2012. gads kosmonautikā
Notikumi kosmonautikā: | 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. |
Notikumi pasaulē: | 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. |
Šeit apkopoti 2012. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Vispārēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2012. gadā Ziemeļkoreja kļuva par kosmisko lielvalsti (palaists savā valstī izgatavots pavadonis ar savu nesējraķeti), decembrī palaižot pavadoni Kwangmyŏngsŏng 3-2. Arī Ungārija (MaSat-1), Polija (PW-Sat), Rumānija (Goliat) un Baltkrievija (BKA) tika pie sava pirmā pavadoņa, gan ar citu valstu palīdzību.
Kosmiskie nesēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]13. februārī notika Eiropas vieglās klases nesējraķetes Vega pirmais starts.
Jūnijā bija pirmais nesējraķetes Delta IV Heavy starts ar forsētu dzinēju RS-68A, palaižot militāro pavadoni USA-237.
12. aprīlī, mēģinot palaist Ziemeļkorejas pirmo pavadoni Kwangmyŏngsŏng-3, 90 sekundes pēc starta eksplodēja raķete Unha-3.
Iespējams, maijā un septembrī Irāna bija mēģinājusi palaist pavadoni Fajr ar nesējraķeti Safir-1B.
6. augustā neveiksmi piedzīvoja Krievija, kad tās raķetes Proton-M augšējā pakāpe Briz-M piedzīvoja avāriju, neievadot pienācīgā orbītā pavadoņus Telkom-3 un Ekspress-MD2. Pēc šī negadījuma, kurš nebija vienīgais pēdējos gados, Krievijas kosmiskajā nozarē tika sāktas strukturālas reformas.
Decembrī palaižot Jamal-402, atkal bija kļūme ar dzinējbloku Briz-M, kura dēļ pavadonis ievadīts zemākā orbītā. Šoreiz pašam pavadonim pietika resursu, lai sasniegtu ģeostacionāro orbītu.
Kosmosa pētniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2012. gadā Mēness gravitācijas kartēšanu veica NASA dvīņu zondes GRAIL. Decembrī tās tika novadītas no orbītas un ietriektas Mēness virsmā.
Jūnijā palaista NASA rentgenstaru observatorija NuSTAR.
6. augustā mobilā laboratorija Curiosity nolaidās uz Marsa virsmas.
Septembrī NASA zonde Dawn atstāja asteroīda Vesta orbītu uz iegāja trajektorijā uz pundurplanētu Cerera, kuru tas sasniegs 2015. gadā.
Aprīlī Ķīnas zonde Chang'e-2 atstāja librācijas punktu L2, un 13. decembrī pārlidoja asteroīdu 4179 Toutatis 3,2 km attālumā.
Pilotējamie lidojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķīnai palaižot kosmosa kuģi Shenzhou 9, pirmoreiz kosmosā devās pirmā Ķīnas sieviete Liu Jana; ar to veikta pirmā pilotējamā Ķīnas kosmiskā aparāta saslēgšanās ar citu objektu (orbitālās stacijas prototipu Tiangong 1).
Uz SKS palaisti četri kosmosa kuģi Sojuz. Panākta vienošanās, ka ekspedīcijas varētu pagarināta no sešiem mēnešiem līdz gadam. Ar vairākiem kravas kuģiem Progress izmēģināta shēma, pēc kuras kuģis ar staciju saslēdzas sešu stundu laikā pēc starta. Parasti kosmosa kuģi saslēdzas divu vai trīs diennakšu laikā. Tas ļautu saīsināt kosmonautu atrašanos autonomā lidojumā ar minimālām ērtībām, kad kosmonauti bieži piedzīvo nepatīkamas fizioloģiskas izpausmes.
Notika privāti būvētā transportkuģa Dragon divi starti un saslēgšanās ar SKS. Pirmais no tiem C2 bija izmēģinājumu režīmā, bet otrais CRS-1 jau bija NASA komerclīguma ietvaros.
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — zonde GRAIL-B iegāja Mēness orbītā.
- 9. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists Zemes virsmas novērošanas pavadonis Ziyuan 3 un mikropavadonis VesselSat2.
- 13. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3A palaists meteoroloģiskais pavadonis Fengyun 2-07.
- 15. janvāris — starpplanētu zonde Fobos-Grunt sadega Zemes atmosfērā.
- 20. janvāris — ar nesējraķeti Delta IV palaists militārais sakaru pavadonis USA-233 (WGS-4).
- 23. janvāris — kravas kuģis Progress M-13M atvienojās no SKS.
- 24. janvāris — no Progress M-13M atdalīts mikropavadonis Čibis-M.
- 25. janvāris:
- kravas kuģis Progress M-13M nogāja no orbītas un sadega atmosfērā;
- ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-14M.
- 28. janvāris — kravas kuģis Progress M-14M saslēdzās ar SKS.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. februāris — ar nesējraķeti Safir palaists pavadonis Navid.
- 13. februāris — nesējraķetes Vega pirmajā startā palaisti pavadoņi LARES, ALMASat-1, e-st@r, Goliat (Rumānijas pirmais pavadonis), MaSat-1 (Ungārijas pirmais pavadonis), PW-Sat (Polijas pirmais pavadonis), ROBUSTA, UniCubeSat-GG, XaTcobeo.
- 14. februāris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis SES-4.
- 16. februāris — SKS-30: A. Škapļerovs un O. Konoņenko veica iziešanu kosmosā.
- 24. februāris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3C palaists navigācijas pavadonis Beidou G5.
- ar nesējraķeti Atlas V palaists militārais sakaru pavadonis MUOS 1.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 23. marts — ar nesējraķeti Ariane 5ES palaists kravas kuģis Edoardo Amaldi ATV.
- 25. marts — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Intelsat 22.
- 28. marts — kravas kuģis Edoardo Amaldi ATV saslēdzās ar SKS.
- 30. marts — ar nesējraķeti Proton-M/Blok DM-2 palaists militārais pavadonis Kosmos-2479 (US-KMO, Oko-1).
- 31. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis APSTAR-7.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. aprīlis — ar nesējraķeti Delta IV Medium+ (5,2) palaists militārais pavadonis USA-234 (NROL-25).
- 12. aprīlis — ar nesējraķetes Unha-3 avāriju beidzās mēģinājums palaist pavadoni Kwangmyongsong-3.
- 19. aprīlis — kravas kuģis Progress M-14M atvienojās no SKS.
- 20. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-15M.
- 22. aprīlis — kravas kuģis Progress M-15M saslēdzās ar SKS.
- 23. aprīlis — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis YahSat 1B.
- 26. aprīlis — ar nesējraķete PSLV palaists pavadonis RISAT-1.
- 27. aprīlis — kosmosa kuģis Sojuz TMA-22 atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes.
- 28. aprīlis — kravas kuģis Progress M-14M nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
- 29. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B palaisti navigācijas pavadoņi Beidou M3 un Beidou M4.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. maijs — ar nesējraķeti Atlas V/531 palaists militārais sakaru pavadonis USA-235 (AEHF 2).
- 6. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists pavadonis Tianhui 1B.
- 10. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaisti pavadoņi Yaogan 14 un Tiantuo 1.
- 15. maijs:
- ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-04M, 3 kosmonauti;
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi JCSAT-13 un Vinasat-2.
- 17. maijs:
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-04M saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti Sojuz-U palaists militārais pavadonis Kosmos-2480 (Kobalt-M №8);
- ar nesējraķeti H-IIA/202 palaisti pavadoņi SHIZUKU (GCOM W1), KOMPSAT-3, SDS-4, HORYU-II;
- ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Nimiq 6.
- 22. maijs — ar nesējraķeti Falcon 9 palaists kravas kuģis Dragon C2.
- 25. maijs — kravas kuģis Dragon C2 saslēdzās ar SKS.
- 26. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis Zhongxing 2A.
- 29. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists militārais pavadonis Yaogan 15.
- 31. maijs — kravas kuģis Dragon C2 atvienojās no SKS un nolaidās okeānā.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs — ar nesējraķeti Zenit-3SL palaists sakaru pavadonis Intelsat 19.
- 13. jūnijs — ar nesējraķeti Pegasus XL palaista orbitālā observatorija NuSTAR.
- 16. jūnijs:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2F palaists kosmosa kuģis Shenzhou 9, 3 kosmonauti;
- bezpilota kosmoplāns X-37B (USA-226) nolaidās uz zemes.
- 18. jūnijs — kosmosa kuģis Shenzhou 9 saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong 1.
- 20. jūnijs — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists militārais pavadonis USA-236 (NROL-38).
- 24. jūnijs — kosmosa kuģis Shenzhou 9 atvienojās no Tiangong 1 un pēc tam saslēdzās ar to.
- 28. jūnijs — kosmosa kuģis Shenzhou 9 atvienojās no Tiangong 1.
- 29. jūnijs:
- kosmosa kuģis Shenzhou 9 nolaidās uz zemes;
- ar nesējraķeti Delta VI Heavy palaists militārais pavadonis USA-237 (NROL-15).
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — kosmosa kuģis Sojuz TMA-03M atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes.
- 5. jūlijs — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaists sakaru pavadonis EchoStar XVII un meteoroloģiskais pavadonis MSG-3.
- 9. jūlijs — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis SES-5.
- 15. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-05M, 3 kosmonauti.
- 17. jūlijs — kosmosa kuģis Sojuz TMA-05M saslēdzās ar SKS.
- 21. jūlijs — ar nesējraķeti H-2B palaists kravas kuģis Kounotori 3 (HTV-3) un pavadoņi Raiko, We-Wish, Niwaka, TechEdSat, F-1.
- 22. jūlijs:
- ar nesējraķeti Sojuz-FG/Fregat palaisti pavadoņi Kanopus-V №1, BKA (Baltkrievijas pirmais pavadonis), MKA-FKI, exactView-1 (ADS-1), TET-1;
- kravas kuģis Progress M-15M atvienojās no SKS.
- 23. jūlijs — ar raķeti Black Brant XI suborbitālā lidojumā palaists piepūšams nolaižamais aparāts IRVE 3.
- 25. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 3C palaists sakaru pavadonis Tianlian 1C.
- 27. jūlijs — kravas kuģis Kounotori 3 saslēdzās ar SKS.
- 28. jūlijs — ar nesējraķeti Rokot/Briz-KM palaisti pavadoņi Gonec M-3, Gonec M-4, Kosmos-2481 (Strela-3M), MiR.
- 29. jūlijs — kravas kuģis Progress M-15M atkārtoti saslēdzās ar SKS.
- 31. jūlijs — kravas kuģis Progress M-15M atvienojās no SKS.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. augusts — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-16M.
- 2. augusts:
- kravas kuģis Progress M-16M saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Intelsat 20 un HYLAS 2.
- 6. augusts:
- Marsa visurgājējs Curiosity nolaidās uz Marsa virsmas.
- ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaisti sakaru pavadoņi Telkom-3 un Ekspress-MD2, bet dzinējbloka kļūmes dēļ nav ievadīti plānotajā orbītā.
- 7. augusts — ar raķeti S-310 suborbitālā lidojumā palaists piepūšams nolaižamais aparāts MAAC.
- 19. augusts — ar nesējraķeti Zenit-3SL palaists sakaru pavadonis Intelsat 21.
- 20. augusts:
- SKS-32: G. Padalka un J. Maļenčenko veica iziešanu kosmosā;
- SKS-32: no SKS palaists mikropavadonis Sfera;
- kravas kuģis Progress M-15M nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
- 25. augusts — zonde Voyager 1 sasniedza heliopauzi.
- 30. augusts:
- ar nesējraķeti Atlas V/401 palaisti zinātniskie pavadoņi RBSP A un RBSP B;
- SKS-32: S. Viljamsa un A. Hošide veica iziešanu kosmosā.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. septembris:
- zonde Dawn atstāja Vestas orbītu;
- SKS-32: S. Viljamsa un A. Hošide veica atkārtotu iziešanu kosmosā.
- 9. septembris — ar nesējraķeti PSLV-CA palaisti pavadoņi SPOT 6 un PROITERES.
- 12. septembris — kravas kuģis Kounotori 3 atvienojās no SKS.
- 13. septembris — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaisti militārie pavadoņi NOSS-3 6A un NOSS-3 6B (NROL-36), kā arī nanopavadoņi Aeneas, SMDC-ONE 2.1 (Able), SMDC-ONE 2.2 (Baker), STARE A (Re), CINEMA 1, CSSWE, CXBN, AeroCube 4A, AeroCube 4B, AeroCube 4C, CP 5.
- 14. septembris — kravas kuģis Kounotori 3 nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
- 16. septembris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-04M atvienojās no SKS.
- 17. septembris:
- kosmosa kuģa Sojuz TMA-04M nolaižamais aparāts nolaidās uz zemes;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a/Fregat palaists meteoroloģiskais pavadonis MetOp B.
- 18. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaisti navigācijas pavadoņi Beidou M2 un Beidou M5
- 24. septembris — militārā pavadoņa Kosmos-2480 nolaižamais aparāts veica nolaišanos.
- 28. septembris:
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi ASTRA 2F un GSAT-10;
- kravas kuģis Edoardo Amaldi atvienojās no SKS.
- 29. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes novērošanas pavadonis VRSS-1 (Francisco de Miranda).
