Tuvalu

Tuvalu
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: Tuvalu mo te Atua; Tuvalu for the Almighty; ("Tuvalu varenībai")
	Himna: Tuvalu mo te Atua;
	Location of Tuvalu
Galvaspilsēta	Funafuti; 8°31′S 179°13′E / 8.517°S 179.217°E
Valsts valodas	tuvaliešu, angļu
Etniskās grupas	polinēzieši 96%; mikronēzieši 4%
Valdība	Parlamentāra demokrātija konstitucionālā monarhijā
Neatkarība
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2010. gada aprēķins
Džini koef. (2010)	39,1 (vidējs)
TAI (2021)	▲ 641. (vidējs) (130.)
Valūta	Tuvalu dolārs; Austrālijas dolārs (AUD)
Laika josla	(UTC+12)
Interneta domēns	.tv
ISO 3166-1 kods	798 / TUV / TV
Tālsarunu kods	+688

Tuvalu (tuvaliešu: Tuvalu, angļu: Tuvalu, izrunā: /tuːˈvɑːluː/), līdz 1975. gadam Elisa Salas, ir valsts Polinēzijā. Ziemeļos un ziemeļrietumos robežojas ar Kiribati teritoriālajiem ūdeņiem, austrumos ar Tokelau teritoriālajiem ūdeņiem, dienvidaustrumos ar Samoa un Volisas un Futunas ūdeņiem, dienvidos ar Fidži ūdeņiem, bet rietumos ar Zālamana Salu teritoriālajiem ūdeņiem. Valsts atrodas uz arhipelāga, kuru veido pieci atoli un četras salas. Kopējā platība 26 km², un pēc šī rādītāja tā ir ceturtā mazākā pasaules valsts. Sauszemes krasta līnijas garums ir 21 km. 2011. gadā Tuvalu dzīvoja 10 544 cilvēku, galvenokārt polinēzieši, un tā ir trešā mazākā pasaules valsts pēc iedzīvotāju skaita. Valsts galvaspilsēta ir Funafuti.

Vēsture

Salas, kur mūsdienās atrodas Tuvalu, 1568. gadā atklāja spāņu jūrasbraucējs Alvaro de Mendanja.

Līdz XVIII gs. par Tuvalu jūrasbraucēji bija aizmirsuši. Tikai 1781. gadā daļu no salām atklāja angļu kapteiņi Tomass Gilberts (Thomas Gilbert) un Džons Māršals (John Marshall). 1819. gadā Tuvalu salas tika apsekotas no Kanādas kuģa "Rebecca". Kuģa kapteinis arhipelāgu nosauca par "Elisa salām" par godu kuģa īpašniekam.

19. gadsimta pirmajā pusē gar salām sāka kuģot vaļu medību kuģi, bet ērtu piestātņu trūkuma dēļ apmetne netika izveidota. Gadsimta otrajā pusē arhipelāgā sāka parādīties Peru vergu tirgotāji, kuri laika posmā no 1862. līdz 1864. gadam no Funafuti un Nukulaelae atoliem izveda ap 400 cilvēkiem. 1865. gadā salās parādījās pirmie kristīgie misionāri no Londonas Misionāru biedrības.

1892. gadā ar nosaukumu Elisa Salas tās kļuva par Lielbritānijas impērijas protektorātu, bet 1916. gadā par daļu no britu kolonijas ar nosaukumu Gilberta un Elisa Salas. Tuvalu salās Otrā pasaules kara laikā atradās sabiedroto militārā bāze.

1974. gadā referendumā Elisa salu polinēzieši nobalsoja par atdalīšanos no mikronēziešu apdzīvotajām Gilberta salām, kas tagad ir daļa no Kiribati. Nākamajā gadā salas oficiāli tika pārsauktas par Tuvalu. 1978. gadā Tuvalu ieguva neatkarību. Tā ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Klusā okeāna savienības sekretariāta (SPC) un Klusā okeāna salu foruma (PIF) dalībvalsti.

Funafuti ir koncentrētas galvenās valsts ēkas, piemēram, pasts, valdības nams, lidosta, augstskola, slimnīca utt. Tajā ir arī banānu plantācija. Aptuveni 150 kilometrus uz ziemeļiem no Funafuti atola atrodas Vaitupu ciems. Tur ir osta un skola.