Madara Palameika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Madara Palameika Athletics pictogram.svg
Madara Palameika
Madara Palameika 2013. gadā
Personas dati
Dzimusi 1987. gada 18. jūnijā (35 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Talsi, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Dzīvesvieta Valsts karogs: Latvija Mārupe, Latvija
Augums 183 cm[1]
Svars 76 kg[1]
Izglītība Ventspils Augstskola[2]
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Šķēpa mešana
Treneris Gints Palameiks
Dalība sacensībās
Dalība OS 3 (2012, 2016, 2020)
Dalība PČ 4 (2009, 2011, 2013, 2015)
Dalība EČ 4 (2010, 2012, 2014, 2016)
Personiskie rekordi
Šķēpa mešana 66,18 m Sport records icon LR.svg
Infokaste atjaunota 2016. gada 9. septembrī.
Medaļas
Eiropas U-23 čempionāts
Zelts Kauņa 2009 Šķēpa mešana
Bronza Debrecena 2007 Šķēpa mešana

Madara Palameika (dzimusi 1987. gada 18. jūnijā Talsos) ir latviešu vieglatlēte, šķēpa metēja, Latvijas rekordiste šķēpa mešanā (66,18 m). Viņas treneris ir tēvs Gints Palameiks.[3] Piedalījusies divās olimpiskajās spēlēs, vairākos Pasaules un Eiropas čempionātos (augstākā vieta 2014. gada Eiropas čempionātā ieņemtā 4. vieta). M. Palameika ir 2016. gada Dimanta līgas seriāla kopvērtējuma uzvarētāja, kas ir Latvijas vieglatlētu augstākais sasniegums šajās sacensībās.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M. Palameika ir dzimusi 1987. gada 18. jūnijā Talsos. Viņas tēvs Gints Palameiks ir Madaras treneris, Latvijas Šķēpmešanas kluba prezidents. Māte – sporta pedagoģe Agnese Palameika. Ir divas māsas: Baiba un Eva. Ir ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā.[4]

2022. gada septembrī M. Palameika saderinājās ar savu ilggadējo draugu Gambijā dzimušo un Norvēģiju pārstāvošo vieglatlētu Džaisumu Saidi Nduri.[5]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķēpa mešanā sākusi trenēties deviņu gadu vecumā.[6] 2006. gada Pasaules čempionātā junioriem Pekinā viņa izcīnīja 16. vietu ar 46,34 m tālu metienu.[7]

2007. gada Eiropas U-23 čempionātā M. Palameika ierindojās trešajā vietā, bet 2009. gadā ar jaunu personisko un Latvijas rekordu (64,51 m) viņa kļuva par šo sacensību uzvarētāju.[8]

2009. gada Pasaules čempionātā Berlīnē M. Palameika ieņēma tikai 14. vietu savā kvalifikācijas grupā ar pieticīgu rezultātu 52,98 m. Toties 2010. gada Eiropas čempionātā viņa izcīnīja augsto 8. vietu ar rezultātu 60,78 m,[9] kas ir viņas ievērojamākais sasniegums pieaugušo sacensībās. 2011. gada Pasaules čempionātā Tegu viņa ieņēma 11. vietu (pēdējo no finālā startējušajām) ar rezultātu 58,08 metri.[10] 2012. gada Eiropas čempionātā viņa izcīnīja 8. vietu ar rezultātu 56,82 m.[11] Arī 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņa ierindojās 8. vietā, šoreiz ar 60,73 m tālu raidītu šķēpu.[12] 2013. gada Pasaules čempionātā Maskavā, Krievijā, izcīnīja 27. vietu.

2014. gada jūnijā divas reizes laboja Latvijas rekordu, sākumā to uzlabojot līdz 64,86 m,[13] pēc tam — 66,15 m.[14]

2015. gada 25. jūlijā M. Palameika uzvarēja Dimanta līgas posmā Londonā ar rezultātu 65,01 m, par 1 cm apsteidzot Barboru Špotākovu no Čehijas.[15] 2015. gada Dimanta līgas sezonas kopvērtējumā ieņēma 3. vietu.

