzrunāt) 11:16, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Mums nevajag tik ļoti koncentrēties uz šo jautājumu - jo tad mēs jau ieejam pilnībā iekš Original Research. NAV cita oficiāla Rīgas dalījuma, kā vien vienīgais oficiālais. Pārējie ir neoficiāli. Mums nav šeit tiesību pateikt, ka Teika ir svarīgāka par Šampēteri un Podrags svarīgās par Lejas Podragu, jo nav publicētas informācijas par to. Mums nav tiesību noteikt arī šo rajonu robežas (izņemot Vecrīgu, ko definējis Holcmanis u.c.), jo tā ir nepublicēta informācija. Pats strādāju Rīgas domē un esmu par šo tēmu jau runājis - šeit neeksistē īpašu dokumentu un lēmumu un pašlaik neviens nesaskata arī vajadzību tērēt naudu šādam pasākumam - jo tam ir vairāk zinātniska nekā praktiska nozīme. Varbūt tomēr ievirzām savas pūles citā virzienā. Daarznieks 12:01, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nu ja nav tad nav. Nāksies sadzīvot ar to, kas ir. Pārslēgšos arī uz citiem rakstiem PROTAMS, bet anyway turpināšu te rušināties. P.S. Varbūt nosponsorēt, lai Rīgas Dome (lasot nedomāt Daarznieks) pakustina .... un izdara? :) --Digital1 (uzrunāt) 12:49, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Labāk tā - sarakstam visu kas ir, sataisam kartes, bet aizkomentējam ciet, sūtam Domei, Dome apstiprina, mēs ņemam nost komentārus un ar ziņu portala tempu Vikipēdijā ir viss par Rīgas sastāvdaļām --Krishjaanis 12:53, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nice 1, Daarznieks, ko saki? --Digital1 (uzrunāt) 12:57, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Pieauguši vīri un tāds ideālisms ;) Bezcerīgi! Ja mums nav 10% "otkatam"... I ne pirkstu nekustinās. Pārbaudīts. Mums atliek tikai fiksēt esošo situāciju, ja līdz pensijai gribam par pilsētas daļām kaut ko uzrakstīt. Cita lieta, ka varam uzķibināt rakstu par to pašu JS atlantā publicēto shēmu (uzzināšu, no kurienes precīzi kājas aug) un pastāstīt, ka tas ir viens no mēģinājumiem oficializēt šo padarīšanu utt utjp. Vēl var dabūt Mantenieka karti un nozīmēt no turienes tolaiku robežas, arī arguments. Parādīt šo lietu dažādos griezumos nevienu variantu nepasludinot par kaut ko monumentālu. -- Kikos Vārdi / Darbi 13:10, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Jocīgi, kā man visko izdevies paveikt bez "otkatiem", bet tā jau cita tēma. Jāsaprot, ka Domei par nodokļu maksātāju naudu (ja ignorējam zināmos un nezināmos naudas ķēzīšanas gadījumus) būtu jāorganizē lietas, kam jānodrošina pilsētas normāla funkcionēšana un attīstība. Ja varat sausi (ne emocionāli) pierādīt, ka no pilsētas daļu definēšanas nodokļu maksātājiem ir konkrēts un taustāms labums - uz priekšu - naudu varbūt piešķirs kāds no pilsētas fondiem. Ja kultūrvēsturiska jēga - Kultūrkapitāla fonds. Ir arī daži citi. Ja vēlaties virzienu tālākām konsultācijām - varu šo to ieteikt, piem. pilsētas arhitekts, arī "Metrum", "Rīgas ģeometrs" un vēl daži labi kantori. Bet tam jābūt neatkarīgam, būtībā zinātniskam pētījumam, kuram nepieciešama zināma aprobācija no citu nozares speciālistu puses. Un tikai tad, kad tas viss ir noticis, tam beidzot būs vieta šeit - Vikipēdijā. Taču jau tagad Vikipēdijā ir vieta visplašākajiem apcerējumiem ar jau līdz šim publicēto informāciju par šiem pilsētas rajoniem, vecām