Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes ir Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā pirmā daļa no Krievijas iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī līdz Ukrainas pretuzbrukuma operācijas beigām 2022. gada 10. oktobrī.

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju.[1]

Pirmā fāze: Krievijas uzbrukuma apturēšana (24. februāris – 2. aprīlis)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karadarbības norise pirmajās trīs kara fāzēs.
Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.
Plakāts ar Zmijinijas aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakugi, atpisies" (Dņipro, 27. februārī).
Pamatraksts: Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte
Pamatraksts: Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte
Pamatraksts: Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte

Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no Baltkrievijas—Ukrainas robežas, no Krievijas—Ukrainas robežas līdz Luhanskai, kā arī no 2014. gadā okupētās Krimas.[2] Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu Kijivas, Hmeļnickas, Dņipropetrovskas un Vinnicas apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: Borispiļā, Ozernē, Kuļbakinē, Čuhujivā, Kramatorskā un Čornobajivkā.[3] Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivas, Harkivas un Odesas apgabalos un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu. Krievijas Aizsardzības ministrija gan apgalvoja, ka nav veikti triecieni pa pilsētām.[4] Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.[5][6]

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijivas apgabala Vasiļkivas pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus Mikolajivai un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana Očakivas pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par Hersonas pilsētu un pārceltuvi pār Dņepru. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta Hersonas pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.[7] 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un Kijivas apgabala ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika Sumu, Poltavas apgabalā un pie Mariupoles. Krievijas karakuģi no Melnās jūras turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kaļibr”, kamēr Mikolajivai no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās riņķa aizsardzībai. [8]

27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika Harkivā, Hersonā, Odesā, Mikolajivā, Sumos, Čerņihivā, Žitomirā, kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda.

Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās metro vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.[9] Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma Berdjanskas pilsētu pie Azovas jūras.[9] 28. februārī sīvākās kaujas notika Mariupoles, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie Bučas un Irpiņas, uz šosejas starp Irpiņu un Žitomiru tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par Zaporižjas atomelektrostacijas ieņemšanu.

1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka atkārtotu uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.[10] 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās Mariupoles bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.[11] Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.[12]

4. martā Zaporižjas atomelektrostacijas tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.[13][14] Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijivas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši Sumus un Čerņihivu, kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.[14] NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.[15]

5. martā Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Sumiem. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās Mariupoles un Volnovahas pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.[16] Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.[16] 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva Ohtirkas termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās Bučas un Hostomeļas pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā Mariupoles lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt Kaņivas hidroelektrostaciju.[17] Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka Vinnicas civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.[17]

7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidos koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.[18] Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.[18] 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "MiG-29" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.[19]

9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto Izjumas pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no Bučas, Vorzeļas, Borodjankas un Irpiņas virzienā uz Kijivu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no Volnovahas virzienā uz Pokrovsku, turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai Čornobiļas AES, Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.[20]

  • Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī
    Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī
  • Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā
    Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā
  • 2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas
    2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas
  • Skolas ēka Žitomirā pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā
    Skolas ēka Žitomirā pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā
  • 4. marta Hostomeļas kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2
    4. marta Hostomeļas kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2
  • Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja Kijivas kaujā
    Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja Kijivas kaujā
  • Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi
    Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi
  • 7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā
    7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā
Krievijas bruņoto spēku sagrautā Izjuma 6. martā.

10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī Ohtirkas pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, Trostjanecas, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pavēstīja, ka sarunās Turcijas pilsētā Antaljā nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.[21][22]

11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut Čerņihivas aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un Severodonecku. Notika Luckas un Ivanofrankivskas lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī Dņipro pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis Volnovahas pilsētu.[22] Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Diennakts laikā Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.[22] ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās Krievijas Bruņotie spēki Ukrainā samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.[22] Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.[22] Krievija pieprasīja sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.[22] Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās Čornobiļas atomelektrostacijas teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.[22] Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.[22] Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no Tuvajiem Austrumiem pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.[22]

12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, Dņipro un Kropivnicku. Hersonas apgabala padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto kasešu bumbas, kas aizliegtas daudzās citās valstīs.[23]

13. martā Krievijas bruņotie spēki ar tāla darbības rādiusa spārnotajām raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no Ļvivas, netālu no Polijas robežas. Uzskata, ka no Saratovas raķešu bāzes izšāva 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.[24] Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju Odesas ieņemšanai.[24]

14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija Mariupole un Mikolajiva. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.[25]

15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. [26]

  • Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā
    Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā
  • 14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā
    14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā
  • 15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
    15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
  • 15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā
    15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā

Diversantu mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski

4. martā britu laikraksts The Times ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu Vāgnera grupa un tā sauktie kadirovieši. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs un citi valdības locekļi, Kijivas mērs Vitālijs Kličko un viņa brālis Volodimirs Kličko. Uzskata, ka Vāgnera grupu finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgeņijs Prigožins.[27]

Odesas apgabalā notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums

17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".[28] 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki Aizkarpatu apgabalā aizturēja diversantu grupu Krievijas Federālā drošības dienesta aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.[29] 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.[30]

14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.[31]

21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.[32]

17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.[33]

Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti Odesas apgabalā. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.[34]

17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem Panamas karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kaļibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.[28]

Kaujās pie Trostjanecas iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.

18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie Ļvivas lidostas. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.[35]

19. martā Krievijas gaisa spēki Ivanofrankivskas apgabalā raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja virsskaņas raķetes “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka reģistrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.[36]

20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar virsskaņas spārnotajām raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām Mikolajivas apgabala Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.[37]

21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.[38] Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.[38]

22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.[29] Ukrainas armija atbrīvoja Makarivas pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.[29]

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai Mariupolei, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt Trostjanecas pilsētu Sumu apgabalā. Lai traucētu ķīmisko ieroču uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas Volīnijas virzienā.[39]

24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās Melitopoles militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu Slavutičas pilsētai.[40]

1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi Belgorodas naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm Grad un Smerč un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.[41]

2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves kaujā par Kijivu mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt Dņipro, Krivijrihas, Kremenčukas un Poltavas pilsētas.[42]

3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.[43] 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem, bet uzbruka Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas. 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.[44] 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.[45] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri Moskva ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.[46] Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu Vizar Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".[47]

18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo Lieldienām 24. aprīlī.[48]

Pušu zaudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības
"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.

Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta "Buk" un 17 automašīnas.[7]

1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.[49] 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.[11] 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 tanki, 39 lidmašīnas, 40 helikopteri, 105 lielgabali, 945 bruņutransportieri, 50 reaktīvās artilērijas sistēmas Grad, 409 automašīnas, 3 droni un citas Krievijas kara tehnikas vienības.[16] Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.[17] Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju Grad, 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.[19] Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.[19] 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.[28] 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.[37] 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.[39]

25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.[50]

30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.[51]

3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.[43]

9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt Pentagons norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.[52]

16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.[53]

23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.[54]

30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,[55] bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.[56] Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.[57]

11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.[58] 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.[59] 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.[60]

2. decembrī Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma bojā gājuši aptuveni 13 tūkstoši Ukrainas karavīru.[61] 3. martā Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome ziņoja, ka Krievijas karaspēks kaujās pie Bahmutas zaudējis septiņas reizes vairāk karavīru nekā Ukrainas bruņotie spēki. Kopējie Krievijas zaudējumi pārsniedza 150 000 karavīru.[62]

