2021. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laikapstākļi Latvijā
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2021. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Nokrišņi
Gadā Latvija:
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā.

Gada raksturojums pa gadalaikiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gada raksturojums pa mēnešiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris –3,2 °C 46,5 mm

Ar vidējo gaisa temperatūru –3,2 °C 2021. gada janvāris bija vienāds ar mēneša normu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –31,0 °C tika novērota 17. janvārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 22. janvārī Liepājā. Janvārī tika pārspēts viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī atkārtots viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 46,5 mm, kas ir 8% zem mēneša normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu (77,3 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Rūjienā - 22,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 11,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā - 18 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 7 diennaktis. Janvāra vidū un beigās daudzviet Latvijā tika novērota stipra snigšana un putenis. Ventspilī 18. janvāra rītā sniega segas biezums bija 29 cm, kas ir biezākā sniega sega Ventspilī kopš 2011. gada. Savukārt mēneša pēdējā dienā Lielpečos sniega sega bija pat 52 cm bieza, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada, kad aprīļa sākumā Alūksnē sniega sega bija 70 cm bieza. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Rīgā līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,7 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –12,0 °C tika novērota 10. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,5 °C tika novērota 10. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 8,8 mm, kas ir 47% zem dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu (31,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Siguldā — 0,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā - 6 diennaktis, bet Ainažos un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 92% — no 86% Ainažos līdz 96% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 10. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –7,9 °C, kas ir 4,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 11. janvārī Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –31,0 °C tika novērota 17. janvārī Jelgavā, kas ir atkārtots Jelgavas 17. janvāra minimālās gaisa temperature rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 12,5 mm, kas ir 11% zem dekādes normas (14,1 mm). Visvairāk nokrišņu (38,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē — 1,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Pāvilostā, Ventspilī — 6 diennaktis, bet Rēzeknē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 86% — no 83% Rīgā līdz 90% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Liepājā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,1 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,9 °C tika novērota 21. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 22. janvārī Liepājā. Janvāra 3. dekādē tika pārspēts viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 26,6 mm, kas ir 34% virs dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (54,8 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Dobelē - 13,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Zosēnos - 9 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Madonā un Zīlānos - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 85% Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī līdz 96% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 27. janvārī Liepājā.

Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –8,8 °C, kas ir 5,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –28,5 °C tika novērota 6. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 3. februārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (15,4 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Dagdā, Dobelē, Saldū - 1,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā - 5 diennaktis, bet Dagdā, Jelgavā, Kuldīgā, Saldū šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 5 cm Ventspilī līdz 33 cm Lielpečos un Siguldā. Dekādes biezākā sniega sega 45 cm novērota Lielpečos 1. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 84% - no 77% Kolkā līdz 87% Alūksnē, Priekuļos, Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 5. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –8,4 °C, kas ir 4,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –27,4 °C tika novērota 18. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,8 °C tika novērota 20. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē tika uzstādīti divi jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi – 18. februārī Bauskā minimālā gaisa temperatūra bija –21,6 °C, savukārt 19. februārī Madonā gaiss atdzisa līdz –23,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,8 mm, kas ir 79% zem dekādes normas (13,2 mm). Visvairāk nokrišņu (12,1 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Mērsragā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Saldū, Ventspilī, Zosēnos - 2 diennaktis, bet Ainažos, Dagdā, Dobelē, Kolkā, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Zīlānos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 8 cm Ventspilī līdz 34 cm Alūksnē un Dagdā. Dekādes biezākā sniega sega 40 cm novērota Alūksnē 16. un 17. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 80% - no 76% Mērsragā, Rīgā līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (18,1 m/s) tika novērotas 14. februārī Ventspilī.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. janvāris — valsts austrumu daļu, it īpaši Latgali un Vidzemes austrumus, šķērsoja nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un vietām arī stipru snigšanu. Dienas gaitā sniega segas biezums Dagdā palielinājās no 6 līdz 22 cm, Rēzeknē sniega sega pieauga no 1 līdz 12 cm, savukārt Daugavpilī uzsniguši 4 cm sniega, savukārt Gulbenē un Alūksnē sniega sega kļuva par vienu, diviem centimetriem biezāka, sasniedzot attiecīgi 5 un 6 cm.[1] Zem sniega svara liecoties un lūstot kokiem, vietām Latgalē tika traucēta elektroapgāde,[2] rietumos no Dagdas tika reģistrēti 16 avārijas atslēgumi elektrolīnijās.