kartēm, bildēm utt. utjpr. Darba vairāk, kā saprašanas :) Daarznieks 13:23, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Aizmirsu piebilst - ir kļūdaini pieņemt, ka šādu rajonu sadalījumu būtu jāakceptē Domei. Ja tam nav apakšā saimnieciskas vai kādas citas praktiskas jēgas - varētu būt, ka nav juridiska pamata kaut ko tādu Domē apstiprināt. Vistiešākais virziens, kur interesēties par šo lietu - Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija, vadītājs Jānis Krastiņš. Tel. varētu meklēt caur Pilsētas attīstības dept. klientu apkalpošanas centru 67105800. Daarznieks 13:33, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Pieauguši vīri un tāds ideālisms ;) Bezcerīgi! Ja mums nav 10% "otkatam"... I ne pirkstu nekustinās. Pārbaudīts. Mums atliek tikai fiksēt esošo situāciju, ja līdz pensijai gribam par pilsētas daļām kaut ko uzrakstīt. Cita lieta, ka varam uzķibināt rakstu par to pašu JS atlantā publicēto shēmu (uzzināšu, no kurienes precīzi kājas aug) un pastāstīt, ka tas ir viens no mēģinājumiem oficializēt šo padarīšanu utt utjp. Vēl var dabūt Mantenieka karti un nozīmēt no turienes tolaiku robežas, arī arguments. Parādīt šo lietu dažādos griezumos nevienu variantu nepasludinot par kaut ko monumentālu. -- Kikos Vārdi / Darbi 13:10, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nice 1, Daarznieks, ko saki? --Digital1 (uzrunāt) 12:57, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Labāk tā - sarakstam visu kas ir, sataisam kartes, bet aizkomentējam ciet, sūtam Domei, Dome apstiprina, mēs ņemam nost komentārus un ar ziņu portala tempu Vikipēdijā ir viss par Rīgas sastāvdaļām --Krishjaanis 12:53, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nu ja nav tad nav. Nāksies sadzīvot ar to, kas ir. Pārslēgšos arī uz citiem rakstiem PROTAMS, bet anyway turpināšu te rušināties. P.S. Varbūt nosponsorēt, lai Rīgas Dome (lasot nedomāt Daarznieks) pakustina .... un izdara? :) --Digital1 (uzrunāt) 12:49, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
Uzmetiet acis Zolitūdei. -- Kikos Vārdi / Darbi 19:38, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Izskatās tīri forši, tikai jatājums - pēc kada principa likts tas punktiņš - apmēram zoļika centrā jeb cits domas gājiens? --Krishjaanis 19:41, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Apmēram centrā. Cik nu es to zoļiku zinu. Starp citu, tā karte tev ilgi vilkās? -- Kikos Vārdi / Darbi 19:43, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Man viss ielādējās fiksi, nu varbūt karte mazu brītiņu vēlāk parādījās, bet tas bija gandrīz nemanāmi. --Krishjaanis 20:21, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Izskatās smuki. BET - atverot karti punkts pazūd, punkts ielikts Zolitūdes pašā malā un esmu principiāli pret punktu kā tādu, jo tas nedod ne izpratni par to, cik tā Zolitūde liela un kādu teritoriju tā vispār nosedz. Kā jau neskaitāmas reizes iepriekš esmu rakstījis, lai gan manis izmantotais pilsētas daļu plāns NAV oficiāls, jo kā jau mēs visi zinam, nekāda oficiālā nav un iespējams nemaz nav bijis, TOMĒR ar Rīgas karti esmu uzzaiudzis, zinu to no galvas un varu kaut saderēt, ja tāda karte parādītos, tad tā praktiski neatšķirtos no tās, par kuru iestājos (protams ar nelieliem labojumiem).
