2021. gads sportā
Izskats
Pasaulē: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
Latvijā: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
Laikapstākļi: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
Sportā: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
Kino: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
Šajā lapā apkopoti 2021. gada sporta notikumi.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. janvāris — Kanādā noslēdzās Pasaules čempionāts hokejā junioriem, kurā uzvarēja ASV U-20 izlase.
- 13.—31. janvāris — Ēģiptē notika Pasaules čempionāts rokasbumbā vīriešiem, kurā otro reizi titulu izcīnīja Dānijas izlase.
- 29.—31. janvāris — Kēnigszē trasē Vācijā notika Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1.—11. februāris — Katarā notika FIFA Klubu Pasaules kauss futbolā, kurā uzvarēja Minhenes "Bayern".
- 5.—14. februāris — Altenbergas trasē Vācijā notika Pasaules čempionāts bobslejā un sketetonā.
- 8.—21. februāris — notika Austrālijas atklātais čempionāts tenisā. Tajā vienspēlēs uzvarēja Naomi Osaka un Novaks Džokovičs.
- 8.—21. februāris — Kortīnā d'Ampeco, Itālijā, notika Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā.
- 10.—21. februāris — Pokļukā, Slovēnijā, notika Pasaules čempionāts biatlonā.
- 24. februāris—7. marts — Oberstdorfā, Vācijā, notika Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 22.—28. marts — Stokholmā, Zviedrijā, notika Pasaules čempionāts daiļslidošanā.
- 28. marts — ar Bahreinas Grand Prix sākās 2021. gada F1 sezona.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. aprīlis—3. maijs — Šefīldā notika Pasaules čempionāts snūkerā, kurā ceturto pasaules čempiona titulu izcīnīja Marks Selbijs.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8.—30. maijs — notika daudzdienu velobrauciens Giro d'Italia, kurā uzvarēja kolumbiešu riteņbraucējs Egans Bernals.
- 21. maijs—6. jūnijs — Latvijā notika 2021. gada Pasaules čempionāts hokejā, kurā uzvarēja Kanādas izlase.
- 23. maijs—6. jūnijs — notika Francijas atklātais čempionāts tenisā. Par vienspēļu uzvarētājiem kļuva Novaks Džokovičs un Barbora Krejčīkova.
- 26. maijs — Gdaņskas stadionā Polijā notika 2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas fināls, kurā uzvarēja Spānijas klubs Villarreal, pēcspēles 11 metru sitienu sērijā uzvarot Manchester United.
- 29. maijs — Dragau stadionā Portu, Portugālē, notika 2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls, kurā divu Anglijas komandu spēlē Chelsea ar 1:0 pieveica Manchester City.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. jūnijs—11. jūlijs — 11 Eiropas valstu pilsētās notika 16. Eiropas čempionāts futbolā jeb Euro 2020, kurā uzvarēja Itālijas izlase, izcīnot savu otro Eiropas čempiontitulu.
- 13. jūnijs—10. jūlijs — Brazīlijā notika Copa América. Tajā 15. titulu izcīnīja Argentīnas izlase.
- 17.—27. jūnijs — Francijā un Spānijā notika Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, kurā Serbijas izlase izcīnīja savu otro čempiontitulu.
- 26. jūnijs—18. jūlijs — notika daudzdienu velobrauciens Tour de France. Tajā otro gadu pēc kārtas uzvarēja slovēņu riteņbraucēja Tadejs Pogačars.
- 28. jūnijs—11. jūlijs — notika Vimbldonas čempionāts tenisā. Vienspēlēs sievietēm uzvarēja Ešlija Bārtija, bet vīriešiem Novaks Džokovičs.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4.—9. jūlijs — Čehijā notika Pasaules čempionāts orientēšanās sportā. Zviedrijas orientieristi izcīnīja septiņas no deviņām zelta medaļām.
- 10. jūlijs—1. augusts — ASV notika 2021. gada CONCACAF Zelta kauss futbolā, kurā uzvarēja mājinieki — ASV izlase.
- 23. jūlijs—8. augusts — Tokijā, Japānā, notika 2020. gada vasaras olimpiskās spēles.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 24. augusts—5. septembris — Tokijā, Japānā, notika 2020. gada vasaras paraolimpiskās spēles.
