Eduarda Smiļģa inscenējumi Dailes teātrī
Izskats
Sarakstā Eduarda Smiļģa inscenējumi Dailes teātrī hronoloģiskā secībā uzskaitīti latviešu režisora Eduarda Smiļģa inscenējumi viņa dibinātajā Dailes teātrī.
Iestudētās izrādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1920. gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rainis "Indulis un Ārija" (1920.11.19.);
- Pedro Kalderons de la Barka "Salameas tiesnesis" (1920.12.03.);
- Oskars Vailds "Salome" (1920.12.27.);
- Aspazija "Atriebēja" (1921.01.21.);
- Pāvils Gruzna "Kad jūra krāc" (1921.02.04.);
- Aspazija "Sidraba šķidrauts" (1921.02.23.);
- Eduards Šeldons "Romāns" (1921.03.11.);
- Rainis "Uguns un nakts" (1921.04.23.);
- Henriks Ibsens "Pērs Gints" (1921.09.15.);
- Ernsts Harts "Nerrs Tantris" (1921.10.21.);
- Viljams Šekspīrs "Divpadsmitā nakts" (1921.11.26.);
- Moriss Meterlinks "Zilais putns" (1921.12.23.);
- Viljams Šekspīrs "Hamlets" (1922.01.19.);
- Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (1922.02.09.);
- Moljērs "Žoržs Dandēns" (1922.03.08.);
- Nikolajs Jevreinovs "Dzīve – arlekināde" (1922.03.30.);
- Viljams Šekspīrs "Sapnis vasaras naktī" (1922.04.20.);
- Karels Čapeks "Cilvēces bojā iešana" ("R.U.R.") (1922.05.18.);
- Viljams Šekspīrs "Otello" (1922.09.21.);
- Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi" (pēc E. T. A. Hofmaņa darbiem) (1922.11.02.);
- Jānis Akuraters "Aptumšošanās" (1922.12.07.);
- Ludvigs Tīks "Runcis zābakos" (1922.12.25.);
- Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos" (1923.01.25.);
- Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo "Dzeltenais ģērbs" (1923.03.01.);
- Frīdrihs Dīcenšmits "Svētā Jēkaba ceļojums" (1923.03.22.);
- Viljams Šekspīrs "Liela brēka, maza vilna" (1923.04.19.);
- Hasinto Benavente "Interešu spēle" (1923.05.12.);
- Anna Brigadere "Princese Gundega un karalis Brusubārda" (1923.08.31.);
- Frīdrihs Šillers "Fiesko sazvērestība Dženovā" (1923.09.27.);
- Ādolfs Alunāns "Seši mazi bundzenieki" (1923.10.18.);
- Viljams Šekspīrs "Venēcijas tirgotājs" (1923.11.15.);
- Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kreislera stūra logs" (pēc E. T. A. Hofmaņa darbiem) (1923.12.06.);
- Gustavs Rēders "Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa" (1923.12.25.);
- Francis Grillparcers "Sapnis – dzīve" (1924.01.24.);
- Fēlikss Cielēns "Sarkanais nerris" (1924.02.14.);
- Karlo Goldoni "Viesnīcniece" (1924.02.28.);
- Aristofans "Līsistrate" (1924.03.27.);
- Viljams Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" (1924.04.24.);
- Tristans Bernārs "Divas pīles" (1924.05.15.);
- Migels de Servantess "Dons Kihots" (1924.09.03.);
- Reinis un Matīss Kaudzītes "Mērnieku laiki" (1924.10.02.);
- Karlo Goldoni "Pļāpīgās sievas" ("Sievu valodas") (1924.10.23.);
- Džordžs Bernards Šovs "Cēzars un Kleopatra" (1924.11.20.);
- Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens "Karalis" (1924.12.11.);
- Anna Brigadere "Sprīdītis" (1924.12.25.);
- Rūdolfs Blaumanis "Trīnes grēki" (1925.01.22.);