  • 2. janvāris — turpinoties snigšanai, daudzviet Latgalē radušies pārrāvumi elektrotīklos. Latgales reģiona glābēju brigādes kopš 1. janvāra pēcpusdienai saņēma 21 izsaukumu, lai novāktu smagā sniega lauztos kokus, galvenokārt koki sakrita uz ceļu braucamās daļas, bet viens koks bija uzkritis uz automašīnas. Sniega un apledojuma dēļ arī tika apgrūtināta braukšana Latgalē. Sniegs arī daudzviet sabojāja elektrolīnijas, un ap pusdienlaiku aptuveni tūkstošiem klientu Latgalē tika traucēta elektroapgāde. Elektroapgāde tika traucēta Krāslavas, Aglonas, Dagdas, Rēzeknes, Ludzas, Zilupes, Ciblas, Kārsavas un Viļakas novadā. Pēc snigšanas, visbiezākā sniega sega tika reģistrēta Dagdā, kur tā sasniedza 28 cm,[3] un tā ir biezākā sniega sega valstī kopš 2019. gada marta, kad Alūksnē sniega segas dziļums sasniedza 31 cm. Rēzeknē sniega segas biezums palielinājās līdz 17 cm, Alūksnē — līdz 15 cm, Gulbenē — līdz 9 cm.[4]
  • 7. janvāris — no dienvidiem Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, daudzviet atnesot nelielu snigšanu,[5] valsts rietumu un centrālajā daļā izveidojās neliela sniega kārta, piemērām, Kuldīgā sniega segas biezums sasniedza 4 cm, bet biezākā sniega sega saglabājās Dagdā — 21 cm.
Sniegs Rīgā, Nordeķu parkā. 2021. gada 12. janvāris.
Sniegs Rīgā, Nordeķu parkā. 2021. gada 12. janvāris.
  • 11. janvāris — naktī un no rīta pāri valsts teritorijai virzījas plaša nokrišņu zona, daudzviet Latvijas rietumu un centrālajos rajonos atnesot sniegu, brīžiem stipru snigšanu, vietām arī puteni, sniega segas biezums, īpaši Kurzemē, palielinājās par 2—8 cm.[6][7] Sniega un apledojuma dēļ tika apgrūtināti braukšanas apstākļi gan uz valsts galvenajiem, gan reģionālas nozīmes ceļiem. Rīgā vidēji 10 līdz 20 minūtes kavējās sabiedriskais transports — izņemot tramvajus.[8]
  • 12. janvāris — virs Zviedrijas atradās aktīva ciklona centrs, kas ietekmēja laika apstākļus Baltijas valstu reģionā, nakts laikā tas sāka šķērsot Latviju, daudzviet nesot ilgstošu sniegputeni. Jau naktī visā valstī sniga un putināja — visvairāk rietumu un centrālajos rajonos, tomēr visbiezākā sniega sega aizvien saglabājās Latgalē.[9] Dienā daudzviet, tostarp Rīgā, sākās ilgstoša snigšana un vietām arī putenis, jo pūta brāzmains vējš, vietām brāzmās sasniedzot 16—17 m/s. Lielākajā valsts daļā bija apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem,[10] vietām uz ceļiem veidojās arī sniega sanesumi.[11] Ievērojāmi pieauga sniega sega dziļums, dienas laikā visvairāk sniega segas biezums palielinājās Rucavā un Lielpēčos — par 8 cm, Skrīveros — par 7 cm un Siguldā — par 6 cm.[12]
  • 13. janvāris — no rīta visu Latviju pārklāja sniegs,[13] biezākā sniega sega joprojām saglabājās Dagdā – 23 cm, bet turpinoties snigšanai, īpaši valsts centrālajā daļā, sniega sega palielinājās par vairākiem centimetriem. Lielākais sniegs segas pieaugums tika novērots Lielpēčos — par 13 cm (sniega segas biezums sasniedza 18 cm), Kalnciemā — par 11 cm (21 cm biezs sniegs) un Skrīveros — par 10 cm (17 cm bieza sniega sega).[14] Rīgā no rīta sniega segas biezums sasniedza 14 cm, bet dienā vietām turpinājā snigt un dažviet sniega sega kļuva vēl par dažiem centimetriem biezāka.[15]
  • 14. janvāris:
