Ļvova

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ļvova (Ļviva)
Львів
Ļvova (Ļviva)
Karogs: Ļvova (Ļviva)
Karogs
Ģerbonis: Ļvova (Ļviva)
Ģerbonis
Ļvova (Ļviva) (Ukraina)
Ļvova (Ļviva)
Ļvova (Ļviva)
Koordinātas: 49°51′N 24°01′E / 49.850°N 24.017°E / 49.850; 24.017Koordinātas: 49°51′N 24°01′E / 49.850°N 24.017°E / 49.850; 24.017
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Ļvovas apgabals
Dibināta 13. gadsimtā
Pilsētas tiesības 1353. gadā
Platība
 • Pilsēta 182,01 km2
Augstums 296 m
Iedzīvotāji (2010. gadā)
 • pilsēta 760 000
 • blīvums 4 175,6/km²
 • aglomerācija 1 498 000
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 79000
Mājaslapa www.city-adm.lviv.ua
Ļvova (Ļviva) Vikikrātuvē

Ļvova jeb Ļviva (ukraiņu: Львів), vēsturiski arī Lemberga (vācu: Lemberg), ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas. Apgabala centrs. Viens no Ukrainas svarīgākajiem ekonomikas un kultūras centriem. Vēsturiski arī svarīgs poļu un Austroungārijas kultūras centrs. Vēsturiskā Galīcijas galvaspilsēta. Pilsētas centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pilsētas pašvaldībā ietilpst arī Vinniku pilsēta un divi pilsētciemati.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētu 1256. gadā svarīgu tirdzniecības ceļu krustojumā dibināja Galīcijas-Volīnijas kņazistes kņazs un Rutēnijas karalis Danilo, un jau 1272. gadā Ļvova Galičas vietā kļuva par karalistes galvaspilsētu.

1349. gadā Polijas karalis Kazimirs III ieņēma Ļvovu un pievienoja to Polijas valstij, bet 1356. gadā piešķīra tai Magdeburgas tiesības. No 1370. gada Ļvova bija Ungārijas sastāvā, tomēr karaliene Jadviga 1387. gadā atkal pievienoja Ļvovu Polijas kronim. Vēlāk vairāki Polijas karaļi kronējās tieši Ļvovā. Polijas—Lietuvas kopvalsts laikā Ļvova bija viena no ievērojamākajām valsts pilsētām. Šeit vienlaicīgi atradās trīs arhibīskapijas - katoļu, uniātu un armēņu.

Sākoties Žečpospoļitas norietam, Ļvova izturēja vairākus aplenkumus - 1649. gadā to aplenca (Bogdans Hmeļņickis), 1655. gadā zviedri, 1672. gadā - Osmaņu sultāns Mehmets IV, 1675. gadā - atkal turki. Lielā Ziemeļu kara laikā 1704. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XII ieņēma un izlaupīja pilsētu.

1772. gadā, pēc pirmās Polijas dalīšanas, Ļvova nokļuva Austrijas sastāvā, un kļuva par t.s. Galīcijas un Lodomērijas karalistes (vācu: Königreich Galizien und Lodomerien mit dem Großherzogtum Krakau und den Herzogtümern Auschwitz und Zator) galvaspilsētu. Pilsētu pārsauca par Lembergu un par administratīvo kļuva vācu valoda. 1784. gadā ķeizars Jozefs II atkal atvēra Ļvovas universitāti.

1861. gadā Ļvovā tika sasaukts Galīcijas Seims, bet pašai Galīcijai tika piešķirta diezgan plaša autonomija. Rezultātā Ļvova kļuva gan par poļu, gan ukraiņu galveno kultūras centru, jo pārējos šo tautu apdzīvotajos apgabalos (Vācijā un Krievijā) šādu brīvību nebija.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada septembrī Ļvovu ieņēma krievu karaspēks, bet 1915. gada jūnijā Austroungārijas armija to atkaroja. Pēc Austroungārijas sabrukuma 1918. gada 1. novembrī Ļvovā tika proklamēta Rietumukrainas Tautas republika. Poļu-ukraiņu kara laikā pilsētā un tās apkārtnē notika sīvas cīņas - poļi sagrāba varu pilsētā un izturēja ukraiņu aplenkumu. Arī Poļu-padomju kara laikā Ļvovas apkārtnē notika sīvas cīņas. Rīgas miera līgums Ļvovu iekļāva atjaunotajā Polijas valstī. Starp pasaules kariem Ļvova bija viena no Polijas galvenajiem zinātnes un kultūras centriem, un tā arī bija ukraiņu nacionālās kustības centrs. Ļvovā dzīvoja ap 340 000 iedzīvotāju, no tiem 100 000 - ebreji. Pasaules slavu ieguva t.s. Ļvovas matemātikas skola.

Otrā pasaules kara sākumā, Polijas kampaņas laikā 1939. gadā, pie Ļvovas poļu armijas daļas atsita vācu uzbrukumu, bet kapitulēja padomju karaspēkam. Liela daļa no sagūstītajiem poļu virsniekiem pēc tam tika nošauti Katiņas slaktiņā. 1940. un 1941. gadā NKVD veica masveida terora aktus Ļvovā, notika iedzīvotāju deportācijas uz Sibīriju. Kad vācu karaspēks ieņēma Ļvovu, iesākumā ukraiņu iedzīvotāji sagaidīja tos kā atbrīvotājus. 1941. gada 30. jūnijā Ļvovā Ukraiņu nacionālistu organizacija (OUN) deklarēja Ukrainas neatkarīgās valsts atjaunošanu, tomēr jau drīz pēc tam vācieši arestēja OUN līderi Stepanu Banderu, kurš līdz 1945. gadam bija ieslodzīts Zaksenhauzenas koncentrācijas nometnē. Vācu okupācijas laikā gandrīz visi ebreji tika iznīcināti. Represēti tika arī pilsētas poļu iedzīvotāji, sevišķi intelektuāļi. Speciālā akcijā 1941. gada 3. un 4. jūlijā tika nogalināti 45 poļu universitātes profesori. Sarkanajai armijai tuvojoties Ļvovai, 1944. gada 23. jūlijā notika poļu Armia Krajowa kaujinieku sacelšanās Operācijas "Vētra" ietvaros. Četru dienu kauju rezultātā pilsētu ieņēma poļu kaujinieki. Padomju varas iestādes uzaicināja sacelšanās līderus uz pārrunām un NKVD tos arestēja.

Pēc kara Ļvova atkal tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā, gandrīz visi poļu iedzīvotāji tika padzīti no pilsētas. Liela daļa tika pārvietoti uz Vroclavas apkārtni, no kuras savukārt padzina vācu iedzīvotājus. Ļvovas universitātes mācībspēku liela daļa pārvācās uz Toruņas universitāti, kas mūsdienās ir viena no labākajām Polijā.

Padomju varas gados Ļvova turpināja būt par vienu no ukraiņu nacionālās pašapziņas centriem. Kopš 1991. gada tā ir neatkarīgās Ukrainas Republikas sastāvā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļvovā dzimuši:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]