2016. gada Dimanta līgās sezonā M. Palameika izcīnīja trīs uzvaras. Sestajā posmā viņa guva uzvaru ar sezonas labāko rezultātu pasaulē (65,68 m), kļūstot arī par Dimanta līgas līderi starp šķēpmetējām. 2016. gada Eiropas čempionātā Amsterdamā M. Palameika palika 7. vietā. 2016. gada olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro M. Palameika iekļuva finālā, taču tajā meta neveiksmīgi un kopvērtējumā ieņēma 10. vietu (60,14 m). Pēc olimpiskajām spēlēm guva uzvaru vēl vienā Dimanta līgas posmā Lozannā ar rezultātu 65,26 m, nostiprinoties vadībā kopvērtējumā. 2016. gada Dimanta līgas pēdējā posmā Briselē M. Palameika atkal izcīnīja uzvaru, šoreiz labojot arī Latvijas rekordu (66,18 m) un tādējādi nodrošinot uzvaru sezonas kopvērtējumā.[16] Tas ir Latvijas vieglatlētu augstākais sasniegums šajās sacensībās.

2019. gada Pasaules čempionātā Dohā M. Palameika neiekļuva finālā, sasniedzot 18. vietu kopvērtējumā (59,95 m). Vienu vietu aiz finālsacensībām palika arī 2022. gada pasaules čempionātā Jūdžīnā, kur 58,61 m tāls metiens deva 13. vietu. Tajā pašā gadā Eiropas čempionātā Minhenē kvalifikācijā sasniedza sezonas labāko rezultātu 60,56 m un iekļuva finālsacensībās, tajās ieņēma 9. vietu, labākajā mēģinājumā raidot šķēpu 56,55 metrus tālu.

Personiskais rekords[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna Rezultāts Datums Vieta Piezīmes
Šķēpa mešana 66,18 m 2016. gada 9. septembris Valsts karogs: Beļģija Brisele, Beļģija Latvijas rekords

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Sacensības Norises vieta Datums Vieta Rezultāts
2006 Pasaules čempionāts junioriem Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2006. gada 15. augusts 16. vieta 46,34 m
2007 Eiropas U-23 čempionāts Valsts karogs: Ungārija Debrecena, Ungārija 3. vieta 57,07 m
2009 Pasaules čempionāts Valsts karogs: Vācija Berlīne, Vācija 2009. gada 16. augusts 27. vieta 52,98 m
Eiropas U-23 čempionāts Valsts karogs: Lietuva Kauņa, Lietuva 2009. gada 19. jūlijs 1. vieta 64,51 m (ČR, LR)
2010 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Spānija Barselona, Spānija 2010. gada 29. jūlijs 8. vieta 60,78 m
2011 Pasaules čempionāts Valsts karogs: Dienvidkoreja Tegu, Dienvidkoreja 2011. gada 2. septembris 11. vieta 58,08 m
2012 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija 2012. gada 29. jūnijs 8. vieta 56,82 m
Olimpiskās spēles Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste 2012. gada 9. augusts 8. vieta 60,73 m
2013 Pasaules čempionāts Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija 2013. gada 16. augusts 27. vieta 53,70 m
2014 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Šveice Cīrihe, Šveice 2014. gada 14. augusts 4. vieta 62,04 m
2016 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Nīderlande Amsterdama, Nīderlande 2016. gada 8. jūlijs 7. vieta 60,39 m
2016 Olimpiskās spēles Valsts karogs: Brazīlija Riodežaneiro, Brazīlija 2016. gada 18. augusts 10. vieta 60,14 m
2017 Pasaules čempionāts Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste 2017. gada 6. augusts 21. vieta 59,54 m
2018 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Vācija Berlīne, Vācija 2018. gada 10. augusts 9. vieta 57,98 m
2019 Pasaules čempionāts Valsts karogs: Katara Doha, Katara 2019. gada 30. septembris 18. vieta 59,95 m
2021 Olimpiskās spēles Valsts karogs: Japāna Tokija, Japāna 2021. gada 6. augusts 11. vieta 58,70 m
2022 Pasaules čempionāts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Jūdžīna, ASV 2022. gada 20. jūlijs 13. vieta 58,61 m
Eiropas čempionāts Valsts karogs: Vācija Minhene, Vācija 2022. gada 20. augusts 9. vieta 56,55 m

Sezonu labākie rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Rezultāts Vieta Datums
2003 49,11 m Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija 2003. gada 12. jūnijs
2004 51,50 m Valsts karogs: Latvija Ventspils, Latvija 2004. gada 1. maijs
2005 51,31 m Valsts karogs: Krievija Tula, Krievija 2005. gada 26. jūnijs
2006 53,87 m Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija 2006. gada 21. jūlijs
2007 57,98 m Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija 2007. gada 12. maijs
2008 51,98 m Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija 2008. gada 31. augusts
2009 64,51 m Valsts karogs: Lietuva Kauņa, Lietuva 2009. gada 19. jūlijs
2010 62,02 m Valsts karogs: Latvija Jēkabpils, Latvija 2010. gada 17. jūnijs
2011 63,46 m Valsts karogs: Serbija Novisada, Serbija 2011. gada 18. jūnijs
2012 62,74 m Valsts karogs: Šveice Lozanna, Šveice 2012. gada 23. augusts
2013 62,72 m Valsts karogs: Latvija Valmiera, Latvija 2013. gada 19. jūlijs
2014 66,15 m Valsts karogs: Latvija Jelgava, Latvija 2014. gada 26. jūnijs
2015 65,01 m Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste 2015. gada 26. jūlijs
2016 66,18 m Valsts karogs: Beļģija Brisele, Beļģija 2016. gada 9. septembris

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 «2012. gada Olimpisko spēļu profils». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 22. jūlijā.
  2. ↑ «Vienreiz jātrāpa!». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
  3. ↑ «Madara Palameika». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 22. jūlijā.
  4. ↑ «Madara Palameika. Šķēps raidīts nākotnē». Latvijas Avīze. Skatīts: 2016. gada 14. jūlijā.
  5. ↑ Jauns.lv. «Daiļā šķēpmetēja Madara Palameika saderinājusies ar Gambijā dzimušu sportistu».
  6. ↑ «Palameika šķēpmešanai pievērsās deviņu gadu vecumā». Kasjauns.lv. Skatīts: 2012. gada 31. jūlijā.
  7. ↑ «Javelin Throw — W – QUALIFICATION». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 12. augustā.
  8. ↑ Viesturs Lācis. «Madaras Palameikas supermetiens Latvijai dāvā otro zeltu». sportacentrs.com, 2009. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 4. martā.
  9. ↑ Palameika astotā Eiropā
  10. ↑ Jānis Pārums. «Palameikai 11. vieta pasaulē, čempione – Abakumova». sportacentrs.com, 2011. gada 2. septembrī. Skatīts: 2011. gada 2. septembrī.
  11. ↑ «Ozoliņai – Kovalai sestā vieta Eiropā, Palameika astotā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 30. jūnijā.
  12. ↑ «Palameika astotā, otrais olimpiskais zelts Špotakovai». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 10. augustā.
  13. ↑ «Palameika Ņujorkā labo Latvijas rekordu šķēpmešanā». Sportacentrs.com. 2014. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 15. jūnijā.
  14. ↑ «Palameika vēlreiz labo Latvijas rekordu – pārsniegta 66 metru atzīme». Sportacentrs.com. 2014. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 26. jūnijā.
  15. ↑ «Palameikai sezonas labākais rezultāts un zelts Dimanta līgā Londonā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2015. gada 28. jūlijā.
  16. ↑ «Palameika labo Latvijas rekordu un nodrošina uzvaru Dimantu līgā». LSM. 2016. gada 9. septembrī. Skatīts: 2016. gada 9. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Madara Palameika
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Madara_Palameika&oldid=3690974"