    • Pēc sniegputeņa, visvairāk svaiga sniega krājumi papildinājās Zemgalē: Kalnciemā un Dobelē esošajās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika fiksēta attiecīgi 21 un 20 cm bieza sniega kārta, līdzīgi bija arī Jelgavā, taču mazāk sniega tika novērota Zemgales dienvidos – Bauskas apkārtnē aptuveni 8—10 cm. Vidzemes dienvidrietumos un dienvidos, reģionā, kas ietver Rīgu, Ogri, Skrīverus, Mālpili, Siguldu, Ādažus un Saulkrastus, sniega kārta sasniedza 15—18 cm. Daudz sniega bija arī Kurzemes dienvidos — Saldus un Skrundas pusē ap 15 cm. Citviet Kurzemē pārsvarā 7—13 cm, izņemot jūras piekrasti, kur posmā no Liepājas līdz Pāvilostai izveidojās tikai 1—5 cm sniega kārta. Latgalē sniega kārta sasniedza 5—10 cm, izņemot reģiona austrumus, kur sniega jau kopš gada pirmajām dienām bija krietni vairāk un biezākā sniega kārta valstī saglabājās Dagdā — 25 centimetri.[16][17]
    • Vakarā, no ziemeļaustrumiem, Latvijas teritoriju sāka šķērsot aukstā gaisa masa no Krievijas, sākās gaisa temperatūras pazemināšanās. Tikmēr ZA vēja ietekmē virs Rīgas jūras līča izveidojās nokrišņu mākoņi, kas sāka šķērsot Zemgales R daļu, tur nesot intensīvu snigšanu, īpaši Tukumā pusē.[18] Sniega mākoņi turpināja kļūt plašāki, nesot ievērojamu sniega segas pieaugumu.[19]
  • 15. janvāris — pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza –20 grādus.[20] Aukstākais laiks tika piedzīvots Alūksnē, kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20,7 °C. Pilni –20 grādi bijuši arī Dagdā (–20,0 °C) un Piedrujā (–20,1 °C). Citviet Vidzemē un Latgalē tika reģistrēts sals līdz –14, –19 grādiem, Zemgalē līdz –12, –16 grādiem, bet Kurzemē līdz –7, –10 grādiem. Rīgas centrā zemākā temperatūra bija pirms plkst. 8, kad tā sasniedza –11,5 °C.[21]
Auksta un saulaina diena Rīgas rietumu daļā. 2021. gada 17. janvāris.
Auksta un saulaina diena Rīgas rietumu daļā. 2021. gada 17. janvāris.
  • 17. janvāris:
    • Valdīja ļoti auksts laiks. No rīta Kurzemē, Zemgales rietumos un daudzviet Vidzemē debesis bija apmākušās, vietām nedaudz sniga. Dažviet bija migla un sarma. Pūta lēns vējš, daudzviet valdīja bezvējš. Gaisa temperatūra bija no –7, –10 grādiem Ziemeļkurzemē līdz –26, –29 grādiem vietām Zemgalē un Vidzemes dienvidrietumu daļā. Zemākā gaisa temperatūra tika sasniegta novērojumu stacijā "Jelgava" Staļģenē, –31,0 °C, tādējādi sasniedzot 17. janvāra aukstuma rekordu, kas Jelgavā tika reģistrēts 1940. gadā (novērojumu stacijas atrašanās vieta ir mainīta, un tikai pēdējos gados tā izvietota Staļģenē — aptuveni 15 kilometrus no Jelgavas). Tik stiprs sals valstī tika piedzīvots pirmo reizi kopš 2017. gada. Šī bija arī šīs nakts zemākā gaisa temperatūra Eiropā ārpus Krievijas.[22] Iepriekšējo reizi 30 grādu sals valstī bija 2017. gada 7. janvārī, kad Madonā un Rēzeknē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –31 grādam.[23][24] Otrā zemākā gaisa temperatūra, kas tika reģistrēta novērojumu stacijās, bija –28,2 grādi Bauskā. Citviet Zemgales centrālajā un austrumu daļā, kā arī Vidzemē, tai skaitā Rīgas apkārtnē, sals pastiprinājās līdz –27 grādiem.[25] Rīgas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz –25 grādiem, bet galvaspilsētas centrā — līdz –17,8 °C. Latgalē gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz –21, –25 grādiem, bet Kurzemē minimālā gaisa temperatūra naktī bija no –7,3 grādiem Kolkā līdz –22,2 grādiem Rucavā. No 59 Latvijas Valsts ceļu meteoroloģisko novērojumu stacijām, vismaz 25 grādu sals tika reģistrēts 19 stacijās. Minimālā gaisa temperatūra svārstījās no –11,3 °C Popē (netālu no Ventspils), līdz –27,1 °C Garkalnē un Zariņu stacijā starp Iecavu un Bausku.
