Drabešu muiža

Drabešu muiža (vācu: Drobbusch) bija muiža, kuras kungu māja atrodas Drabešu pagastā^[1] pie autoceļa Drabeši-Līvi (V293). Drabešu muižas centrā ir saglabājušas 12 ēkas. Vismazāk pārbūvēta ir klēts ēka, līdzās atrodas muižas parks. Līdz 1920. gada zemes reformai muiža piederēja Blankenhāgenu dzimtai, kas 19. gadsimta sākumā uzcēla tagadējās muižas centra ēkas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Livonijas ordeņa sekularizācijas 1561. gadā tā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers muižu kalnā pie Āraišu pils apstiprināja Liepupes muižas īpašniekam Reinholdam fon Fītinghofam (1484–1562). Pēc viņa nāves K. Fītinghofs 1564. gadā to par 8000 markām pārdeva savam sievas brālim B. Patkulam. Muižas nosaukums cēlies no Lietuvas karaspēka virsnieka Drobiša (lietuviešu: Drobišas, baltkrievu: Дробыш) vārda, kurš muižu ieguva Poļu-zviedru kara laikā.

Zviedru Vidzemes laikā muižu atguva B. Patkula mazdēls, kurš 1647. gadā to pārdeva Ūksenšernam par 2000 dālderiem, 1652. gadā to nopirka Ringenbergs par 4000 dālderiem, tad muižu mantoja viņa māsa Lēvenšterna, kas 1679. gadā par 2000 dālderiem muižu ieķīlāja majoram Berendam, kurš to tālāk nodeva Cēsu birģermeistaram Šlejeram. 1750. gadā muižu ieguva kapteiņa Šleijera atraitne, tad tā nonāca Bremzenu dzimtas īpašumā, 1794. gadā par 30 000 dālderiem to nopirka Pēteris Heinrihs fon Blankehāgens (1765–1802). 1799. gadā viņš piepirka klāt zemes no Kļavkalna muižas – Sīļu mājas un mežu. Līdz 1920. gadam Drabešu muiža piederēja Blankenhāgeniem. Pili 1905. gada revolūcijas laikā nodedzināja, vēlāk atjaunoja.

Pēc muižas nacionalizēšanas Cēsu apriņķa valde Drabešu muižas ēkās ierīkoja bērnu namu, vēlāk skolu. Drabešu bērnu patversmē un pamatskolā par skolas pārzini no 1925. līdz 1927. gadam strādāja Aleksandrs Čaks. 1980. gadā iestādīja A. Čaka piemiņas birzi. Drabešu muižas kungu mājā iekārtoja dzīvokļus.^[2] Blankenhāgeniem atstāja 50 ha zemes ar centru Vāverkrogā, kurā H. Blankenhāgens ierīkoja pienotavu un krejotavu.

2008. gadā muižas kungu mājā nodibināja sporta klubu "Ašais", bet 2011. gadā izveidoja Amatu māju.^[3]

Netālās Drabešu vējdzirnavas un dzirnavnieka māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet trīs krāsnis muižas kungu mājā — mākslas pieminekļi.

Muižas ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopumā muižas ēkas 19.gs. galvenokārt būvētas, izmantojot laukakmeņu mūra konstrukcijas, taču ir bijušas arī koka ēkas, kuras līdz mūsdienām nav saglabājušās.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērents P. Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā. Cēsis, 1927. – 61.–62.lpp.
Švābe A. Die alteste schwedische Landrevision Livlands. Rīga, 1933. – 298.–299., 303.–304.S.
Mašnovskis V. Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla. I, 2018. – 204.–205.lpp.
Ķibilda D. Drabešu muiža pie Āraišu ezera. Druva, 1998.01.23.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ zudusilatvija.lv
↑ Amatu māja Drabešu muižā svin desmit gadus Arhivēts 2023. gada 3. septembrī, Wayback Machine vietnē. edruva.lv 22-12-2021

Koordinātas: 57°14′37″N 25°16′45″E / 57.24361°N 25.27917°E / 57.24361; 25.27917

[1] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[2] zudusilatvija.lv

[3] Amatu māja Drabešu muižā svin desmit gadus Arhivēts 2023. gada 3. septembrī, Wayback Machine vietnē. edruva.lv 22-12-2021

[1]

[2]

[3]