- Georgs Bīhners "Dantons" (1925.02.19.);
- Tristans Bernārs "Mazā kafejnīca" (1925.03.12.);
- Moriss Magrs "Sins" (1925.04.02.);
- Hennings Bergers "Plūdi" (1925.04.23.);
- Karls Šternheims "Friča mīlas dēkas" (1925.05.08.);
- Viljams Šekspīrs "Juku jukām" ("Kā jums tīk") (1925.05.28.);
- Frīdrihs Šillers "Laupītāji" (1925.09.03.);
- Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte" (1925.09.17.);
- Rūdolfs Blaumanis "Ļaunais gars" (1925.10.08.);
- Luidži Pirandello "Vīrs, zvērs un tikums" (1925.10.22.);
- Kārlis Ābele "Ligatūra" (1925.11.20.);
- Karlo Goldoni "Ziņkārīgās sinjoras" (1925.12.03.);
- Viljams Šekspīrs "Par velti mīlēts" ("Veltas pūles mīlā") (1925.12.18.);
- Viktors Igo "Ernani" ("Kastīliešu gods") (1926.01.21.);
- Emīls Fabrs "Zelta karaļi" (1926.02.04.);
- Eižens Labišs "Itālijas salmu cepure" (1926.02.17.);
- Andrejs Upīts "Mirabo" (1926.03.11.);
- Augusts Deglavs "Rīga" (1926.03.25.);
- Alfonss Dodē, Ādolfs Belo "Safo" (1926.04.10.);
- Žoržs Kurtelins "Greizais spogulis" (1926.04.22.);
- Edvards Vulfs "Greizsirdība" (1926.05.06.);
- Aleksandrs Dimā (tēvs) "Grāfs Monte Kristo" (1926.05.21.);
- Gustavs Rēders "Roberts un Bertrams" (1926.06.04.);
- Rainis "Spēlēju, dancoju" (1926.09.09.);
- Ričards Brinslijs Šeridans "Siržu divkauja" (1926.09.30.);
- Džeimss Elrojs Flekers "Hasans" (1926.10.14.);
- Ādolfs Alunāns "Džons Neilands" (1926.10.29.);
- Moljērs "Pilsonis muižniekos" (1926.11.13.);
- Kārlis Ābele "Stāsts par Gleihenes grāfu" (1926.12.02.);
- Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu dejotāja" (1926.12.16.);
- Jukums Palevičs "Preilenīte" (1926.12.31.);
- Artūrs Neirips "Sapnis Jaungada naktī" (1926.12.31.);
- Viljams Šekspīrs "Gals labs – viss labs" (1927.01.20.);
- Setons Vēns "Uz nezināmo ostu" (1927.02.10.);
- Pols Gavo, P. Giljemo "Salmu sievas" (1927.02.24.);
- Aspazija "Madlienas baznīcas torņa cēlājs" (1927.03.12.);
- Andrejs Upīts "Cēloņi un sekas" (1927.03.24.);
- Tristans Bernārs "Ideāla ķēkša" (1927.04.13.);
- S. Nikolss (N. Mišejevs) "Karaliene Kofetua un nabagais" (1927.04.30.);
- Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers "Ēdenes dārzs" (1927.05.19.);
- Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks "Jātnieku drudzis" (1927.06.09.);
- Rainis "Mīla stiprāka par nāvi" (1927.09.03.);
- Ferencs Molnārs "Sarkanās dzirnavas" (1927.10.08.);
- G. Vernons, G. Ouens "Misters Vu" (1927.10.27.);
- Žaks Devāls "Ak, šīs mīlas mokas" ("Septembra roze") (1927.11.26.);
- Augusts Strindbergs "Sapņu spēle" (1927.12.03.);
- Franks Vēdekinds "Mūzika" (1927.12.15.);
- Nikolajs Škļars "Bums un Atspolīte" (1927.12.25.);
- Frīdrihs Šillers "Vilhelms Tells" (1928.01.12.);
- Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs" (1928.01.25.);
- Simons Žantijons "Maja" (1928.02.11.);
- Kārlis Jēkabsons "Sultāna harēms" (1928.02.28.);
- Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Buridāna ēzelis" (1928.03.17.);
- Kārlis Ieviņš "Mežābeles koka kastīte" (1928.04.01.);
- Bens Džonsons "Lielais Venēcijas blēdis" ("Volpone") (1928.04.19.);
