UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā
Sarakstā apkopotas tās vietas Ukrainā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ukrainas ir iekļautas 7 vietas (6 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 16 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] Ukraina Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1988. gada 12. oktobrī.
Sarakstā iekļautie objekti
[labot | labot pirmkodu] — Pārrobežu objekts
| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 | Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Kijivas-Pečerskas Lavra | Kijiva 50°26′3″N 30°33′33″E / 50.43417°N 30.55917°E | 1990 | Kultūra | i, ii, iii, iv | Svētā Sofijas katedrāle ir nosaukta par godu Svētājai Sofijai no Konstantinopoles. Pati katedrāle simbolizē "Jauno Konstantinopoli", kristīgās Kijivas karalistes galvaspilsēta, kas tika izveidota 11. gadsimtā. Kijivas-Pečerskas Lavra simbolizē pareizticības izplatīšanos šajā apkārtnē no 17. līdz 19. gadsimtam.[2] | 527 |
 | Ļvivas vēsturiskā centra ansamblis | Ļvivas apgabals 49°50′30″N 24°1′55″E / 49.84167°N 24.03194°E | 1998 | Kultūra | ii, v | Ļvivas pilsēta, kas dibināta viduslaikos, bija plaukstoša administratīvais, reliģiskais un tirdzniecības centrs vairāku gadsimtu laikā. Pilsētas centrā viduslaiku plānojums saglabājies gandrīz neskarts, kopā ar daudzām smalkām baroka un vēlāku arhitektūras stilu ēkām.[3] | 865 |
 | Strūves ģeodēziskais loks (4 punkti) | Hmeļnickas un Odesas apgabali 49°33′57″N 26°45′22″E / 49.56583°N 26.75611°E 49°19′48″N 26°40′55″E / 49.33000°N 26.68194°E 49°8′55″N 26°59′30″E / 49.14861°N 26.99167°E 45°19′54″N 28°55′41″E / 45.33167°N 28.92806°E (kopā ar  Baltkrieviju,  Igauniju,  Krieviju,  Latviju,  Lietuvu,  Moldovu,  Norvēģiju,  Somiju un  Zviedriju) | 2005 | Kultūra | ii, iii, vi | Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Ukrainas teritorijā atrodas 4 punkti.[4] | 1187 |
 | Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā | Aizkarpatu apgabals 48°9′37″N 24°30′1″E / 48.16028°N 24.50028°E ( kopā ar  Slovākiju un  Vāciju) | 2007 | Daba | ix | Senie dižskabāržu meži Vācijā, atspoguļo ledus laikmeta bioloģiskos un ekoloģiskos procesus ekosistēmā, kas veicinājuši dižskabāržu (Fagus sylvatica) izplatīšanos ziemeļu puslodē. Šī vieta kopumā ietver 5 meži kompleksi, ar kopēju platību 4391 hektāri, kā arī 29 278 hektāri mežu platības, kas atrodas Slovākijas un Ukrainas teritorijā.[5] | 1133 |
 | Bukovijas un Dalmācijas metropolītu rezidence | Čerņivcu apgabals 48°17′49″N 25°55′28″E / 48.29694°N 25.92444°E | 2011 | Kultūra | ii, iii, iv | Bukovijas un Dalmācijas metropolītu rezidence pārstāv meistarīgu arhitektūras stilu sajaukumu, ko veidojis čehu arhitejts Jozefs Hlavka no 1864. līdz 1882. gadam. Rezidence ir izcils piemērs 19. gadsimta historicisma arhitektūrai. Komplekss atspoguļo arhitektūras un kultūras ietekmi no Bizantijas perioda. Komplekss atspoguļo spēcīgo Pareizticībās baznīcas klātbūtni Hābsburgu valdīšanas periodā, kā arī atspoguļo Austroungārijas impērijas reliģisko iecietību.[6] | 1330 |
 | Koka cerkvas Karpatu kalnu reģionā Polijā un Ukrainā | Ivanofrankivskas, Ļvivas, Aizkarpatu apgabali 50°12′31″N 23°33′3″E / 50.20861°N 23.55083°E (kopā ar  Poliju) | 2013 | Kultūra | iii, iv | Kopumā 14 cerkvas (baznīcas) Centrāleiropā. Šīs ēkas celtas no 16. līdz 19. gadsimtam. To cēluši Austrumu pareizticīgo un grieķu katoļu ticību atbalstītāji. Ēku dizainos atspoguļojas gan vietējo, gan pareizticīgo tradīcijas.[7] | 1424 |
 | Senās tauriešu pilsēta Hersonēsa un tās Horas | Krima 44°36′42″N 33°29′36″E / 44.61167°N 33.49333°E | 2013 | Kultūra | ii, iii, vi | Vieta ir doriešu grieķu pilsētas drupas no 5. gadsimta p.m.ē. Melnās jūras ziemeļu krastos. Vieta ietver sešas atsevišķas vietas ar pilsētvides drupām un lauksaimniecības zemju sadalījumu, vairākos simtos Horās. Galvenā lauksaimniecības eksportprece bija vīns. Hersonēsas pilsēta savu uzplaukumu piedzīvoja līdz 15. gadsimtam. Saglabājušās vairāku ēko komplesu un dzīvojamo rajonu drupas, kā arī agrīnās kristietības pieminekļi no akmens un bronzas laikmeta apmetnē. Apkārtnē ir redzamas arī romiešu un viduslaiķu nocietinājumu un ūdens apgādes sistēmas, kā arī ārkārtīgi labi saglabājušies dārzu stādīšanas piemēri. 3. gadsimtā p.m.ē. šis reģions bija pazīstams kā visproduktīvākais vīna centrs Melnās jūras apkārtnē.[8] | 1411 |
Sarakstā iekļauto objektu izvietojums
[labot | labot pirmkodu]
Kandidātu sarakstā esošie objekti
[labot | labot pirmkodu]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Ukraina
- ↑ Kiev: Saint-Sophia Cathedral and Related Monastic Buildings, Kiev-Pechersk Lavra, UNESCO
- ↑ «L'viv – the Ensemble of the Historic Centre». UNESCO.
- ↑ Struve Geodetic Arc, UNESCO
- ↑ Primeval Beech Forests of the Carpathians and the Ancient Beech Forests of Germany, UNESCO
- ↑ Residence of Bukovinian and Dalmatian Metropolitans, UNESCO
- ↑ «Wooden Tserkvas of the Carpathian Region in Poland and Ukraine». UNESCO.
- ↑ «Ancient City of Tauric Chersonese and its Chora». UNESCO.
| |||||||||||||||||||||||||||||