- 30. augusts—12. septembris — notika ASV atklātais čempionāts tenisā, vienspēlēs pirmos Grand Slam titulus izcīnīja Daniils Medvedevs un Emma Radukanu.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. septembris—3. oktobris — Lietuvā notika FIFA Pasaules kauss telpu futbolā, kurā uzvarēja Portugāles izlase.
- 19.—26. septembris — Beļģijā notika Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2.—10. oktobris — Oslo, Norvēģijā, notika Pasaules čempionāts cīņas sportā.
- 6.—10. oktobris — Itālijā notika 2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas finālturnīrs, kurā uzvarēja Francijas izlase.
- 20.—24. oktobris — Rubē, Francijā, notika Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā. Sākotnēji to bija paredzēts rīkot Turkmenistānas galvaspilsētā Ašgabatā. Visvairāk zelta medaļu izcīnīja Vācijas sportisti.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 27. novembris—5. decembris — Zviedrijā notika Pasaules čempionāts florbolā sievietēm, kurā desmito čempiontitulu izcīnīja Zviedrija.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2.—19. decembris — Spānijā notika Pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm, kurā uzvarēja Norvēģijas izlase.
- 3.—20. decembris — Somijā notika Pasaules čempionāts florbolā vīriešiem. Tajā par pasaules čempioniem kļuva Zviedrijas florbolisti.
- 26. decembris—5. janvāris — Kanādā bija plānots Pasaules čempionāts hokejā junioriem. Kad komandas jau bija aizvadījušas vairākas spēles, dažās vienībās tika konstatēti COVID-19 inficēšanās gadījumi, čempionāts tika pārtraukts un atcelts.[1]
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. janvāris — Pols Vestfāls (Paul Westphal), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1950. gadā)
- 1. februāris — Rišards Šurkovskis (Ryszard Szurkowski), Polijas šosejas riteņbraucējs un treneris (dzimis 1946. gadā)
- 5. janvāris — Kolins Bells (Colin Bell), angļu futbolists (dzimis 1946. gadā)
- 10. janvāris — Ibērs Oriols (Hubert Auriol), franču autosportists (dzimis 1952. gadā)
- 11. janvāris — Ketlīna Hedla (Kathleen Heddle), Kanādas airētāja (dzimusi 1965. gadā)
- 13. janvāris — Bernds Kannenbergs (Bernd Kannenberg), vācu vieglatlēts (dzimis 1942. gadā)
- 24. janvāris — Džordžs Ārmstrongs (George Armstrong), Kanādas hokejists (dzimis 1930. gadā)
- 26. janvāris — Jozefs Venglošs (Jozef Vengloš), slovāku futbolists un treneris (dzimis 1936. gadā)
- 27. janvāris — Adrians Kamposs (Adrian Campos), spāņu autosportists (dzimis 1960. gadā)
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. februāris — Tonijs Traberts (Tony Trabert), ASV tenisists (dzimis 1930. gadā)
- 7. februāris — Ralfs Bekstroms (Ralph Backstrom), Kanādas hokejists (dzimis 1937. gadā)
- 13. februāris — Jurijs Vlasovs (Юрий Власов), krievu rakstnieks un svarcēlājs (dzimis 1935. gadā)
- 15. februāris — Leopoldo Luke (Leopoldo Luque), argentīniešu futbolists (dzimis 1949. gadā)
- 23. februāris:
- Fausto Gresīni (Fausto Gresini), itāļu motosportists un sporta funkcionārs (dzimis 1961. gadā)
- Tormods Knutsens (Tormod Knutsen), norvēģu ziemeļu divcīņas sportists (dzimis 1932. gadā)
- 26. februāris — Hannu Mikkola (Hannu Mikkola), somu autosportists (dzimis 1942. gadā)
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. marts — Zlatko Krančars (Zlatko Kranjčar), horvātu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
