1997. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1994 1995 1996 - 1997 - 1998 1999 2000 |
Latvijā: | 1994 1995 1996 - 1997 - 1998 1999 2000 |
Laikapstākļi: | 1994 1995 1996 - 1997 - 1998 1999 2000 |
Sportā: | 1994 1995 1996 - 1997 - 1998 1999 2000 |
Kino: | 1994 1995 1996 - 1997 - 1998 1999 2000 |
Šajā lapā ir apkopoti 1997. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amats | Persona | Piezīmes |
---|---|---|
Latvijas Valsts prezidents | Guntis Ulmanis | |
6. Saeimas priekšsēdētājs | Alfrēds Čepānis | |
Ministru prezidents | Andris Šķēle (līdz 13. februārim) | Šķēles 1. Ministru kabinets |
Andris Šķēle (no 13. februāra līdz 7. augustam) | Šķēles 2. Ministru kabinets | |
Guntars Krasts (no 7. augusta) | Krasta Ministru kabinets |
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Popularitāti ieguva ūdens stendi birojos.[1]
- Dzīvokļos sāka uzstādīt obligātos ūdens skaitītājus.
Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. janvāris — notika bruņots uzbrukums "Latvijas pasta" automašīnai. Uzbrukumā "Latvijas pasta" inkasentiem tika nošauti divi pasta darbinieki.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 27. februāris — darbu uzsāka Lattelekom interneta pakalpojumu sniedzējs Apollo, kas bija pirmais Lattelekom pakalpojums, kurš darbojās konkurences apstākļos. Tika arī reģistrēts pirmais Apollo klients — Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše.[2]
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. marts — Baltkom GSM sāka piedāvāt mobilo sakaru pakalpojumus. Pirmie 5000 klienti saņēma bezmaksas sarunu nodrošinājumu Baltkom GSM tīklā no 1997. gada marta līdz gada beigām.[2]
- 25. marts — tika atklāta optiskā kabeļa līnija uz Baltkrieviju.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Briselē tika atklāta Latvijas pārstāvniecība Eiropas Savienībā.[3]
- 1. aprīlis — tika atvērts airBaltic Kravu pārvadājumu departaments.[4]
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25. maijs — ēterā pirmoreiz izgāja Kurzemes radio.[5]
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. jūnijs — naktī pērkoņkrustieši neveiksmīgi spridzina pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem.
- 28. jūnijs — Iekšlietu ministrijas rīkotajos ugunsdzēsēju svētkos Talsos, 19 metru augstumā lūstot un krītot autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni (Talsu traģēdija).[6]
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — tika izveidota NBS Militārā policija.[7]
- 16. jūlijs — Andreju Ruču, kas pazīstams kļuva 1994. gadā sākumā, kad pēc viņa rīkojuma nelikumīgi tika aizturēti divi Krievijas armijas ģenerāļi, aizturēja ekonomiskās policijas darbinieki par dienesta pilnvaru pārkāpšanu namu pārvaldes «Teika» pārvaldnieka amatā.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. augusts — Apmēram 4 km. no Grenctāles tika atklāts pirmais Lietuvas un Latvijas apvienotais robežkontroles punkts.[8]
- Lattelekom Taksofonu pakalpojumu centrs Rīgā un Jelgavā sāka uzstādīt Anglijas firmā GPT ražotos taksofonus, no kuriem var zvanīt ar čipkartēm. Paredzēts, ka divos gados tie nomainīs novecojušos un mazāk drošos magnētisko TELEkaršu taksofonus visā Latvijā. Gada beigās visā valstī darbojās 3522 taksofoni.[2]
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. septembris — Iecavas slaktiņš: Jurijs Čubarovs apšaudē nogalina 7 cilvēkus un ievaino vienu, pēc tam izdara pašnāvību
- LR Ministru kabinets apstiprināja "LR valdības memorandu par EK dokumentu "Agenda 2000"- Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties ES".[3]
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. novembris — Rīgā savu pirmo sēdi noturēja Latvijas un ES kopīgā parlamentārā komisija.[3]
- 17. novembris — Lattelekom veiktajā sakaru tīkla modernizācijā tika pabeigta Austrumu loka (Rīga—Ogre—Aizkraukle—Daugavpils—Krāslava—Dagda—Rēzekne—Ludza—Kārsava—Balvi—Gulbene—Smiltene—Valmiera) optiskā kabeļa montāža. Kabelis izmantoja SDH pārraides sistēmas.[2]
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. decembris — ES Padomē Luksemburgā tika nolemts uzsākt uzņemšanas procesu ar visām 11 ES kandidātvalstīm.[3]
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mākslas filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Likteņdzirnas" (režisors Jānis Streičs)
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. janvāris — Pauls Jonass, motosportists
- 22. augusts — Agate Rašmane, šāvēja
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. janvāris — Juris Kaminskis, latviešu teātra un kino aktieris (dzimis 1943. gadā)
- 10. janvāris — Vilis Verners, aktieris un režisors (dzimis 1906. gadā)
- 13. janvāris — Ansis Artums, gleznotājs (dzimis 1908. gadā)
- 8. februāris – Anna Kovaļova, Latvijas krievu aktrise (dzimusi 1919. gadā)
- 16. februāris — Alvis Vītoliņš, šahists (dzimis 1946. gadā)
- 23. aprīlis — Ivars Jānis Ķezbers, politiķis (dzimis 1944. gadā)
- 25. aprīlis — Aleksejs Auziņš, latviešu futbolists, hokejists (dzimis 1910. gadā)
- 10. septembris — Oļģerts Dunkers, latviešu aktieris, režisors (dzimis 1932. gadā)
- 23. septembris — Melānija Vanaga, rakstniece (dzimusi 1905. gadā)
- 26. oktobris — Ērika Ferda, aktrise (dzimusi 1914. gadā)
- 4. novembris — Atis Kramiņš, politiķis, CVK priekšsēdētājs (dzimis 1947. gadā)
- 14. decembris — Andris Līgotnis, politiķis (dzimis 1959. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Uzņēmums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 20. aprīlī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 20. aprīlī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata Arhivēts 2018. gada 26. decembrī, Wayback Machine vietnē., pipkalejs.lv
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises[novecojusi saite], arhivi.lv
- ↑ airBaltic: Par mums / Korporatīvā informācija / Vēsture Arhivēts 2009. gada 26. aprīlī, Wayback Machine vietnē., airbaltic.lv
- ↑ Kurzemes radio: Par mums, kurzemesradio.lv
- ↑ TVNET :: Latvijā - Skatīs Talsu traģēdijā cietušo prasību par 750 000 latu kompensāciju[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas armija no 1991. gada līdz mūsdienām Arhivēts 2010. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē., mil.lv
- ↑ Grenctāles robežkontroles punkta atklāšana, Diena.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Video
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zemnieki ar traktortehniku izbrauc uz ceļiem, ltvpanorama, youtube.com 30.04.1997.
- Latvijas Krājbanka piedāvā saņemt kredītu 10 minūtēs, ltvpanorama, youtube.com 04.07.1997.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |