Žans Pols Sartrs

Žans Pols Sartrs; Jean-Paul Sartre
Personīgā informācija
Dzimis	1905. gada 21. jūnijā ; Parīze, Francija
Miris	1980. gada 15. aprīlī (74 gadi); Parīze, Francija
Pilsonība	Francija
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija	kontinetālā filozofija, eksistenciālisms, marksisms, hermeneitika
Nozīmīgas idejas	mauvaise foi, l'existence précède l'essence, être-pour-soi
Galvenās intereses	metafizika, epistemoloģija, ētika, literatūra, fenomenoloģija, politika, ontoloģija
Alma mater	Augstākā normālskola (École Normale Supérieure)
Ietekmējies no	Arons, Svētais Augustīns, Kamī, Luī Ferdinands Selīns, Nizāns, de Bovuāra, Dostojevskis, Flobērs, Freids, Hēgelis, Heidegers, Huserls, Jasperss, Kafka, Kirkegors, Kožēvs, Mao, Markss, Merlo-Pontī, Nīče, Dos Pasoss, Ruso, Šopenhauers, Voltērs
Ietekmējis	Arons, Batajs, Badī, Kamī, de Bovuāra, Barouzs, Fanons, Gorcs, Če Gevara, Džeimsons, R. D. Leings, Lesinga, Merlo-Pontī, Keno, Mērdoka, Oe, Fuko, Raits
Nozīmīgi darbi	romāns "Nelabums" (La nausée, 1938); "Esamība un nekas" (L'être et le néant, 1943)
Valoda	franču valoda

Žans Pols Šarls Emārs Sartrs (franču: Jean-Paul Charles Aymard Sartre; dzimis 1905. gada 21. jūnijā, miris 1980. gada 15. aprīlī) bija politiski kreiss eksistenciālisma franču filozofs, rakstnieks un dramaturgs. 1964. gada Nobela prēmijas laureāts, no kuras viņš brīvprātīgi atteicās. Plaši zināma ir arī Sartra ilgā un sarežģītā kopdzīve ar feministi Simonu de Bovuāru.

Dzimis Parīzē, flotes virsnieka ģimenē. Sartra māte bija Alberta Šveicera māsīca. Kad Žanam Polam bija divi gadi, nomira tēvs un zēns uzauga, ietekmējoties no mātes tēva. Kad Sartram bija divpadsmit gadu, māte apprecējās atkal un ģimene pārcēlās uz Larošelu.

Starp pasaules kariem studēdams prestižajā Augstākajā normālskolā (École Normale Supérieure) filozofiju, Sartrs iepazinās ar savu partneri un domubiedri Simonu de Bovuāru. Līdz Otrajam pasaules karam pasniedza filozofiju dažādos Francijas licejos, no 1944. gada pārtika tikai no literārās darbības. 1945. gada oktobrī kopā ar de Bovuāru, Merlo-Pontī un citiem nodibināja literāri-politisku žurnālu "Jaunie laiki" (Les Temps Modernes). Sabiedriskajā darbībā Sartrs atbalstīja dekolonizāciju (tajā skaitā Alžīrijas neatkarību no Francijas), Miera kustību, Kubas revolūciju, Studentu maiju, protestēdams pret ASV Vjetnamas karu, bet arī pret PSRS Ungārijas revolūcijas un Prāgas pavasara apspiešanu.