- 22. marts — Eldžins Beilors (Elgin Baylor), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. aprīlis — Staņislavs Lugailo (Станислав Люгайло), PSRS volejbolists (dzimis 1938. gadā)
- 21. aprīlis — Hokons Brusvēns (Håkon Brusveen), norvēģu distanču slēpotājs (dzimis 1927. gadā)
- 24. maijs — Makss Moslijs (Max Mosley), angļu autosportists (dzimis 1940. gadā)
- 25. aprīlis — Jānis Konrads (John Konrads), Austrālijas latviešu peldētājs (dzimis 1942. gadā)
- 26. aprīlis — Tamāra Presa (Тамара Пресс), PSRS vieglatlēte (dzimusi 1937. gadā)
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. maijs — Lī Evanss (Lee Evans), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā)
- 28. maijs — Marks Ītons (Mark Eaton), ASV basketbolists (dzimis 1957. gadā)
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. jūnijs — Vadims Kapranovs (Вадим Капранов), krievu basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
- 11. jūnijs — Paula Pigni (Paola Pigni), Itālijas vieglatlēte (dzimusi 1945. gadā)
- 14. jūnijs — Markiss Kido (Markis Kido), Indonēzijas badmintonists (dzimis 1984. gadā)
- 18. jūnijs:
- Džampjēro Boniperti (Giampiero Boniperti), Itālijas futbolists un politiķis (dzimis 1928. gadā)
- Milka Singhs (ਮਿਲਖਾ ਸਿੰਘ, Milkha Singh), Indijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
- 20. jūnijs — Luiss del Sols (Luis del Sol), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
- 21. jūnijs — Vera Nikoliča (Vera Nikolić), serbu vieglatlēte (dzimusi 1948. gadā)
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. jūlijs — Adrians Metkalfs (Adrian Metcalfe), britu vieglatlēts (dzimis 1942. gadā)
- 4. jūlijs — Matīss Kivlenieks, Latvijas hokejists (dzimis 1996. gadā)
- 5. jūlijs:
- Roberto Ernandess (Roberto Hernández), Kubas vieglatlēts (dzimis 1967. gadā)
- Džiliana Šīna (Gillian Sheen), britu paukotāja (dzimusi 1928. gadā)
- 7. jūlijs:
- Asela de Armasa (Asela de Armas), Kubas šahiste (dzimusi 1954. gadā)
- Karloss Reutemans (Carlos Reutemann), Argentīnas autosportists un politiķis (dzimis 1942. gadā)
- 9. jūlijs — Pols Mariners (Paul Mariner), angļu futbolists un treneris (dzimis 1953. gadā)
- 23. jūlijs — Tuomo Julipuli (Tuomo Ylipulli), somu tramplīnlēcējs (dzimis 1965. gadā)
- 26. jūlijs — Ivans Toplaks (Иван Toплaк), serbu futbolists un treneris (dzimis 1931. gadā)
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. augusts — Gerds Millers (Gerd Müller), vācu futbolists (dzimis 1945. gadā)
- 16. augusts — Volodimirs Holubničijs (Володимир Голубничий), ukraiņu izcelsmes PSRS vieglatlēts (dzimis 1936. gadā)
- 18. augusts — Jevgeņijs Svešņikovs (Евгений Свешников), PSRS, Krievijas un Latvijas šahists (dzimis 1950. gadā)
- 19. augusts — Rods Žilbērs (Rod Gilbert), kanādiešu hokejists (dzimis 1941. gadā)
- 23. augusts — Džimijs Heizs (Jimmy Hayes), ASV hokejists (dzimis 1989. gadā)
- 24. augusts — Vilfrīds van Mūrs (Wilfried Van Moer), beļģu futbolists (dzimis 1945. gadā)
- 25. augusts — Iljana Dulaja Drimbe Eneja (Ileana Gyulai-Drîmbă-Jenei), rumāņu paukotāja (dzimusi 1946. gadā)
- 29. augusts — Žaks Roge (Jacques Rogge), beļģu sporta funkcionārs (dzimis 1942. gadā)
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. septembris — Mihails Abalmasovs, PSRS un Latvijas hokejists (dzimis 1952. gadā)
- 5. septembris — Ivans Pacaikins (Ivan Patzaichin), Rumānijas kanoe airētājs un treneris (dzimis 1949. gadā)