- Bet nav labuma bez ļaunuma. Ar punktu ideāli būtu apzīmēt t.s. otrā līmeņa pilsētas daļas (Atgāzene, Rītabuļļi) - tur gan punkts būtu īsti vietā, jo tad to varētu likt tieši tajā vietā, kur nosaukums parādās izdaudzinātajās JS kartēs - būtu sava veida sinhrizinācija ar oficiāli izdotu materiālu, bet kopumā esmu par to, lai Zolitūde būtu apzīmēta ar mana veida karti. Piedod, bet šajā jautājumā mana nostāja ir stingra.
- Atkārtoju vēlreiz. Iešu līdz galam, kamēr noskaidrošu un spēšu pamatoti aprakstīt katras pilsētas daļas robežas!!! --Digital1 (uzrunāt) 20:33, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Bet taču iepriekš jau teica, ka nav nekāda oficiālā iedalījuma - par kādu iešanu līdz galam tu runā - badastreiks pie Rīgas Domes? Skaidri zināms, ka atsauces uz kādu iedalījumu nav - ir vairāki, savstarpēji konfliktējoši avoti, no kuriem nedrīkst veidot vidējo aritmētisko. Es arī nedomāju, ka tie, kurus interesē Zolitūde (un visi pārējie rajoni) meklēs precīzu informāciju tieši vikipēdijā un pēc tam skaļi bļaus, ka braucāmu uz punktu un tur nekādas Zolitūdes nav. Tā punkta mērķis ir parādīt kur apmēram (jo apmēram iespējams pateikt - var iedot vairākas atsauces) tad tā Zolitūde ir. Šādi turpinot mēs nonāksīm līdz tam, ka skandalēs par katra rajona punktiņu - kur pabīdīt, kur ielikt utt. Pie tam arī atzīmēt sīkākās vienības ar nevar - kur tad tu liksi to Atgāzenes punktu? Stacijā? Kāpēc ne citur? --Krishjaanis 20:40, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- "...jo kā jau mēs visi zinam, nekāda oficiālā nav un iespējams nemaz nav bijis, TOMĒR ar Rīgas karti esmu uzzaiudzis, zinu to no galvas un varu kaut saderēt, ja tāda karte parādītos, tad tā praktiski neatšķirtos no tās, par kuru iestājos (protams ar nelieliem labojumiem)." Ar iešanu līdz galam es domāju apstaigāt visas ar kartogrāfiju un pašvaldībām saistītās iestādes "Metrum", "Rīgas ģeometrs" u.c. Absolūti nepiekrītu, ka mēs te punktiņus liksim "apmēram" - ja jau mēs te tik ļoti uzsveram faktu pārbaudimitāti, (ak Dievs kāds neveikls vārds :P) tad pēc kāda principa tas punkts tiek likts? Ja centrā, tad pēc kādiem datiem to aprēķinam, ja pilsētas daļas vietējā centrā, tad pēc kādiem principiem mēs to atrodam/nosakam? Atgāzenes punktu liksim tur, kur JS kartēs ir novietots attiecīgais nosaukums. Man tāda sajūta, ka daži no jums nelasa, ko es rakstu!!! --Digital1 (uzrunāt) 20:50, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nevis pārbaudimitāti, bet pārbaudāmību :) Domāju, ka priekš sīkajām un mazkonkrētajām pilsētas daļām Kikos uztaisītā veidne ir ļoti laba (tāda veida kartes jau ir domātas tikai aptuvenai informācijai, nevis atvēršanai un detalizētai pētīšanai). Vismaz pagaidām to tikpat labi varētu lietot arī pārējām daļām (punktu tāpat liekot tur, kur JS kartēs ir uzraksts), kamēr kaut kas noskaidrojas vairāk. Var pa to laiku aprakstīt tās pilsētu daļas teksta veidā. Par to pašu Teiku dažkārt uzskata, ka tās ziemeļu robeža ir Ropažu iela, dažkārt, ka dzelzceļš; austrumos arī robeža ir visai izplūdusi (vai Alfas centrs ir Teika vai Šmerlis vai varbūt Jugla?) - tā ka tagadējās kartes varētu zināmā mērā būt maldinošas. Godīgi sakot, es