Upuru skaita apkopojums pirmajā kara fāzē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedalījums Upuru skaits Laika periods Informācijas avots
Krievijas un tās sabiedroto spēki
(Krievijas Federācijas Bruņotie spēki, Krievijas Nacionālā gvarde,
Vāgnera grupa, Krievijas separātistu spēki Donbasā) 		30 000—40 000 zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) 24. februāris — 23. marts NATO aplēses[63]
10 000+ nogalinātie 24. februāris — 30. marts ASV aplēses[64]
21 000 zaudējumi (kritušie) 24. februāris — 21. aprīlis Ukrainas valdība[65]
1351 nogalināti, 3825 ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) 24. februāris — 25. marts Krievijas valdība[66]
1188 nogalināti, 4956 ievainotie (DTR kaujinieki) 24. februāris — 14. aprīlis Doneckas tautas republika[67][68]
500—600 nogalinātie (LTR kaujinieki) 24. februāris — 5. aprīlis Krievijas valdība[68][69][70]
Ukrainas spēki
(Ukrainas bruņotie spēki, Ukrainas Nacionālā gvarde) 		2500—3000 nogalinātie, 10 000 ievainotie 24. februāris — 15. aprīlis Ukrainas valdība[71]
2000—4000 nogalinātie 24. februāris — 9. marts ASV aplēses[72]
23 367 nogalinātie 24. februāris — 16. aprīlis Krievijas valdība[73]
Ukrainas civiliedzīvotāji 23 717—23 944+ nogalinātie (aplēses)
2500—2700 nogalināti (apstiprināts)[74] 		24. februāris — 18. aprīlis Ukrainas valdība
2345+ nogalinātie, 2919+ ievainotie 24. februāris — 20. aprīlis Apvienoto Nāciju Organizācija[75]

Otrā fāze: frontes stabilizācija (2. aprīlis – 29. augusts)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gatavojoties kara otrajai fāzei, 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli Dvorņikovu.[76] 22. aprīlī Krievijas Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).[77] 8. maijā Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši Popasnas pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.[78] 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.[79]

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām Hersonas apgabalā.[80] Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.[58] Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis FSB ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.[81] 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.[82] 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.[83]

25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.[84]

2022. gada jūlijā armijas ģenerāli Dvorņikovu atcēla no Krievijas BS virspavēlnieka amata un viņa vietā stājās ģenerālpulkvedis Genādijs Židko.[76]

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.[85] 18. augustā Belbekas lidlaukā pie Sevastopoles nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī Kerčas pilsētā pie Krimas tilta, kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.[86]

Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukums (29. augusts – 10. oktobris)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot DTR 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.[87] 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri Dņeprai Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.[88]

6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki sāka retuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja Balakļijas un Kupjanskas pilsētas, tad Izjumas pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.[89] 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.[90]

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot Rietumu valstis Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: 

..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.[91] Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.[92] Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja Balakļijas un Kupjanskas pilsētas, tad Izjumas pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.[89] 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".[93] 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.[94] Līdz 7. oktobrim Ukrainas bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt Berislavas rajona ziemeļu daļā.[95] 19. oktobrī Hersonas kolaborantu vadība paziņoja, ka Ukrainas spēki gatavojot masveidīgu pilsētas apšaudi ar raķetēm, turklāt uzbrukums tiekot plānots arī pa Kahovkas hidroelektrostacijas dambi. Tieši šī iemesla dēļ esot nepieciešama civiliedzīvotāju evakuācija, kā arī visu varas iestāžu pārcelšana uz Dņepras upes kreiso krastu.[96] 2022. gada novembrī Ukrainā pēc Minhenes drošības konferences pasūtījuma veiktajā iedzīvotāju aptaujā tikai 6% respondentu atbildēja, ka būtu gatavi padoties Krievijas iebrucējiem, ja tie pielietotu taktiskos kodolieročus pret pret kādu no Ukrainas pilsētām. 89% bija gatavi turpināt cīņu arī šādā gadījumā.[97]

Krievijas karaspēka zaudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem.