- 6. septembris — Žans Pjērs Adamss (Jean-Pierre Adams), Francijas futbolists (dzimis 1948. gadā)
- 8. septembris — Ditmārs Lorencs (Dietmar Lorenz), vācu džudists (dzimis 1950. gadā)
- 13. septembris — Freds Stenfīlds (Fred Stanfield), Kanādas hokejists (dzimis 1944. gadā)
- 14. septembris — Jurijs Sedihs (Юрий Седых), PSRS vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
- 16. septembris — Dušans Ivkovičs (Душан Ивковић), serbu basketbolists un treneris (dzimis 1943. gadā)
- 18. septembris — Kriss Ankers Serensens (Chris Anker Sørensen), Dānijas riteņbraucējs (dzimis 1984. gadā)
- 19. septembris — Džimijs Grīvss (Jimmy Greaves), Anglijas futbolists (dzimis 1940. gadā)
- 20. septembris — Jans Jindra (Jan Jindra), čehu airētājs (dzimis 1932. gadā)
- 22. septembris:
- Jiri Tamms (Jüri Tamm), igauņu vieglatlēts un politiķis (dzimis 1957. gadā)
- Orlando Martiness (Orlando Martínez), kubiešu bokseris (dzimis 1944. gadā)
- 24. septembris — Emanuels Agasi (Emmanuel Agassi), Irānas bokseris, Andrē Agasi tēvs (dzimis 1930. gadā)
- 27. septembris — Rodžers Hants (Roger Hunt), angļu futbolists (dzimis 1938. gadā)
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. oktobris — Badžs Petijs (Budge Patty), ASV tenisists (dzimis 1924. gadā)
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. oktobris — Ērls Vellss (Earle Wells), Jaunzēlandes burātājs (dzimis 1933. gadā)
- 5. oktobris — Džerijs Šips (Jerry Shipp), ASV basketbolists (dzimis 1935. gadā)
- 6. oktobris — Tomojasu Asaoka (浅岡 朝泰), japāņu futbolists (dzimis 1962. gadā)
- 13. oktobris — Agnese Džebeta Tiropa (Agnes Jebet Tirop), Kenijas vieglatlēte (dzimusi 1995. gadā)
- 21. oktobris — Jūlija Nikoliča (Јулија Николиќ), ukraiņu izcelsmes Ziemeļmaķedonijas handboliste (mirusi 2021. gadā)
- 22. oktobris:
- Alekss Kinjoness (Álex Quiñónez), Ekvadoras vieglatlēts (dzimis 1989. gadā)
- Vjačeslavs Vedeņins (Вячеслав Веденин), PSRS distanču slēpotājs (dzimis 1941. gadā)
- 26. oktobris — Volters Smits (Walter Smith), skotu futbolists un treneris (dzimis 1948. gadā)
- 27. oktobris — Bobs Ferijs (Bob Ferry), ASV basketbolists, treneris un funkcionārs (dzimis 1937. gadā)
- 31. oktobris — Dorotija Menlija (Dorothy Manley), britu vieglatlēte (dzimusi 1927. gadā)
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — Gulraizs Akhtars (Gulraiz Akhtar), Pakistānas lauka hokejists (dzimis 1943. gadā)
- 7. novembris — Igors Ņikuļins (Игорь Никулин), Krievijas vieglatlēts (dzimis 1960. gadā)
- 12. novembris — Rons Flauerss (Ron Flowers), angļu futbolists (dzimis 1934. gadā)
- 28. novembris:
- C. J. Hanters (C. J. Hunter), ASV vieglatlēts (dzimis 1968. gadā)
- Frenks Viljamss (Frank Williams), Apvienotās Karalistes uzņēmējs, autosportists un Formula 1 funkcionārs (dzimis 1942. gadā)
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. decembris — Stevans Jelovacs (Стеван Јеловац), Serbijas basketbolists (dzimis 1989. gadā)
- 11. decembris — Manuels Santana (Manuel Santana), Spānijas tenisists (dzimis 1938. gadā)
- 30. decembris — Sems Džonss (Sam Jones), ASV basketbolists (dzimis 1933. gadā)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «IIHF pārtrauc un atceļ pasaules čempionātu U20 izlasēm». sportacentrs.com. 2021. gada 29. decembrī. Skatīts: 2022. gada 3. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2021. gads sportā.