līdz šim nebiju iedomājies, ka situācija ir TĀDA! --ScAvenger 03:58, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Mēs tādā veidā nonāksim strupceļā - es jau tagad varu pareģot, ka katra no tām instancēm, kuru apmeklēs Digital1 būs ar atšķirīgu sajēgu par Rīgas rajoniem, daļām, mikrorajoniem utt.. Ko, piemēram, mēs darīsim ar tiem jaunajiem, kiber-rajoniem, kurus būvē atsevišķas būvfirmas. Cilvēki, kas izgrūž lielu naudu negrib dzīvot prastā Ziepniekkalnā, bet gan Dienvidu pakavā vai Bišumuižas saldo namiņu ligzdiņā. Tos mēs arī liksim? Pagaidām tas variants ar to punktu apmēram pa vidu būtu tāds pietiekoši sakarīgs pagaidu līdzeklis, bet kā zināms, nekas nav tik patstāvīgs kā "pagaidām".--Krishjaanis 06:07, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nevis pārbaudimitāti, bet pārbaudāmību :) Domāju, ka priekš sīkajām un mazkonkrētajām pilsētas daļām Kikos uztaisītā veidne ir ļoti laba (tāda veida kartes jau ir domātas tikai aptuvenai informācijai, nevis atvēršanai un detalizētai pētīšanai). Vismaz pagaidām to tikpat labi varētu lietot arī pārējām daļām (punktu tāpat liekot tur, kur JS kartēs ir uzraksts), kamēr kaut kas noskaidrojas vairāk. Var pa to laiku aprakstīt tās pilsētu daļas teksta veidā. Par to pašu Teiku dažkārt uzskata, ka tās ziemeļu robeža ir Ropažu iela, dažkārt, ka dzelzceļš; austrumos arī robeža ir visai izplūdusi (vai Alfas centrs ir Teika vai Šmerlis vai varbūt Jugla?) - tā ka tagadējās kartes varētu zināmā mērā būt maldinošas. Godīgi sakot, es līdz šim nebiju iedomājies, ka situācija ir TĀDA! --ScAvenger 03:58, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- "...jo kā jau mēs visi zinam, nekāda oficiālā nav un iespējams nemaz nav bijis, TOMĒR ar Rīgas karti esmu uzzaiudzis, zinu to no galvas un varu kaut saderēt, ja tāda karte parādītos, tad tā praktiski neatšķirtos no tās, par kuru iestājos (protams ar nelieliem labojumiem)." Ar iešanu līdz galam es domāju apstaigāt visas ar kartogrāfiju un pašvaldībām saistītās iestādes "Metrum", "Rīgas ģeometrs" u.c. Absolūti nepiekrītu, ka mēs te punktiņus liksim "apmēram" - ja jau mēs te tik ļoti uzsveram faktu pārbaudimitāti, (ak Dievs kāds neveikls vārds :P) tad pēc kāda principa tas punkts tiek likts? Ja centrā, tad pēc kādiem datiem to aprēķinam, ja pilsētas daļas vietējā centrā, tad pēc kādiem principiem mēs to atrodam/nosakam? Atgāzenes punktu liksim tur, kur JS kartēs ir novietots attiecīgais nosaukums. Man tāda sajūta, ka daži no jums nelasa, ko es rakstu!!! --Digital1 (uzrunāt) 20:50, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Bet taču iepriekš jau teica, ka nav nekāda oficiālā iedalījuma - par kādu iešanu līdz galam tu runā - badastreiks pie Rīgas Domes? Skaidri zināms, ka atsauces uz kādu iedalījumu nav - ir vairāki, savstarpēji konfliktējoši avoti, no kuriem nedrīkst veidot vidējo aritmētisko. Es arī nedomāju, ka tie, kurus interesē Zolitūde (un visi pārējie rajoni) meklēs precīzu informāciju tieši vikipēdijā un pēc tam skaļi bļaus, ka braucāmu uz punktu un tur nekādas Zolitūdes nav. Tā punkta mērķis ir parādīt kur apmēram (jo apmēram iespējams pateikt - var iedot vairākas atsauces) tad tā Zolitūde ir. Šādi turpinot mēs