- H. un J. Venceļi "360 sievas" (1928.05.03.);
- Slings (Pauls Šlezingers) "Trīskārt mirušais Pēteris" (1928.05.24.);
- Pjērs Frondē "Divas pasaules" (1928.06.10.);
- Jaroslavs Hašeks "Šveiks dzīvo sveiks" (1928.06.13.);
- Frīdrihs Šillers "Dons Karloss" (1928.09.06.);
- Viljams Somersets Moems, D. Koltons "Sedija Tomsone" (1928.09.18.);
- Viljams Šekspīrs "Falstafs un princis Inga" ("Henrijs IV") (1928.10.04.);
- Vilhelms Meijers-Fosters "Vecheidelberga" (1928.10.18.);
- Karls Gorners "Pelnrušķīte" (1928.11.04.);
- Žoržs Bers, Luijs Verneijs "Advokāte Bolbeka un viņas vīrs" (1928.11.08.);
- Jaroslavs Hašeks "Šveiks frontē" (1928.11.30.);
- Žaks Devāls "Septembra roze" (1928.12.13.);
- Žils Verns, R. d’Ennerī "Kapteiņa Granta bērni" (1928.12.25.);
- A. Juhņevičs "Lelles" (1928.12.30.);
- Edvards Vulfs "Svētki Skangalē" (1929.01.12.);
- Kurts Gecs "Hokus-pokus" (1929.01.24.);
- Andrejs Upīts "Apburtais loks" (1929.01.31.);
- Ādolfs D’Enerī, Mass "Māsas Žerāras" (1929.02.14.);
- Fricis Jansons "Drošais Dainis" (1929.02.24.);
- Luijs Verneijs "Raksts vai ērglis?" (1929.03.07.);
- G. Levins-Bahvics "Ženija startē" (1929.03.16.);
- Jūlijs Lācis "Mazā Daga" (1929.04.01.);
- Reinis un Matīss Kaudzītes "Mērnieku laiki" (1929.04.06.);
- Nikolajs Jevreinovs "Dzīves maskerāde" (1929.04.13.);
- Žaks Ofenbahs "Skaistā Helēna" (1929.04.27.);
- Viktors Igo "Parīzes Dievmātes katedrāle" (1929.05.15.);
- Pāvils Gruzna "Rautenfelda mīlas traģēdija" (1929.06.01.);
- Arveds Švābe "Piebaldzēni vēverīši" (1929.09.10.);
- Karlo Goldoni "Vēdeklis" (1929.09.20.);
- Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens" (1929.10.04.);
- Rainis "Pūt, vējiņi!" (1929.10.18.);
- Kārlis Ieviņš "Zilās salas" (1929.11.03.);
- Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve" (1929.11.08.);
- Ādolfs Alunāns "Kas tie tādi, kas dziedāja" (1929.11.27.);
- Francis Šūberts, Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas" (1929.12.14.);
- Herberts Dorbe "Leiputrija" (1929.12.26.);
- Francis Arnolds, Ernests Bahs "Vecais Ādams" ("Grēku āzis") (1929.12.31.);
1930. gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sergejs Stepņaks-Kravčinskis "Vētras putni" ("Andrejs Kožuhovs") (1930.01.25.);
- Eižens Skribs, Ernests Leguvē "Nekaro ar sievieti" (1930.02.20.);
- Miķelis Valters "Dievs un cilvēks" (1930.03.21.);
- Leons Paegle "Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!" (1930.04.21.);
- Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs "Divpadsmit krēsli" (1930.05.08.);
- Francis Arnolds, Ernests Bahs "Amanulla Eiropā" (1930.05.20.);
- Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti" (1930.06.05.);
- Ansis Lerhis-Puškaitis "Ojārs" (1930.09.05.);
- Viljams Šekspīrs "Amors uz drednauta" ("Liela brēka, maza vilna") (1930.10.02.);
- Ansis Gulbis "Pēc simts gadiem" (1930.10.30.);
- Rainis "Indulis un Ārija" (1930.12.17.);
- Valdis Grēviņš "Pļevnas zaldāts" (1930.12.25.);
- Elīna Zālīte "Maldu Mildas sapņojums" (1931.01.15.);