Krievijas bruņoto spēku zaudējumi
Veids 26.02. 1.03. 5.03. 8.03. 3.04. 23.04. 14.05. 28.05. 24.06. 10.07. 7.08. 3.10. 4.11. 10.12. 22.12.
karavīri 3500 5710 10 000 12 000 18 000 21 600 27 200 30 000 34 530 37 300 42 200 60 430 74 840 93 760 100 400
tanki 102 198 269 303 644 854 1218 1330 1507 1641 1805 2380 2750 2940 3003
bruņutransportieri 536 846 945 1036 1830 2205 2934 3258 3637 3823 4055 4991 5580 5917 5981
automašīnas 17 409 474 1249 1543 2059 2226 2553 2694 2978 3811 4174 4535 4615
kuģi un ātrlaivas 3 7 8 13 13 14 15 15 15 16 16 16
lielgabali 15 105 120 325 403 551 628 759 834 958 1405 1772 1927 1978
daudzstobru reaktīvās iekārtas (MLRS) 50 56 105 143 195 203 241 243 260 338 391 397 413
zenītartilērijas iekārtas 1 27 54 69 88 93 99 108 132 176 201 211 212
lidmašīnas 14 29 39 48 143 177 200 207 216 217 223 265 277 281 283
helikopteri 8 29 40 80 134 154 163 174 183 188 191 228 258 264 267
bezpilota lidaparāti (UAV) 3 7 89 182 411 503 622 676 750 1026 1450 1603 1693
spārnotās raķetes 95 116 137 155 182 246 397 592 653