    • Biezākā sniega sega pēdējā diennaktī LVĢMC novērojumu tīklā bija 33 cm Dobelē un 36 cm Kalnciemā. Rītā sniega kārtas augstums Dobelē saruka līdz 26 cm, bet Kalnciemā — līdz 27 cm.[26]
  • 21. janvāris — nakts laikā Latvijai pāri virzījas siltā atmosfēras fronte, valsts lielākajā daļā atnesot nokrišņus, sākumā daudzviet sniegu un vietām arī puteni, kas vēlāk pārgāja atkalā un lietū.[27] Dienā tikpat kā visā valstī iestājās atkusnis[28], vietām termometra stabiņam paaugstinoties līdz +5 grādiem. Pārvietošanos daudzviet apgrūtināja apledojums.[29]
  • 26. janvāris — no dienvidaustrumiem Latviju sasniedza ciklons, līdz ar to valsts teritoriju šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu slapju sniegu, sniegu, brīžiem stipru, atsevišķos rajonos arī lietu. Naktī visvairāk sniga valsts austrumos, Alūksnē, Gulbenē, Zosēnos un Sīļos sniega segas biezums palielinājās par 5 cm.[30] Dienā, turpinoties snigšanai, vietām Vidzemē sniega kārta pieauga par 4—7 cm (Siguldā — par 7 cm, Priekuļos — par 5 cm, Lielpēčos (Ogre) un Skrīveros — par 4 cm),[31] bet līdz plkst. 19.00 vislielākais sniega segas pieaugums tika novērots Siguldā (+10 cm), Lielpēčos (+7 cm), Skrīveros (+6 cm) un Priekuļos (+5 cm).[32]
Līča efekta nokrišņi virzījas uz valsts centrālajiem rajoniem. 2021. gada 30. janvāris.
Līča efekta nokrišņi virzījas uz valsts centrālajiem rajoniem. 2021. gada 30. janvāris.
  • 30. janvāris:
    • Diennakts laikā, virzoties nokrišņu zonai, daudzviet Latvijā sniega segas biezums palielinājās par 10 cm.[33] Visvairāk sniga Rēzeknē, kur sniega segas biezums pieauga no 8 līdz 23 cm, bet biezākā sniega kārta izveidojās Alūksnē, kur sniega dziļums pēdējā diennaktī pieauga no 22 līdz 33 cm. Otrā biezākā sniega sega tika novērota Dagdā — 27 cm, bet Siguldā izveidojās 26 cm bieza sniega sega.[34] Spēcīgās snigšanas un vēja dēļ daudzviet valstī, arī Rīgā, uz brauktuvēm un ielām izveidojās sniega sanesumi.[35]
    • Virs Rīgas jūras līča sāka veidoties jūras efekta nokrišņi, gan naktī, gan arī dienas laikā daudzviet valsts centrālajos rajonos, īpaši Rīgas apkārtnē un pašā galvaspilsētā, atnesot intensīvu snigšanu,[36][37] šaura josla ar stiprāko snigšanu atradās gar Rīgas rietumiem, dienvidrietumiem, tai skaitā pāri lidostai. Redzamība sniegputenī vietām sasniedza tikai 300 metru.[38]
  • 31. janvāris — valsts novērojumu stacijās biezākā sniega sega izveidojās Lielpečos, Ogres novada Ogresgala pagastā, kur tās augstums agrā rītā sasniedza 50 cm.[39][40] Tas bija arī dziļākais sniegs, kāds valsts meteoroloģiskajās novērojumu stacijās fiksēts kopš 2016. gada janvāra, kad 51 cm dziļa sniega sega pārklāja Irbenes apkaimi Ventspils novadā.[41] Otrā biezākā sniega sega atbilstoši LVĢMC datiem izveidojās Skrīveros — 34 cm, bet Siguldā un Alūksnē — 31 cm. Vismazāk sniega bija Kurzemes piekrastē, tostarp Rucavas, Liepājas, Pāvilostas, Ventspils un Kolkas novērojumu stacijā zemi klāja tikai 2—4 centimetri sniega. Dienas laikā vietām stipra snigšana turpinājās Vidzemes rietumu rajonos, tostarp Cēsīs un Siguldā,[42][43] kur sniega sega palielinājās vēl par dažiem centimetriem.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. februāris — pēcpusdienā un vakarā valsts teritoriju no rietumiem šķērsoja plaša nokrišņu zona,[44] daudzviet atnesot sniegu, brīžiem mēreni stipru snigšanu,[45] kurā redzamība pazeminājās līdz 300-700 m, ceļi daudzviet kļuva sniegoti. Sniega sega vietām palielinājās par dažiem centimetriem.[46]
  • 5. februāris — Latvijā sākās otrais aukstuma vilnis 2020./2021. gada ziemā.[47] Naktī teritorijas lielākajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem –10 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota Skrīveru novērojumu stacijā (NS; –17,9 °C), Jelgavas NS (–16,8 °C) un Stendes NS (–16,3 °C).[48] Tikmēr nakts un dienas laikā, pāri valsts centrālajai daļai virzījās līča efekta nokrišņi, nesot intensīvu snigšanu, vietām, īpaši Jelgavas, Ķemeru un Rīgas pusē sniega sega pieauga par 4—9 cm.[49][50]
  • 6. februāris — naktī, debesīm skaidrojoties, tika novērots stiprs sals, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika novērota Jelgavas novērojumu stacijā Staļģenē, –28,5 °C.[51] Galvaspilsētas centrā gaiss atdzisa līdz –13,2 grādiem.
  • 7. februāris — naktī viszemākā gaisa temperatūra tika fiksēta valsts austrumu daļā — Daugavpilī termometra stabiņš noslīdēja līdz –26,5 °C atzīmei, bet Ainažos gaiss atdzisa līdz –24,9 °C. Arī citviet, galvenokārt austrumos, gaisa temperatūra bija no –20 līdz –24 grādiem.[52][53] Rīgas lidostā īsi pēc saullēkta gaisa temperatūra pazeminājās līdz –21 grādam, galvaspilsētas centrā –14,4 °C.[54] Tikmēr Liepājā, Pāvilostā un Mērsragā naktī intensīvi sniga.[55]
  • 8. februāris — stiprākais sals valdīja valsts dienvidu daļā, kur naktī viszemākā gaisa temperatūra fiksēta Daugavpils novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –27 grādiem. Jelgavas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,3 °C, bet Bauskas novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza –24,6 °C. Citviet valstī gaiss atdzisa līdz –10, –20 grādiem, vēsāks bija Piedrujā (–22,5 °C) un Rucavā (–21,4 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz –14,9 °C, bet vissiltāks bija Kolkā, –5,4 °C.[56][57]
  • 12. februāris — no rīta debesis virs Latvijas bija daļēji apmākušās un vietām nedaudz sniga. Gaisa temperatūra piecos rītā Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu tīklā bija no –6,5 grādiem Kolkā līdz –19,2 grādiem Skrīveros. Sniega segas biezums novērojumu staciju laukumos bija no deviņiem centimetriem Ventspils ostā līdz 31 centimetram Siguldā, 32 centimetriem Alūksnē un 35 centimetriem Dagdā, tai skaitā 20 centimetri Rīgas centrā. Valstī pūta lēns ziemeļu vējš, Latgalē tas bija mērens, bet vietām valstī iestājās bezvējš. Rīgā debesis bija apmākušās, pūta ziemeļaustrumu vējš trīs metri sekundē. Gaisa temperatūra plkst. 5 bija –13 grādi pilsētas centrā un –19 grādi lidostā.
  • 13. februāris — nakts otrajā pusē valstī tika novēroti lieli temperatūras kontrasti. Daudzviet Sēlijas un Vidzemes austrumu daļā, kā arī Latgalē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –17, –19 grādiem, tikmēr Ventspils lidostā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +1 grādam.[58] Savukārt vietām valsts centrālajos rajonos, tai skaitā arī Rīgā un tās apkārtnē, kā arī Vidzemē, tika novērots sasalstošs lietus.[59]
  • 14. februāris — dienā pāri Kurzemes centrālajai un rietumu daļai, kā arī Zemgales rietumu daļai virzījās nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām — stipru.[60] Kurzemes centrālajā un austrumu daļā vietām no rīta sniga spēcīgi, redzamība stiprajā sniegā samazinājās līdz 400 metriem.[61] Pēc snigšanas biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās izveidojās Saldū — 35 cm, kur sniega sega palielinājās par 13 cm, bet Kuldīgas meteoroloģiskajā stacijā — par 5 cm, no 12 līdz 17 cm.[62] Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 9 cm Rucavā un Ventspils ostā, līdz 31 cm Siguldā, 33 cm Alūksnē un 34 cm Dagdā.[63]
  • 18. februāris — tika aizvadītā kārtējā auksta nakts, daudzviet valstī gaisa temperatūra pazeminājās zem –20 grādiem, bet zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –27,4 °C, savukārt Vidzemes augstienē esošajos Zosēnos sals sasniedza –26 grādus.[64] Tikmēr Bauskā tika uzstādīts jauns vietējas nozīmes aukstuma rekords, tur gaisa temperatūra pazeminājās līdz –21,6 °C (iepriekšējais rekords bija 1954. gadā, kad temperatūra sasniedza –20 grādus). Citās LVĢMC novērojumu stacijās temperatūra noslīdēja līdz pārsvarā –14, –24 grādiem, bet siltāks bija Rīgas līča piekrastē Kurzemē: Mērsragā –12,9 grādi, bet Kolkā tikai –8,9 grādi.[65] Lai gan arī galvaspilsētā meteorologi solīja salu līdz pat –22 grādiem, tomēr pateicoties tam, ka debesis bija daļēji apmākušās, temperatūra pilsētas centrā pazeminājās tikai līdz –13,8 °C un nepilniem –20 grādiem Pierīgā.
  • 19. februāris — minimālā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās Latvijas teritorijā bija no –12,8 grādiem Liepājā un Pāvilostā līdz –26,5 grādiem Daugavpilī. Savukārt Madonā, termometra stabiņam pazeminoties līdz –23,9 °C un tika pārspēts 19. februāra aukstuma rekords.[66]
  • 20.21. februāris — Latvijā pakāpeniski iestājās atkusnis. Kurzemes piekrasti (Rucava, Liepāja) tas sasniedza 20. februārī, plkst. 10:00 no rīta, savukārt valsts centrālajos rajonos, tostarp galvaspilsētā, atkusnis iestājās plkst. 20:00. Valsts austrumus un Krievijas pierobežu tas sasniedza nākamās dienas plkst. 7:00 no rīta.[67]
  • 21. februāris — siltākā diena kopš decembra.[68] Visā valstī termometra stabiņš pakāpās virs +2 grādiem, līdz ar to vietām Kurzemē un valsts centrālajā daļā iestājās meteoroloģiskais pavasaris.[69] Plkst. 13:00 augstākā gaisa temperatūra bija +6,4 grādi Mērsragā un +6,8 grādi Kolkā. Galvaspilsētā gaiss iesila līdz +5 grādiem.[70]
  • 22. februāris — lielākajā Latvijas daļā tika piedzīvota pirmā pavasarīgā diena, visā valsts teritorijā, izņemot atševišķus piekrastes rajonus un Vidzemes ziemeļu daļu, termometra stabiņš paaugstinājās virs +5 grādiem. Spoži spīdot saulei, augstākā gaisa temperatūra tika novērota Saldus novērojumu stacijā, kur pēcpusdienā gaiss iesila līdz +12,2 grādiem, un tas ir šīs novērojuma stacijas 22. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords.[71] Daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7, +10 grādiem, šī diena kļuva par siltāko kopš novembra un par pirmo 2021. gadā, kad temperatūra sasniedza +10 grādu atzīmi.[72][73] Tikmēr vakarpusē no Rīgas jūras līča ieplūda auksta un mitra gaisa masa, Rīgā un vietām citviet valstī izveidojās bieza migla.[74]

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.[75]

2021. gada gaisa temperatūras rādītāji pa dekādēm Latvijā. (°C)
Mēnesis Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs
Dekāde 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3
Absolūtais maksimums (°C) 3,5 3,7 6,8 4,1 3,8
Vidējā temperatūra (°C) −1,7 −7,9 −0,1 −8,8 −8,4
Absolūtais minimums (°C) −12,0 −31,0 −10,9 −28,5 −27,4
Mēnesis Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris
Dekāde 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3
Absolūtais maksimums (°C)
Vidējā temperatūra (°C)
Absolūtais minimums (°C)

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[76]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā mēneša un dekādes temp.
