Arturs Komptons
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Arturs Holijs Komptons (angļu: Arthur Holly Compton, 1892. gada 10. septembris — 1962. gada 15. marts) bija amerikāņu fiziķis.
1919. gadā absolvējis Prinstonas Universitāti. Pēc tam akadēmiskajā darbā Vašingtonas Universitātē (1920—1923). No 1923. gada profesors Čikāgas Universitātē.[1] 1927. gadā ievēlēts ASV Nacionālajā Zinātņu akadēmijā.[2] Otrā pasaules kara laikā piedalījies ASV atombumbas radīšanas projektā. No 1945. gada atkal strādājis Vašingtonas Universitātē, rektors (1953—1961).[1]
Komptona zinātniskā darbība bija saistīta ar atomfiziku, kodolfiziku un kosmiskā starojuma fiziku. 1923. gadā atklājis rentgenstaru viļņa garuma izmaiņu, tiem izkliedējoties no elektroniem, kā arī izstrādājis tās izkliedes teoriju, kas pazīstama kā Komptona efekts.[1][3] Par šo atklājumu 1927. gadā kopā ar Čārlzu Vilsonu (par Vilsona kameru) saņēmis Nobela prēmija fizikā.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 268. lpp.
- ↑ National Academy of Sciences — Arthur Holly Compton (1956) (angliski)
- ↑ Rolovs, B. Mazā fizikas vārdnīca, Rīga: Liesma, 1971. gads, 159. lpp.
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1927». Nobel Foundation.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arturs Komptons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Artura Komptona biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Žans Perēns |
Nobela prēmija fizikā kopā ar Čārlzu Vilsonu 1927 |
Pēctecis: Ouens Ričardsons |
|