Karaļauči
- Šis raksts ir par pilsētu pie Baltijas jūras. Par pilsētu Maskavas apgabalā skatīt rakstu Koroļova.
Karaļauči | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
| |||
Koordinātas: 54°42′32″N 20°30′28″E / 54.70889°N 20.50778°EKoordinātas: 54°42′32″N 20°30′28″E / 54.70889°N 20.50778°E | |||
Valsts | Krievija | ||
Federācijas subjekts | Kaļiņingradas apgabals | ||
Municipālais veidojums | Apgabala nozīmes pilsēta | ||
Pilsētas tiesības |
1286 (Altštate) 1327 (Kneiphofa) | ||
Platība | |||
• Kopējā | 215,7 km2 | ||
Augstums | 3 m | ||
Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
• kopā | 489 735 | ||
• blīvums | 2 270,4/km² | ||
• etniskais sastāvs |
krievi (87,4 %) ukraiņi (4,0 %) baltkrievi (3,8 %) | ||
Laika josla | USZ1 (UTC+3) | ||
Mājaslapa |
www | ||
Karaļauči Vikikrātuvē |
Karaļauči[2] (lietuviešu: Karaliaučius) jeb Kēnigsberga (vācu: Königsberg, prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada (krievu: Калининград), ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Prūsijas krusta karu laikā 13. gadsimtā seno prūšu pilsētu Tvanksti (Twangste) Bohēmijas karalim Otokaram II Pršemislam par godu nosauca par Kēnigsbergu (vācu: Königsberg, prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’). Karaļa vārds saglabājies arī citu valodu nosaukumos (poļu: Królewiec, lietuviešu: Karaliaučius), arī latviešu valodā to tradicionāli sauc par Karaļaučiem.[3]
Pēc PSRS aneksijas 1946. gadā pilsētu pārdēvēja PSRS Augstākās padomes priekšsēdētāja Mihaila Kaļiņina vārdā.
2023. gadā vairākās Eiropas valstīs ierosināja pārdēvēt Kaļiņingradu tās vēsturiskajā vārdā. 2023. gada maijā Latvijas Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteica Kaļiņingradas krieviskā nosaukuma "Kaļiņingrada" vietā lietot baltisko nosaukumu Karaļauči vai vācisko nosaukumu Kēnigsberga.[4] Līdzīgi lēmumi pieņemti arī citās valstīs, tā 2023. gada maijā Polijas Ģeogrāfisko nosaukumu standartizācijas komisija nolēma poļu valodā mainīt pilsētas oficiālo nosaukumu no Kaliningrad uz Królewiec.[5]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1255. gadā Vācu ordenis Sembas zemē nopostītās prūšu pils vietā pie Prēgeles upes sāka celt Kēnigsbergas cietoksni (latīņu: castrum Coningsberg, Mons Regius, Regiomontium).
14. gadsimtā pilsēta kļuva par Hanzas savienības locekli. 1457. gadā Vācu ordenis pārcēla savu galvaspilsētu no Marienburgas uz Kēnigsbergu. 1544. gadā nodibināta Alberta Universitāte. 1547. gadā Kēnigsbergā Martins Mažvīds publicēja katehismu, kas bija pirmais publicētais teksts lietuviešu valodā. 1701. gadā Brandenburgas kūrfists Frīdrihs III Kēnigsbergā tika kronēts par Prūsijas karali Frīdrihu I.
Septiņgadu kara laikā 1757. gadā Krievijas Impērijas karaspēks ģenerālanšefa Fermora vadībā no Kurzemes hercogistes teritorijas iebruka Austrumprūsijā, 1757. gada 31. decembrī ķeizariene Elizabete izdeva ukazu par Kēnigsbergas inkorporāciju Krievijas Impērijā. Pēc pilsētas okupācijas 1758. gada 24. janvārī tās pilsoņi deva uzticības zvērestu ķeizarienei. Par Kēnigsbergas ģenerālgubernatoru kļuva Viljams Fermors, no 1758. gada 30. marta līdz 1760. gada beigām Nikolajs Frīdrihs fon Korfs. Pēc 1762. gada maijā parakstītā Pēterburgas miera līguma Krievijas Impērija atteicās no anektētās Prūsijas Karalistes daļas. 1783. gadā pilsētā iznāca pasaulē pirmais sekulārais izdevums ivritā.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā angļu aviācija pilsētu smagi sabombardēja. 1945. gada februārī-aprīlī Sarkanā armija smagās kaujās ieņēma pilsētu (Kēnigsbergas kauja). No pirmskara 316 000 iedzīvotājiem pilnīgi sagrautajā pilsētā bija palikuši aptuveni 50 000, kurus no 1945. līdz 1950. gadam deportēja uz Vāciju. 1945. gadā Potsdamas miera konferencē Kēnigsbergu un Austrumprūsijas ziemeļdaļu nodeva PSRS pārvaldībā uz 50 gadiem. Jauniegūtajā teritorijā nometināja ieceļotājus no Krievijas un Baltkrievijas. No 1950. gada Kaļiņingradu pārvērta par vienu no vismilitarizētākajiem reģioniem pasaulē, tā bija slēgta ārzemniekiem.
Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā Kaļiņingradas apgabals kļuva par Krievijas Federācijas eksklāvu, ko ietver Lietuva un Polija. Kaļiņingradā atrodas Krievijas Baltijas flotes (Дважды Краснознамённый Балтийский флот) galvenais štābs.
Pēc īpašās ekonomiskās zonas izveides Kaļiņingradā uzbūvēja automašīnu Cadillac, Hummer un BMW rūpnīcas.
No Kaļiņingradas uz Poliju ir saglabājusies standarta sliežu platuma dzelzceļa līnija.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gadā |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Rekordaugsta temperatūra (°C) | 12.7 | 15.6 | 23.0 | 27.9 | 30.6 | 33.5 | 36.3 | 36.5 | 31.2 | 26.4 | 19.4 | 13.3 | 36.5 |
Vidējā augstākā temperatūra (°C) | 1.3 | 2.3 | 6.1 | 11.6 | 17.7 | 20.4 | 22.0 | 22.1 | 17.2 | 11.9 | 5.3 | 2.4 | 11.7 |
Vidējā temperatūra (°C) | -1.9 | -1.4 | 1.7 | 6.6 | 12.1 | 15.4 | 17.4 | 17.1 | 12.7 | 8.2 | 3.1 | -0.1 | 7.6 |
Vidējā zemākā temperatūra (°C) | -3.8 | -3.2 | -0.8 | 2.7 | 7.4 | 10.6 | 12.9 | 12.8 | 8.8 | 5.1 | 0.3 | -1.9 | 4.2 |
Rekordzema temperatūra (°C) | -32.5 | -33.3 | -21.7 | -5.6 | -3.1 | 0.7 | 4.5 | 1.6 | -2.0 | -11.2 | -18.7 | -25.6 | -33.3 |
Vidējais nokrišņu daudzums (mm) | 62 | 46 | 45 | 40 | 51 | 78 | 74 | 84 | 83 | 85 | 78 | 78 | 804 |
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kēnigsbergā dzimuši:
- Prūsijas karalis Frīdrihs I (Friedrich I., 1657-1713)
- vācu matemātiķis Kristiāns Goldbahs (Christian Goldbach, 1690-1764)
- vācu filozofs Imanuels Kants (Immanuel Kant, 1724-1804)
- vācu filozofs Johans Georgs Hāmanis (Johann Georg Hamann, 1730-1788)
- vācu rakstnieks E. T. A. Hofmanis (E. T. A. Hoffmann, 1776-1822)
- vācu komponists Oto Nikolai (Otto Nicolai, 1810-1849)
- vācu fiziķis Gustavs Kirhofs (Gustav Kirchhoff, 1824-1887)
- vācu ķīmiķis Oto Vallahs (Otto Wallach, 1847-1931)
- vācu matemātiķis Dāvids Hilberts (David Hilbert, 1862-1943)
- vācu ģeogrāfs Ērihs fon Drigalskis (Erich von Drygalski, 1865-1949)
- vācu māksliniece Kēte Kolvica (1867—1945)
- vācu fiziķis Arnolds Zommerfelds (Arnold Sommerfeld, 1868-1951)
- vācu arhitekts Bruno Tauts (Bruno Taut, 1880-1938)
- bioķīmiķis Fricis Alberts Lipmanis (Fritz Albert Lipmann, 1899-1986)
- vācu lidotājs Gerhards Barkhorns (Gerhard Barkhorn, 1919-1983)
- Latvijas futbolists Mihails Miholaps (1974)
- Kurzemes hercogiene Prūsijas Sofija (Sophie von Preußen, 1582—1610)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2023 года (с учётом итогов Всероссийской переписи населения 2020 г.)». Federālais Valsts statistikas dienests. 18 augusts 2023. Skatīts: 23 augusts 2023.
- ↑ «Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija iesaka Krievijas Kaļiņingradas eksklāva krieviskā nosaukuma "Kaļiņingrada" vietā lietot Karaļauči vai Kēnigsberga» (latviešu). Valsts valodas centrs. Skatīts: 2023-06-22.
- ↑ «Vietvārdi». Biedrība «Latvietis» (latviski). Skatīts: 2013. gada 29. jūnijā.
- ↑ «Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija iesaka Krievijas Kaļiņingradas eksklāva krieviskā nosaukuma "Kaļiņingrada" vietā lietot Karaļauči vai Kēnigsberga». www.vvc.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-17.
- ↑ «Karaļauči Kaļiņingradas vietā. Poļi Austrumprūsijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-26.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karaļauči.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Pilsētas portāls (krieviski)
- Vēstures hronoloģija (1815—1945) (vāciski)
- Kaļiņingradas fotogrāfijas Arhivēts 2012. gada 22. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Kaļiņingrada enciklopēdijā Мой Город (krieviski)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
|