1977. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1974 1975 1976 - 1977 - 1978 1979 1980 |
Latvijā: | 1974 1975 1976 - 1977 - 1978 1979 1980 |
Laikapstākļi: | 1974 1975 1976 - 1977 - 1978 1979 1980 |
Sportā: | 1974 1975 1976 - 1977 - 1978 1979 1980 |
Kino: | 1974 1975 1976 - 1977 - 1978 1979 1980 |
Šajā lapā ir apkopoti 1977. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. jūnijs – notika vietējo padomju vēlēšanas.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. jūlijs — Augstākās Padomes 5. sesijā tika lemts par jaunās LPSR konstitūcijas projektu, sakarā ar to, ka tika izstrādāts jauns PSRS konstitūcijas projekts.
- 17.—24. jūlijs — Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē notika XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, veltīti Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. Gadadienai un Padomju Latvijas 37. Gadskārtai. Svētkus rīkoja Centrālā republikāniskā Dziesmu svētku komisija. Kopkorī bija 14 466 dziedātāji, apvienotajā pūtēju orķestrī 1800 muzikantu. Kā viesi kopā ar PSRS republiku koriem piedalījās arī Kobes koris no Japānas.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. augusts — Liepājas pilsēta tika apbalvota ar Oktobra Revolūcijas ordeni.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 30. oktobris — skatītājiem tika atklāta Dailes teātra jaunā ēka Rīgā, Ļeņina ielā 75 (ekspluatācijā tika nodota 1976. gadā).[1]
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 22.—23. decembris — Augstākās Padomes 7. sesijā tika pieņemti likumi par valsts ekonomiskās un sociālās attīstības plānu, par LPSR valsts budžetu 1978. gadam, kā arī par vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu. Tika apstiprinātas atskaites par valsts budžeta izpildi 1976. gadā.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tika dibināta Latvijas Republikāniskā sieviešu padome.[1]
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tika atzīmēta A. Upīša simtgade. Tika nodibināta Andreja Upīša prēmija literatūrā. To pasniedza Skrīveru izmēģinājuma saimniecība, piešķirot 4000 rubļu naudas prēmiju. Šo apbalvojumu šajā gadā saņēma Māris Čaklais, Alberts Bels, Pauls Putniņš u.c.
- Tika piešķirts Latvijas PSR Tautas dzejnieka goda nosaukums Imantam Ziedonim un Ojāram Vācietim.
- Tika piešķirta LPSR Valsts prēmija Imantam Auziņam par dzejoļu krājumiem "Nomodā" un "Taurējums", kā arī Lijai Brīdakai par publicistiku un dzejoļu krājumiem.
Izdots
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Regīna Ezera "Zemdegas"
- Andrejs Dripe "Kaķi maisā"
- Alberts Bels "Poligons"
- Vladimirs Kaijaks "Bailes"
- Gunārs Priede "Pie Daugavas"
- Leons Dumbers "Tukšzieža ēnā"
- Lilija Dzene "Dialogs ar Hariju Liepiņu"
Dzeja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Eižens Vēveris "Vajadzīgā sāpe"
- Lija Brīdaka "Gulbju pavadīšana"
- Andris Vējāns "Izlase"
- Valdis Lukss "Es būšu..."
- Ārija Elksne "Līdz saulei aizdomāt"
- Imants Ziedonis "Poēma par pienu"
- Boriss Kuņajevs "Strūgas"
Kopotie raksti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vilim Lācim 17-19 sējums,
- Jānim Niedrem 3. sējums,
- Žanim Grīvam 8. sējums,
- Bruno Saulītim 6. sējums.
Tulkojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Fjodors Dostojevskis "Kopoti raksti" 8-9 sējums,
- N. Zadornovs "Cunami",
- Rasuls Gamzatovs "Mana Dagestāna",
- I. Čobanu "Tilti",
- Džeks Londons "Kopoti raksti" 8. sējums.
Kino
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. maijs — Rīgā Sporta pilī tika atklāts 10. Vissavienības kinofestivāls.
- LPSR Valsts prēmija tika piešķirta Gunāram Cilinskim, Varim Braslam, Gvido Skultem, Ivaram Kalniņam, Astrīdai Kairišai par mākslas filmu "Ezera sonāte".
- Juris Podnieks debitēja režijā ar kinožurnālu "Padomju Latvija" (3/1977, "Šūpulis").
Mākslas filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Zem apgāztā mēness" (režisors Ēriks Lācis)
- "Atspulgs ūdenī" (režisors Andris Rozenbergs)
- "Vīrietis labākajos gados" (režisors Oļģerts Dunkers)
- "Kļūstiet mana sievasmāte!" (režisors Kārlis Mārsons)
- "Dāvanas pa telefonu" (režisors Aloizs Brenčs)
- "Puika" (režisors Aivars Freimanis)
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. janvāris — Viktors Dobrecovs, futbolists
- 28. janvāris — Sandis Buškevics, basketbolists
- 5. februāris — Andrejs Prohorenkovs, futbolists
- 7. februāris — Mārtiņš Freimanis, dziedātājs, komponists, aktieris un dzejnieks (miris 2011. gadā)
- 7. marts — Vents Feldmanis, hokejists
- 14. marts — Vadims Fjodorovs, futbolists
- 6. aprīlis — Juris Ozols, hokejists
- 25. aprīlis — Dzintars Zirnis, futbolists
- 15. maijs — Roberts Lejasmeijers, dīdžejs, mūzikas producents
- 9. jūlijs — Edvīns Silavnieks, hokejists
- 24. oktobris — Aleksandrs Basovs, futbola treneris
- 7. decembris — Mārtiņš Skirmants, basketbolists
- 9. decembris — Dagmāra Legante, TV personība
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. februāris — Lūcija Garūta, komponiste, pianiste un muzikoloģe (dzimusi 1902. gadā)
- 14. septembris — Alfreds Jēkabs Bērziņš, politiķis, LOK prezidents (dzimis 1899. gadā)
- 8. decembris — Helmuts Puto, scenogrāfs (dzimis 1924. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |