Guntis Belēvičs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Guntis Belēvičs
12.Saeimas deputāts Guntis Belēvičs (15978533706).jpg
Guntis Belēvičs 2014. gadā
Latvijas veselības ministrs
Amatā
2014. gada 5. novembris — 2016. gada 10. jūnijs
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Ingrīda Circene
Pēctecis Anda Čakša

Dzimšanas dati 1958. gada 2. septembrī (59 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Virešu ciems, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Zaļā partija (?-2016)
Profesija biofiziķis, farmaceits, uzņēmējs
Augstskola

Guntis Belēvičs (dzimis 1958. gada 2. septembrī) ir latviešu biofiziķis, farmaceits, uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas veselības ministrs un Saeimas deputāts (pārstāvēja Latvijas Zaļo partiju un Zaļo un Zemnieku savienību).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1958. gadā Virešu pagastā Vladislava Belēviča ģimenē. 1976. gadā pabeidza mācības Rīgas 1. vidusskolā.[1] No 1976. līdz 1982. gadam studēja Maskavas 2. medicīnas institūta Medicīniskās bioloģijas fakultātē biofizikas specialitātē. No 1982. līdz 1984. gadam stažējās Maskavas 2. medicīnas institūta Biofizikas katedrā, no 1984. līdz 1987. gadam bija Maskavas 2. medicīnas institūta Biofizikas katedras klātienes aspirants.[1] No 1987. līdz 1989. gadam Belēvičs strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā.[2] 1988. gadā Maskavas Valsts universitātē ieguva bioloģijas zinātņu kandidāta grādu.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas kopā ar sievu Viju Belēviču izveidoja pirmo privāto zāļu vairumtirgotavu Pharma Service Riga,[3] bija tās prezidents (1992—1997).[4] 1993. gadā izveidoja "Saules" un "Mēness" aptieku ķēdi (kopā 43 aptiekas), bijis arī to vadītājs (līdz 2006. gadam).[1][4] 1993. gadā izveidoja klīnisko laboratoriju "Centrālā laboratorija", līdz 2009. gadam bija viens no tās direktoriem.[1] 1995. gadā Latvijas Universitātē aizstāvēja bioloģijas doktora grādu.[5] No 1996. līdz 1997. gadam studēja Latvijas Medicīnas akadēmijas Farmācijas fakultātē, kur ieguva farmaceita grādu un diplomu.[1]

No 2004. gada līdz 2014. gada novembriom bija bioloģiskās zemnieku saimniecības "Zemitāni" vadītājs.[1][4] Belēvičs ir Latvijas Farmaceitu biedrības biedrs, Latvijas Ārstu biedrības biedrs, kā arī kopš 1997. gada — Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidents.

Ir pētījumi molekulārajā farmakoloģijā un membranoloģijā.[2] Publicējis vairākus zinātniskos rakstus.[2]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās neveiksmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē, bija Latvijas Zaļās partijas līderis Rīgas domes vēlēšanās. 2014. gadā tika ievēlēts 12. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.

2014. gada novembrī kļuva par veselības ministru Laimdotas Straujumas valdībā, saglabājis arī Saeimas deputāta mandātu.[6] Veselības ministra amatu saglabājis arī Māra Kučinska valdībā.

No veselības ministra amata demisionējis 2016. gada 11. jūnijā pēc tam, kad ārpus ierastās kārtības saņēmis medicīnisku pakalpojumu Latvijas Onkoloģijas centra operāciju zālē un slēpis šo faktu no sabiedrības. Pēc demisijas viņš arī izstājies no Latvijas Zaļās partijas.[7] Pēc dažām dienām paziņojis arī par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu.[8]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anita Vanaga. Blīvā Telpa: Dr. Gunta Belēviča kolekcija. Rīga: SIA Blankenfelde, 2011
  • Guntis Belēvičs; Anita Vanaga. Latvijas mākslas klasika: Dr. Gunta Belēviča kolekcija. Rīga: Blankenfeldes muiža, 2008.
  • Айдыралиев Р.К., Добрецов Г.Е., Белевич Г.В. и др. N-фенил-1-амино-8- сульфонафталин-флюоресцентный зонд на альбумин в плазме крови. Лаб. дело. 1987. - №6. - с. 450-454 (krieviski)
  • Spirin MM, Belevich GV, Galimov AA. [Mechanism of action of anesthetics--ketamine derivatives--on phospholipid membranes]. Biull Eksp Biol Med. 1988 Apr;105(4):429-32. (krieviski)
  • Belevich G.V.; Kosnikov V.V.; Dubur G.Ya.; Dobretsov G.E. [Ryodipine--a new fluorescent probe in the determination of differences between lymphocytes]. Biull Eksp Biol Med. 1989 Nov;108(11):597-600 (krieviski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Curriculum Vitae». Belevics.lv. Skatīts: 2014. gada 8. oktobrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 583. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  3. «Dzīvesbiedrs briedim». Ir.lv. Skatīts: 2014. gada 8. oktobrī.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «Veselības ministra amatā apstiprina Gunti Belēviču». Vm.gov.lv. Skatīts: 2015. gada 15. janvārī.
  5. «Guntis Belēvičs — 12. Saeimas vēlēšanas». CVK.lv. Skatīts: 2014. gada 8. oktobrī.
  6. Odita Krenberga. «Belēvičam nesokas savienot darbus Saeimā un valdībā». LSM.lv, 2014. gada 16. decembrī. Skatīts: 2015. gada 15. janvārī.
  7. «Belēvičs pēc demisijas pamet Zaļo partiju; par deputāta mandātu vēl domās (papildināts 17:06)». diena.lv. 2016. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 11. jūnijā.
  8. «Belēvičs nolicis Saeimas deputāta mandātu». LETA. 2016. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 13. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]