- Starp 22. septembri un 25. oktobri — ar nesējraķetes Safir-1B avāriju (iespējams) beidzās mēģinājums palaist pavadoni Fajr.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. oktobris — kravas kuģis Edoardo Amaldi nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
- 4. oktobris:
- 8. oktobris — ar nesējraķeti Falcon 9 palaists kravas kuģis SpaceX CRS-1, sakaru pavadonis Orbcomm OG2 1 (ievadīts nepareizā orbītā, kas pēc pāris dienām sadega atmosfērā).
- 10. oktobris — kravas kuģis SpaceX CRS-1 saslēdzās ar SKS.
- 12. oktobris — nesējraķeti Sojuz-STB/Fregat-MT palaisti navigācijas pavadoņi Galileo IOV FM3 un Galileo IOV FM4.
- 14. oktobris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti eksperimentāli pavadoņi Shijian 9A un Shijian 9B;
- ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Intelsat 23.
- 23. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-06M, 3 kosmonauti.
- 25. oktobris:
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-06M saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3C palaists navigācijas pavadonis Beidou G6.
- 28. oktobris — SpaceX CRS-1: kravas kuģis Dragon atvienojās no SKS.
- 31. oktobris:
- ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kosmosa kuģis Progress M-17M;
- kravas kuģis Progress M-17M saslēdzās ar SKS.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — SKS-33: S. Viljamsa un A. Hošide veica iziešanu kosmosā.
- 2. novembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaisti sakaru pavadoņi Luč-5B un Jamal-300K.
- 10. novembris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Eutelsat 21B un Star One C3.
- 14. novembris — ar nesējraķeti Sojuz 2-1a/Fregat palaists militārais sakaru pavadonis Meridian № 6.
- 18. novembris:
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-05M atvienojas no SKS;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaists Zemes novērošanas pavadonis Huanjing 1C un mikropavadoņi Xinyan 1, Fengniao 1A, Fengniao 1B.
- 19. novembris — kosmosa kuģa Sojuz TMA-05M nolaižamais aparāts nolaidās uz zemes.
- 20. novembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis EchoStar XVI.
- 25. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaisti Zemes novērošanas pavadoņi Yaogan 16A, Yaogan 16B un Yaogan 16C.
- 27. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis Zhongxing 12.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-ST/Fregat palaists Zemes novērošanas pavadonis Pléiades 1B.
- 3. decembris — ar nesējraķeti Zenit-3SL palaists sakaru pavadonis Eutelsat 70B.
- 8. decembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Jamal-402, bet ievadīts neparedzētā orbītā.
- 11. decembris — ar nesējraķeti Atlas V/501 palaists bezpilota kosmoplāns X-37B OTV 3 (USA-240).
- 12. decembris — ar nesējraķeti Unha-3 palaists Ziemeļkorejas pirmais pavadonis Kwangmyŏngsŏng 3-2.
- 13. decembris — zonde Chang'e-2 pārlidoja asteroīdu 4179 Toutatis 3,2 km attālumā.
- 17. decembris — zondu pāris GRAIL beidza misiju, ietriecoties Mēness virsmā.
- 18. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes novērošanas pavadonis Göktürk 2.
- 19. decembris:
- ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-07M, 3 kosmonauti;
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Skynet 5D un Mexsat 3.
- 21. decembris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-07M saslēdzās ar SKS.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. februāris — Dženisa Vosa (Janice E. Voss), ASV kosmonaute (dzimusi 1956.)
- 2. marts — Vladimirs Kozlovs (Владимир Иванович Козлов.), PSRS lidotājs, kosmonauts (dzimis 1945.)
- 9. maijs — Aleksandrs Jabloncevs (Александр Николаевич Яблонцев), krievu lidotājs, kosmonauts (dzimis 1955.)
- 1. jūlijs — Alans Poindeksters (Alan Goodwin Poindexter), ASV kosmonauts (dzimis 1961.)
- 16. jūlijs — Ordinards Kolomicevs (Ординард Пантелеймонович Коломийцев), PSRS fiziķis, kosmonauts (dzimis 1933.)
- 17. jūlijs — Forests Makartnijs (Forrest S. McCartney), ASV ģenerālleitnants, kosmiskās nozares amatpersona (dzimis 1931.)
- 23. jūlijs — Sallija Raida (Sally Kristen Ride), ASV kosmonaute (dzimusi 1951.)
- 31. jūlijs — Mihails Ļisuns (Михаил Иванович Лисун), PSRS inženieris, kosmonauts (dzimis 1935.)
- 25. augusts — Nīls Ārmstrongs (Neil Alden Armstrong), ASV kosmonauts (dzimis 1930.)
- 10. decembris — Valērijs Jazdovskis (Валерий Александрович Яздовский), PSRS kosmonauts (dzimis 1930.)
|