- Jānis Grots "Steņka Razins" (1931.02.12.);
- Arveds Mihelsons "Dumpīgā Rīga" (1931.03.05.);
- Fēlikss Cielēns "Mitānija" (1931.03.26.);
- Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi" (1931.04.18.);
- Oskars Štrauss "Valša sapnis" (1931.05.20.);
- Andrē Birabo, Ž. Dollejs "Oranžu ziedi" (1931.06.12.);
- Viljams Šekspīrs "Sapnis vasaras naktī" (1931.09.17.);
- Minna Dišlere "Studentes vasara" (1931.10.16.);
- Ralfs Benackis "Mana māsa un es" (1931.11.08.);
- Kārlis Ābele "Tautas darbinieki un mīla" (1931.11.24.);
- Hanss Klumbergs "Verdenas brīnums" (1931.12.10.);
- Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs "Pikvikklubs" (pēc Čārlza Dikensa) (1931.12.25.);
- Rainis "Zelta zirgs" (1931.12.26.);
- Augusts Hinrihss "Pats saviem spēkiem" (1932.01.21.);
- Jēkabs Lošvics, Dollija Mince "Nāve mašīnai" (1932.02.11.);
- Menherts Lengjels "Dejotāja" (1932.02.25.);
- Maksis Mellers "Mežsarga meitiņa" (1932.03.03.);
- Bruno Franks "Nīna Gallas" (1932.03.17.);
- Šarls de Kostērs, Aspazija "Pūcesspieģelis" (1932.03.27.);
- Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs "Trīs musketieri" (pēc Aleksandra Dimā (tēva)) (1932.04.23.);
- Jānis Vainovskis "Kalnu saule" (1932.05.10.);
- Rūdolfs Blaumanis "Zagļi", Ādolfs Alunāns "Mucenieks un muceniece" (1932.05.26.);
- Dario Nikodems "Sieviete, par kuru runā" (1932.06.11.);
- Oskars Lutss "Kāpostgalva" (1932.08.26.);
- Augusts Saulietis "Pašam sava saimniecība" (1932.09.02.);
- Bertolts Brehts, Kurts Veils "Trīsgrašu opera" (1932.09.10.);
- Jēkabs Janševskis "Dzimtene" (1932.10.20.);
- Elīna Zālīte "Pirktā laime" (1932.11.05.);
- Aleksandrs Čaks, Eriks Ādamsons "Nagla, Tomāts un Plūmīte" (1932.11.20.);
- Jānis Lejiņš "Bij man vienas rozes dēļ" (1932.12.01.);
- Francs Lehārs "Dzejnieka mīla" (1932.12.17.);
- Hermanis Ortners "Antons Hits" (1933.01.18.);
- Anna Brigadere "Princese Gundega" (1933.02.11.);
- Marsels Paņols "Pie zelta enkura" ("Fannija") (1933.02.24.);
- Selma Lāgerlēva "Gesta Berlings" (1933.03.23.);
- Gerharts Hauptmanis "Audēji" (1933.04.08.);
- Francs Lehārs "Paganīni" (1933.05.05.);
- Ludvigs Nercs "Māte vai meita?" (1933.05.23.);
- Kārlis Kraujiņš "Mīlas talka" (1933.06.09.);
- Rihards Valdess "Jūras vilki" (1933.09.09.);
- Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos" (1933.09.28.);
- Rainis "Jāzeps un viņa brāļi" (1933.10.26.);
- Viljams Šekspīrs "Divpadsmitā nakts" (1933.11.25.);
- Marks Tvens "Princis un ubaga zēns" (1933.12.20.);
- Ivande Kaija "Iedzimtais grēks" (1934.01.18.);
- Jūdžins O’Nīls "Mīla zem vīksnām" ("Mīla zem gobām") (1934.02.22.);
- Vasilijs Škvarkins "Cita bērns" (1934.03.01.);
- Jānis Jaunsudrabiņš "Invalīds un Ralla" (1934.03.22.);
- Minna Dišlere "Bagāta līgava" (1934.04.18.);
- Imre Kalmans "Monmartras vijolīte" (1934.05.16.);
- Alfrēds Karaša "Karogs aicina" (1934.09.12.);
- Pauls Vulfiuss "Ceļu jaunībai" (1934.10.03.);
- Viljams Šekspīrs "Jūlijs Cēzars" (1934.11.18.);
- Knuts Hamsuns "Augusts, pasaules braucējs" (1934.11.24.);
- Aīda Niedra "Pie Azandas upes" (1934.12.15.);