Janvāris
–17,8 °C
17. janvāris
+4,9 °C
24. janvāris −2,4 °C +1,1 −0,9 −7,3 +0,5
Februāris
–15,7 °C
19. februāris
— °C
°C −7,4 −7,1
Marts
— °C
— °C
°C
Aprīlis
— °C
— °C
°C
Maijs
— °C
— °C
°C
Jūnijs
— °C
— °C
°C
Jūlijs
— °C
— °C
°C
Augusts
— °C
— °C
°C
Septembris
— °C
— °C
°C
Oktobris
— °C
— °C
°C
Novembris
— °C
— °C
°C
Decembris
— °C
— °C
°C
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
52,9 mm
4,1
10,5
38,3
9,5 mm
30. janvāris
— mm
10,3
0,5
— mm
— mm
— mm
— mm
— mm
— mm
— mm
— mm
— mm
— mm

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

  •  —
  •  —
  •  —
  •  —
  •  —

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dagdā sasnigusi 22 centimetrus bieza sniega sega, apollo.lv, 01.01.2021.
  2. Jānis Trallis, twitter.com, 01.01.2021.
  3. Toms Bricis, twitter.com, 02.01.2021.
  4. FOTO: Sniega stihija Latgalē bez elektības atstāj tūkstošus, lsm.lv, 02.01.2021.
  5. Meteo Latvia, twitter.com, 07.01.2021.
  6. Meteo.lv, twitter.com, 11.01.2021.
  7. Meteo Latvia, twitter.com, 11.01.2021.
  8. Video: Sniega dēļ Rīgā – grūti izbraucamas ielas, lsm.lv, 11.01.2021.
  9. Meteo.lv, twitter.com, 12.01.2021.
  10. Otrdien pamatīgi puteņos; šorīt Latvijā autoceļi sniegoti un apledo, lsm.lv, 12.01.2021.
  11. Latvijas Valsts ceļi, twitter.com, 12.01.2021.
  12. Meteo.lv, twitter.com, 12.01.2021.
  13. Meteo Latvia, twitter.com, 13.01.2021.
  14. Meteo.lv, twitter.com, 13.01.2021.
  15. Trešdien snigšana turpināsies, lsm.lv, 13.01.2021.
  16. Šīs nedēļas puteņos visvairāk sniega sasnidzis Zemgalē, lsm.lv, 14.01.2021.
  17. Meteo.lv, twitter.com, 14.01.2021.
  18. Meteo Latvia, twitter.com, 14.01.2021.
  19. Meteo Latvia, twitter.com, 14.01.2021.
  20. Pirmo reizi divu gadu laikā temperatūra sasniegusi –20 grādus, lsm.lv, 15.01.2021.
  21. Meteo.lv, twitter.com, 15.01.2021.
  22. Meteo Latvia, @storm_chaserEU, twitter.com, 17.01.2021.
  23. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 17.01.2021.
  24. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 17.01.2021.
  25. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 17.01.2021.