nonāksīm līdz tam, ka skandalēs par katra rajona punktiņu - kur pabīdīt, kur ielikt utt. Pie tam arī atzīmēt sīkākās vienības ar nevar - kur tad tu liksi to Atgāzenes punktu? Stacijā? Kāpēc ne citur? --Krishjaanis 20:40, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Man viss ielādējās fiksi, nu varbūt karte mazu brītiņu vēlāk parādījās, bet tas bija gandrīz nemanāmi. --Krishjaanis 20:21, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Apmēram centrā. Cik nu es to zoļiku zinu. Starp citu, tā karte tev ilgi vilkās? -- Kikos Vārdi / Darbi 19:43, 17 jūlijā, 2008 (UTC)
- Par punktu likšanu. Nelieciet tur, kur JS kartēs uzraksts. Precīzāk, tas nav rādītājs. Lielos uzrakstus kartēs liek tur, kur ir vieta (nav ielu parakstu, māju numuru, DUSu, citu figņu) un lai būtu pareizajā apvidū. Lai uzliktu punktiņu, tomēr vairāk vai mazāk vajag zināt, kas tas par rajonu un kur apmēram ir tā centrs (ģeometriskā, vai vēl labā sabiedriskā nozīmē). Teikas centrs noteikti būs pie bij. kino, nevis Biķernieku un Burtnieku krustā. -- Kikos Vārdi / Darbi 06:17, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Labi, tādiem rajoniem, kā Teika ar vispārpieņemtu sabiedrisko centru punktu liekam tajā, ja tāda izteikta centra nav - apmēram ģeometriskajā centrā, pavisam sīkiem kvartālveida rajoniņiem - tur, kur ir uzraksts kartē. Kaut gan, tas vienalga ir savā ziņā OR... --ScAvenger 06:33, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Vēlreiz liels lūgums - netērējiet savu enerģiju lietām, kas ir Original Research, to tāpat šeit nevarēs publicēt. Digital1 - tradicionāli pilsētas vēsturiskajām daļām pasaulē nav stingri novilktu robežu. Tā ir viena no daudzajām lietām dzīvē, ko nemēdz stingri sašķirot pa plauktiņiem. Sašutums par šīs lietas "nesakārtotību" Rīgā man šķiet drusku līdzīgs sašutumam par to, ka mežā vizbulītes nav rindās sastādītas. Daarznieks 09:57, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Lai gan izsmējos par salīdzinājumu līdz asarām, tomēr uzskatu, ka Eiropas nozīmes pilsētu, kāda ir Rīga, nebūtu īsti korekti salīdzināt ar mežu. Pilsētā jābūt kārtībai. Nez kādēļ arguments, ka tāds bardaks ir norma arī citās lielās pilsētās, mani nepārliecina, jo citās pilsētās redzu ļoti sakārtotu pilsētas daļu sistēmu. Piemēram Berlīnē, Londonā, Sanktpēterburgā, Tokijā, Maskavā, tepat kaimiņos Viļņā un daudzas citas pilsētas. Dažādu valodu vikipēdijās nav sastopamas pilsētas daļu kartes ar vienkāršiem punktiņiem!!! Un gala beigās, ja jau ir tik daudz sliktu piemēru, kādēļ mums nepaveikt šo darbu labāk kā pārējiem? --Digital1 (uzrunāt) 13:01, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Mēs nevaram to darīt vikipēdijas vadlīnīju dēļ - nekādu oriģinālpētījumu un punkts. Citādi viluzorā māksla un IGLALI būtu plašākie raksti visā vikipēdijā. --Krishjaanis 13:09, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Krishjaani, man ir apnicis visu laiku malt vienu un to pašu, atbilde tev ir lasāma augstāk trijās vietās. --Digital1 (uzrunāt) 13:29, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Es saprotu, ka tev pašam ļoti patīk tās kartes kuras tu sūri grūti strādājot esi sazīmējis, taču tās neattēlo oficiālo Rīgas