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī
  2. ↑ «Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
  3. ↑ «Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
  4. ↑ «Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
  5. ↑ «Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
  6. ↑ «Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области». www.interfax.ru. Интерфакс. 2022-02-24. Skatīts: 2022-02-24.
  7. ↑ 7,0 7,1 Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā jauns.lv 2022. gada 26. februārī
  8. ↑ Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā. Latvijas Avīze. 2022. gada 26. februārī
  9. ↑ 9,0 9,1 TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris lsm.lv 2022. gada 27. februārī
  10. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas lsm.lv 2022. gada 1. martā
  11. ↑ 11,0 11,1 TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu lsm.lv 2022. gada 3. martā
  12. ↑ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu lsm.lv 2022. gada 3. martā
  13. ↑ «Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine». IAEA.org.
  14. ↑ 14,0 14,1 «TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-04.
  15. ↑ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas lsm.lv 2022. gada 4. martā
  16. ↑ 16,0 16,1 16,2 Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts lsm.lv 2002. gada 5. martā
  17. ↑ 17,0 17,1 17,2 TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē lsm.lv 2022. gada 6. martā
  18. ↑ 18,0 18,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus lsm.lv 2022. gada 7. martā
  19. ↑ 19,0 19,1 19,2 TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus lsm.lv 2022. gada 8. martā
  20. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija lsm.lv 2022. gada 9. martā
  21. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa lsm.lv 2022. gada 10. martā
  22. ↑ 22,0 22,1 22,2 22,3 22,4 22,5 22,6 22,7 22,8 TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā lsm.lv 2022. gada 10. martā
  23. ↑ Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs) lsm.lv 2022. gada 12. martā
  24. ↑ 24,0 24,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā lsm.lv 2022. gada 13. martā
  25. ↑ Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs) lsm.lv 2022. gada 14. martā
  26. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu lsm.lv 2022. gada 15. martā
  27. ↑ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai lsm.lv 2022. gada 28. februārī
  28. ↑ 28,0 28,1 28,2 TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa lsm.lv 2022. gada 17. martā
  29. ↑ 29,0 29,1 29,2 TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 22. martā
  30. ↑ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru lsm.lv 2022. gada 26. martā
  31. ↑ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī
  32. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī
  33. ↑ Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā
  34. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš
  35. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 18. martā
  36. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 19. martā
  37. ↑ 37,0 37,1 TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs lsm.lv 2022. gada 20. martā
  38. ↑ 38,0 38,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 21. martā
  39. ↑ 39,0 39,1 TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 23. martā
  40. ↑ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts) lsm.lv 2022. gada 24. martā
  41. ↑ Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī
  42. ↑ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī
  43. ↑ 43,0 43,1 Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī
  44. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī
  45. ↑ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī
  46. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī
  47. ↑ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī
  48. ↑ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī
  49. ↑ «From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff». Interfax-Ukraine.
  50. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā lsm.lv 2022. gada 25. martā
  51. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos lsm.lv 2022. gada 30. martā
  52. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota LSM9.aprīlī nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  53. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota LSM16.aprīlī nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  54. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota Ukrainā 2022 nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  55. ↑ РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī
  56. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota ReferenceA nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  57. ↑ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā lsm.lv 2022. gada 28. maijā
  58. ↑ 58,0 58,1 Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā
  59. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota LSM24.jūnijā nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  60. ↑ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā
  61. ↑ Zelenska padomnieks: Kopš Krievijas iebrukuma sākuma krituši ap 13 000 Ukrainas karavīru lsm.lv 2022. gada 2. decembrī
  62. ↑ Ukraina: Krievijas uzbrukumu Bahmutai pavada arī aktīva propagandas kampaņa lsm.lv 2022. gada 3. martā
  63. ↑ Daniel Michaels. «NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine». The Wall Street Journal, 2022. gada 23. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 23. marts.
  64. ↑ «What next for Russia?». The Economist. 2022. gada 2. aprīlis.
  65. ↑ «РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки». Interfax-Ukraine. 2022. gada 21. aprīlis.
  66. ↑ «Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine». Al Arabiya. 2022. gada 25. marts. Skatīts: 2022. gada 25. marts.
  67. ↑ «Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022». Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic. 2022. gada 15. aprīlis.
  68. ↑ 68,0 68,1 «The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022». Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic. 2022. gada 12. februāris.
  69. ↑ Р. И. А. Новости. Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских. РИА Новости (krievu), 2022. gada 5. aprīlis.
  70. ↑ «Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022». Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic. 2022. gada 8. aprīlis.
  71. ↑ Jeremy Herb. «Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons». CNN, 2022. gada 15. aprīlis.
  72. ↑ «Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates». CBS News. 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 9. marts.
  73. ↑ «Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents». TASS. 2022. gada 16. aprīlis.
  74. ↑ «National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned». Interfax-Ukraine. 2022. gada 18. aprīlis.
  75. ↑ «Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022». Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights. 2022. gada 21. aprīlis.
  76. ↑ 76,0 76,1 Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri lsm.lv, LETA 2022. gada 7. augustā
  77. ↑ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī
  78. ↑ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā lsm.lv 2022. gada 8. maijā
  79. ↑ Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā
  80. ↑ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā
  81. ↑ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā
  82. ↑ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā
  83. ↑ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā
  84. ↑ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā
  85. ↑ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā
  86. ↑ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni lsm.lv 2022. gada 19. augustā
  87. ↑ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos lsm.lv 2022. gada 29. augustā
  88. ↑ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus lsm.lv 2022. gada 31. augustā
  89. ↑ 89,0 89,1 Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa lsm.lv 2022. gada 11. septembrī
  90. ↑ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu lsm.lv 2022. gada 12. septembrī
  91. ↑ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā lsm.lv 2022. gada 21. septembrī
  92. ↑ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto lsm.lv 2022. gada 22. septembrī
  93. ↑ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā lsm.lv 2022. gada 26. septembrī
  94. ↑ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu lsm.lv 2022. gada 26. septembrī
  95. ↑ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī
  96. ↑ Okupantu administrācija atkāpjas no Hersonas pilsētas, liek evakuēties arī civiliedzīvotājiem lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī
  97. ↑ 89% ukraiņu gatavi turpināt pretošanos pat atomkara gadījumā lsm.lv 2023. gada 13. februārī
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_2022._gada_iebrukuma_Ukrainā_sākuma_fāzes&oldid=3990274"