  26. Pirmo reizi četru gadu laikā sals Latvijā pastiprinājies līdz -30 grādiem, lsm.lv/LETA, 17.01.2021.
  27. Naktī gaidāma stipra snigšana, atkala un lietus. Visā valstī spēkā dzeltenais brīdinājums, apollo.lv, 21.01.2021.
  28. Latviju pārņem atkusnis, lsm.lv, 21.01.2021.
  29. Meteo.lv, twitter.com, 21.01.2021.
  30. Meteo.lv, twitter.com, 26.01.2021.
  31. Meteo.lv, twitter.com, 26.01.2021.
  32. Meteo.lv, twitter.com, 26.01.2021.
  33. Meteo.lv, twitter.com, 30.01.2021.
  34. Daudzviet Latvijā snieg; Alūksnē sniega dziļums sasniedzis 33 centimetrus, apollo.lv, 30.01.2021.
  35. Sestdienas rītā Rīgā uz brauktuvēm veidojas sniega sanesumi; kavējas sabiedriskais transports, lsm.lv, 30.01.2021.
  36. Meteo Latvia, twitter.com, 30.01.2021.
  37. Meteo Latvia, 30.01.2021.
  38. Jānis Trallis, twitter.com, 30.01.2021.
  39. Meteo.lv, twitter.com, 31.01.2021.
  40. Jānis Trallis, twitter.com, 31.01.2021.
  41. Dziļākā sniega sega Latvijā pieaugusi līdz pusmetram, apollo.lv, 31.01.2021.
  42. Jānis Trallis, twitter.com, 31.01.2021.
  43. Jānis Trallis, twitter.com, 31.01.2021.
  44. Meteo Latvia, twitter.com, 02.02.2021.
  45. Otrdiena iesāksies saulaina, bet vakarā daudzviet snigs, lsm.lv, 02.02.2021.
  46. Meteo Latvia, twitter.com, 02.02.2021.
  47. Video blogs: sācies garākais aukstuma vilnis šoziem; beigusies solārā ziema, lsm.lv, 05.02.2021.
  48. Meteo.lv, twitter.com, 05.02.2021.
  49. Meteo Latvia, twitter.com, 05.02.2021.
  50. Meteo.lv, twitter.com, 05.02.2021.
  51. Meteo.lv, twitter.com, 06.02.2021.
  52. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 07.02.2021.
  53. meteolapa.lv, @meteolapa, twitter.com, 07.02.2021.
  54. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 07.02.2021.
  55. Jānis Trallis, @meteozinas, twitter.com, 07.02.2021.
  56. Meteo.lv, twitter.com, 08.02.2021.
  57. LTV Ziņu Dienests, twitter.com, 08.02.2021.
  58. Meteolapa.lv, twitter.com, 13.02.2021.
  59. Meteo.lv, twitter.com,, 13.02.2021.
  60. Meteolapa.lv, twitter.com, 14.02.2021.
  61. Saldū izveidojusies 35 centimetrus bieza sniega sega, apollo.lv, 14.02.2021.
  62. Jānis Trallis, twitter.com, 14.02.2021.
  63. Saldū sniega sega kļuvusi par 13 centimetriem biezāka, lsm.lv, 14.02.2021.
  64. Meteo.lv, twitter.com, 18.02.2021.
  65. Ceturdienas rītā lielākais sals bijis Daugavpilī, kur fiksēti –27,4 grādi, lsm.lv, 18.02.2021.
  66. Meteo.lv, @LVGMC_Meteo, twitter.com, 19.02.2021.
  67. Sestdien Kurzemē sabiezēs migla un gaiss iesils līdz +3 grādiem, lsm.lv, 20.02.2021.
  68. Svētdiena ir siltākā diena kopš decembra, ciklons.tvnet.lv, 21.02.2021.
  69. Video blogs: sāksies pavasaris, bet aukstuma viļņu risks martā būs liels, lsm.lv, 19.02.2021.
  70. Svētdien teju visā Latvijā gaisa temperatūra pakāpusies virs nulles; gaidāms lietus, ciklons.tvnet.lv, 21.02.2021.
  71. Meteo.lv, twitter.com, 22.02.2021.
  72. Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +10 grādiem, ciklons.tvnet.lv, 22.02.2021.
  73. Meteo Latvia, twitter.com, 22.02.2021.
  74. Toms Bricis, twitter.com, 22.02.2021.
  75. 2020. gada laikapstākļi, meteo.lv
  76. Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]