- Valdis "Staburaga bērni" (1934.12.26.);
- Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (1935.01.30.);
- Ādolfs Alunāns, Jānis Kalniņš "Seši mazi bundzinieki" (1935.04.05.);
- Aleksandrs Grīns "Tobāgo" (1935.05.11.);
- Francs Lehārs "Fraskita" (1935.06.15.);
- Augusts Deglavs, Burhards Sosārs "Vecais pilskungs" (1935.09.11.);
- Karlo Goldoni "Pļāpīgās sievas" (1935.10.09.);
- Jūlijs Felekijs "Nauda valda pasauli" (1935.12.14.);
- Emīlija Prūsa "Baltais jātnieks" (1935.12.17.);
- Enida Blaitona "Pauks un Šmauks" (1935.12.26.);
- Augusts Deglavs "Rīga" (1936.02.15.);
- Fricis Kreislers "Zisija" (1936.04.16.);
- Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens "Galma koncerts" (1936.05.28.);
- Rūdolfs Blaumanis "Pazudušais dēls" (1936.09.09.);
- Jēkabs Janševskis "Mežvidus ļaudis" (1936.10.03.);
- Jānis Grots "Zelta atslēga" (1936.12.09.);
- Jara Benešs "Zaļā pļavā" (1937.01.09.);
- Viktors Igo "Kastīliešu gods" ("Ernani") (1937.04.24.);
- Moriss Ordons, Brandons Tomass "Ak, šie studenti!" ("Čarla krustmāte") (1937.06.05.);
- Rainis "Krauklītis" (1937.09.24.);
- Valdemārs Zonbergs "Jelgavas pils cēlējs" (1937.10.22.);
- Viljams Šekspīrs "Otello" (1937.11.23.);
- Pauls Abrahams "Roksijas futbolkomanda" (1937.12.26.);
- Antons Hansens Tammsāre "Zeme un mīlestība" (1938.03.02.);
- Jānis Sārts, Burhards Sosārs "Putna piens" (1938.05.17.);
- Rūdolfs Blaumanis "Ugunī" (1938.09.24.);
- Aleksandrs Grīns "Tēvuzeme" (1938.11.18.);
- Valdemārs Zonbergs, Otto Karls "Meldermeitiņa" (1938.12.10.);
- Henriks Ibsens "Pērs Gints" (1939.03.04.);
- Johans Štrauss (tēvs), Johans Štrauss (dēls), Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernsts Mariška "Vīnes valsis" (1939.04.29.);
- Valdemārs Zonbergs "Lielkunga zābaki" (1939.05.14.);
- Viljams Šekspīrs "Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana") (1939.10.20.);
- Valdemārs Zonbergs, Burhards Sosārs "Ventas dziesma" (1939.12.22.);
- Augusts Mitrēvics "Jaungads Ventas krastos" (1939.12.31.);
1940. gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mārtiņš Zīverts "Tīreļpurvs" (1940.02.08.);
- Johans Volfgangs fon Gēte "Fausts" (1940.03.21.);
- Eduards Kinneke "Burvju liesma" (1940.06.01.);
- Ļevs Slavins "Intervencija" (1940.11.05.);
- Rainis "Zelta zirgs" (1940.12.31.);
- Vsevolods Ivanovs "Bruņu vilciens 14-69" (1941.04.19.);
- Rihards Valdess "Jūras vilki" (1941.09.18.);
- Mārtiņš Zīverts "Minhauzena precības" (1941.12.17.);
- Reinis un Matīss Kaudzītes "Mērnieku laiki" (1942.03.20.);
- Valdis Grēviņš, Marģeris Zariņš "Dzejnieks un roze" (1942.05.20.);
- Arveds Švābe "Piebaldzēni – vēverīši" (1942.11.06.);
- Frīdrihs Šillers "Marija Stjuarte" (1943.02.19.);
- Edvards Vulfs "Svētki Skangalē" (1943.05.21.);
- Viljams Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" (1943.10.14.);
- Frīdrihs Šillers "Fiesko sazvērestība Dženovā" (1944.04.27.);
- Mārtiņš Zīverts "Vara" (1944.06.21.);
- Andrejs Upīts "Spartaks" (režisori Felicita Ertnere, Emīls Mačs) (1945.02.18.)