dalījumu rajonos, pilsētas daļās u ntādēļ nevar tikt izmantotas rakstos par piem. Teiku vai Imantu. --Krishjaanis 13:32, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Krishjaani, man ir apnicis visu laiku malt vienu un to pašu, atbilde tev ir lasāma augstāk trijās vietās. --Digital1 (uzrunāt) 13:29, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Mēs nevaram to darīt vikipēdijas vadlīnīju dēļ - nekādu oriģinālpētījumu un punkts. Citādi viluzorā māksla un IGLALI būtu plašākie raksti visā vikipēdijā. --Krishjaanis 13:09, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Lai gan izsmējos par salīdzinājumu līdz asarām, tomēr uzskatu, ka Eiropas nozīmes pilsētu, kāda ir Rīga, nebūtu īsti korekti salīdzināt ar mežu. Pilsētā jābūt kārtībai. Nez kādēļ arguments, ka tāds bardaks ir norma arī citās lielās pilsētās, mani nepārliecina, jo citās pilsētās redzu ļoti sakārtotu pilsētas daļu sistēmu. Piemēram Berlīnē, Londonā, Sanktpēterburgā, Tokijā, Maskavā, tepat kaimiņos Viļņā un daudzas citas pilsētas. Dažādu valodu vikipēdijās nav sastopamas pilsētas daļu kartes ar vienkāršiem punktiņiem!!! Un gala beigās, ja jau ir tik daudz sliktu piemēru, kādēļ mums nepaveikt šo darbu labāk kā pārējiem? --Digital1 (uzrunāt) 13:01, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Vēlreiz liels lūgums - netērējiet savu enerģiju lietām, kas ir Original Research, to tāpat šeit nevarēs publicēt. Digital1 - tradicionāli pilsētas vēsturiskajām daļām pasaulē nav stingri novilktu robežu. Tā ir viena no daudzajām lietām dzīvē, ko nemēdz stingri sašķirot pa plauktiņiem. Sašutums par šīs lietas "nesakārtotību" Rīgā man šķiet drusku līdzīgs sašutumam par to, ka mežā vizbulītes nav rindās sastādītas. Daarznieks 09:57, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Labi, tādiem rajoniem, kā Teika ar vispārpieņemtu sabiedrisko centru punktu liekam tajā, ja tāda izteikta centra nav - apmēram ģeometriskajā centrā, pavisam sīkiem kvartālveida rajoniņiem - tur, kur ir uzraksts kartē. Kaut gan, tas vienalga ir savā ziņā OR... --ScAvenger 06:33, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
OK. Atmetot visas intereses un skatoties uz šo jautājumu no pavisam neitrāla skatu punkta. Vai jums neliekas, ka teritorijas apzīmējums tomēr ir labāks par punktu kartē un sniedz labāku priekšstatu par pilsētas daļas lielumu un novietojumu? (nav jau tā, ka Imanta vai kāda cita pilsētas daļa nākotē varētu krasi mainīt savu dislokāciju vai robežas). Ja jā, vai nevar darīt tā, ka atstāj manis veidoto karti un apakšā norāda, ka - tā kā nepastāv strikti noteikta dalījuma (robežu), tad karti jāuztver tikai kā aptuvenu un informējošu un turpmāk ir iespējamas izmaiņas??? --Digital1 (uzrunāt) 21:49, 18 jūlijā, 2008 (UTC)
- Varbūt kaut kā drusku izpludināt tās robežas, lai būtu redzams, ka karte ir aptuvena (Photo Shop oriģinālfails ar visiem slāņiem taču ir saglabājies?) --ScAvenger 05:50, 19 jūlijā, 2008 (UTC)
Bezmaksas avīzē "Rīgas pilsētas vēstis" ir šis tas interesants par tiem mikrorajoniem (skatīt 4. lappusi). Izskatās, ka pēc kāda laika mums būs oficiāls pilsētas iedalījums "apkaimēs". --ScAvenger 18:16, 6 decembrī, 2008 (UTC). "Rīgas pilsētas vēstis".