- Nikolajs Pogodins "Laiviniece" (režisori Felicita Ertnere, Emīls Mačs) (1945.03.31.);
- Vilis Lācis "Uzvara" (režisori Felicita Ertnere, Emīls Mačs) (1945.07.29.);
- Jūlijs Vanags, Fricis Rokpelnis "Ceļa cirtēji" (režisori Felicita Ertnere, Emīls Mačs) (1945.11.07.);
- Maksims Gorkijs "Jegors Buličovs un citi" (režisori Felicita Ertnere, Emīls Mačs) (1946.01.31.);
- Viljams Šekspīrs "Liela brēka, maza vilna" (režisore Felicita Ertnere) (1946.04.20.);
- Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā" (režisore Felicita Ertnere) (1946.11.05.);
- Rainis "Uguns un nakts" (režisore Felicita Ertnere) (1947.01.24.);
- Margarita Aligere "Pasaka par patiesību" (režisore Marga Tetere) (1947.03.21.);
- Lope de Vega "Untumniece" (režisores Felicita Ertnere, Marga Tetere) (1947.06.01.);
- Boriss Čirskovs "Lielais lūzums" (režisore Felicita Ertnere) (1947.09.27.);
- Jūlijs Vanags "Satikšanās krastā" (režisore Felicita Ertnere) (1947.11.07.);
- Anna Brodele "Upesciema pavasaris" (režisors Emīls Mačs) (1948.03.05.);
- Elīna Zālīte "Atgūtā dzimtene" (režisore Marga Tetere) (1948.05.21.);
- Anna Brigadere "Sprīdītis" (režisors Emīls Mačs) (1948.06.12.);
- Džons Flečers "Savaldītāja savaldīšana" ("Sievu dumpis") (režisore Felicita Ertnere) (1948.06.27.);
- Fricis Rokpelnis "Raiņa jaunība" (režisore Felicita Ertnere) (1948.09.23.);
- Aleksandrs Šteins "Goda likums" (režisore Felicita Ertnere) (1948.11.07.);
- Arturs Millers "Džo Kellers un viņa dēli" (režisore Marga Tetere) (1948.12.04.);
- Ļevs Tolstojs "Anna Kareņina" (režisore Felicita Ertnere) (1949.01.18.);
- Anatolijs Sofronovs "Maskaviešu raksturs" (režisors Emīls Mačs) (1949.02.19.);
- Nora Vētra "Velna mācītājs" (režisore Marga Tetere) (1949.03.26.);
- Anna Brodele "Zelta druva" (režisore Felicita Ertnere) (1949.04.14.);
- Aleksandrs Puškins "Dubrovskis" (režisore Felicita Ertnere) (1949.06.04.);
- Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (režisores Felicita Ertnere, Marga Tetere) (1949.07.02.);
- Brāļi Tūri "Aiz sūtniecības logiem" (režisore Marga Tetere) (1949.10.13.);
- Vsevolods Višņevskis "Neaizmirstamais 1919." (režisore Felicita Ertnere) (1949.12.21.);
- Janka Kupala "Pauļinka" (režisore Marga Tetere) (1949.12.31.);
1950. gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- V. Mihailovs, Ļ. Samoilovs "Slepenais karš" (1950.03.10.);
- Aleksandrs Suhovo-Kobiļins "Krečinska kāzas"" (režisors Kārlis Pabriks) (1950.04.30.)
- Leonīds Zorins "Jaunība" (1950.05.20.);
- Rainis "Indulis un Ārija" (režisore Felicita Ertnere) (1950.07.05.)
- Anna Brodele "Marta" (režisors Kārlis Pabriks) (1950.07.21.);
- Elīna Zālīte "Spēka avots" (režisore Marga Tetere) (1950.11.19.);
- Nikolajs Gogolis "Mirušās dvēseles" (režisore Felicita Ertnere) (1952.03.28.);
- Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (režisores Felicita Ertnere, Marga Tetere) (1952.04.12.);
- Nikolajs Virta "Pēc trim gadiem" (1952.05.31.);
- Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja" (1952.11.08.);
- Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns "Jūras vējos" (1953.02.17.);
- Andrejs Upīts "Apburtais loks" (1953.05.06.);
- Viljams Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" (1953.10.24.);
- Mihails Saltikovs-Ščedrins "Ēnas" (1954.02.14.);
- Rūdolfs Blaumanis "Pazudušais dēls" (1954.06.04.);
- Andrejs Upīts "Ziedošais tuksnesis" (1954.12.14.);
- Rainis "Pūt, vējiņi!" (atjaunojums; režisore Felicita Ertnere) (1955.06.14.);
- Jūlijs Vanags "Kuģis iziet jūrā" (režisors Pēteris Pētersons) (1955.11.07.);
- Frīdrihs Šillers "Marija Stjuarte" (režisore Felicita Ertnere) (1956.04.06.);
- Nāzims Hikmets "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?" (režisore Venta Vecumniece) (1956.10.21.);
- Rainis "Spēlēju, dancoju" (režisore Felicita Ertnere) (1956.12.25.);
- Roberts Apinis, Konrāds Jokums "Avantūra" (režisore Venta Vecumniece) (1957.05.18.);
- Dmitrijs Ščeglovs "Pasaules pilsonis" ("Kārlis Markss") (režisores Felicita Ertnere, Venta Vecumniece) (1957.10.30.);
- Gunārs Priede "Normunda meitene" (režisores Nora Vētra-Muižniece, Venta Vecumniece) (1958.03.25.);
- Aspazija "Vaidelote" (režisore Felicita Ertnere) (1958.08.21.);
- Mārtiņš Zīverts "Minhauzena precības" (režisore Nora Vētra-Muižniece) (1958.09.18.);
- Selma Lāgerlēva "Gesta Berlings" (režisore Felicita Ertnere, Nora Vētra-Muižniece) (1958.11.20.);
- Viljams Šekspīrs "Hamlets" (režisore Felicita Ertnere) (1959.03.07.);
1960. gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vilis Lācis "Vētra" (režisore Felicita Ertnere) (1960.07.20.);
- Ļevs Tolstojs "Karš un miers" (režisores Felicita Ertnere, Nora Vētra-Muižniece) (1960.11.30.);
- Jaroslavs Hašeks "Šveiks" (režisori Nora Vētra-Muižniece, Luijs Šmits) (1961.06.04.);
- Rainis "Ilja Muromietis" (režisore Felicita Ertnere) (1962.01.20.);
- Andrejs Upīts "Mirabo" (režisores Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze) (1962.12.02.);
- Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida" (režisore Felicita Ertnere) (1963.04.12.);
- Lesja Ukrainka "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs") (1963.05.12.);
- Georgijs Sviridovs "Dzirksteles" (režisors Harijs Misiņš) Operetes teātrī (1963.11.07.);
- Henriks Ibsens "Pērs Gints" (režisore Felicita Ertnere) (1964.03.07.);
- Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija" (režisori Pēteris Pētersons, Pauls Putniņš) (1964.12.15.);
- Rainis "Spēlēju, dancoju" (atjaunojums; režisore Felicita Ertnere) (1965.03.19.).